Gruzijas pilsoņu karš

Gruzijas pilsoņu karš norisinājās 1991. un 1993. gadā, tūlīt pēc Padomju Savienības sabrukuma un Gruzijas neatkarības atjaunošanas. Konflikts izcēlās galvenokārt politisku un etnisku domstarpību dēļ, un tas radīja būtisku ietekmi uz valsts iekšējo un ārējo stabilitāti.

Gruzijas pirmais prezidents Zviads Gamsahurdija, kurš bija ievēlēts 1991. gadā, ātri nonāca opozīcijas vidū. Viņa nacionālistiskā politika izraisīja iekšējas pretrunas, kas izraisīja pretinieku sacelšanos pret viņu. 1991. gada beigās un 1992. gada sākumā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi izcēlās bruņoti konflikti starp Gamsahurdijas atbalstītājiem un opozīcijas spēkiem. Pēc dažām nedēļām, 1992. gada janvārī, Gamsahurdija tika gāzts. Vēlāk viņš devās trimdā un mēģināja atgūt varu, kas izraisīja asiņainus sadursmes dažādās Gruzijas daļās.

Papildus politiskajiem konfliktiem Gruzija saskārās ar etniskajiem konfliktiem tās autonomajos reģionos Abhāzijā un Dienvidosetijā. Pirmais bruņotais konflikts izcēlās jau 1991.–1992. gadā, kad Dienvidosetijas separātisti, ar Krievijas atbalstu, sacēlās pret Gruzijas varu. 1992.–1993. gadā norisinājās Abhāzijas karš, kurā Gruzijas armija un Abhāzijas separātisti (ar Krievijas un Ziemeļkaukāza brīvprātīgo palīdzību) cīnījās par reģiona kontroli. Karš beidzās ar Abhāzijas faktisko neatkarību, lai gan starptautiski tā joprojām tiek atzīta par Gruzijas sastāvdaļu.

Pēc Zviada Gamsahurdijas gāšanas vadīt valsti tika uzaicināts bijušais PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze. Viņš kļuva par Gruzijas faktisko līderi 1992. gadā un centās stabilizēt situāciju valstī. Neskatoties uz to, viņa valdība saskārās ar grūtībām, tostarp cīņām starp pro-Gamsahurdijas spēkiem un valdības spēkiem rietumu Gruzijā, kā arī Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības kustībām. Līdz 1993. gada beigām Eduards Ševardnadze nostiprināja savu varu un lielā mērā izbeidza atklātas cīņas. Zviads Gamsahurdija gāja bojā tajā pašā gadā, iespējams, pašnāvības rezultātā. Neskatoties uz to, Gruzija palika politiski nestabila vēl vairākus gadus, un etniskie konflikti Abhāzijā un Dienvidosetijā palika neatrisināti, bet jau 2008. gadā Krievija veica militāru iejaukšanos, kas beidzās ar šo teritoriju atzīšanu par neatkarīgām valstīm.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gruzijas pilsoņu karš.