Skylab 3

Skylab 3
Skylab 3 komandmodulis muzejā
KA veids	Kosmosa kuģis
Bāzes platforma	Apollo
Sērijas Nr.	CSM-117
Apkalpe	Elans Bīns Ouens Geriots Džeks Lousma
Starta datums	28.07.1973. 11:10:50 UTC
Starta vieta	Kenedija kosmosa centrs LC-39B
Nesējraķete	Saturn IB
Nolaišanās	25.09.1973. 22:19:51 UTC
Nolaišanās vieta	Klusais okeāns, 30°47′N 120°29′W / 30.783°N 120.483°W / 30.783; -120.483 ("Skylab 3" nolaišanās)
Lidojuma ilgums	59 d 11 h 9 min 1 s
NSSDC ID	1973-050BB
SCN	06757
Masa	20 121 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Slīpums	50,0°
Periods	93,2 min
apogejs	441 km
perigejs	423 km
Apkalpes attēls
No kreisās: Geriots, Bīns, Lousma
Programma Skylab
Iepriekšējais Nākamais Skylab 2 Skylab 4

Skylab 3 jeb SLM-2 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmosa kuģa otrais pilotējamais lidojums uz orbitālo staciju Skylab. Tas startēja 1973. gada 28. jūlijā, un 58 dienas trīs cilvēku apkalpe (Elans Bīns, Ouens Geriots, Džeks Lousma) pavadīja stacijā, uzstādot kosmiskā lidojuma ilguma rekordu.

Kosmonauts	Virz.	Pozīcija	Lidojums pēc skaita	Valsts, organizācija
Elans Bīns	↑↓	Komandieris	4.	ASV, NASA
Ouens Geriots	↑↓	Zinātniskais pilots	1.	ASV, NASA
Džeks Lousma	↑↓	Pilots	1.	ASV, NASA

Dublieru apkalpe:

• Venss Brends, komandieris
• Viljams Lenuārs, zinātniskais pilots
• Dons Linds, pilots

Skylab 3 tika palaists 1973. gada 28. jūlijā 11:10:50 UTC ar nesējraķeti Saturn IB (SA-207) no Kenedija kosmosa centra starta laukuma LC-39B.

Tajā pašā dienā tuvojoties orbitālajai stacijai Skylab, vienā no Apollo servisa moduļa orientācijas kontroles sistēmas četru dzinēju blokā radās degvielas noplūde. Apkalpe varēja droši piestāt pie stacijas, taču problēmu novēršana turpinājās. Saslēgšanās ar staciju notika 19:37:00 UTC.

Sešas dienas vēlāk citam četru dzinēju blokam radās noplūde, radot bažas misijas kontrolei. Pirmo reizi rezerves Apollo kosmosa kuģis tika pārvietots uz palaišanas kompleksu, gatavojot to glābšanas misijai. Galu galā tika noteikts, ka komandas servisa modulis var droši manevrēt, izmantojot tikai divus strādājošus četru dzinēju blokus, un glābšanas misija netika īstenota.

Pēc atveseļošanās no kosmosa slimības apkalpe 6. augustā veica iziešanu kosmosā. Geriots un Lousma uzstādīja divpolu saulessargu, lai uzturētu kosmosa staciju vēsu, kas bija viens no diviem risinājumiem pēc mikrometeoroīdu vairoga iznīcināšanas Skylab palaišanas laikā. To uzstādīja virs saulessarga, kas sākotnēji Skylab 2 laikā tika izvērsts caur slūžu kameras lūku. Abus uz staciju nogādāja Skylab 2.

Skylab 3 apkalpe turpināja visaptverošu medicīnisko pētījumu programmu, paplašinot datus par cilvēka fizioloģisko adaptāciju un adaptāciju kosmosa lidojumam, kas bija savākti iepriekšējā Skylab 2 misijā. Turklāt Skylab 3 astronautu uzturēšanās kosmosā bija pagarināta no aptuveni viena mēneša līdz diviem mēnešiem. Tāpēc varēja pārbaudīt lidojuma ilguma ietekmi uz fizioloģisko adaptāciju un adaptāciju.

Visās trīs Skylab misijās tika veikta virkne galveno medicīnisko izmeklēšanu. Šie izmeklējumi bija tie paši pamata pētījumi, kas tika veikti ar Skylab 2 apkalpi, izņemot to, ka Skylab 3 lidojuma testi tika papildināti ar papildu izmeklējumiem, pamatojoties uz to, ko pētnieki uzzināja no Skylab 2 zinātniskajiem rezultātiem. Piemēram, visām trim Skylab misijām sākotnēji bija paredzēti tikai kāju tilpuma mērījumi, pirmslidojuma un pēclidojuma stereofotogrammetrija, kā arī maksimālā ikru apkārtmēra mērījumi lidojuma laikā.

Skylab 2 lidojuma laikā uzņemtie fotoattēli atklāja "piepampušās sejas sindromu", kas rosināja Skylab 3 pievienot rumpja un ekstremitāšu apkārtmēra mērījumus lidojuma laikā, lai iegūtu vairāk datu par šķietamo šķidruma pārvietošanos. Citi papildu testi ietvēra arteriālās asins plūsmas mērījumus ar okluzīvu aproci ap kāju, sejas fotogrāfijas, kas uzņemtas pirms lidojuma un lidojuma laikā, lai pētītu "piepampušās sejas sindromu", venozo atbilstību, hemoglobīna līmeni, urīna īpatnējo svaru un urīna masas mērījumus. Šie lidojuma testi sniedza papildu informāciju par šķidruma sadalījumu un šķidruma līdzsvaru, lai labāk izprastu šķidruma pārvietošanās parādības.

Skylab 3 bioloģiskajos eksperimentos tika pētīta mikrogravitācijas ietekme uz pelēm, augļu mušām, atsevišķām šūnām un šūnu kultūras barotnēm. Tika pētītas cilvēka plaušu šūnas, lai pārbaudītu šūnu kultūru bioķīmiskās īpašības mikrogravitācijas vidē. Divi eksperimenti ar dzīvniekiem ietvēra kabatas peļu hronobioloģiju un augļu mušu cirkādo ritmu. Abi eksperimenti bija neveiksmīgi, jo 30 stundas pēc starta radās strāvas padeves pārtraukums un dzīvnieki gāja bojā.

25. septembrī 11:16:42 UTC Skylab 3 atvienojās no stacijas. 22:19:51 UTC komandmodulis nolaidās Klusajā okeānā, kur to sagaidīja lidmašīnu bāzes kuģis USS New Orleans. Kosmiskais lidojums ilga 59 dienas 11 stundas 9 minūtes 1 sekunde.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skylab 3.
• SKYLAB: A CHRONOLOGY NASA History
• SKYLAB SUMMARY NASA History
• Apollo 201, 202, 4 — 17 / Skylab 2, 3, 4 / ASTP (CSM) Gunter Dirk Krebs

s d l Apollo programmas misijas un testi Raķešu testi SA-1 SA-2 SA-3 SA-4 SA-5 AS-203 Pārtrauktie testi QTV Pad Abort Test-1 A-001 A-002 A-003 Pad Abort Test-2 A-004 Boilerplate testi AS-101 AS-102 AS-103 AS-104 AS-105 Misijas bez apkalpes AS-201 AS-202 Apollo 4 Apollo 5 Apollo 6 Skylab 1 Zemās Zemes orbītas misijas Apollo 7 Apollo 9 Skylab 2 Skylab 3 Skylab 4 Apollo–Soyuz Test Project Mēness orbītas misijas Apollo 8 Apollo 10 Mēness nosēšanās misijas Apollo 11 Apollo 12 Apollo 14 Apollo 15 Apollo 16 Apollo 17 Neizdevušās misijas Apollo 1 (AS-204) Apollo 13 Kenedija kosmosa centrs