Augstākie vēži
| Augstākie vēži Malacostraca (Latreille, 1802) | |
|---|---|
 Formosas upju garnele (Macrobrachium formosense) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Vēžveidīgie (Crustacea) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Iedalījums | |
| |
 Augstākie vēži Vikikrātuvē | |
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus. Šajā grupā ir visplašāk pazīstamie vēžveidīgo pārstāvji — krabji, omāri, garneles, upes vēži u.c. Klasē ir vairāk kā 40 000 mūsdienās dzīvojošu sugu,[1] kas iedalītas 16 kārtās. Šīs klases pārstāvji dzīvo visās jūrās un okeānos. Fosilā veidā ir zināmi jau no kembrija.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augstākajiem vēžiem atšķirībā no citiem vēžveidīgajiem ir pastāvīgs ķermeņa segmentu skaits (19 vai 20 segmenti): galva sastāv no 5, krūtis no 8 un vēders no 6 segmentiem. Izņēmums ir plānčauļi, kuriem ir 7 segmenti vēderam.[2] Ķermenis nobeidzas ar anālo segmentu — telsonu, kuram nav ekstremitāšu. Visiem augstākajiem vēžiem krūšu segmenti saplūduši ar galvu, izņemot plānčauļiem (Leptostraca). Ķermeņa nodalījumiem ir vienzarainas vai divzarainas ekstremitātes. Visiem augstākajiem vēžiem, izņemot plānčauļiem, nav furkas. Kopumā augstākajiem vēžiem ir vislielākā ķermeņa formu daudzveidība no visiem dzīvniekiem pasaulē.[2]
Izvadorgāni ir antenālie dziedzeri. Turklāt plānčauļiem ir vēl maksillārie dziedzeri. Mātītēm ir pāra dzimumatvere, kas atrodas uz sestā krūšu segmenta, tēviņam dzimumorgāni ir uz astotā krūšu segmenta. Kuņģis sastāv no 2 kamerām. Viduszarna vienmēr ir daudz īsāka par galazarnu. Augstākajiem vēžiem ir labi attīstītas elpošanas un asinsrites sistēmas. Tiem ir arī centrālā nervu sistēma.
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākā daļa augstāko vēžu mājo ūdenī, gan jūrās, gan saldūdens tilpnēs. Bet 3 kārtās ir arī uz sauszemes dzīvojošas sugas: vienādkājvēži (Isopoda), kā, piemēram, mitrenes (Oniscoidea); desmitkājvēži (Decapoda), (piemēram, palmu zaglis (Birgus latro)); un sānpeldvēži (Amphipoda), piemēram, jūras blusas (Talitridae).[3] Dažas sugas parazitē uz zivīm, piemēram, sugas no vienādkājvēžu kārtas (Isopoda), vai uz vaļiem, piemēram, vaļu utu dzimtas (Cyamidae) sugas. Lielākā daļa sugu ir maitēdāji, bet dažās sugas barojas, filtrējot ūdeni, piemēram, porcelāna krabji (Porcellanidae) vai dažas sugas ir plēsēji, piemēram, mutkājvēži (Stomatopoda).[4]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augstāko vēžu klase (Malacostraca)
- apakšklase: Fillokarīdas (Phyllocarida)
- kārta: †Archaeostraca
- kārta: †Hoplostraca
- kārta: †Canadaspidida
- kārta: Plānčauļi (Leptostraca)
- apakšklase: Hoplokarīdas (Hoplocarida)
- kārta: Mutkājvēži (Stomatopoda)
- apakšklase: Īstie augstākie vēži (Eumalacostraca)
- virskārta: Sinkarīdi (Syncarida)
- kārta: †Palaeocaridacea
- kārta: Bathynellacea
- kārta: Anaspīdvēži (Anaspidacea)
- virskārta: Perakarīdi (Peracarida)
- kārta: Speleogrifvēži (Spelaeogriphacea)
- kārta: Termosbenvēži (Thermosbaenacea)
- kārta: Lofogastrīdi (Lophogastrida)
- kārta: Šķeltkājvēži (Mysida)
- kārta: Mictacea
- kārta: Sānpeldvēži (Amphipoda)
- kārta: Vienādkājvēži (Isopoda)
- kārta: Tanaīdvēži (Tanaidacea)
- kārta: Kumacejvēži (Cumacea)
- virskārta: Eikarīdi (Eucarida)
- kārta: Eifauzīdvēži (Euphausiacea)
- kārta: Amfionīdvēži (Amphionidacea)
- kārta: Desmitkājvēži (Decapoda)
- virskārta: †Eokarīdi (Eocarida)
- kārta: †Belotelsonīdi (Belotelsonidea)[5][6]
- kārta: †Eocaridacea
- virskārta: Sinkarīdi (Syncarida)
(†) — izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Zoological catalogue of Australia
- ↑ 2,0 2,1 Richard Stephen Kent Barnes (2001). "Invertebrates with legs: the arthropods and similar groups". The Invertebrates: a Synthesis (3rd ed.). Wiley-Blackwell. pp. 168–206. ISBN 978-0-632-04761-1.
- ↑ The colonisation of land: origins and adaptations of terrestrial animals
- ↑ P. J. Hayward, M. J. Isaac, P. Makings, J. Moyse, E. Naylor & G. Smaldon (1995). "Crustaceans". In P. J. Hayward & John Stanley Ryland. Handbook of the Marine Fauna of North-West Europe. Oxford University Press. pp. 290–461. ISBN 978-0-19-854055-7.
- ↑ Schram, Frederick R., The Mazon Creek caridoid Crustacea / Fieldiana. Geology ; v. 30, no. 2, Field Museum of Natural History, 1974.
- ↑ Frederick Schram (2006). "Lobetelson mclaughlinae n. gen., n. sp., a new genus and species of belotelsonid malacostracan from the Pennsylvanian of the Mazon Creek area". Zoosystema 28 (2): 277–284. Arhivēts no oriģināla 2011-06-12.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augstākie vēži.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)