Pēteris Rūdolfs Zeibolts (arī Zeibolds; 1888. gada 23. septembris — 1939. gada 28. decembris) bija Latvijas politiķis un dzelzceļu ierēdnis. Bijis Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts. Pārstāvējis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.
Dzimis 1888. gada 23. septembrī (pēc vecā stila — 10. septembrī) Rīgā alus tirgotāja Pētera Zeibolda un Annas dzimušas Rozenflamm ģimenē.[1][2][3] 1920. gadā dibinājis Latvijas Dzelzceļnieku savienību. Bijis arī tās priekšsēdētājs un galvenās valdes loceklis.[2][4] Zeibolts ir bijis žurnāla "Dzelzceļnieku Vēstnesis" redaktors.[2]
Bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs. Ticis ievēlēts visos Latvijas parlamentos: Satversmes sapulcē (1920), 1. Saeimā (1922), 2. Saeimā (1925), 3. Saeimā (1928) un 4. Saeimā (1931). Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada maijā Saeimas darbība tika apturēta. Zeibolts kā viens no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem tika apcietināts un nogādāts Liepājas koncentrācijas nometnē, kur pavadīja vairākus mēnešus.[2]
1939. gada 28. decembrī ap plkst. 18, braucot mājup ar 8. maršruta tramvaju, Zeiboltam kļuva slikti. Viņš nomira ceļā uz slimnīcu.[5] Apglabāts Raiņa kapos 1940. gada 6. janvārī.[6]
|
---|
| Frakcijas | |
---|
| Prezidijs | |
---|
| Deputāti | | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| Mazās frakcijas | |
---|
| Bez frakcijas | |
---|
|
---|
| Beigušās pilnvaras | |
---|
| Saistītie raksti | |
---|
| Kategorijas | |
---|
|
|
---|
| Frakcijas | |
---|
| Prezidijs | |
---|
| Deputāti | | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| | |
---|
| Mazās frakcijas | |
---|
| Bez frakcijas | |
---|
|
---|
| Beigušās pilnvaras | |
---|
| Saistītie raksti | |
---|
| Kategorijas | |
---|
|