Mārs

Mārs (no vācu valodas dialekta Reinzemē-Pfalcā — sākotnēji apzīmēja ar ūdeni pildītu piltuves veida ieplaku, XIX gs. piedāvāts kā zinātnisks termins tā pašreizējā nozīmē) — plata, lēzena, apaļa vai ovāla krāterveida ieplaka, kas radusies freātiskā izvirdumā, t.i. gruntsūdenim saskaroties ar magmu. Sprādzienā radusies piltuve visbiežāk aizpildās ar ūdeni, veidojot relatīvi seklu ezeru.

Māru ezeri ir sekli, ar līdzenu gultni, 60—2000 metrus plati un 9—200 metrus dziļi. Ap vairumu māru ir zems valnis, kas sastāv no vulkāniskajiem iežiem.

Māri sastopami tajos pasaules reģionos, kur notiek vai nesen notikusi aktīva vulkāniskā darbība. Eiropā māri ir Vācijas rietumu daļā. Tipisks mārs ir Zuni sālsezers ASV, Ņūmeksikas štatā. Ezera ieplakas diametrs ir aptuveni 2 km un dziļums — ap 120 m, tās apakšējā daļā atrodas sekls ezers.