Olafs (I)

Olafs bija Brēmenes bīskapa Rimberta hronikā "Svētā Oskara dzīve" (Vita Anskarii) ap 854. gadu pieminētais zviedru ķēniņš (zviedru: sveakung), kas mēģināja iekarot tagadējās Latvijas un Lietuvas teritoriju kuršu apdzīvotajā daļā.

Hronikas ziņas

Rimberts piemin, ka kurši bija sacēlušies pret zviedriem un atteikušies tiem maksāt nodevas. Dāņu vikingi savāca lielu floti un nolēma izmantot izdevību un pakļaut Kurzemi. Kurši (cori) savāca karaspēku no piecām pilsētvalstīm (civitates), iznīcināja pusi no dāņu armijas un izlaupīja viņu kuģus. Kad zviedri un viņu kungs Olafs par to uzzināja, viņš nolēma parādīt zviedru spēku un piespiest kuršiem atsākt maksāt viņiem nodevas. Zviedri nākamajā gadā savāca milzu karaspēku un ar kuģiem uzbruka vispirms Grobiņas pilsētai (Seeburg), kuru aizstāvēja 7 000 vīru. Pēc tās ieņemšanas viņi atstāja kuģus un devās dziļāk iekšzemē uz Apūles pili, kuru aizstāvēja 15 000 vīru.

Kad pēc astoņu dienu kaujām to neizdevās ieņemt un zviedri nolēma pēc sena paraduma mest kauliņus jeb "zīlēt", bet bez rezultāta. Tad viņi vērsušies pie Kristus un viņš tiem palīdzējis, jo kurši paši izlēmuši padoties un atdot zviedriem dāņiem pirms gada atņemtās bagātības, Viņi samaksāja pusmārciņu sudraba par katru vīru pilsētā un pasludināja, ka pakļausies zviedriem kā senāk. Zviedru kungs Olafs devās mājup ar trīsdesmit gūstekņiem kā ķīlu kuršu pakļāvībai nākotnē.

Ārējās saites

Svētā Anskara dzīve angliski (XXX nodaļa) Arhivēts 2014. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē.
Par Svēto Oskaru (Ansgaru) no Birkas pilsētas vēstures