Asotes pilskalns
| Asotes pilskalns | |
|---|---|
 Asotes pilskalns pirms 13. gadsimta (V. Vimbas zīmējums). | |
  Asotes pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Kūku pagasts, Jēkabpils novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°29′34″N 25°55′8″E / 56.49278°N 25.91889°EKoordinātas: 56°29′34″N 25°55′8″E / 56.49278°N 25.91889°E |
| Veids | Pilskalns ar apmetni |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | 1949 - 1954 |
| Arheologi | Elvīra Šnore |
| Īpašuma tiesības | Pašvaldības īpašums un privātīpašums |
| Publiska piekļuve | Brīvi pieejams |
| Oficiālais nosaukums: Asotes pilskalns ar apmetni | |
| Aizsardzības numurs | 911 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 15. decembris |
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Asotes pilskalns |
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute; latgaliešu: Osota[1]) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā. Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Ziemeļu, austrumu un dienvidu nogāzes, kuras aptek Asote (tagad Dārzupīte) jeb Lagzde, ir 10 metrus augstas, lēzenajā ziemeļrietumu malā uzmests aptuveni 2 metrus augsts valnis.[2] 1949.-1954. gada izrakumos atklāts biezs kultūrslānis ar celtņu un sadzīves priekšmetu paliekām. Ievērību pelna 10. gadsimta dzelzs ieguves krāsns un podnieku darbnīca, kur trauku izgatavošanai izmantoja podnieku ripu. No pilskalna paveras skats uz Daugavas senleju, Ābeļu salām un Dignājas mežiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvots no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. līdz 13. gadsimtam m.ē.[2] 11.gs. izveidota jauna pilskalna aizsargsistēma ar gredzenveida aizsargvalni. Letgaļu apdzīvotās Asotes pilsnovada administratīvais un militārais centrs, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam. Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvina Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gadam. Krievu-turku kara laikā (1877-1878) Krustpilī tika nometināti turku karagūstekņi, no kuriem daudzi palika uz patstāvīgu dzīvi. Netālu no Asotes pilskalna ir turku kapi. 1949.—1952. gadā Elvīra Šnore vadīja arheoloģiskos izrakumus Asotes pilskalnā.
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Arheoloģiskie izrakumi Asotes pilskalnā 1950. gadu sākumā
-
Latvijas Kultūras fonda uzstādītā piemiņas zīme (autors Laimonis Blumbergs)
-
Asotes pilskalns mūsdienās
-
Skats no Asotes pilskalna uz Daugavu 2017. gads
-
Asotes pilskalns
-
Asotes pilskalns
-
Asotes pilskalns
-
Asotes pilskalns. Skatu punkta piesaiste pie pilskalna 3D modeļa, izmantojot lietotnes planlaufTerrain mobilo versiju
-
Asotes pilskalns. Skatu punkta piesaiste pie pilskalna 3D modeļa, izmantojot lietotnes planlaufTerrain mobilo versiju
-
Asotes pilskalns. Skatu punkta piesaiste pie pilskalna 3D modeļa, izmantojot lietotnes planlaufTerrain mobilo versiju
-
Asotes pilskalns. Skatu punkta piesaiste pie pilskalna 3D modeļa, izmantojot lietotnes planlaufTerrain mobilo versiju
-
Asotes pilskalna 3D modelis
-
Asotes pilskalna 3D modelis
-
Asotes pilskalna 3D modelis
-
Asotes pilskalna aerofoto
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1846.—1863. g. kara topogrāfiskā karte F, Šūberta un P. Tučkova redakcijā. IX rinda, 5. lapa
- ↑ 2,0 2,1 http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf[novecojusi saite]