Ivans Franko

Ivans Franko; Іван Франко
Franko 1898. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1856. gada 15. augustā ; Nahueviču sādža, Galīcijas un Lodomērijas Karaliste, Austrijas Impērija; (tagad Drohobičas rajons, Ļvivas apgabals, Ukraina)
Miris	1916. gada 15. maijā (59 gadi); Ļviva, Austroungārija; (tagad Ukraina)
Tautība	ukrainis
Literārā darbība
Nodarbošanās	dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, žurnālists un tulkotājs
Valoda	ukraiņu valoda
Rakstīšanas laiks	1874—1916
Žanri	eposs, novele, romāns, drāma
Literatūras virzieni	reālisms, dekadence
Augstskola	Čerņivcu Universitāte
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Ivans Franko (ukraiņu: Іван Якович Франко; dzimis 1856. gada 15. augustā, miris 1916. gada 15. maijā) bija ukraiņu dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, kritiķis, žurnālists, tulkotājs, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Viņa vārdā nosaukta Ukrainas pilsēta Ivanofrankivska. Viens no ukraiņu sociālistiskās, kā arī nacionālās kustības līderiem un dibinātājiem.

Biogrāfija

Dzimis Nahueviču sādžā vācu izcelsmes kalēja ģimenē, tolaik Austrijas Impērijā, tagad Ļvivas apgabalā, Ukrainā. No 1862. līdz 1864. gadam mācījās skolā Jasenicas-Silnas ciemā, vēlāk līdz 1867. gadam — klostera skolā Drohobičā.^[1]

1875. gadā iestājās Ļvivas Universitātē (mūsdienās Ivana Franko vārdā nosauktā), kur iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs t.s. Galīcijas rusofilu jeb maskavofilu (ukraiņu: москвофільство) kustībā. Kustības dalībnieki par rakstu valodu izmantoja t.s jazičije (ukraiņu: язичіє) — vietējās ukraiņu valodas sajaukumu ar baznīcas slāvu valodu. Šajā valodas paveidā Franko publicēja savus pirmos darbus.

Vēlāk studentu aprindas, kurās ietilpa arī Ivans Franko, pievērsās dzīvajai Galīcijas zemnieku tautas valodai. 1877. gadā sūdzības rezultātā uz deviņiem mēnešiem ieslodzīts cietumā.^[1] Pēc ieslodzījuma iepazinās ar Marksa un Engelsa darbiem. Ieslodzīts arī 1880. gadā un 1889. gadā. Šajos gados Franko aktīvi darbojās rakstniecībā, tulkošanā un publicistikā, naudu pelnīdams ar darbu poļu valodas avīzēs.

1886. gadā Franko apprecējās un kādu laiku pavadīja Austrijas Impērijas galvaspilsētā Vīnē, kur iepazinās ar tādiem cilvēkiem kā Teodors Hercls un Tomāšs Gariks Masariks. 1891. gadā Franko pabeidza studijas Čerņivcu Universitātē. 1892. gadā Vīnes Universitātē aizstāvēja doktora disertāciju "Varlaams un Joasafs".^[1] 19. gadsimta beigās publicēja vairākus darbu, kuros kritizēts marksisms.

Sarakstījis darbus dažādos žanros: eposs, novele, romāns, drāma. Mūsdienās pēc viņa darbiem uzņemtas vairākas filmas.

No 1904. gada vairs neiesaistījās politiskajā darbība. Miris trūkumā 1916. gadā Ļvivā.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «Ivana Franko īsa biogrāfija». brieffacts.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 18. decembrī. Skatīts: 2021. gada 18. decembrī.