Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta
| Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta Passerellidae (Cabanis, 1851) | |
|---|---|
 Baltgalvas zvirbulis (Zonotrichia leucophrys) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta (Passerellidae) |
 Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta Vikikrātuvē | |
Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta (Passerellidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 136 neliela auguma dziedātājputnu sugu un kas tiek iedalītas 28 ģintīs.[1] Lai arī Amerikā šīs dzimtas putnus galvenokārt sauc par zvirbuļiem, tās nav tuvu radniecīgas Vecās Pasaules zvirbuļu dzimtai (Passeridae).
Visticamākais, ka dzimta ir attīstījusies Dienvidamerikā, pēc tam izplatījusies tālāk uz Ziemeļameriku.[2] Nesenā pagātnē visas šīs dzimtas sugas tika klasificētas stērstu dzimtā (Emberizidae).[1]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimtas sugas ir nelieli putniņi, vidēji 15 cm gari, un kā sēklēdājiem to knābji ir konusveidīgi, līdzīgi žubīšu dzimtas (Fringillidae) putniem. Lielākā dzimtā ir Eberta stērste (Melozone aberti), kuras ķermeņa garums ir 24 cm,[3] bet smagākā dzimtā ir brūnā stērste (Melozone fusca), kuras svars sasniedz 54 g.[4] Lielākajai daļai sugu apspalvojums ir brūns vai brūnipelēks, lai gan dažas sugas ir ļoti košas un dekoratīvas.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta ir ļoti plaša un tās putni mājo dažādos biotopos, tie var būt meži, krūmāji, purvi un pļavas. Šīs dzimtas sugas pamatā barojas ar sēklām, bet nelielos daudzumos arī ar kukaiņiem, īpaši vairošanās sezonas laikā.[5] To uzvedība ir ļoti līdzīga žubītēm, ar kurām tās kādreiz tika sistematizētas žubīšu dzimtā.[5]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta (Passerellidae)[1]
- ģints Amerikas meža zvirbuļi (Spizelloides)
- ģints Amerikas zvirbuļi (Passerella)
- ģints Baltgalvas zvirbuļi (Zonotrichia)
- ģints Brūnās stērstes (Melozone)
- ģints Cīruļzvirbuļi (Chondestes)
- ģints Čipuļi (Spizella)
- ģints Dienvidamerikas zvirbuļi (Rhynchospiza)
- ģints Dzeltenzaļās žubītes (Pselliophorus)
- ģints Dziedātājzvirbuļi (Melospiza)
- ģints Grīšļu zvirbuļi (Artemisiospiza)
- ģints Junko (Junco)
- ģints Krūmu tanagras (Chlorospingus)
- ģints Lielpēdu žubītes (Pezopetes)
- ģints Melnrīkles zvirbuļi (Amphispiza)
- ģints Neotropiskie zvirbuļi (Arremon)
- ģints Rudgalvas zvirbuļi (Aimophila)
- ģints Rudspārnu zvirbuļi (Peucaea)
- ģints Salieņu zvirbuļi (Ammodramus)
- ģints Savanas zvirbuļi (Passerculus)
- ģints Sēmās stērstes (Calamospiza)
- ģints Sjeramadres zvirbuļi (Xenospiza)
- ģints Svītrainie zvirbuļi (Oriturus)
- ģints Tanagržubītes (Oreothraupis)
- ģints Ūsainās žubītes (Atlapetes)
- ģints Vakara zvirbuļi (Pooecetes)
- ģints Zaļmuguras zvirbuļi (Arremonops)
- ģints Zapatas zvirbuļi (Torreornis)
- ģints Ziemeļamerikas stērstes (Pipilo)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: New World Sparrows, Bush Tanagers, 2018
- ↑ «The Emberizidae family». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 19. aprīlī.
- ↑ Abert's Towhee
- ↑ Canyon Towhee
- ↑ 5,0 5,1 Baptista, Luis F. (1991). Forshaw, Joseph, ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. pp. 210–212. ISBN 1-85391-186-0.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Putni Daba
- Dabas muzejs: Dzeltenā stērste[novecojusi saite]
- IBC: Buntings and New World Sparrows (Emberizidae) Arhivēts 2014. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē.