Aļaskas pārdošana

Aļaskas pārdošana (krievu: продажа Аляски) vai Aļaskas pirkums (angļu: Alaska Purchase) bija darījums, ar kuru Krievijas Impērija pārdeva savas Krievijas Amerikas zemes ASV par 7,2 miljoniem zelta dolāru. Aļaskas iegūšana nostiprināja ASV pozīcijas Klusā okeāna reģionā.^[1]

Sarunas par iespējamo pārdošanu sākās 1854. un 1860. gadā, taču pārtrūka ASV Pilsoņu kara dēļ. Pēc Kalifornijas un Oregonas teritorijas iegūšanas strauji pieauga ASV saimnieciskā darbība Klusā okeāna piekrastē. Tikmēr Krievijas Amerika nīkuļoja. Krimas karš demonstrēja Krievijas militāro vājumu. Radās bažas, ka Lielbritānijas kara flote varētu bloķēt Krievijas Ameriku, ko atbalstītu iebrukums no britiem piederošās Kanādas.

1867. gada 30. martā līgumu iesniedza apstiprināšanai ASV Senātā. 9. aprīlī Senāts to apstiprināja ar 37 pret 2 balsīm. 28. maijā to parakstīja prezidents Endrū Džonsons.^[2] 20. jūnijā abas puses apmainījās ratifikācijas rakstiem. Teritorijas pārņemšanas ceremonija kolonijas galvaspilsētā Sitkā notika 18. oktobrī, vēl pirms ASV bija samaksājusi noteikto cenu. Pārstāvju palāta 1868. gada 1. jūlijā beidzot ar 113 pret 43 balsīm apstiprināja maksājumu, ko veica 1868. gada 1. augustā.^[3]

Aļaskas teritorijas platība bija 1,51 miljoni km². Darījuma kritiķi to sauca par "ledus kasti" un "leduslāču parku". Krievijas pilsoņiem deva iespēju kļūt par ASV pilsoņiem, bet lielākā daļa izvēlējās atgriezties mājās. Pāris desmitgades Aļaskas administrācijai ASV nepievērsa lielu uzmanību, atstājot to armijas kontrolē. 1881. gadā, sākoties zelta ieguvei un jaunu iedzīvotāju pieplūdumam, radās nepieciešamība pēc civilās pārvaldes. 1884. gadā ieviesa pirmo civilo likumu sistēmu un pārvaldi.

Krievijas publicistikā plaši izplatīts viedoklis, ka Aļaska patiesībā netika pārdota, bet gan iznomāta uz 99 gadiem, taču PSRS zināmu politisku iemeslu dēļ nepieprasīja to atpakaļ. Tomēr šīm versijām nav reāla pamata, jo 1867. gada līgums par Aļaskas pardošanu Amerikas Savienotajām Valstīm ir noslēgts galīgajā formā un neparedz atdoto teritoriju un īpašumu atgriešanu.^[4]

Pastāv arī populāra leģenda, ka Krievija neesot saņēmusi zeltu, kas tai pienākas saskaņā ar līgumu, un tas esot nogrimis, bet tā nav taisnība.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aļaskas pārdošana.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Līguma teksts (angliski)