Gārgaļveidīgie
| Gārgaļveidīgie Gaviiformes (Wetmore & Miller, 1926) | |
|---|---|
 Klusā okeāna gārgale (Gavia pacifica) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
| Infraklase | Neognati (Neognathae) |
| Virskārta | Ūdensputnu klada (Aequornithes) |
| Kārta | Gārgaļveidīgie (Gaviiformes) |
 Gārgaļveidīgie Vikikrātuvē | |
Gārgaļveidīgie, gārgaļveidīgo putnu kārta (Gaviiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Gārgaļveidīgo kārtā ir 5 mūsdienās dzīvojošas ūdensputnu sugas, kas visas pieder gārgaļu dzimtai (Gaviidae).[1] Šajā kārtā ir vēl 4 aizvēsturisko sugu dzimtas. Molekulārajos pētījumos ir noskaidrots, ka gārgaļveidīgie un zosveidīgie putni ir vissenākās putnu grupas.[2] Tās atdalījās no pārējiem putniem pirms 100 miljoniem gadu.[3]
Mūsdienu gārgaļu sugas mājo Ziemeļamerikā un Eirāzijas ziemeļu daļā, lai gan aizvēsturiskās sugas bija daudz plašāk izplatītas. Latvijā ir sastopamas 4 no 5 pasaulē dzīvojošām gārgaļu sugām. Samērā bieži melnkakla gārgale (Gavia arctica) un brūnkakla gārgale (Gavia stellata),[4] bet ļoti reti migrācijas laikā arī dzeltenknābja gārgale (Gavia adamsii) un polārā gārgale (Gavia immer). Melnkakla gārgale agrāk Latvijā bijusi sastopama kā ligzdojoša suga, tomēr pēdējos gados to apstiprinošu novērojumu nav.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gārgaļveidīgo kārta (Gaviiformes)
- Gārgaļu dzimta (Gaviidae)
- †Colymboididae
- †Gaviella
- †Neogaeornis
- †Polarornis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Boertmann, D. 1990. Phylogeny of the divers, family Gaviidae (Aves). Steenstrupia 16:21-36
- ↑ A Classification of Living Birds[novecojusi saite]
- ↑ Diversification of Ramphastinae (Aves, Ramphastidae) prior to the Cretaceous/Tertiary boundary as shown by molecular clock of mtDNA sequences
- ↑ Gārgaļu dzimta
|