Ernsts Jingers (vācu: Ernst Jünger; dzimis 1895. gada 29. martā, miris 1998. gada 17. februārī) bija konservatīvs vācu rakstnieks, militārists, domātājs un entomologs, viens no konservatīvās revolūcijas teorētiķiem.
Izceldamies ar izcilu varonību Pirmā pasaules kara laika Rietumu frontē, kur 14 reizes ievainots un apbalvots ar Pour le Mérite ordeni, kļuva pazīstams pēc tam, kad 1920. gadā publicēja kara memuārus "Tērauda vētrās" (In Stahlgewittern). Būdams militārists un autoritāras valdības piekritējs, Jingers tomēr nostājās opozīcijā Hitleram un nacistiem. Pēc Otrā pasaules kara līdz 1949. gadam netika publicēts. Pēc Otrā pasaules kara daudz ceļoja un publicējās, saņemdams vairāku Eiropas valstu prestižas literāras balvas. Bez "Tērauda vētrās", populārāko Jingera darbu vidū ir "Uz marmora aizām" (Auf den Marmorklippen, 1939) un "Stikla bites" (Gläserne Bienen, 1957). 1970. gadā publicēja eseju Annäherungen: Drogen und Rausch, kurā aprakstīja savus eksperimentus ar narkotisko vielu lietošanu, ieviesdams jēdzienu psihonauts.
Miris 102 gadu vecumā kā pēdējais dzīvais Pour le Mérite ordeņa kavalieris.