Dariali aiza

Dariali aiza
	Dariali aiza
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta	Gruzija ; Krievija
Upe	Tereka
Koordinātas	42°44′41″N 44°37′21″E / 42.74472°N 44.62250°EKoordinātas: 42°44′41″N 44°37′21″E / 42.74472°N 44.62250°E
Vispārējā informācija
Tips	aiza
Izmēri
Garums	12 km
	Dariali aiza Vikikrātuvē

Dariali aiza (gruzīnu: დარიალის ხეობა, Darialis heoba; krievu: Дарьяльское ущелье; ingušu: Даьра Аьле; osetīnu: Арвыком vai Дайраны ком) ir aiza Lielā Kaukāza Sānu kores šķērsojuma vietā, uz austrumiem no Kazbeka kalna, uz robežas starp Krieviju un Gruziju.^[1]

Aptuveni 12 km garās aizas sākums ir aiz Stepancmindas Gruzijā un beigas pie Augšējās Larsas Ziemeļosetijā, kur izvietoti abu valstu kontrolpunkti. Aizā no dienvidiem uz ziemeļiem plūst Terekas upe. Aizas stāvās granīta sienas dažviet ir līdz 1800 metru augstas.

Dariali aiza vēsturiski bija nozīmīga kā viena no divām Kaukāza kalnu grēdas šķērsošanas vietām (otra bija Derbentas eja pie Kaspijas jūras). Caur to ved vēsturiskais Gruzijas kara ceļš, kas mūsdienās ir uzlabots.

Vēsture

Nosaukums Dariali ir cēlies no Dar-i Alān (در الان), kas persiešu valodā nozīmē "Alanu vārti". Mūsu ēras pirmajos gadsimtos alani dzīvoja teritorijā uz ziemeļiem no aizas.

Dariali aiza ir nocietināta vismaz kopš aptuveni 150. gada pirms mūsu ēras (tradicionāli tiek uzskatīts, ka tur cietoksni uzcēla Ibērijas karalis Mirians I). Vēl mūsdienās ir redzamas sena cietokšņa drupas. Nocietinājumu dažādi dēvēja par Ibērijas vārtiem jeb Kaukāza vārtiem. Eja Kaukāza grēdā ir minēta Gruzijas annālēs par Darialani; Strabons to sauca par Porta Caucasica un Porta Cumana; Ptolemajs to sauca par Fortes Sarmatica; to dažkārt sauca par Porta Caucasica un Portae Caspiae (šis nosaukums tika piešķirts arī "vārtiem" jeb "ejai" blakus Kaspijas jūrai Derbentā); un tatāri to sauc par Darioli.

Josefs rakstīja, ka Aleksandrs Lielais uzcēlis dzelzs vārtus nenoteiktā pārejā, ko daži latīņu un grieķu autori identificēja ar Darialu.

Dariali eja nonāca Sasanīdu rokās 252.–253. gadā, kad Sasanīdu impērija iekaroja un anektēja Ibēriju. 628. gadā kontrole pār Dariali nonāca Rietumturku kaganāta rokās, kad Tuns Jabgu kagans parakstīja līgumu ar Ibēriju, nododot Kaganātam visu tās pilsētu un cietokšņu kontroli un izveidojot brīvo tirdzniecību. 644. gadā Dariali ejas kontroli pārņēma arābu Rašidunas kalifāts. Vēlāk to kontrolēja Gruzijas Karaliste.

Pēc Kartlijas-Kahetijas karalistes aneksijas 1801. gadā Dariali eju pārņēma Krievijas Impērija un tur sāka uzlabot ceļu, ko nosauca par Gruzijas kara ceļu.