1966. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1966. gada notikumi Latvijas PSR. Latvija atradās PSRS sastāvā.

• 5. janvāris — Ziemeļjūrā nogrima Latvijas zvejas kuģis "Tukums". Kaut arī visi 24 zvejnieki paguva atstāt kuģi, neveiksmīgi tika veikti glābšanas darbi, un dzīvi palika tikai divi.^[1]

• 2.—3. marts — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 20. kongress.^[2]

• 15. aprīlis — Augusts Voss tika iecelts par Latvijas PSR pirmo sekretāru, nomainot šajā amatā Arvīdu Pelši.

• 16. maijs — astronoms Nikolajs Čerņihs atklāja Asteroīdu joslas asteroīdu Nr. 1796, kuram 1971. gada 25. novembrī tika piešķirts nosaukums "1796 Riga".^[2]

• 17. jūlijs — tika atklāta kustība elektrificētajā posmā Ķemeri—Tukums II.^[3]

• 19. septembris — Andris Andreiko izcīnīja pasaules kausu dambretē.
• 22. septembris — ASV Senāts atbalstīja rezolūcijas par Baltijas valstu jautājumu, tādējādi izvirzot jautājumu par triju Baltijas valstu neatkarības statusa atgūšanu. Šo rezolūciju bija izstrādājusi un izskatīšanai iesniegusi sabiedriskā organizācija "Amerikāņi par Kongresa rīcību Baltijas valstu atbrīvošanai". Tāpat tika atbalstīta rezolūcija, kurā tika izteikta prasība, lai ASV prezidents ierosina jautājumu par Baltijas valstu statusu izskatīt ANO un ASV Kongresā.

• 4. novembris — Rīgā tika atklāts Augusta Deglava tilts pār dzelzceļu. Tas atviegloja jaunuzceltā mikrorajona Purvciems iedzīvotāju nokļūšanu pilsētas centrā.^[2]

• Tika atklāts Ogres trikotāžas kombināts.^[4]
• Latvijas Universitāte iedibināja jaunu tradīciju — Aristoteļa svētkus.
• Sākta Inčukalna pazemes gāzes krātuves būvniecība.

• "Noktirne" (režisors Rostislavs Gorjajevs)
• "Pēdējais blēdis" (režisors Vadims Mass)
• "Es visu atceros, Ričard!" ("Akmens un šķembas") (režisors Rolands Kalniņš)
• "Purva bridējs" (režisors Leonīds Leimanis)
• "Rīta miglā" (režisors Imants Krenbergs)
• ""Ciklons" sāksies naktī" (režisors Ada Neretniece)
• "Diena bez datuma" (režisors Vladimirs Kočetovs)
• "Kapteiņa Enriko pulkstenis" (režisors Ēriks Lācis)

• Gunārs Priede sarakstīja lugu "Trīspadsmitā", pēc kuras motīviem 1967. gadā tika uzņemta režisora Rolanda Kalniņa mākslas filma "Elpojiet dziļi" un iestudēta teātra izrāde "Nāc uz manām trepēm spēlēties".^[5][6]

• 9. janvāris — Ringolds Balodis, tiesību zinātnes doktors un valsts ierēdnis
• 1. februāris — Roberts Eglītis, fiziķis
• 8. marts — Dž. Dž. Džilindžers, teātra režisors
• 20. marts — Rolands Tjarve, žurnālists un sabiedrisks darbinieks (miris 2020. gadā)
• 22. marts — Artis Pabriks, politiķis
• 12. aprīlis — Artis Buks, vēsturnieks un publicists (miris 2023. gadā)
• 6. maijs — Ainārs Dimants, žurnālists (miris 2024. gadā)
• 23. maijs — Ingūna Erneste, šahiste, lielmeistare
• 5. jūnijs — Askolds Saulītis, režisors (miris 2021. gadā)
• 15. jūnijs — Raimonds Vējonis, valsts prezidents
• 23. jūnijs — Jānis Tutins, politiķis
• 27. jūnijs — Aigars Kalvītis, politiķis
• 22. jūlijs — Larisa Neilande, tenisiste
• 16. augusts — Ingmārs Līdaka, zoologs un politiķis
• 9. septembris — Dainis Ozols, šosejas riteņbraucējs
• 10. oktobris — Ivo Krumholcs, erudīcijas spēļu veidotājs
• 3. novembris — Elita Kļaviņa, aktrise
• 18. novembris — Didzis Gavars, ārsts un politiķis
• 24. novembris — Ainārs Čukste, basketbola treneris
• 25. decembris — Andrejs Radzevičs, politiķis

• 6. februāris — Vilis Lācis, rakstnieks, padomju politiķis (dzimis 1904. gadā)
• 4. marts — Jānis Mediņš, diriģents un komponists (dzimis 1890. gadā)
• 19. aprīlis — Eduards Smiļģis, teātra režisors (dzimis 1886. gadā)
• 15. maijs — Alfreds Amtmanis-Briedītis, teātra aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs (dzimis 1885. gadā)
• 13. oktobris — Niklāvs Strunke, mākslinieks (dzimis 1894. gadā)

• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats