Dažādspārnu tauriņi
| Dažādspārnu tauriņi Heteroneura (Tillyard, 1918) | |
|---|---|
 Nātru raibenis (Aglais urticae) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
| Infraklase | Jaunspārņi (Neoptera) |
| Kārta | Zvīņspārņi (Lepidoptera) |
| Apakškārta | Sūcējsnuķaiņi (Glossata) |
| Infrakārta | Dažādspārnu tauriņi (Heteroneura) |
Dažādspārnu tauriņi, dažādspārnu tauriņu infrakārta (Heteroneura) ir viena no sešām sūcējsnuķaiņu apakškārtas (Glossata) infrakārtām, kas apvieno 35 tauriņu virsdzimtas.[1] Šī ir lielākā no visām tauriņu infrakārtām un tā apvieno vairāk kā 99% no visām mūsdienu zvīņspārņu sugām.[2] To tuvākie radinieki ir šūpotņu infrakārtas (Exoporia) tauriņi.
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pieaugušiem tauriņiem spārnu dzīslojums priekšējam pārim ievērojami atšķiras no aizmugurējā pāra. Arī infrakārtas zinātniskais nosaukums atspoguļo šo īpašību: Heteroneura latviski nozīmē dažādi spārni.[3]
Infrakārtas dzimtas var iedalīt divās grupās, kas netiek izmantotas kā taksonomiskas vienības: Monotrysia un Ditrysia. Abas grupas viena no otras atšķiras ar dzimumatvērumu skaitu mātītēm. Pirmās Monotrysia grupas mātītēm ir tikai viens atvērums, kas tiek izmantots gan lai pārotos, gan lai izdētu olas, bet Ditrysia grupas tauriņu mātītēm ir divi dzimumatvērumi - viens, lai pārotos, otrs, lai dētu olas.[3] Pirmā grupa, salīdzinot ar otro, ir ļoti neliela, tajā ietilpst četras savstarpēji ļoti tālu radniecīgas virsdzimtas (alotājkožu virsdzimta (Tischerioidea), Gondvanas kožu virsdzimta (Palaephatoidea), pundurkožu virsdzimta (Nepticuloidea) un zāģkožu virsdzimta (Incurvarioidea)). Visas pārējās virsdzimtas ietilpst Ditrysia grupā.[2] Ir pieņemts uzskatīt, ka Monotrysia grupas sugas ir infrakārtas bāzes sugas, ņemot vērā primitīvāko vairošanās orgāna uzbūvi.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dažādspārnu tauriņu infrakārta (Heteroneura)
- Alotājkožu virsdzimta (Tischerioidea)
- Amerikas makstnešu virsdzimta (Mimallonoidea)
- Augļkožu virsdzimta (Carposinoidea)
- Aveņkožu virsdzimta (Schreckensteinioidea)
- Bārkstspārņu virsdzimta (Alucitoidea)
- Čemurkožu virsdzimta (Epermenioidea)
- Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea)
- Gartaustkožu virsdzimta (Gelechioidea)
- Gondvanas kožu virsdzimta (Palaephatoidea)
- Imidu virsdzimta (Immoidea)
- Kožtinēju virsdzimta (Choreutoidea)
- Kožu virsdzimta (Tineoidea)
- Laputinēju virsdzimta (Galacticoidea)
- Logspārņu virsdzimta (Thyridoidea)
- Madagaskaras lapukožu virsdzimta (Whalleyanoidea)
- Pundurkožu virsdzimta (Nepticuloidea)
- Pūcīšu virsdzimta (Noctuoidea)
- Raibkožu virsdzimta (Gracillarioidea)
- Raibspārņu virsdzimta (Zygaenoidea)
- Simetistīdu virsdzimta (Simaethistoidea)
- Sirpjspārņu virsdzimta (Drepanoidea)
- Spalvspārņu virsdzimta (Pterophoroidea)
- Sprīžmešu virsdzimta (Geometroidea)
- Sviļņu virsdzimta (Pyraloidea)
- Tauriņkožu virsdzimta (Calliduloidea)
- Tinēju virsdzimta (Tortricoidea)
- Tīkkoka kožu virsdzimta (Hyblaeoidea)
- Tīklkožu virsdzimta (Yponomeutoidea)
- Urbēju virsdzimta (Cossoidea)
- Urodu virsdzimta (Urodoidea)
- Valdivijas meža kožu virsdzimta (Andesianoidea)
- Vērpēju virsdzimta (Lasiocampoidea)
- Zaigkožu virsdzimta (Adeloidea)
- Zāģkožu virsdzimta (Incurvarioidea)
- Zīdtauriņu virsdzimta (Bombycoidea)
Četrām dzimtām šobrīd nav atrisināta atrašanās kādā no virsdzimtām (tās šobrīd izdalītas "nezināmā" virsdzimtā), kā arī vairākām ģintīm nav atrisināta to piederība kādai no dzimtām.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Lepidoptera
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Lepidoptera, Moths and Butterflies: Evolution, systematics, and biogeography». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. augustā. Skatīts: 2014. gada 7. martā.
- ↑ 3,0 3,1 «Handbook of Agricultural Entomology». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. augustā. Skatīts: 2014. gada 7. martā.