Taigets

Taigets
Taigeta kalni
Kontinents	Eiropa
Valstis	Grieķija
Atdala	Lakonijas līdzenumu
no	Mesinijas līča
Augstākais kalns	Profitisilija
Augstums	2407 m
Koordinātas	36°57′10″N 22°21′01″E / 36.952831°N 22.350208°E / 36.952831; 22.350208Koordinātas: 36°57′10″N 22°21′01″E / 36.952831°N 22.350208°E / 36.952831; 22.350208
Taigets Rādīt kartē "Grieķija" Taigets Rādīt kartē "Eiropa"
Taigets Vikikrātuvē

Taigets (grieķu: Ταΰγετος) ir kalnu grēda Grieķijā, Peloponēsas dienvidos, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem apmēram 75 km garumā. Augstākais punkts ir Profitisilijas kalns 2407 metru v.j.l.

Taigeta kalnu masīvs atrodas Peloponēsas pussalas dienvidos uz robežas starp Lakonijas un Mesinijas nomēm. Tā centrālā grēda ir barjera un ūdensšķirtne, kas kalnus dala divās daļās — austrumu nogāze ar daudziem strautiem, mežiem un nelieliem, auglīgiem plato, un kailā rietumu nogāze ar sausām gravām. Dienvidos kalnu masīvs beidzas ar Sagjasa kalnu (Σαγγιάς, 1214 м), kas nošķirts ar kalnu pāreju pie Areopolisas un Tenarona ragu.

Kalnu augstākās smailes:

• Marmarokastro (Μαρμαρόκαστρο, 2228 м)
• Maurovuna jeb Basiliki (Μαυροβούνα ή Βασιλική, 1908 м)
• Neraidobuna (Νεραϊδοβούνα, 2025 м)
• Halasmenobuna (Χαλασμένο Βουνό, 2204 м)

Taigetā savu tecējumu sāk divas upes: Eirota austrumos, kas tek gar seno Spartu un ietek Lakonijas līcī, un Nedonta rietumos, kas ietek Mesinijas līcī. Taigeta kalnos ir daudz kalnu strautu, kas ilgā laikā ir izgrauzuši dziļas gravas. Grēdas centrālā daļa parasti tiek saukta par "Tumšo pusi", jo tur esošajiem ciemiem trūkst pietiekošas saules gaismas.

Kalni sastāv pārsvarā no kristāliskajiem slānekļiem un kaļķakmeņiem. To augstākās virsotnes ziemā pārklājas ar sniegu. Zobotās kalnu virsotnes ir stāvas un to nogāzēs plaši izplatīti karsta procesi. Nogāžu zemākajās daļās ir izplatīti frigānu un makvisa krūmāji. Augstāk ir kastaņu, ozolu, baltegļu meži un stepjveidīgas kalnu pļavas. Katastrofiski ugunsgrēki 2005. un 2007. gados izdedzināja daudz mežu kalnu masīva rietumu nogāzē.

Pie austrumu nogāzes atrodas Sparta, bet vairāk uz rietumiem kalnos ir kādreiz Bizantijas pārvaldītās Morejas galvaspilsētas Mistras drupas.

Sengrieķu mitoloģijā nosaukums bija saistīts ar nimfu Taigeti. Bizantijas laikā un līdz pat 19. gadsimtam kalni bija pazīstami ar nosaukumu Pentadaktilosa (grieķu: Πενταδάκτυλος "piecpirkstu"). Taigeta augstākā virsotne nosaukta pravieša Elijas vārdā par godu pašā virspusē uzceltajai nelielajai Elijam veltītajai akmens baznīcai.

Taigeta nogāzes bija apdzīvotas vismaz no mikēniešu perioda. Taigets veidoja dabisku Spartas aizsardzības valni. Kalnu virsotnes un aizas kalpoja par patvērumu bēgļiem un kā bāze uzbrukumiem Lakedemonas un Mesīnijas doriešiem. Hērodota stāsts par to, kā mīniešu bēgļi Taigeta nogāzēs dedzināja ugunskurus, var kalpot par tipisku paraugu tā laika partizānu karam. Barbaru iebrukumu laikā Taigets kalpoja par patvērumu vietējiem iedzīvotājiem. Daudzi ciemi tā nogāzēs tika dibināti tieši šajā periodā.

No Taigeta iežiem ieguva marmoru, tecīlu akmeņus, smaragdus.

Ir uzskats, ka senajā Spartā bija paradums nogalināt jaundzimušos, metot tos Apofetā (sengrieķu: Ἀποθέται "atteikuma vieta" — Taigeta kalnu aizā), ja tiem izrādījās kaut kādi fiziski defekti. Taču, saskaņā ar mūsdienu arheologu datiem, šāds uzskats neatbilst patiesībai.

Taigets skaitās viena no vietām, kur līdz 2. gadu tūkstoša vidum saglabājās neasimilētas slāvu ciltis, kuru senči agrās Bizantijas laikā apdzīvoja Peloponēsu.^[1]

Katru gadu 20. jūlijā (pravieša Elijas piemiņas dienā) pie tā baznīcas tiek rīkots liels festivāls. Masveidā tiek dedzināti ugunskuri par godu Elijam, kas simbolizē viņa uzbraukšanu debesīs ugunīgos ratos. Ugunskuri ir redzami no Kardamili pilsētas kalna pakājē. Kalns ir populārs tūristu vidū un ir daļa no Eiropas gājēju maršruta "E4".

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Taigets.