Diena

Šis raksts ir par laika vienību. Par citām jēdziena diena nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam. Dienas garums ir atkarīgs no novērojuma punkta ģeogrāfiskā platuma un gadalaika. Dienas garuma izmaiņas gada laikā notiek tādēļ, ka Zemes ekvatora plakne un ekliptikas plakne atrodas 23°26′ leņķī. Zemei riņķojot ap Sauli, Saules redzamais stāvoklis pārvietojas no debess sfēras dienvidu puslodes uz ziemeļu puslodi, un attiecīgi mainās Saules pusdienlaika augstums virs horizonta. Ziemeļu puslodē visīsākā diena ir ziemas saulgriežos, bet visgarākā — vasaras saulgriežos. Rudens un pavasara saulgriežos dienas un nakts ilgumi ir vienādi.

Aiz polārā loka vasaras periodā dienas garums var pārsniegt diennakts garumu. Šī parādība tiek saukta par polāro dienu vai baltajām naktīm. Visgarākās polārās dienas ir Zemes polos un ilgst vairāk par sešiem mēnešiem (ziemeļpolā apmēram no 18. marta līdz 26. septembrim).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Diena.

Šis ar laika mērīšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l