Emancipācija

Emancipācija ir process, kurā indivīds vai grupa iegūst tiesības un brīvības, kas tiem iepriekš bija liegti. Tas bieži attiecas uz sociālo, politisko, ekonomisko vai juridisko brīvību iegūšanu. Tā bieži ir saistīta ar cīņu pret apspiešanu un netaisnību, un tās mērķis ir panākt vienlīdzību un taisnīgumu.

Vēsturē emancipācija ir bijusi nozīmīgs sociālo pārmaiņu un taisnīguma virzītājspēks:

• 19. gadsimtā notikusī vergu atbrīvošana, īpaši ar 1863. gada Emancipācijas proklamāciju, ko izdeva ASV prezidents Abrahams Linkolns. Tas noveda pie verdzības atcelšanas ASV, kas tika nostiprināta ar 13. grozījumu ASV Konstitūcijā 1865. gadā.
• 19. un 20. gadsimtā sieviešu tiesību kustības rezultātā sievietes daudzās valstīs ieguva balsstiesības un citas juridiskās un sociālās tiesības. Piemēram, sievietēm tika piešķirtas balsstiesības Jaunzēlandē 1893. gadā, savukārt ASV sievietēm tika piešķirtas balsstiesības ar 19. grozījumu 1920. gadā.
• 20. gadsimtā daudzas kolonizētās valstis Āfrikā, Āzijā un citos reģionos izcīnīja neatkarību no Eiropas koloniālajām lielvalstīm. Šī dekolonizācijas procesa rezultātā daudzas tautas ieguva politisko un ekonomisko neatkarību.
• 1950. un 1960. gados notikusī pilsoņu tiesību kustība, kuras mērķis bija izbeigt rasu segregāciju un diskrimināciju pret afroamerikāņiem. Tā rezultātā tika pieņemti svarīgi tiesību akti, piemēram, 1964. gada Pilsoņu tiesību akts un 1965. gada Balsstiesību akts.
• Pēdējo desmitgažu laikā LGBTQ+ kopiena ir cīnījusies par tiesībām un vienlīdzību, kas ietver vienlīdzīgu laulību, diskriminācijas aizliegumu un citas juridiskās un sociālās tiesības.

• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)