Leitnera velosipēdu fabrika

Leitnera velosipēdu fabrika (1. Baltische Velociped-Fabrik, A.Leutner & Co, Фабрика велосипедов А. Лейтнера, Fahrrad-werke „Russia”) bija velosipēdu ražotne Rīgā, ko dibinājis un vadījis vācbaltiešu uzņēmējs Aleksandrs Leitners. Tā no 1886. gada Rīgā ražoja divriteņus un to detaļas, bet jau no 1889. gada arī automašīnas. Tā bija pirmā šāda ražotne Krievijas Impērijā.^[1]

1886. gadā Rīgā, Ģertrūdes ielā 27, Aleksandrs Leitners atvēra velosipēdu darbnīcu. Par ārzemēs nopelnīto naudu viņš iegādājās pirmos darbgaldus un noalgoja četrus darbiniekus. Sākumā darbnīca izgatavoja 19 velosipēdus, kas ātri tika pārdoti. Tie bija nestabili augstrati ar lielu priekšējo un mazu aizmugurējo riteni, saukti par „zirnekļiem”. Pieprasījums pēc velosipēdiem auga un Leitners pārgāja uz modernāku — drošo divriteņu modeļu sērijveida ražošanu. Sākumā uzņēmums ražoja velosipēdus ar firmas zīmi „Leitner” (Лейтнеръ).

1889. gadā fabrikā izgatavoja pirmo motociklu „Russia”, triciklu un auto ar tādu pašu nosaukumu.^[2] Leitnera paspārnē darbojās Vācijas firmu Fafnir, Cudell, Adler, Dixi, NAG, Opel pārstāvniecības, kas piegādāja rezerves daļas un dzinējus. Uzņēmums paplašinoties pārgāja uz divstāvu ēku Suvorova (tagad Krišjāņa Barona) ielā 21. un nodarbināja vairāk nekā 80 strādniekus, gadā saražojot aptuveni 500 velosipēdus. 1892. gadā uzņēmumā bija apguvuši savu dzinēju „Leutner” (3.5zs, 4zs, 4.5zs, 6zs, 6-7zs, 6-8zs, 8zs, 10zs, 12zs) ražošanu un tika celtas jaunas ēkas Aleksandra (tagad Brīvības) ielā 129/131. 1894. gadā jaunie fabrikas korpusi bija pabeigti. Tur strādājošo skaits pieauga līdz 300, bet izgatavoto velosipēdu skaits — līdz 1500, vēlāk līdz 5000 velosipēdiem gadā. Gadsimtu mijā fabrika ražoja arī ap 10 auto gadā.

1901. gadā, piedaloties Rīgas 700. gadu jubilejas izstādē, viens no Leitnera automobiļiem ieguva zelta medaļu, bet Glāzgovas izstādē velosipēdi „Rossija” (Pocciя) saņēma Goda diplomu. Līdz Pirmajam pasaules karam Leitnera uzņēmums saražoja ap 18 000 velosipēdu, kurus pirka ne tikai Krievijā, Polijā un Somijā, bet arī Rietumeiropas valstīs. Armijas vajadzībām tika ražoti saliekamie velosipēdi. Aeroplānu ražošanas plānam svītru pārvilka Pirmais pasaules karš — tāpat kā vairums Latvijas uzņēmumu, arī Leitnera fabrika tika evakuēta.^[3]

• Edvīns Liepiņš un Jānis Seregins „No Leitnera līdz Ērenpreisam. Velosipēdu rūpniecība Latvijā 100 gados”. — Latvijas Industriālā mantojuma fonds, Rīga 2009. ISBN 9934805006

• No „Russia” līdz „Latvello” Arhivēts 2017. gada 14. martā, Wayback Machine vietnē.
• Atskats Latvijas vellorūpniecības vēsturē
• Saulkrastu velosipēdu muzejs