Ženēvas ezers

Ženēvas ezers
	Skats uz ezeru no Montrē
	Ženēvas ezers no kosmosa
Atrodas	Francija; Šveice
Koordinātas	46°26′N 6°36′E / 46.433°N 6.600°EKoordinātas: 46°26′N 6°36′E / 46.433°N 6.600°E
Platība	582 km2
Lielākais garums	73 km
Vidējais dziļums	153 m
Lielākais dziļums	310 m
Tilpums	88,9 km3
Augstums v.j.l.	372 m
Izteka	Rona
Sateces baseins	7975 km2
Apdz. vietas krastos	Lozanna, Montrē, Niona,; Tononlebēna, Vevē,; Ženēva
	Ženēvas ezers Ženēvas ezers
	Ženēvas ezers Vikikrātuvē

Ženēvas ezers (arī Lemāns; franču: Lac Léman, Lac de Genève; vācu: Genfersee) ir liels ezers Alpos uz Šveices un Francijas robežas. 60% ezera atrodas Šveicē, 40% — Francijā. Ezera krastā atrodas daudzu slavenību mājas.

Ezers veidojies ledus laikmeta beigu posmā. Pusmēness formas ezers, ūdens apmaiņas periods - 11,4 gadi. Cauri ezeram tek Rona. Tuvāk ezera rietumu galam pāržmauga, kas ezeru sadala divās daļās — Granlaks (Grand Lac) austrumos un Ptīlaks (Petit Lac) rietumos. Krastu posmā starp Nionu un Lozannu sauc par Lakotu (La Côte), bet starp Lozannu un Vevē par Lavo (Lavaux).

1960. gados piesārņojuma līmenis ezerā sasniedza tādu pakāpi, ka vairākās pludmalēs bija bīstami peldēties. 1980. gados piesārņojums (galvenokārt eitrofikācija) bija tik spēcīgs, ka ezerā praktiski vairs nebija zivju. Pēdējā laikā piesārņojuma līmenis krasi samazinājies un ezerā peldēties ir droši.

Ezers ir kalpojis par atpūtas vietu populāriem cilvēkiem. Šeit spoku stāstus rakstījuši Bairons un Mērija Šellija (šeit tapis Frankenšteina sižets).

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ženēvas ezers.