11 Partenope

Partenope  

Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i	Annibale de Gaspariss
Atklāšanas datums	1850. gada 11. maijā
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums	(11) Parthenope
Mazo planētu kategorija	Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2015. gada 27. jūnijā (JD 2457200,5) [1]
Afēlijs	2,698 AU [1]
Perihēlijs	2,2066888 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss)	2,4523255 AU [1]
Ekscentricitāte	0,1001648[1]
Apriņķojuma periods	3,84 a [1]
Slīpums	4,62984°[1]
Uzlecošā mezgla garums	125,56679°[1]
Pericentra arguments	196,03957°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas	153,33 km[2]
Sideriskais periods	13,7204 h [2]
Ģeometriskais albedo	0,1803[2]
Asteroīdu spektru tipi	S [2]
Redzamais spožums	9,76 [3]
Absolūtais spožums	6,55 H [1]

Partenope, arī 11 Partenope ir neregulāras formas asteroīds ar diametru apmēram 153 km, atrodas asteroīdu joslā.

Asteroīdu 1850. gada 11. maijā atklāja itāļu astronoms Annibale de Gaspariss (Annibale de Gasparis) Kapodimontes observatorijā Neapolē. Tas bija otrais viņa atklātais asteroīds (kopā 9). Asteroīda vārdu ieteica Džons Heršels.^[4] Partenope grieķu mitoloģijā ir sirēna, kura dibinājusi pilsētu Partenopu (mūsdienās Neapole).

Partenope pieder S tipa asteroīdiem, sastāv no silikātu minerāliem. 1993. gada septembrī (tobrīd Partenope atradās tuvu opozīcijai) Krimas observatorijā tika pētīts asteroīda spektrs. Kopumā spektrs atbilda S tipa asteroīdiem, tomēr tika atklātas vājas absorbcijas joslas 0,38 μm un 0,42 μm viļņu garumos. Līdzīgi spektri atklāti M tipa asteroīdiem, piemēram 201 Pēnelope.^[5]

1985.-1987. gadā Maunakea observatorija, izmantojot 2,2 m teleskopu, pētīja apgabalu ap asteroīdu, nolūkā atklāt kādu pavadoni vai putekļu gredzenu, taču nekas netika atrasts.^[6]

Partenopes orbīta

Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l