Centrosoma

Centrosoma ir galvenais mikrocaurulīšu veidošanās centrs šūnā. Katra centrosoma sastāv no cilindrveida organoīdu pāra — centriolām. Apkārt centriolām atrodas homogēna citoplazma un šajā centriolas citoplazmā redzamas 9 mikrocaurulīšu grupas: katrā ir pa 3 mikrocaurulītēm.

Mitozes sākumā, apkārt centriolām sāk veidoties vārpstas un centrosomas ir atbildīgas par to veidošanos. Pēc tam centriolas atiet no šūnas poliem un tās savienojas dalīšanās vārpsta, kuras ar hromosomālajiem pavedieniem savienojās ar hromosomām. Centrosomu funkcija šajā šūnā ir hromatīnu (hromasomu pusīšu) nogādāšanu uz šūnas poliem un to sadalīšanu pa meitšūnām.^[1]

Augu šūnās nav centriolu, kas liecina, ka vārpstas veidošanai centriolas nav nepieciešamas.^[2]

Atsauces

↑ V. Egle. "Bioloģija augstskolu reflektantiem". "Zvaigzne", 1985. gads.
↑ Silvija S. Madera. «Mācību grāmata "Bioloģija 1.daļa", 168.lpp», 2001. gads. Skatīts: 19.10.2021.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Centrosoma.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] V. Egle. "Bioloģija augstskolu reflektantiem". "Zvaigzne", 1985. gads.

[2] Silvija S. Madera. «Mācību grāmata "Bioloģija 1.daļa", 168.lpp», 2001. gads. Skatīts: 19.10.2021.

[1]

[2]