Rihards Rēti

Rihards Rēti Richard Réti Personīgā informācija Dzimis 1889. gada 28. maijā Pazinoka, Austroungārija (tagad  Slovākija) Miris 1929. gada 6. jūnijā (40 gadi) Prāga, Čehoslovākija (tagad  Čehija) Pilsonība  Austrija  Čehoslovākija Nodarbošanās šahists

Rihards Rēti (Richard Réti; dzimis 1889. gada 28. maijā, Pazinokā (netālu no Bratislavas), Austroungārijā, miris 1929. gada 6. jūnijs, Prāgā, Čehoslovākijā) bija šaha lielmeistars, teorētiķis un literāts.

Izaudzis Vīnē, kur beidzis vidusskolu un iestājies augstskolā fizikas un matemātikas fakultātē. Vēlāk studijas pametis, jo nopietni pievērsies šaham. 1907. gadā sācis piedalīties šaha turnīros. Iesākumā Rēti vajāja neveiksmes, jo Vīnes 1908. gada turnīrā viņš palika pēdējā vietā, iegūstot tikai 1,5 punktu no 19 iespējamajiem.^[1] Ceļš pie panākumiem šahā aizņēma gandrīz desmit gadu ilgu darbu.

Pēc Pirmā pasaules kara 1918. un 1919. gadā Rēti ieņēma pirmo vietu nelielos starptautiskos šaha turnīros Košicē un Roterdamā. 1920. gadā viņš uzvarēja prestižā turnīrā Gēteborgā, apsteidzot tādus atzītus meistarus kā Akiba Rubinšteins un Jefims Bogoļubovs.^[2] Tajā pašā gadā sekoja uzvara Amsterdamas turnīrā, kur spēlēja Makss Eive, Gēza Maroci un Savelijs Tartakovers.^[3] Šajos gados Rēti uzrakstīja vienu no savām svarīgākajām teorētiskajām grāmatām «Jaunas idejas šahā» (vāciski «Die neuen Ideen im Schachspiel»), kuru izdeva Vīnē 1922. gadā. Pēc gada grāmata tika tulkota angļu valodā, tā guva lielu popularitāti šaha pasaulē un vēl šodien nav zaudējusi savu nozīmi.

1920. gados Rēti turpināja ar panākumiem piedalīties turnīros. 1922. gadā viņš uzvarēja Teplices starptautiskajā turnīrā,^[4] pēc gada bija otrais divos turnīros: Ostravā (aiz Emanuela Laskera)^[5] un Vīnē (aiz Savelija Tartakovera).^[6] 1924. gadā viņš piedalījās vienā no tā laika lielākajiem turnīriem Ņujorkā, kur palika 5. vietā, aiz trim Pasaules šaha čempioniem Emanuela Laskera, Hosē Raula Kapablankas, Aleksandra Aļehina un ASV čempiona Frenka Māršala.^[7] Šeit Rēti sagādāja pirmo zaudējumu Kapablankam beidzamo astoņu gadu laikā un kopš Kapablanka bija kļuvis par Pasaules čempionu šahā.^[8]

1925. gadā Sanpaulu Rēti uzstādīja neparastu rekordu, spēlējot vienlaicīgi ar 29 dalībniekiem, neskatoties uz galdiņu (20 uzvaras, 2 zaudējumi un 7 neizšķirti), kuru tikai 1933. gadā pārspēja Aļehins. Pirmajā Pasaules šaha olimpiādē Londonā 1927. gadā Rēti bija Čehoslovākijas izlases pirmais numurs un palīdzēja tai ierindoties augstajā 5. vietā, pie sava galdiņa izcīnot trešo vietu individuālajā vērtējumā. Rēti pēdējais turnīrs bija Stokholmā 1929. gadā, kurā viņš uzvarēja. Priekšlaicīgi miris 40 gadu vecumā pēc smagas saslimšanas ar skarlatīnu.

Rēti atstāja nozīmīgu ietekmi uz šaha attīstību. Viņš bija hipermodernisma ideju pamatlicējs, viņa vārdā ir nosaukta Rēti atklātne (1. Zf3 d5 2.с4). Tāpat daudzas Rēti etīdes atstāja paliekošu iespaidu uz šaha kompozīcijas attīstību.

• Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils olimpbase.org mājaslapā (Pasaules šaha olimpiāde) (angliski)