Cēsu alus
| AS Cēsu alus | |
|---|---|
 | |
| Tips | akciju sabiedrība |
| Darbības joma | pārtikas rūpniecība |
| Dibināts | 1995. gadā (pirmsākumi 1590. gadā) |
| Galvenais birojs |
Cēsis,  Latvija |
| Galvenās personas | Eva Sietiņsone (valdes priekšsēdētāja) |
| Produkti | alus, sidrs, kokteiļi, bezalkoholiskie dzērieni |
| Neto ienākumi | 61,76 miljoni eiro [1] |
| Mātes uzņēmums |
Olvi ( Somija) |
| Tīmekļa vietne | cesualus.lv |
AS "Cēsu alus" ir alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājs Latvijā. 99,88 % tā kapitāldaļu pieder Somijas Olvi. Galvenais birojs un ražotne atrodas Cēsīs.
"Cēsu alus" ir lielākā Latvijā ražojošā alus darītava un 2018. gadā "Cēsu alus" saražoja 64% no Latvijā saražotā alus.[2] Par alus darītavas pirmsākumiem tiek uzskatīts 1590. gads, tādējādi "Cēsu alu" var uzskatīt par vecāko alus darītavu Ziemeļeiropā.[3]
Uzņēmumam pieder arī alus ražotājs Piebalgas alus.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1590. gadā Cēsu pils revīzijas protokolā pirmo reizi tika pieminēta alus gatavošana. Pirmā alus darītava atradās tieši pilī. 17. gadsimta pirmajā pusē tā tika pārcelta uz trešo priekšpili. 19. gadsimta vidū Cēsu pilsmuižā uzbūvēja alus darītavas ēkas un izveidoja Cēsu alus darītavu, kuras īpašnieks bija grāfs Emanuels fon Zīverss. 1922. gadā vairāki Cēsu uzņēmēji atpirka alus darītavu no Zīversa un nodibināja A/S "Augļu dārzs". 1920.-1930. gados alus darītavā tika ražots arī vīns, sulas un minerālūdens. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā A/S "Augļu dārzs" nacionalizēja.
1976. gadā tika izveidota alus rūpnieciskā ražošanas apvienība "Cēsu alus", kurā ietilpa arī Naukšēnu un Gulbenes alus darītavas. 1988. gadā apvienība sadalījās.
1995. gadā "Cēsu alus" tika privatizēts un atkal pārtapa par akciju sabiedrību. 1999. gadā alus darītavu nopirka Somijas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja Olvi Oyj meitas uzņēmums Igaunijā A. Le Coq. 2001. gadā tika atklāta jauna ražotne Aldaru laukumā 1 Cēsīs un alus darītava pārcēlās uz jaunām ēkām. 2003. gadā "Cēsu alus" kļuva par otru lielāko,[4] bet 2014. gadā — par lielāko alus ražotāju Latvijā.
"Cēsu alus" piedalās ilgtspējas indeksa novērtējumā kopš tā ieviešanas Latvijā 2010. gadā. Pirmajos trīs gados "Cēsu alus" saņēma Sudraba kategorijas novērtējumu, bet mērķtiecīgi attīstot uzņēmuma darbību un ilgtspējas sniegumu, no 2013. gada uzņēmuma veikums ilgtspējas indeksā novērtēts ar Zelta līmeni, bet no 2017.gada ar augstāko novērtējumu – Platīna līmeni.[5]
2021. gada 8. martā tika paziņots, ka AS "Cēsu alus" iegādāsies SIA "Piebalgas alus".[6] 16. aprīlī Latvijas Konkurences padome atļāva šo darījumu.[7]; un tas tika pabeigts 1. jūnijā. 2021. gada 14. oktobrī tika noslēgta vienošanās par dzeramā ūdens zīmola Everest un ūdens ražošanas iekārtu pirkšanu no "Orkla Latvija";[8] 17. novembrī Konkurences padome atļāva šo darījumu. 12. novembrī tika paziņots, ka "Cēsu alus" ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Beļģijā reģistrētu uzņēmumu AB InBev, iegūstot tiesības Latvijā pārdot pasaulē populāro Corona alu.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ DELFI Bizness raksts
- ↑ «'Cēsu alus' 2018. gadā nopelnījis 4,2 miljonus eiro».
- ↑ «New life for oldest beer». www.baltictimes.com. Skatīts: 2019-09-12.
- ↑ «Cēsu alus vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 14. septembrī. Skatīts: 2010. gada 8. septembrī.
- ↑ Cēsu alus aktualitātes
- ↑ Cēsu alus iegādāsies Piebalgas alu Zane Atlāce-Bistere; LETA, 08.03.2021
- ↑ Lēmums Nr. 11 "Par tirgus dalībnieku apvienošanos" 2021. gada 16. aprīlī Konkurences padome
- ↑ Cēsu alus iegādājas ūdens zīmolu Everest Db.lv, 14.10.2021
- ↑ Cēsu alus iegūst zīmola Corona pārdošanas tiesības Latvijā Db.lv, 12.11.2021
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||
