Klinšu balodis

Klinšu balodis Columba livia (Gmelin, 1789)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Baložveidīgie (Columbiformes)
Dzimta	Baložu dzimta (Columbidae)
Ģints	Baloži (Columba)
Suga	Klinšu balodis (C. livia)
Izplatība
Dabīgais izplatības areāls   Introducētais areāls
Klinšu balodis Vikikrātuvē

Klinšu balodis^[1] (Columba livia) ir plaši izplatīts baložu dzimtas (Columbidae) putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga.^[2][3]

Tā dabīgais izplatības areāls aptver Eiropas dienvidus, Āzijas dienvidrietumus un Āfrikas ziemeļdaļu. Šī suga cēlusies Āzijas dienvidos, kur atrastas vairākus tūkstošus gadu vecas fosilijas,^[4] lai gan klinšu balodim ir tik sena kopīgā vēsture ar cilvēku, ka ir grūti noteikt tā izcelsmes vietu.^[5]

Jau senos laikos cilvēks šos putnus spēja pieradināt, kā rezultātā izveidojās pasuga, kuru dēvē par mājas balodi (Columba livia domestica).^[6] Gadu gaitā mājas baloži ir atgriezušies atpakaļ savvaļā, kļūdami atkal par savvaļas putniem.^[7] Savvaļas mājas baložu populācija ir milzīga un tā izplatības areāls aptver gandrīz visus kontinentus, izņemot Antarktīdu. Arī Latvijā savvaļā sastopams mājas balodis.^[8] Bet pēdējos desmit gados to skaits Latvijā ir samazinājies vairāk kā par 30%.^[9]

Pieauguša klinšu baloža nominālpasugas īpatņa ķermeņa garums ir 30—37 cm, spārnu plētums 50—72 cm,^[10][11] bet tā svars 265—380 g.^[11] Tā apspalvojums ir biezs un blīvs, lai gan spalvas vāji piestiprinās pie ādas. Galva, kakls un krūtis ir tumši zilganpelēkas ar metālisku spīdumu, kas var būt iezaļgans, dzeltenīgs vai pat purpura krāsā. Acs varavīksnene parasti ir sarkana, oranža vai zeltaini dzeltena; kā arī tās iekšējais aplis ir gaišāks. Ap acīm gaiši pelēks, neapspalvotas ādas gredzens. Knābis tumši pelēks, gandrīz melns, bet virs nāsīm balts knābja paugurs. Mātīte izskatās līdzīga tēviņam, bet tai ir mazāk izteikts metāliskais spīdums, pamatā tas pamanāms tikai uz krūtīm.^[3]

Ķermeņa kopējais apspalvojums ir gaiši pelēks. Ģenētiski tīru klinšu balodi visvieglāk atšķirt pēc tā muguras, kuras lejasdaļā pie astes pamatnes ir neliels, balts laukums, kā arī uz gaiši pelēkajiem spārniem ir jābūt divām melnām šķērsjoslām, bet astes galā vienai melnai šķērsjoslai, turklāt astes vēdekļa ārējās malas augšējā daļā var redzēt šauru, baltu kantīti. Klinšu balodis ir spēcīgs, izveicīgs un ātrs lidotājs.^[12] Tā spārni ir plati, ar smailiem galiem. Kājas sārtas, kas var būt gan gaiši rozā, gan tumši sarkanas.^[13] Jaunajiem putniem apspalvojumam nav metāliskā spīduma un kopumā tie ir gaišāki.

Klinšu baloži parasti dzīvo krūmāju tuvumā pie klintīm, kalniem, aizām, stāvu upju krastiem. Ne velti tiem ir nosaukums — klinšu balodis. Klinšu balodis ļoti viegli adaptējas dzīvei cilvēka tuvumā, jo mūra ēkas ir tam piemērota dzīves vieta, turklāt cilvēka tuvums un tā atkritumi nodrošina piekļuvi barībai visu gadu. Savvaļas mājas baloži kopā ar cilvēkiem ir izpletušies teju visā pasaulē un mūsdienās ir sastopami gandrīz visās pasaules lielākajās pilsētās. Mājas baloži un klinšu baloži savstarpēji brīvi pārojas, kas pēc ornitologu domām varētu izraisīt ģenētiski tīru klinšu baložu izzušanu savvaļā.^[14] Klinšu balodis savvaļā dzīvo 3—5 gadus, bet nebrīvē līdz 15 gadiem, atsevišķiem indivīdiem nodzīvojot pat līdz 35 gadiem.^[15] Klinšu baložus ļoti bieži var novērot pa pāriem, lai gan tie ir sabiedriski putni un veido lielus vai vidēji lielus barus.^[3]

Klinšu balodim, tāpat kā visiem citiem baložu dzimtas putniem, raksturīga ir dūdošana, kas īpaši spilgti izpaužas riesta laikā. Olu perēšanas laikā baložu balss vairāk atgādina kaķa murrāšanu. Briesmu brīžos tie izdod īsu kliedzienu, kas skan kā "o-rrr". Tikko izšķīlušies mazuļi spēj izdot tikai klusas šņācošas skaņas vai arī tie vienkārši klabina knābi. Vēl, lai sazinātos un pievērstu citu baložu uzmanību, piemēram, aplidošanas laikā vai briesmu brīžos, baloži izmanto spārnu sišanu gar sāniem.

Klinšu baloži barojas uz zemes, pamatā meklējot sēklas un graudus. Pilsētās baloži galvenokārt barojas izgāztuvēs ar dažāda veida pārtikas atkritumiem.^[16] Ūdeni tie dzer, iegremdējot knābi pilnībā ūdenī un izmantojot to kā salmiņu.^[5]

Klinšu balodim nav noteiktas vairošanās sezonas, tas var ligzdot visas gada garumā, tomēr visbiežāk tas notiek pavasarī un vasarā. Ligzdai vietu piemeklē tēviņš.^[5] Dabīgajā vidē tā parasti ir kāda klints ala, iedobe vai kāda neliela horizontāla virsma, ko sedz klints pārkare. Kinšu balodis ligzdo arī pilsētās uz augstceļtņu dzegām vai ēku fasāžu iedobumos.^[17] Tēviņš sēž noskatītajā vietā un dūdo, lai piesaistītu mātītes uzmanību. Kad mātīte ir ieradusies, tēviņš tai visādi izrāda uzmanību, gan dūdojot, gan sabožot kakla un apkakles spalvas, gan izriežot krūtis, vienlaicīgi virspuļojot ap izredzēto.^[5] Lizgdošanas vietu tikai nosacīti varētu saukt par ligzdu, tā ir ar zariem un zāļu stiebriem vaļīgi noklāta virsma. Ligzdu būvē mātīte, bet tēviņš pienes zarus, katrā pielidošanas reizē tikai vienu.^[5] Ligzda tiek izmantota vairākas reizes. Atšķirībā no ctiem putniem klinšu baloži no ligzdas neizvāc putnēnu mēslus, līdz ar to ligzda aug kā kalns uz augšu. Reizēm šādā ilggadīgā ligzdā var atrast neizšķīlušās olas un mirušos putnēnus.^[5] Dējumā ir divas baltas olas, perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 17—19 dienas.^[13] Tikko izšķīlušies mazuļi ir klāti ar gaiši dzeltenām dūnām, to knābīši ir gaiši rozā ar tumšu šķērsjoslu. Pirmās dienas vecāki tos baro tikai ar guzas pienu — īpašu vielu, kas izstrādājas gremošanas trakta augšgalā esošajos kakla dziedzeros. Jaunie putni sāk lidot, sasniedzot apmēram 30 dienu vecumu.

Klinšu balodi medī visi plēsēji un plēsīgie putni, vienīgais veids, kā tas var sevi glābt, ir lidošana. Daudziem plēsīgajiem putniem pilsētu vidē tas ir galvenais barības avots, piemēram, lielajam piekūnam un zvirbuļu vanagam. Apdzīvotās vietās viens no bīstamākajiem ienaidniekiem ir kaķis.^[13] Daudzās valstīs šos putnus kā pārtiku medī arī cilvēki.^[18]

Pirms vairākiem kā 5000 gadiem cilvēki pieradināja klinšu baložus, izveidojot pasugu — mājas balodis (Columba livia domestica).^[5][13] Baložus audzināja gan kā pārtikas mājputnus, lai iegūtu gaļu, gan kā dekoratīvos putnus, gan kā pasta baložus, izmantojot tā spēju vienmēr atrast savu mājvietu. Klinšu baloži spēj atrast mājas arī tad, ja tos pārved slēgtos būros, tie mājvietu atrod, uztverot zemes magnētiskos laukus un, iespējams, izmantojot arī skaņas, smaržas un saules pozīciju debesīs.^[5] Nenovērtējama nozīme pasta baložiem ir bijusi kara laikā^[5] un vairāki baloži, piemēram, Otrajā pasaules karā ir saņēmuši medaļas par drosmi un pašaizliedzīgo kalpošanu.^[13] Dekoratīvajiem baložiem ir izveidotas vairāk kā 1100 šķirnes, kas atšķiras ar apspalvojuma krāsu un veidu.^[19]

Klinšu balodim ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga:^[2][3]

• Klinšu baloža nominālpasuga (C. l. livia) — sastopama Eiropas dienvidos un dienvidrietumos, Ziemeļāfrikā, Āzijas rietumos, sākot ar Turciju rietumos un beidzot ar Kazahstānas rietumiem austrumos, izplatības areāla dienvidu robeža ir Kaukāzs, Kipra, Irāna un Irāka;
• Āfrikas klinšu balodis (C. l. gymnocycla) — sastopams Āfrikā, sākot ar Senegālu un Gvineju un beidzot ar Ganu, Beninu un Nigēriju. Šī pasuga ir mazāka un daudz tumšāka par nominālpasugu. Tai ir gandrīz melna galva un ķermenis, bet muguras lejasdaļā joprojām ir baltais laukumiņš, gan pakausi, gan kaklu sedz metāliska spīduma spalvas;
• Azerbaidžānas klinšu balodis (C. l. gaddi) — sastopams no Azerbaidžānas un Irānas austrumiem līdz Uzbekistānai, šī pasuga ir lielāka un gaišāka nekā Sīrijas klinšu balodis, ar kuru tam pārklājas izplatība areāla rietumu malā. Azerbaidžānas klinšu balodim pārklājas izplatība arī austrumos ar Centrālāzijas klinšu balodi;
• Centrālāzijas klinšu balodis (C. l. neglecta) — sastopams Centrālāzijas kalnos, augumā līdzīgs nominālpasugai, bet ir par to tumšāks, ar izteiktāku, košāku kakla metālisko spīdumu. Izplatības areāls dienvidos pārklājas ar Indijas klinšu balodi;
• Ēģiptes klinšu balodis (C. l. dakhlae) — sastopams divās tuksneša oāzēs Ēģiptē, šī pasuga ir mazāka un gaišāka nekā nominālpasuga;
• Indijas klinšu balodis (C. l. intermedia) — sastopams Indijā, sākot ar Himalaju dienvidiem, un Šrilankā, šī pasuga ir līdzīga Centrālāzijas klinšu balodi, bet ir par to tumšāka, ar mazāk kontrastainu muguru. Izplatības areāla ziemeļos pārklājas ar Centrālāzijas klinšu balodi;
• Mājas balodis (C. l. domestica) — sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu;
• Nīlas klinšu balodis (C. l. schimperi) — sastopams Nīlas deltā, šī pasuga ārēji atgādina Sudānas klinšu balodi, bet Nīlas klinšu balodim ir daudz gaišāka apkakle;
• Sīrijas klinšu balodis (C. l. palaestinae) — sastopams no Sīrijas līdz Sīnāja pussalai un Arābijas pussalai, šī pasuga ir nedaudz lielāka un tumšāka nekā Nīlas klinšu balodis;
• Sudānas klinšu balodis (C. l. targia) — sastopams Sahāras kalnos Sudānas austrumos, šī pasuga ir nedaudz mazāka par nominālpasugu, apspalvojums abām pasugām ļoti līdzīgs, bet iztrūkst baltais muguras laukums.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klinšu balodis

• Baložu dzimtas noteicējs
• Savvaļas mājas baložu foto galerija
• IBC: Rock Dove (Columba livia) Arhivēts 2013. gada 21. novembrī, Wayback Machine vietnē.