Pjērs Lavals

Pjērs Lavals; Pierre Laval
	Francijas premjerministrs
	Amatā; 1931. gada 27. janvāris — 1932. gada 20. februāris
Prezidents	Gastons Dumergs; Pols Dumērs
Priekštecis	Teodors Stegs
Pēctecis	Andrē Tardjē
	Amatā; 1935. gada 7. jūnijs — 1936. gada 24. janvāris
Prezidents	Albērs Lebrēns
Priekštecis	Ferdinands Buisons
Pēctecis	Albērs Saro
	(formāli kā vicepremjers)
	Amatā; 1940. gada 11. jūlijs — 1940. gada 13. decembris
Priekštecis	Filips Petēns
Pēctecis	Pjērs Etjēns Flandēns
	Francijas premjerministrs
	Amatā; 1942. gada 18. aprīlis — 1944. gada 20. augusts
Priekštecis	Fransuā Darlāns
Pēctecis	Šarls de Golls
Dzimšanas dati	1883. gada 28. jūnijā; Šateldona (Châteldon), Pijdedoma, Francija
Miršanas dati	1945. gada 15. oktobrī (62 gadu vecumā); Parīze, Francija
Profesija	jurists, politiķis

Pjērs Lavals (franču: Pierre Laval; dzimis 1883. gada 28. jūnijā, miris 1945. gada 15. oktobrī) bija franču politiķis, karjeras sākumā sociālists, vēlāk labējais un nacistiskās Vācijas atbalstītājs. Starpkaru periodā divreiz bijis Francijas Trešās republikas premjerministrs (1931-1932, 1935-1936). Otrā pasaules kara laikā, kad pēc Francijas iekarošanas izveidojās Višī Francijas režīms, divreiz bija valsts premjerministrs (1940, 1942-1944). Pēc kara beigām tiesāts par valsts nodevību un sodīts ar nāvi.

Biogrāfija

Kopš 1903. gada darbojās politikā, iestājoties sociālistos. Pēc izglītības — jurists. Līdz Pirmajam pasaules karam darbojās kā jurists, aizstāvot strādniekus un arodbiedrības. 1914. gadā kļuva parlamenta deputātu. Kara laikā Lavals ieņēma pacifistisku pozīciju. 1920. gada decembrī franču sociālisti sašķēlās divās partijās — sociālistos (Section Française de l'Internationale Ouvrière) un komunistos (Section française de l'Internationale communiste). Lavals neiestājās nevienā, veidojot neatkarīgu politisku karjeru.

1923. gadā kļuva par Oberviljes mēru, saglabādams amatu līdz mūža galam. 1925. gada aprīlī kļuva par sabiedrisko darbu ministru valdībā. Līdz 1936. gadam, kad varu ieguva Tautas fronte, vairākkārtīgi bija valdības ministrs un divreiz premjers. Paralēli kļuva par ietekmīgu uzņēmēju masu mediju sfērā.

Pēc Francijas un Vācijas pamiera noslēgšanas 1940. gada jūnijā, Filips Petēns uzaicināja Lavalu par Višī Francijas ārlietu ministru. No 1942. līdz 1944. gadam — Višī Francijas premjerministrs. Pēc kara centās bēgt uz Spāniju, tomēr tika izdots amerikāņiem, kas nodeva Lavalu franču varas iestādēm, kas Lavalu tiesāja un sodīja ar nāvi nošaujot.