Nogrieznis
Nogrieznis ir taisnes daļa starp diviem punktiem. Šos punktus sauc par nogriežņa galapunktiem.[1] Divus nogriežņus sauc par vienādiem, ja tos var novietot vienu uz otra tā, ka sakrīt to galapunkti.[2] Nogriežņa garums rāda, cik vienību satur atliktais nogrieznis.[3]
Nogriežņa garuma īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Katram nogrieznim ir garums, kuru var izteikt ar pozitīvu skaitli.
- Vienādiem nogriežņiem ir vienādi garumi. Zīmējumos tos apzīmē, uz nogriežņa uzvelkot mazu svītru.
- Nogrieznis, kas savieno divus punktus, ir īsāks, nekā liekta vai lauzta līnija, kas savieno šos pašus punktus.
- Ja kādi punkti sadala nogriezni vairākās daļās, tad visa nogriežņa garums ir vienāds ar tā daļu garumu summu.
- Nogriežņa garums vienmēr ir lielāks nekā tā atsevišķas daļas garums.[3]
Nogriežņa viduspunkts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par nogriežņa viduspunktu sauc nogriežņa iekšējo punktu, kas atrodas vienādā attālumā no nogriežņa galapunktiem. Nogriežņa viduspunkts sakrīt ar nogriežņa smaguma centru.[2]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. Pētergailis, 2013. 27. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. Pētergailis, 2013. 34. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. Pētergailis, 2013. 36. lpp.
 | Šis ar matemātiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |