Pākšaugi
Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas, tādēļ sēklas atrodas vienā telpā.[1] To sēklas un negatavas pākstis izmanto pārtikai un lopbarībai.[2] No uzturā lietojamiem pākšaugiem vērtīgākie ir zirņi, lauku pupas, pupiņas.[2] Pākšaugi satur daudz vērtīgu uzturvielu:
- olbaltumvielas, ko veido daudzas vērtīgas aminoskābes,[3] piemēram, sevišķi daudz ir lizīns, kam liela nozīme organisma augšanā, audu atjaunošanā, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un nervu sistēmas darbībā;[2]
- holīnu;[2]
- minerālvielas — fosforu, kalciju, magniju, kāliju, dzelzi, kobaltu un varu;[2]
- B grupas vitamīnus, kam ir svarīga loma organisma fizioloģiskajās dzīvības norisēs;[3]
- šķiedrvielas, kas veicina gremošanas sulu izdalīšanos, saista un izvada no organisma lieko holesterīnu, palēnina ogļhidrātu un tauku uzsūkšanās ātrumu, kam ir liela nozīme cukura diabēta, sirds infarkta profilaksē un cīņā pret aptaukošanos;[3]
- pektīnvielas, kam piemīt izteiktas pretiekaisuma īpašības un spēja piesaistīt kaitīgos metālus un radioaktīvo piesārņojumu, ko cilvēki parasti uzņem ar gaisu, ūdeni un produktiem. Pektīnvielas kā sūklis uzsūc sliktās vielas un kopā ar citām kaitīgām atkritumvielām izvada no organisma.[3]
Pākšaugu olbaltumvielās ir maz sēru saturošo aminoskābju, tādēļ pilnvērtīgam uzturam tos vajag kombinēt ar dārzeņiem un graudaugiem. Savukārt, pupās un zirņos esošais lizīns maz sastopams graudaugu olbaltumvielās.[4]
Pākšaugos esošo daudzo šķiedrvielu dēļ tie ir grūti sagremojami, un tajos esošās uzturvielas organismā tiek asimilētas tikai daļēji,[2] toties organisms labāk izmanto pākšaugu ogļhidrātus un nepiesātinātās taukskābes.[3] Vēdera uzpūšanos pēc pupu un zirņu ēšanas rada tajos esošie nesagremojamie oligosaharīdi un rezistentā ciete, kas atrodas sēklapvalkā. Rezistentā ciete ir cietes paveids ieslēgumu formā, kas netiek sašķelta, ja tās gabaliņi ir lielāki. Sagremošana atkarīga no produkta mehāniskās apstrādes.[4] Pākšaugu sagremošanu atvieglo pienskābi saturošu uzturlīdzekļu piedevas, piemēram, raudzēts piens, garšaugi, dārzeņi.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Sausiņa, L. (2008). Nāc! Bioloģija vidusskolai 1.daļa: Organismu daudzveidība un evolūcija. Rīga: Zvaigzne ABC. 102.lpp ISBN 978-9984-40-685-5
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 http://www.neslimo.lv/pme/?name=paksaugi
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 http://www.diena.lv/dzivesstils/veseliba/atsakoties-no-galas-jaed-paksaugi-718988
- ↑ 4,0 4,1 Zariņš Z., Neimane L. Uztura mācība. Rīga : Rasa ABC, 2002. 215. lpp. ISBN 9984-653-59-5
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pākšaugi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|