Aeroinženierija

Aerokosmiskā inženierija ir inženierijas nozare, kas apskata jautājumus, kas ir saistīti ar aeronautiku un astronautiku (kosmonautiku). Parasti šos abus terminus apvieno vienā — aerokosmiskā inženierija (angļu: aerospace engineering). Dažkārt var sajaukt ar aviācijas inženieriju, kura ietver sevī tikai smagāku par gaisu lidaparātu ekspluatācijas un izstrādes nozares.

• aerodinamika — mācība par vielu plūšanu ap objektiem, piemēram, spārniem vai cauriem objektiem (piemēram, vēja tuneļiem);
• dzinējspēki (tiek pētīti dzinēji, kas virza transporta līdzekli cauri gaisam (vai kosmiskajai telpai, piemēram, iekšdedzes dzinēji, reaktīvie dzinēji, raķešdzinēji));
• kontroles inženierija — mācība, kas pēta matemātiskos modeļus un izstrādā tos, lai tie darbotos vēlamajā veidā;
• struktūra — objekta dizains un uzbūve ar mērķi, lai objekts izturētu slodzes, ko izjūt lidojuma laikā;
• materiālu zinātne — aeroinženierija pēta materiālus, no kuriem tiek konstruētas aviācijas detaļas; tiek izgudroti materiāli ar ļoti specifiskām īpašībām un tiek mainītas un uzlabotas jau esošās, lai uzlabotu to darbību;
• aeroelastika — pēta iedarbību starp aerodinamiskajiem spēkiem un struktūras elastību;
• datorzinātne, kas aeroinženierijas ietvaros koncentrējas uz tai svarīgiem jautājumiem.

Pārsvarā aeroinženierija balstās teorētiskajā matemātikā, vielu dinamikā, lidojuma dinamikā. Tomēr liela nozīme ir arī empīriskajiem materiāliem. Vēsturiski šīs empīriskās zināšanas tika iegūtas no prototipu un modeļa testēšanas vai nu vēja tuneļos, vai arī brīvā atmosfērā. Tomēr nesenie sasniegumi datorikā ir devuši iespēju simulēt dabiskos apstākļus, tādējādi paātrinot izpētes procesu un samazinot laiku datu iegūšanai.

Vadošās kompānijas aeroinženierijā (2005. gads): Airbus, Boeing, Bombardier, Lockheed Martin, Northrop Grumman, Raytheon.

Šis ar tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l