Amonija hlorīds
Amonija hlorīds | |
---|---|
Amonija hlorīda kristāla uzbūve Amonija hlorīda struktūrformula Pulverveida amonija hlorīds | |
Citi nosaukumi |
salmiaks, armēņu sāls[1] |
CAS numurs | 12125-02-9 |
Ķīmiskā formula | NH4Cl |
Molmasa | 53,491 g/mol |
Blīvums | 1527,4 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 338 °C (sadalās) |
Viršanas temperatūra | — |
Šķīdība ūdenī |
297 g/l (0 °C) 372 g/l (20 °C) 773 g/l (100 °C) |
Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH4Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu. To var uzskatīt par amonija hidroksīda un sālsskābes sāli. No ūdens kristalizējas oktaedrisku kristālu veidā. Tā triviālais nosaukums "salmiaks" radies no latīņu termina sal ammoniacus[2] — "amonjaka sāls".
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodams vulkāniskos rajonos vietās, kur izdalās vulkāniskās gāzes (fumarolas).
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rūpniecībā iegūst, laižot oglekļa dioksīdu cauri amonjaka un nātrija hlorīda šķīdumam (amonija hlorīds ir blakusprodukts sodas iegūšanā pēc Solveja metodes):
- NH3 + CO2 + H2O + NaCl → NaHCO3 + NH4Cl
Amonija hlorīdu viegli iegūt, amonjakam reaģējot ar sālsskābi vai hlorūdeņradi:
- NH3 + HCl → NH4Cl
Ķīmisko vielu noliktavās, kur ilgstoši uzglabā ožamo spirtu un sālsskābi, no gaisā esošajām amonjaka un hlorūdeņraža zīmēm tādā ceļā mēdz veidoties irdeni, šķiedraini, balti kristāli uz dažādām virsmām.
NH4Cl rodas, amonjakam sadegot hlorā:
- 8NH3 + 3Cl2 → N2 + 6NH4Cl
Rodas arī, amonija karbonātam reaģējot ar sālsskābi:
- (NH4)2CO3 + 2HCl → 2NH4Cl + H2O + CO2
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ļoti labi šķīst ūdenī, ūdens šķīdumiem hidrolīzes dēļ piemīt skāba reakcija (it sevišķi paaugstinātā temperatūrā). Etanolā un metanolā šķīst nedaudz (attiecīgi 0,6 un 3,3 g uz 100 g bezūdens šķīdinātāja). Labi šķīst šķidrā amonjakā. Kristalizējoties no ūdens, parasti veidojas ļoti sīki, sazaroti kristāli; pievienojot šķīdumam nedaudz pektīnvielu, var iegūt lielus, pareizus kristālus.
338 °C temperatūrā pilnīgi sadalās par amonjaku un hlorūdeņradi. Atdzesējot no jauna rodas amonija hlorīds, tādēļ šis process līdzīgs sublimācijai. Ir jūtami gaistošs, pat sildot ūdens vannā.[3]
Reaģējot ar sārmiem, izdalās amonjaks:
- NH4Cl + NaOH → NH3 + NaCl + H2O
Paaugstinātā temperatūrā līdzīgi reaģē arī ar sārmu metālu karbonātiem:
- 2NH4Cl + Na2CO3 → 2NaCl + CO2 + H2O + 2NH3
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izmanto par slāpekļa minerālmēslojumu sārmainām augsnēm (nedrīkst lietot kultūrām, kas nepanes hlorīdus). Lieto par pārtikas piedevu ar nosaukumu E510 (pievieno dažiem īpašiem saldumiem[1]). Metālu lodēšanā salmiaks noder oksīdu noņemšanai no virsmām, jo ir reducētājs[4]; pirotehnikā to lieto kā dūmu veidotāju; amonija hlorīds ir galvanisko elementu elektrolīta sastāvdaļa. Medicīnā amonija hlorīdu lieto kardioloģiska rakstura tūsku ārstēšanai un diurētisku līdzekļu iedarbības pastiprināšanai. Fotogrāfijā lieto ātrās fiksāžas sastāvā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: amonija hlorīds |
|