Programmētājs

Programmētājs ir speciālists, kas izstrādā programmas automātiskām iekārtām un ierīcēm.^[1] Programmētājs pārzina programmēšanas valodas un datu struktūras, izstrādā programmatūru atbilstoši prasību specifikācijai, organizē un vada programmētāju darba grupu, pilnveido savas zināšanas un prasmes. Programmētājs var specializēties programmu izstrādē, uzturēšanā, uzlabošanā vai testēšanā vai arī kļūt par kādas programmēšanas valodas ekspertu. Programmētājs var strādāt gan kā pašnodarbināta persona, gan kā darbinieks dažādos uzņēmumos. Programmētāji izmanto datoru, speciālas datorprogrammas un dažādus datu nesējus, lieto dažādas operētājsistēmas un programmēšanas valodas, izmanto biroja tehniku. Strādā biroja telpās, taču var veikt darbu arī neizejot no mājām — izmantojot internetu.^[2]

Uzsākot darbu, programmētājs izzina pasūtītāja vēlmes, precīzi noskaidrojot, kādas ir pasūtītāja prasības un tieši ko ar jauno programmu jāspēj izdarīt. Sadarbībā ar pasūtītāju programmētājs izstrādā programmas ideju, noskaidro, kāds ir programmas izstrādes mērķis, un uzraksta programmas aprakstu, proti, norāda, kādā secībā dators veiks vēlamās operācijas. Tad programmētājs izveidoto programmu kodē — ievada datorā komandas, pārrakstot radīto programmu datoram saprotamā valodā. Nākamais solis ir programmas testēšana — programmētājs ievada datorā komandas, ko ievadītu lietotājs, un pārliecinās, vai programma darbojas pareizi. Ja programmā tiek atrastas kļūdas, programmētājs tās izlabo. Gatavai programmai programmētājs pievieno palīdzības failu, kas izskaidro lietotājam, kā lietot programmu un kā izvairīties no kļūdām programmas darbībā.^[3]

Britu grāfiene un matemātiķe Ada Lavleisa tiek uzskatīta par pirmo programmētāju, jo viņa bija pirmā, kas 1842. gada oktobrī publicēja daļu programmas (konkrēti algoritmu), kas bija paredzēta ieviešanai Čārlza Bebidža analītiskā mašīnā. Algoritms tika izmantots, lai aprēķinātu Bernulli skaitļus.^[4]

1941. gadā vācu būvinženieris Konrāds Cūze bija pirmais, kas izpildīja programmu programmējamā elektroniskā skaitļotājā.^[5]

Programmētāja izglītību iespējams apgūt augstākās izglītības pakāpē, studējot dažāda līmeņa profesionālās programmētāju vai akadēmiskās datorzinātņu programmās.

Lielākajai daļai respondentu ir iegūta augstākā izglītība, bet 20% no visiem atbilžu sniedzējiem ir tikai vidējā izglītība. Nedaudz vairāk kā 70% no augstākās izglītības ieguvušajiem atzīst, ka savas zināšanas programmēšanā ieguvuši pašmācību ceļā ar tiešsaistes kursu palīdzību. Pie šī ir svarīgi pieminēt, ka augstākā izglītība IT sfērā ir 35%, bet programmēt universitātē ir iemācījušies tikai 13%. Vadoties pēc aptaujas, tikai 20% no uzņēmumiem ir lokāli un strādā uz vietējo tirgu. Bet, ņemot vērā globalizāciju, tas ir normāli, ka lielākā daļa uzņēmumu strādā uz citām valstīm, jo tā tiek paplašinātas uzņēmuma izaugsmes iespējas. 26% jeb ceturtdaļa no respondentiem strādā mazos uzņēmumos, kur ir mazāk par 10 darbiniekiem IT departamentā, savukārt trešdaļa no visiem strādā lielos uzņēmumos, kur ir vairāk kā 100 IT speciālistu. Pelnošākie programmētāji ir Java programmētāji ar 10+ gadu pieredzi. Skatoties nozari kopumā, 2020. gadā 90%+ no visiem respondentiem pelnīja vismaz 1000 eiro mēnesī.^[6]

1986. gadā aizsākās Latvijas Programmētāju dienas tradīcija. Pasākums ik gadu pulcē Latvijas augstskolu studentus, mācībspēkus, uzņēmumu pārstāvjus un IT entuziastus. Pasākuma ietvaros norisinās konference, kurā par aktuālām un inovatīvām tēmām runā gan akadēmiskās vides, gan IT industrijas eksperti. Studentiem tiek organizētas praktiskās darbnīcas, kurās iemācīties ko pavisam jaunu.^[7]

Vispieprasītākā profesija Latvijā saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem ir programmētājs. Latvijā ir programmētāju deficīts un prognozes liecina, ka tā būs arī turpmākos gadus.^[8]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Programmētājs.