Etingeni

Etingeni (vācu: von Oettingen) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 16. gadsimtā.

Dzimtas aizsākumi izsekojami līdz Livonijas kara laikā 1581. gadā mirušajam Rīgas brīvpilsētas rātskungam un birģermeistaram Evertam Otingam. Vēlāk dzimtas uzvārds mainīts no Otting uz Oettingen. Zviedru Vidzemes laikā 1687. gada 27. jūnijā Rīgas rātskungu un birģermeistaru Johanu Etingenu iecēla dižciltīgo kārtā. 1745. gadā dzimtu ierakstīja Vidzemes bruņniecības matrikulā. Etingenu dzimtai Vidzemes guberņas igauņu daļā ilgstoši piederēja Visustu muiža (Wissust, piederēja 1795—1920), Vesneru muiža (Weßlershof, 1808—1842), Ludes muiža (Ludenhof, 1831—1920) un Kuremā muiža (Jensel, 1834—1920).

• Aleksandrs fon Etingens (1798—1846), Vidzemes landmaršals un landrāts
• Augusts fon Etingens (1823—1908), Vidzemes landmaršals, civilgubernators un landrāts, Kalkūnes muižas īpašnieks
• Nikolajs fon Etingens (1826—1876), Vidzemes landmaršals un landrāts
• Burhards fon Etingens (1850—1923), zirgaudzētavas vadītājs
• Marija (Marissa) fon Volfa (1857—1883), Vecgulbenes muižniece

• 
  Aleksandrs fon Etingers (1798—1846)
• 
  Augusts fon Etingens (1823-1908)
• 
  Georgs fon Etingens (1824-1916)
• 
  Aleksandrs fon Etingens (1827-1905)
• 
  Arturs fon Etingens (1836-1920)

• Kalkūnes muiža (Kalkuhnen)
• Mēdzūlas muiža (Meselau)
• Plānupes muiža (Planup)
• Sējas muiža (Zögenhof)
• Grāves muiža (Gravenhof)
• Kastrānes muiža (Kastran)
• Dūres muiža (Durenhof)
• Pāles muiža (Sepküll)
• Dīķeru muiža (Puderküll)
• Ķirbeļu muiža (Kürbelshof)
• Dūķeru muiža (Duckershof)
• Medumu muiža (Meddum)

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Etingeni.
• Baltijas bruņniecības ģenealoģiskā rokasgrāmata (1929)
• Baltijas bruņniecības ģenealoģiskā rokasgrāmata (1930)