Juris Viņķelis

Juris Viņķelis
Latvijas Republikas Veselības valsts ministrs
Amatā 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 7. augusts
Prezidents	Guntis Ulmanis
Premjerministrs	Andris Šķēle
Priekštecis	Pēteris Apinis
Pēctecis	Viktors Jaksons
Dzimšanas dati	1952. gada 8. februārī (72 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Politiskā partija	Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Pilsoniskā savienība
Dzīvesbiedrs(-e)	Ilze Viņķele (šķīrušies)
Profesija	ārsts
Augstskola	Rīgas Medicīnas institūts

Juris Viņķelis (dzimis 1952. gada 8. februārī Rīgā) ir latviešu ārsts un politiķis, bijušais Latvijas veselības valsts ministrs. Partijas "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" biedrs, vēlāk "Pilsoniskās savienības" biedrs.

Dzimis 1952. gada 8. februārī Rīgā. Mācījās Rīgas 49. vidusskolā. 1977. gadā absolvēja studijas Rīgas Medicīnas institūtā, strādāja Jelgavas 2. slimnīcā un Bolderājas poliklīnikā (1977—1981).

1981. gadā viņu apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu. Pēc atbrīvošanas strādāja bērnu futbola skolā "Daugava" (1986—1991).^[1]

1992. gadā kļuva par Rīgas Starptautiskā medicīnas zinātnes un farmācijas centra direktoru.

2009. gadā J. Viņķelis bija Latvijas Ārstu biedrības ģenerālsekretārs.^[2] 2009. gada beigās priekšlaicīgi pensionējās, izmantojot nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.^[3]

Brālis Pēteris Viņķelis ir psihologs, arī darbojies politikā. J. Viņķelis ir bijis precējies ar politiķi Ilzi Viņķeli (bijusi Saeimas deputāte un ministre vairākās valdībās). Ģimenē audzināti trīs dēli,^[4][5] 2017. gadā laulība šķirta.

1995. gadā J. Viņķeli apstiprināja par veselības valsts ministru Andra Šķēles valdībā. Viņš saglabāja šo amatu arī otrajā A. Šķēles vadītajā valdībā, kas darbojās 1997. gadā. Šajā pašā gadā viņš uzņēmās vadīt partijas biedra Ministru Prezidenta Guntara Krasta biroju Krasta valdības darbības laikā.

1998. gadā J. Viņķelis kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, tomēr atsauca savu kandidatūru. Pēc apsūdzības sadarbībā ar Valsts drošības komiteju viņš iesniedza prasību Zemgales priekšpilsētas tiesai, kas 2001. gadā nekonstatēja pierādījumus J. Viņķeļa sadarbībai ar VDK.^[6] 2003. gadā viņš kopā ar brāli Pēteri Viņķeli vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot pārbaudīt kāda anonīmā sūtījuma autorus, kas viņu bija dēvējuši par "sevišķas uzticamības PSRS drošības dienestu" aģentu.^[7]

1999. gadā J. Viņķelis kļuva par ekonomikas ministra Vladimira Makarova padomnieku. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās viņš nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē, taču kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru, kā arī darbojās daudzu uzņēmumu padomēs. 2008. gadā izstājies no partijas "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", iestājies "Pilsoniskajā savienībā". Šajā pašā gadā atbrīvots no Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora amata.

2009. gada Rīgas domes vēlēšanās viņu ievēlēja par domes deputātu no "Pilsoniskās savienības" saraksta. 2010. gadā viņš stājās "Pilsoniskās savienības" Rīgas domes frakcijas vadībā, nomainot Ģirtu Valdi Kristovski, bet 2011. gadā amatā viņu aizstāja Jānis Mārtiņš Zandbergs. Rīgas domes vēlēšanās J. Viņķelis kandidēja arī 2013. gadā, taču netika ievēlēts.