Silēzija
| Silēzija (silēziešu): Ślōnsk poļu: Śląsk vācu: Schlesien čehu: Slezsko (lejassilēziešu): Schläsing | |||
|---|---|---|---|
 | |||
| |||
 Silēzija un valstis, kurās ietilpst novada daļas. | |||
 Silēzija Polijas kartē | |||
| Valsts | |||
| Lielākā pilsēta | Vroclava | ||
| Agrākais centrs |
Vroclava (Lejas Silēzija) Opole (Augšsilēzija) | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 40 400 km2 | ||
| Iedzīvotāji | |||
| • kopā | 8 000 000 | ||
| • blīvums | 198/km² | ||
| Demonīms | Silēzieši | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
 Silēzija Vikikrātuvē | |||
Silēzija (poļu: Śląsk, vācu: Schlesien, čehu: Slezsko, latīņu: Silesia) ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.
Silēzija ir bagāta ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem un citiem dabas resursiem, novadā ir atrodamas akmeņogles, varš, cinks, sudrabs, kadmijs, svins. Novads ģeogrāfiski ir kalnains. Silēzijā atrodas vairāki rūpniecības apgabali. Lielākā pilsēta ir Vroclava, kas ir vēsturiskā novada galvaspilsēta. Aiz Vroclavas seko Katovice Polijā un Ostrava Čehijā kā novada nākamās lielākās pilsētas. Silēzijas lielākā upe ir Odera.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Silēzija, kurā dzīvoja dažādu etnisko grupu pārstāvji, dažādos vēstures posmos ir piedzīvojusi ļoti lielas robežu izmaiņas. Pirmās vēsturiski zināmās valstis, kuras valdīja šajā novadā, ir Lielmorāvija un Bohēmija. 10. gadsimtā Silēziju ieguva poļi, kuru valsts tikai sāka veidoties, tomēr drīz vien novads sašķēlās vairākās hercogistēs, kam par pamatu kalpoja vāciešu pieaugošā ietekme Silēzijā. Hercogistes pakļāvās Bohēmijas kronim, tomēr jau 1526. gadā tās pārgāja Hābsburgu dinastijas rokās. Pēc kara par Austrijas mantojumu Silēziju ieguva Prūsija. Vēlāk novads kā daļa no Prūsijas iekļāvās Vācijas Impērijā. Lielākā daļa Silēzijas austrumu daļas kļuva par Polijas daļu pēc Pirmā pasaules kara. Atlikušās teritorijas kļuva par daļu no Čehoslovākijas. Pēc Otrā pasaules kara ar Potsdamas konferences lēmumu lielākā daļa no tām arī tika pievienota Polijai. Nelielas daļas no Silēzijas kļuva par daļu no Vācijas un vēlākās Čehijas.
Mūsdienās novada iedzīvotāji lielākoties runā savu valstu nacionālajās valodās, respektīvi, poļu, čehu un vāciešu, tomēr novadā pastāv dažādi specifiski dialekti, kuros runā vairāki desmiti tūkstoši kādreizējā Silēzijas iedzīvotāji. Pēc 1905. gada datiem Silēzijas iedzīvotāju lielākā daļa bija vācieši (ap 75%) un poļi (vairāk kā 20%). Lielākā daļa vāciešu no šī novada tika deportēti pēc Otrā pasaules kara, kad faktiski visa Silēzijas nokļuva Polijas rokās.
| ||||||||
| ||||||
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|