Uldis Dumpis
Uldis Dumpis | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Dzimis |
Uldis Reinis Dumpis 1943. gada 3. oktobrī Bauska, Ostlande, Vācija (tagad Latvija) | |||||
Nodarbošanās | aktieris | |||||
Darbības gadi | 1965 — pašlaik | |||||
Dzīvesbiedre | Daina Dumpe (dzimusi Dzene) (no 1965) | |||||
Apbalvojumi
|
Uldis Reinis Dumpis (dzimis 1943. gada 3. oktobrī Bauskā) ir latviešu teātra un kino aktieris.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Latvijas Universitātes studentu Teodora Reiņa Dumpja (1923—1945) un Lilijas (dzimušas Ramanes) Dumpes (1922—2002) ģimenē. Tēvs mācījies Juridiskajā fakultātē, māte Filoloģijas un filozofijas fakultātes Romāņu un ģermāņu valodu nodaļā. 1943. gadā tēvu iesauca vācu armijā. Dienējis lidotāju skolā Kurzemē, vēlāk pārcelts uz Vāciju, kara beigās pazudis bez vēsts. Māte strādājusi par mūzikas skolotāju un ērģelnieci.
Uldis pirmos dzīves gadus pavadījis dzimtas mājās "Dumpjos" Īslīces pagastā, vēlāk ar māti pārcēlušies uz Rundāles pagastu un Bausku. Skolas gaitas iesācis Īslīces pamatskolā, mācījies Pilsrundāles septiņgadīgajā skolā, 1961. gadā beidzis Bauskas vidusskolu. Mācījies arī mūzikas skolā klavieres un trompeti un spēlējis basketbolu sporta skolā.
Iestājies Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļā. Pēc absolvēšanas, no 1965. gada Nacionālā teātra aktieris, kur darbojas joprojām. Pirmā loma teātrī 1965. gadā Salenieks A. Griguļa "Savu lodi nedzird". Kinodebija notiek 1964. gadā ar pulkveža adjutanta lomu Rīgas Kinostudijas filmā "Cielaviņas armija".[1] 2002./2003. gada sezonā Latvijas Teātru skatē saņēmis balvu kā labākais dramatiskais aktieris par Vilhelma Putna (I.Ābeles “Dzelzszāle”) un Jusova (A.Ostrovska “Ienesīga vieta”) lomām.
Apbalvots ar Andreja Pumpura prēmiju (1987) un Alfrēda Amtmaņa — Briedīša prēmiju (1995).[2] 2003. gadā Spēlmaņu nakts ceremonijā ieguvis balvu "Gada aktieris" par lomām izrādēs "Dzelzszāle" un "Ienesīgā vieta". 2015. gadā kopā ar Ģirtu Jakovļevu apbalvots ar Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.
Attēlojis lomas kinofilmās un televīzijas seriālos. 2017. gadā ieguvis Lielā Kristapa balvu kā Labākais aktieris otrā plāna lomā par lomu filmā "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru".
Sieva — televīzijas režisore Daina (dzimusi Dzene) Dumpe (1945), meita Dace Dumpe (1967), dēls Jurģis (1971—1988).
Nozīmīgākās lomas teātrī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Koškins — Konstantīna Treņova "Ļubova Jarovaja" (1966)
- Bekmans — Volfganga Borherta "Tur laukā, aiz durvīm" (1967)
- Gorings — Oskara Vailda "Ideāls vīrs" (1968)
- Reinis — Harija Gulbja "Un visi nāks pie manis" (1971)
- Lilioms — Ferenca Molnāra "Lilioms" (1971)
- Ābrams — Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" (1975)
- Ārčers — Džordža Fārkera "Kavalieru viltība" (1975)
- Aigists — Lāslo Ģurko "Elektra — mana mīla" (1977)
- Broņislavs Timrāns — Paula Putniņa "Ar būdu uz baznīcu" (1987)
- Edgars Ceplis — Pāvila Rozīša "Ceplis" (1995)
- Vilhelms Putns — Ingas Ābeles "Dzelzszāle" (2003)
- Jusovs — Aleksandra Ostrovska "Ienesīga vieta" (2004)
- Ontons — Danskovītes "Latgola.lv" (2010)
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Cielaviņas armija", 1964 — pulkveža adjutants
- ""Tobago" maina kursu", 1965 — stūrmanis Nordeķis
- "Sūtņu sazvērestība", 1965 — Eduards Bērziņš
- "Uz 26. nešaut", ("Uzbekfiļm") 1966 — rezidents
- "Vairogs un zobens", ("Mosfilm"/VDR/Polija) 1968 — vācu lidotājs (2.sērijā) (nav titros)
- "Stari stiklā", 1969 — Uldis Ritums
- "Trīskārtējā pārbaude", 1969 — majors Krauze
- "Līvsalas zēni", 1969 — epizodē — bandīts
- "Pilsēta zem liepām", 1971 — Grīns
- "Mēs esam četri", ("Kazahfiļm") 1971 — Ozols
- "Meldru mežs", 1971 — Albīns
- "Tauriņdeja", 1971 — epizodē — Ievas pavadonis bārā
- "Ceplis", 1972 — Briedis
- "Peterss", 1972 — pulkvedis Frīdrihs Briedis
- "Pūt, vējiņi!", 1973 — Didzis
- "Oļegs un Aina", 1973 — inženieris Eduards
- "Šahs briljantu karalienei", 1973 — advokāts Robežnieks
- "Uzbrukums slepenpolicijai", 1974 — barons
- "Gaisma tuneļa galā", 1974 — Lauks
- "Melnā vēža spīlēs", 1975 — piķieris Jānis
- "Paradīzes atslēgas", 1975 — milicijas majors Lauks
- "Liktenim spītējot", 1975 — Alberts Krons
- "Liekam būt", 1976 — Arnis
- "Vīrietis labākajos gados", 1977 — Sašiņš
- "Un rasas lāses rītausmā", 1977 — epizodē — vācu kareivis šautuvē
- "Apmaiņa", (Lietuvas kinostudija) 1977 — Jonas
- "Atspulgs ūdenī", 1977 — Bratkus
- "Tavs dēls", 1978 — inženieris Purviņš
- "Rallijs", 1978 — komisijas veikala direktors Berrāts
- "Nakts bez putniem", 1979 — Jānis Cērps
- "Satikšanās", 1979 — šoferis Jānis
- "Cīrulīši", 1980 — Raimonds
- "Spāņu variants", 1980 — Valters Šulcs
- "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku", 1980 — Andris
- "Trīs dienas pārdomām", 1980 — Duršis
- "Fakts (Lietu izbeigt noilguma dēļ)", (Lietuvas kinostudija) 1980 — Šmidemans
- "Ilgais ceļš kāpās", 1981 — Manfrēds
- "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", 1981 — Ēriks Tūters
- "Aizmirstās lietas", 1982 — epizode
- "Mana ģimene", 1982 — Valters Ronis
- "Pats garākais salmiņš", 1982 — vienacis ubags
- "Tarāns", 1982 — epizode
- "Debesu vārti", ("Mosfilm") 1983 — oberšturmbanfīrers Kleins
- "Šāviens mežā", 1983 — Vasariņš
- "Kankāns angļu parkā", (A. Dovženko kinostudija) 1984 — Henrihs Martiņecs
- "Mans draugs Sokrātiņš", 1984 — Jāņa un Annas tēvs
- "Dubultslazds", 1985 — Riekstals
- "Prettrieciens", (A. Dovženko kinostudija) 1985 — Volfs Hutens
- "Spēle notiks tik un tā", 1985 — Frīdrihs Kurcs
- "Emīla nedarbi", 1985 — Emīla tēvs
- "Sprīdītis", 1985 — ministrs
- "Aizaugušā grāvī viegli krist", 1986 — Vilsons
- "Slepenais kuģuceļš", (Odesas kinostudija) 1986 — Gerhards fon Cvišens
- "Bailes", 1986 — Rode
- "Dīvainā mēnessgaisma", 1987 — Krišs
- "Sēklis", 1988 — Vasiļjevs
- "Par mīlestību pašreiz nerunāsim", 1988 — Vickis
- "Cilvēka dienas", 1989 — "Diafilmas" galvenais redaktors
- "Tapers", 1989 — profesors Brūnums
- "Zītaru dzimta", 1989 — Matisons
- "Mērnieku laiki", 1991 — pagasta vecākais
- "Piejūras klimats", 1992/1974 — Dunde
- "Ziemassvētku jampadracis", 1993 — mājas saimnieks Skarainis
- "Rīgas jumpravas", (Norvēģija) 1996 — Uldis, tēvs
- "Baiga vasara", 2000 — Vilhelms Munters
- "Labās rokas", (Igaunija, Latvija) 2001 — epizodē — ārsts
- "Sauja ložu", 2002 — epizodē — kluba īpašnieks
- "Es mīlu jūsu meitu!", 2004 — sievastēvs Georgs Šulcs
- "Ķīlnieks", 2006 — epizodē — drošības dienesta darbinieks
- "Rīgas sargi", 2007 — mācītājs
- "Rūdolfa mantojums", 2010 — barons
- "Golfa straume zem ledus kalna", 2012 — epizodē
- "Džimlai rūdi rallallā", 2014 — pats sevi
- "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru", 2017
TV seriāli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Palīgā!", (1997—2002) — bezdarbnieks Eriņš
- "Dzīvoklis", (1997—2003) — Ziedonis
- "Viss kārtībā", (2002) — ielu muzikants — klaidonis
- "Likteņa līdumnieki", (2003—2008) — pagasta skrīveris
- "Sarkanā kapella", (Krievija) (2004) — epizodē
- "Neprāta cena"/"UgunsGrēks", (2006—2017) — Aivars Pētersons
- "Sarkanais mežs", (2019) — Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Kārlis Zariņš
- "Krimināllieta iesācējam", (2022)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Diāna Spertāle. Uldis Dumpis: spoguļattēls. Rīga: Pētergailis, 2003. ISBN 9984330435
- ↑ Teātris un kino biogrāfijās. 1.sēj. 1999.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Uldis Dumpis filmas.lv
- Uldis Dumpis izrades.lv
- IMDb profils (angliski)
- Kino muzejs
- Profils Latvijas Radošo savienību padomes mājaslapā
- Nacionālais teātris Arhivēts 2013. gada 4. februārī, Wayback Machine vietnē.
- Kino — teatr. ru (krieviski)
Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
- Nepabeigti raksti par aktieriem
- 1943. gadā dzimušie
- Bauskā dzimušie
- Latviešu kinoaktieri
- Latviešu teātra aktieri
- Latvijas Nacionālā teātra aktieri
- Latvijas kinoaktieri
- Latvijas teātra aktieri
- Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi
- Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki
- Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki
- Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki
- Spēlmaņu nakts gada aktiera balvas ieguvēji