Nothing Special   »   [go: up one dir, main page]
Pāriet uz saturu

2020. gada Rīgas domes vēlēšanas: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
1 911. rindiņa: 1 911. rindiņa:
|align=left colspan=2|Nederīgās un tukšās balsis||2 038||–||–||–
|align=left colspan=2|Nederīgās un tukšās balsis||2 038||–||–||–
|-
|-
|align=left colspan=2 |'''Kopā'''||'''171,507'''||'''100'''||'''60'''||'''0'''
|align=left colspan=2 |'''Kopā'''||'''171 507'''||'''100'''||'''60'''||'''0'''
|-
|-
|align=left colspan=2|Reģistrētie vēlētāji/aktivitāte||422 681||40,58||–||–
|align=left colspan=2|Reģistrētie vēlētāji/aktivitāte||422 681||40,58||–||–

Versija, kas saglabāta 2020. gada 30. augusts, plkst. 22.20

2020. gada Rīgas domes vēlēšanas
← 2017 2020. gada 29. augusts 2025 →
60
Nobalsojuši 171 611 (40,6%)

  Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
 
Mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis[3] Konstantīns Čekušins[4] Vilnis Ķirsis[2]
Partija AP!/Progresīvie[1] Saskaņa Jaunā Vienotība
Pēdējās vēlēšanās 9 vietas,
13,66%
kā LRA/LA 		32 (21) vietas,
50,82%
kā Saskaņa/GKR 		4 vietas,
6,26%
kā Vienotība
Vietas iepriekš 8 16 4
Vietas pēc 18 12 10
Vietu izmaiņas ▲ 10 ▼ 4 ▲ 6
Balsis 44 619 28 811 25 986
Procenti 26,16% 16,89% 15,24%
  Ceturtā partija Piektā partija Sestā partija
 
Mēra amata kandidāts Einārs Cilinskis[6] Oļegs Burovs[7] Miroslavs Mitrofanovs
Partija Nacionālā apvienība/LRA[5] Gods kalpot Rīgai Latvijas Krievu savienība
Pēdējās vēlēšanās 6 vietas,
9,25%
kā Nacionālā apvienība 		32 (11) vietas,
50,82%
kā Saskaņa/GKR 		nepiedalījās
Vietas iepriekš 5 7 0
Vietas pēc 7 5 4
Vietu izmaiņas ▲ 2 ▼ 2 ▲ 4
Balsis 16 435 13 162 11 112
Procenti 9,64% 7,72% 6,52%
  Septītā partija
 
Mēra amata kandidāts Linda Ozola[8]
Partija Jaunā konservatīvā partija
Pēdējās vēlēšanās 9 vietas,
13,42%
Vietas iepriekš 7
Vietas pēc 4
Vietu izmaiņas ▼ 3
Balsis 10 903
Procenti 6,39%
Vēlēšanu uzvarētāji apkaimēs
Iepriekšējais Rīgas domes priekšsēdētājs

Pagaidu administrācija
(iepriekš Oļegs Burovs
Gods kalpot Rīgai)

Nākamais Rīgas domes priekšsēdētājs

tiks ievēlēts

2020. gada Rīgas domes vēlēšanas notika 29. augustā.[9]

Atbilstoši likumam Rīgas domes vēlēšanas tika plānotas ne vēlāk kā 2021. gada 5. jūnijā 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā.

2019. gada 6. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja, ka ir iesniedzis likumprojektu par 2017. gadā ievēlētās Rīgas domes atlaišanu. 2020. gada 13. februārī to pieņēma Saeima,[10] bet 24. februārī to apstiprināja valsts prezidents Egils Levits,[11] līdz ar to Rīgas domes vēlēšanas notiks priekšlaicīgi.

Sākotnēji bija paredzēts, ka vēlēšanas notiks 2020. gada 25. aprīlī, bet saskaņā ar tiesas lēmumu (pēc politiskās partijas "Alternative" pieteikuma) vēlēšanas tika pārceltas uz 2. maiju,[12] savukārt 20. martā Saeima pieņēma lēmumu pārcelt tās uz 6. jūniju saistībā ar COVID-19 izplatīšanos Latvijā[13], bet 16. aprīlī vēlēšanas jau trešo reizi tika pārceltas, šoreiz uz 29. augustu.[14] Vēlēšanās Rīgas domē ievēlēja 60 deputātus, šoreiz uz pagarinātu laiku — nepilniem pieciem gadiem.

Balsošanas sistēma

Iepriekšējās balsošanas kaste

Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes.

Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet Saeimai ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

Priekšvēsture

Vietu sadalījums pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā
Rīgas domes frakcijas (2020. gada 21. — 24. februāris)

2017. gada Rīgas domes vēlēšanas

Pamatraksts: 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas

Pēc 2017. gada Rīgas domes vēlēšanām Rīgas domē iekļuva deputāti no pieciem sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" kopīgais saraksts.[15]

Saraksts Līderis Iegūto mandātu skaits
Saskaņa/Gods kalpot Rīgai! Nils Ušakovs 32
Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai Mārtiņš Bondars 9
Jaunā konservatīvā partija Juta Strīķe 9
Nacionālā apvienība Baiba Broka 6
Vienotība Vilnis Ķirsis 4

Par Rīgas domes priekšsēdētāju atkārtoti kļuva politiķis un bijušais žurnālists Nils Ušakovs (amatā kopš 2009. gada 1. jūlija).

Nila Ušakova atstādināšana no amata

Pamatojoties uz aizdomām par kukuļdošanu starp kompānijām "Škoda" un "Rīgas satiksme", pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma N. Ušakovs 2019. gada 4. aprīlī no amata tika atstādināts. 25. maijā notika 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā, kurās N. Ušakovu un priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku ievēlēja Eiropas Parlamentā. Tā paša gada 31. maijā par Rīgas domes priekšsēdētāju kļuva Dainis Turlais, bet jau 20. jūnijā viņš neizturēja uzticības balsojumu.[16] 19. augustā par domes priekšsēdētāju kļuva līdzšinējais pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Šo notikumu laikā vairākas no domes frakcijām sadalījās. 2019. gada 12. augustā Rīgas domē darbojās astoņas frakcijas un viena pie frakcijām nepiederoša deputāte,[17][18][19][20] bet 16. decembrī — astoņas frakcijas.

Frakcija Frakcijas priekšsēdētājs Mandātu skaits
Saskaņa Maksims Tolstojs 16
Gods kalpot Rīgai! Vjačeslavs Stepaņenko 12
Latvijas attīstībai
(Attīstībai/Par! sastāvā) 		Viesturs Zeps 8
Jaunā konservatīvā partija Jānis Ozols 7
Nacionālā apvienība Dainis Locis 5
Vienotība
(Jaunās Vienotības sastāvā) 		Vilnis Ķirsis 4
Neatkarīgo deputātu frakcija Valērijs Petrovs 4
"Rīgai!" Rīgas domes deputātu bloks Oskars Putniņš 4

Domes atlaišana

2019. gada 6. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja, ka ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Ja šim likumprojektam tiktu nodrošināts atbalsts gan valdībā, gan Saeimā, Rīgas domes vēlēšanas varētu notikt priekšlaicīgi, 2020. gada sākumā.[21] 17. decembrī valdība atbalstīja Rīgas domes atlaišanu,[22] bet 19. decembrī konceptuāli Saeima nobalsoja "par".[23] No 16. janvāra līdz 14. februārim pēc 41 Saeimas deputāta pieprasījuma tika vākti Latvijas pilsoņu paraksti pret Saeimas koalīcijas ierosinātajiem grozījumiem par domju termiņu pagarināšanu ārkārtas vēlēšanu gadījumā.[24] Tika savākti tikai 6035 no nepieciešamajiem 154 868 parakstiem.[25]

Pēc tam, kad Rīgas domes koalīcijas partneri, partijas "Saskaņa" deputāti, pieprasīja Rīgas domes priekšsēdētāja O. Burova atstādināšanu no amata, 16. janvārī abi domes priekšsēdētāja vietnieki zaudēja uzticības balsojumā.[26] 22. janvārī bija gaidāms vēl viens uzticības balsojums Rīgas pašvaldības vadītājam. Kaut arī uzticības balsojumi 2017. gadā ievēlētajā Rīgas domē bija notikuši regulāri, šoreiz to organizēja pozīcijas deputāti no partijas "Saskaņa", nevis opozīcija. Tomēr pēc Jāņa Ločmeļa paraksta atsaukšanas balsojumu pārcēla uz 6. februāri. Pēc tam, kad nebija iespējams nodrošināt kvorumu budžeta pieņemšanai, 5. februārī O. Burovs, kritizējot koalīcijas partnerus no partijas "Saskaņa", kopā ar opozīcijas deputātiem pieņēma lēmumu sasaukt ārkārtas sēdi, kurā arī netika savākts kvorums. Tāpat kvorums netika savākts arī 6. februāra O. Burova uzticības balsojumam. Līdz ar to, tā kā nenotika trīs domes sēdes pēc kārtas, radās tiesisks pamatojums Saeimai atlaist Rīgas domi.[27] Pēc vairākkārtējas aizkavēšanās galīgais lēmums par Rīgas domes atlaišanu tika pieņemts 13. februārī.[28] Kvorumu neizdevās savākt arī 20.februārī sasauktajā atkārtotajā sēdē par Burova atstādināšanu. Šī bija jau piektā domes sēde pēc kārtas, kas kvoruma trūkuma dēļ tika atzīta par nenotikušu.[29]

13. februārī Neatkarīgo deputātu frakcijas deputāti iestājās Aleksandra Mirska partijā "Alternative". 21. februārī no partijas "Gods kalpot Rīgai" izstājās seši valdes locekļi: pieci Rīgas domes deputāti un Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.[30]

Frakcija Frakcijas priekšsēdētājs Mandātu skaits
Saskaņa Maksims Tolstojs 16
Latvijas attīstībai
(Attīstībai/Par! sastāvā) 		Viesturs Zeps 8
Gods kalpot Rīgai! — 7
Jaunā konservatīvā partija Jānis Ozols 7
Nacionālā apvienība Dainis Locis 5
Vienotība
(Jaunās Vienotības sastāvā) 		Vilnis Ķirsis 4
Neatkarīgo deputātu frakcija
(Alternative sastāvā)[31] 		Valērijs Petrovs 4
"Rīgai!" Rīgas domes deputātu bloks Oskars Putniņš 4
bez frakcijas — 5

24. februārī dome tika oficiāli atlaista un tās vietā tika izveidota pagaidu administrācija, kuras sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, Finanšu ministrijas juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un Tieslietu ministrijas juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Kampaņa

Vēl pirms vēlēšanas tika oficiāli izsludinātas partijas jau uzsāka priekšlaicīgu reklāmas kampaņu, jo īpaši "Attīstībai/Par!" ar mēra kandidātu Mārtiņu Staķi, kuras plakāti tika izlikti Rīgas centrā jau 6. februārī.[32] Drīz tai sekoja arī "Gods kalpot Rīgai!" ar mēra kandidātu Oļegu Burovu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņoja, ka partijas priekšlaicīgi reklamēties var bez ierobežojumiem.[33] Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu COVID-19 izplatīšanās dēļ priekšvēlēšanu kampaņa tika uz laiku apturēta. 2020. gada 7. jūlijā Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli izsludināja Rīgas domes vēlēšanas, kas notiks 29. augustā.

Kandidātu saraksti

38. vēlēšanu iecirknis Grīziņkalna vidusskolā

No 2020. gada 14. līdz 20. jūlijam notika kandidātu sarakstu iesniegšana 29. augusta Rīgas domes vēlēšanām.

Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām varēja iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem bija Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā bija sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un bija reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecās likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.

Lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, - Rīgā ir jābūt reģistrētai dzīvesvietai bez pārtraukuma pēdējos 10 mēnešus, Rīgā ir jābūt nostrādājušam kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz pēdējos četrus mēnešus vai Rīgā ir jāpieder nekustamajam īpašumam.

Kandidātu saraksti

Vēlēšanu 37. iecirkņa plakāts uz "Koka Rīga" centra durvīm
Nr. Saraksts Kandidāti Mēra kandidāts
1. Alternative
60
 Valērijs Petrovs
2. Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība
63
 Einārs Cilinskis
3. Gods kalpot Rīgai
63
 Oļegs Burovs
4. Politiskā partija "KPV LV"
61
 Ralfs Nemiro
5. Jaunā Saskaņa
57
 Tatjana Kargina
6. Attīstībai/Par!, Progresīvie
63
 Mārtiņš Staķis
7. Jaunā Vienotība
63
 Vilnis Ķirsis
8. Zaļo un zemnieku savienība
63
 Viktors Valainis
9. "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
63
 Konstantīns Čekušins
10. Latvijas Krievu savienība
39
 Miroslavs Mitrofanovs
11. Jaunā konservatīvā partija
63
 Linda Ozola
12. Vienoti Latvijai
12
 Dainis Vītols
13. Nacionālā Savienība "Taisnīgums"
7
 Vilnis Strods
14. Rīcības partija
23
 Ruslans Pankratovs
15. Centra partija
8
 Jānis Valtervitenheims

Vēlētāju aktivitāte

Nobalsojušo skaits[34]
Vēlētāju skaits Iepriekšējā balsošanā % Atrašanās vietā % līdz
8.00 		% līdz
12.00 		% līdz
16.00 		% līdz
20.00 		% līdz
22.00 		% Kopējā aktivitāte %
422681 81081 19,18% 1327 0,32% 1691 0,40% 26542 6,28% 57296 13,56% 81694 19,33% 89196 21,10% 171611 40,60%

Priekšvēlēšanu aptaujas

Partiju reitingi

Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S GKR NA/LRA AP!/P JKP V/JV ZZS LKS PNL/JS Citi saraksti Vadība
NA LRA LA/AP! P
Exit poll LTV, LR, LETA, Stradiņu Universitāte/SKDS — 18,9 7,4 8,8 26,6 6,2 14,8 4,8 5,2 1,2 6,1 7.7
2020. gada augusts (publicēts 26. augustā) SKDS/LTV 1366 22,7 8,3 10,5 22,3 6,1 10,8 4,9 6,5 1,9 6,0 0,4
2020. gada 17.—23. augusts Factum — 15,4 8,1 10,5 23,6 8,3 13,9 5,7 8,4 — 6,1 8,2
2020. gada ?.—21. augusts Berg Research 500 21,1 9,0 10,8 18,3 12,9 5,4 6,9 6,9 — 2,7 2,8
2020. gada 14.—18. augusts Delfi/Latvijas Fakti 498 17,7 9,6 7,1 17,3 3,5 10,1 7,8 11,7 8,3 6,9 0,4
2020. gada 10.—16. augusts Factum — 15,6 9,3 9,7 22,9 8,2 13,6 6,2 7,8 — 6,7 7,3
2020. gada 3.—9. augusts Factum — 16,3 9,7 9,3 22,8 9,0 12,4 6,5 6,8 — 7,2 6,5
2020. gada 27. jūlijs —2. augusts Factum — 16,6 10,1 9,1 23,2 9,2 11,1 7,4 6,1 — 7,2 6,6
2020. gada jūlijs SKDS/LTV — 21,5 8,5 11,7 22,6 6,8 9.0 5,3 5,5 5,2 3,9 1,1
2020. gada 20.—26. jūlijs Factum — 17,0 10,0 9,3 23,5 9,7 9,9 7,9 5,5 — 7,2 6,5
2020. gada 13.—19. jūlijs Factum — 17,1 9,9 9,9 23,6 10,0 10,4 7,8 6,2 — 5,1 5,4
2020. gada 6.—12. jūlijs Factum — 18,3 8,5 10,5 23,7 9,8 10,9 6,1 6,4 — 3,8 5,4
2020. gada 2.—6. jūlijs SKDS/LTV 556 33,2 5,9 8,6 23,3 5,7 8,4 6,1 5,0 — 3,8 9,9
2020. gada 29. jūnijs — 5. jūlijs Factum — 19,7 9,2 10,4 23,7 9,5 11,5 4,2 6,4 — 5,4 4,0
2020. gada 22.—28. jūnijs Factum — 18,7 9,3 10,6 24,9 8,5 12,4 3,2 6,7 — 5,7 6,2
2020. gada 15.—21. jūnijs Factum — 19,3 10,9 10,3 23,2 8,1 12,7 3,3 6,8 — 5,4 3,9
2020. gada 7.—14. jūnijs Factum — 19,9 11,5 10,5 21,6 7,9 13,0 3,6 6,3 — 5,7 1,7
2020. gada ?.—7. jūnijs Factum — 21,5 11,1 10,6 20,0 8,2 12,8 4,2 6,0 — 5,6 1,5
2020. gada maijs SKDS/LTV — 36,0 5,9 10,1 16,6 9,7 8,1 3,2 6,6 — 3,8 19,4
2020. gada 18.—31. maijs Factum 636 21,7 10,7 10,2 20,0 8,5 13,0 4,5 5,7 — 5,7 1,7
2020. gada 7.—26. aprīlis Factum 705 23,2 10,0 8,7 21,1 8,9 12,0 4,3 6,8 — 5,0 2,1
2020. gada 4.—27. marts Factum 1087 24,2 9,2 9,2 20,5 9,2 11,3 5,3 7,0 — 4,1 3,7
2020. gada 24.—28. februāris Factum 377 26,6 6,9 8,3 20,8 9,5 12,0 5,2 6,1 — 4,6 5,8
2020. gada 18.—21. februāris SKDS/LTV 364 29,0 8,0 12,8 1,3 16,3 10,8 11,6 4,2 3,8 — 2,2 12,7
2020. gada 28. janvāris — 1. februāris[35] Factum 362 28,3 7,6 8,3 1,7 13,4 6,4 9,9 13,9 2,7 5,1 — 2,7 14,4
2019. gada 18.—31. decembris Factum 511 26,4 5,3 9,3 2,4 12,6 5,4 10,0 15,4 1,8 7,7 — 3,7 11,0
2019. gada 21.—24. novembris Factum — 24,3 6,8 9,0 1,8 16,6 6,0 8,8 16,2 2,0 6,6 — 1,9 7,7
2019. gada oktobris[36] Factum — 25,3 6,2 8,4 1,7 17,2 5,7 9,6 15,4 1,6 7,2 — 1,7 8,1
2019. gada septembris Factum — 24,5 7,2 8,6 1,8 16,5 5,3 9,5 15,2 1,6 8,1 — 1,7 8,0
2019. gada augusts Factum — 24,9 5,7 8,7 1,0 17,6 4,0 12,6 13,5 1,7 8,9 — 1,4 7,3
2019. gada 22.—29. jūlijs Factum 205 25,1 6,9 9,2 0,8 17,4 — 13,0 12,5 1,7 9,0 — 4,4 7,7
2017. gada vēlēšanas 50,82 9,25 13,66 — 13,42 6,26 3,30 — 0,32 2,97 37,16

Kandidātu vērtējums

Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums pa mēra amatu kandidātiem.

No 2020. gada 7. līdz 25. aprīlim "Factum" veica aptauju, kurā piedalījās 708 rīdzinieki. Aptaujātajiem rīdziniekiem lūdza novērtēt vairākus Rīgas mēra amata kandidātus. Mārtiņu Staķi pozitīvi novērtējis 21% aptaujāto rīdzinieku, savukārt negatīvi – 15%, Vilni Ķirsi pozitīvi novērtējuši 13% rīdzinieku, savukārt negatīvi – 22%, Eināru Cilinski pozitīvi novērtējuši 10% rīdzinieku, savukārt negatīvi – 23%, bet Oļegu Burovu pozitīvi novērtējuši 13% rīdzinieku, savukārt negatīvi – 38%.[37]

Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits Čekušins Burovs Cilinskis Staķis Jurašs Ozola Ķirsis Vadība
2020. gada 1.—15. augusts Factum — -30 -24 -11 +4 — -16 -8 12
2020. gada 16.—31. jūlijs Factum 711 -27 -24 -10 +6 — -15 -6 12
2020. gada 1.—15. jūlijs Factum — -28 -24 -8 +4 — -10 -8 12
2020. gada 16.—30. jūnijs Factum — -28 -23 -8 +2 -33 — -8 10
2020. gada ?.—15. jūnijs Factum — -30 -21 -6 +4 -35 — -7 10
2020. gada 18.—31. maijs Factum 725 — -22 -5 +2 -38 — -9 7
2020. gada 7.—25. aprīlis Factum 708 — -25 -13 +7 — — -9 15
2020. gada februāris Factum – — -25 -17 +5 — — -22 22
2019. gada 30. novembris – 11. decembris SKDS/NRA 1538 — -17,7 — — — — — —
2019. gada februāris SKDS/NRA – — — — — -9,5 — — —

Citas aptaujas

2019. gada janvārī tika atklāti "Kantar TNS" veikto aptauju rezultāti, kuri liecina, ka 43% Rīgas iedzīvotāju atbalsta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, bet 40% neatbalsta,[38] savukārt tikai 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Rīgas domes potenciālā atlaišana pozitīvi ietekmēs problēmu risināšanu pilsētā, savukārt 49%, ka nē.[39] SKDS aptaujas liecina, ka 2020. gada sākumā rīdzinieki ir vismazāk apmierināti ar Rīgas domes darbu 10 gadu laikā.[40]

2020. gada februāra beigās "Betsafe" bukmeikeri izvērtēja izredzes Rīgas mēra kandidātiem pēc vēlēšanām iegūt mēra amatu. Pēc viņu novērtējuma Mārtiņam Staķim ir 25% iespēja uzvarēt, Oļegam Burovam – 20%, Konstantīnam Čekušinam – 15%, Jurim Jurašam – 15%, Eināram Cilinskim – 15%, bet Vilnim Ķirsim – 10%.[41]

2020. gada matā publicētajā "Kantar TNS" aptaujā Latvijas iedzīvotāji novērtēja 10 punktu skalā savas cerības par to, ka nākamais Rīgas domes sasaukums strādās labāk nekā iepriekšējais. Aptaujā vidējais vērtējums bija 2,9 punkti. 65% Latvijas iedzīvotāju novērtējuši ar no 1 līdz 4 punktiem.[42]

2020. gada 15. jūlijā tika publicēta SKDS aptauja, kurā tika aptaujāti rīdzinieki par Rīgas domes pagaidu administrācijas darba novērtējumu. 65% aptaujāto ir pagaidu administrāciju novērtējuši negatīvi, bet 19% pozitīvi.[43] Tas ir vēsturiski zemākais Rīgas pašvaldības darba novērtējums.

Vēlēšanu rezultāti

Rīgas domes frakcijas
Partija/Apvienība Balsis % Vietas +/–
Attīstībai/Par!/Progresīvie 44 619 26,16 18 ▲10
Saskaņa 28 811 16,89 12 ▼9
Jaunā Vienotība 25 986 15,24 10 ▲6
Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība 16 435 9,64 7 ▬
Gods kalpot Rīgai 13 162 7,72 5 ▼6
Latvijas Krievu savienība 11 112 6,52 4 nepiedalījās
Jaunā konservatīvā partija 10 903 6,39 4 ▼5
Zaļo un zemnieku savienība 6 936 4,07 0 ▬
Alternative 5 163 3,03 0 Jauna
Jaunā Saskaņa 2 892 1,70 0 ▬
KPV LV 1 912 1,12 0 ▬
Vienoti Latvijai 583 0,34 0 Jauna
Nacionālā Savienība "Taisnīgums" 392 0,23 0 Jauna
Rīcības partija 301 0,18 0 ▬
Centra partija 262 0,15 0 Jauna
Nederīgās un tukšās balsis 2 038 – – –
Kopā 171 507 100 60 0
Reģistrētie vēlētāji/aktivitāte 422 681 40,58 – –
Avots: CVK

Atcauces

  1. ↑ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-un-progresivie-kopa-startes-rigas-velesanas-par-meru-virzis-staki.a348766/
  2. ↑ https://skaties.lv/zinas/latvija/rigas-regions/arkartas-velesanas-riga-sakusas-intrigas-par-partiju-lideriem-un-prieksvelesanu-kampanas/
  3. ↑ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-rigas-mera-amata-kandidats-bus-uznemejs-stakis.a342449/
  4. ↑ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-lideris-rigas-domes-velesanas-bus-krievu-skolu-aizstavis-konstantins-cekusins.a349764/
  5. ↑ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalas-apvienibas-rigas-mera-amata-kandidats-bus-einars-cilinskis.a349140/
  6. ↑ https://twitter.com/ltvzinas/status/1230565438204989440
  7. ↑ https://www.godskalpotrigai.lv/rd-priekssedetajs-olegs-burovs-pirmais-numurs-gkr-deputatu-kandidatu-saraksta/
  8. ↑ https://jauns.lv/raksts/zinas/393112-jaunas-konservativas-partijas-rigas-mera-amata-kandidate-bus-linda-ozola
  9. ↑ «CVK izsludina Rīgas domes vēlēšanas 29. augustā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-07.
  10. ↑ Sanita Upleja. «Saeima nolemj atlaist Rīgas domi; jaunu varētu vēlēt aprīlī». delfi.lv (latviešu), 2020-02-13. Skatīts: 2020-02-18.
  11. ↑ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-izsludina-likumu-par-rigas-domes-atlaisanu.a349452/
  12. ↑ «Tiesa maina Rīgas domes vēlēšanu datumu – nosaka 2. maiju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-07.
  13. ↑ «Ar Saeimas lēmumu Rīgas domes vēlēšanas pārceļ uz 6. jūniju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-07.
  14. ↑ «Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020 | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv. Skatīts: 2020-07-07.
  15. ↑ «2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. martā. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  16. ↑ «Turlais neiztur uzticības balsojumu». Diena. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  17. ↑ «Rīgas domes deputātu frakcijas, deputātu apvienības un bloki». Rīgas pašvaldības portāls. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.[novecojusi saite]
  18. ↑ «Pēc balsojuma par Turlā gāšanu no JKP izslēgti deputāti Kleins un Keišs». Delfi. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  19. ↑ «Jaunizveidotā Rīgas domes frakcija sola iestāties par uzņēmējdarbību». Delfi. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  20. ↑ «Broka izstājusies no Nacionālās apvienības Rīgas domes frakcijas». Jauns.lv. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  21. ↑ Jānis Sildniks; Sandis Kārkliņš. «Pūce ierosina Rīgas domes atlaišanu; ārkārtas vēlēšanas grib 29. februārī». delfi.lv (latviešu), 2019-12-06. Skatīts: 2020-02-18.
  22. ↑ Sanita Upleja. «Valdība atbalsta Rīgas domes atlaišanas likumprojektu». delfi.lv (latviešu), 2019-12-17. Skatīts: 2020-02-18.
  23. ↑ Sanita Upleja. «Saeima konceptuāli atbalsta Rīgas domes atlaišanu; galīgais lēmums 16. janvārī». delfi.lv (latviešu), 2019-12-19. Skatīts: 2020-02-18.
  24. ↑ «Parakstus par referendumu izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā vāks no 16. janvāra». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  25. ↑ «Parakstu vākšanā par pašvaldību vēlēšanu kārtību - vēsturiski zemākā aktivitāte». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  26. ↑ «Rīgas domē no amata atstādina mēra vietniekus Vladovu un Kleinu». Apollo.lv (latviešu). 2020-01-16. Skatīts: 2020-02-18.
  27. ↑ «Burovs vienojies ar opozīciju sasaukt trīs sēdes bez kvoruma». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  28. ↑ «Lemšanu par Rīgas domes atlaišanu Saeima pārceļ uz februāri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  29. ↑ Sandis Kārkliņš. «Burova 'krēsla šūpošana': atstādināšanai atkal nenodrošina kvorumu». delfi.lv (latviešu), 2020-02-20. Skatīts: 2020-06-22.
  30. ↑ «No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  31. ↑ «Rīgas domes Neatkarīgo deputātu frakcijas biedri iestājušies partijā «Alternative»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  32. ↑ «Lai gan Rīgas dome vēl nav atlaista, parādījušās priekšvēlēšanu reklāmas». skaties.lv. Skatīts: 2020-06-22.
  33. ↑ «Aģitācija pirms priekšvēlēšanu perioda - ierasta prakse; KNAB pārbaudīs tēriņus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  34. ↑ rd2020.cvk.lv (latviešu) https://rd2020.cvk.lv/pub/aktivitate. Skatīts: 2020-08-25. Tukšs vai neesošs |title=
  35. ↑ https://web.archive.org/web/20200607131214/https://klubs.factum.lv/2020-rd/. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. jūnijā. Tukšs vai neesošs |title=
  36. ↑ «FACTUM - REITINGI». 09.03.2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 10.10.2018. Skatīts: 09.03.2020.
  37. ↑ https://twitter.com/Interactive_LV/status/1258130015046287360
  38. ↑ «Vai jārīko Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas? Pilsētā deklarēto iedzīvotāju domas dalās». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  39. ↑ «Aptauja: 49% iedzīvotāju neuzskata, ka Rīgas domes atlaišana pozitīvi ietekmēs problēmu risināšanu pilsētā». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  40. ↑ «Sašķeltā Rīgas dome gatavojas balsojumam par mēra atlaišanu». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  41. ↑ «”Betsafe”: vai GKR paturēs Rīgas atslēgas?». skaties.lv. Skatīts: 2020-06-22.
  42. ↑ «Aptauja: vai nākamais Rīgas domes sasaukums strādās labāk?». skaties.lv. Skatīts: 2020-06-22.
  43. ↑ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aptauja-ridzinieki-domes-pagaidu-administracijas-darbu-verte-kritiski.a367320/

Ārējās saites

Vēlēšanas
Domes sastāvi
skatīt arī
Parlamenta vēlēšanas
Prezidenta vēlēšanas
EP vēlēšanas
Pašvaldību vēlēšanas
Referendumi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2020._gada_Rīgas_domes_vēlēšanas&oldid=3297520"