Krievijas PFSR

Šis raksts ir par Padomju Krieviju kā PSRS savienoto republiku. Par kā neatkarīgu valsti līdz PSRS izveidei skatīt rakstu Krievijas SFPR.

Krievijas PFSR Российская Советская Федеративная Социалистическая Республика Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika
← 1922–1991 →
Karogs Ģerbonis
Pamatinformācija
Galvaspilsēta	Maskava
Oficiālā valoda	krievu
Izveidota PSRS sastāvā:  - No  - Līdz	1922. gada 30. decembris 1922. gada 30. decembris 1991. gada 12. decembris
Platība  - Kopā  - Ūdens (%)	Pēc platības 1. PSRS 17 075 200 km² 13
Iedzīvotāji  - Kopā   - Blīvums	Pēc iedz. 1. PSRS 147 386 000 (1989) 8,6cilv./km²
Laika josla	UTC +2 - 11
Oficiālā himna	Padomju Savienības himna
KPFSR himna	Krievijas PFSR himna
Oficiālā valūta	PSRS rublis
Apbalvojumi	Ļeņina ordenis

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР)^[1] bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991), kuras teritorija aptuveni sakrita ar Krievijas caristes teritoriju.

KPFSR tika izveidota 1917. gada 7. novembrī (25. oktobrī pēc vecā stila kalendāra), kad pēc Oktobra revolūcijas boļševiki ieguva kontroli pār lielāko daļu Krievijas Impērijas teritorijas. Sākotnēji KPFSR bija neatkarīga valsts, kuru oficiāli izveidoja 1918. gada Krievijas konstitūcija. Valsts pārvaldes sistēma balstījās uz padomju (strādnieku, zemnieku un karavīru padomju) varu, kuras mērķis bija izveidot strādnieku šķiras diktatūru. Tā kļuva par PSRS savienoto republiku 1922. gada 30. decembrī, kad četras suverēnas republikas, to starpā Krievijas SFPR, nodibināja Padomju Savienību. Līdz 1936. gadam KPFSR nosaukums palika Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika.

KPFSR bija īpašā statusā un faktiski pārvaldīja PSRS centrālo pārvaldes aparātu. Maskava bija ne tikai KPFSR galvaspilsēta, bet arī visas PSRS galvaspilsēta, kas vēl vairāk palielināja tās nozīmi valsts politiskajā un ekonomiskajā dzīvē.

80. gadu beigās Padomju Savienībā sākās sabrukuma procesi, kurus veicināja Mihaila Gorbačova uzsāktās reformas, piemēram, perestroika un glasnostj. Šīs reformas deva vairāk brīvību savienības republikām un vājināja centrālo kontroli, kas galu galā izraisīja PSRS sabrukumu. 1991. gada decembrī, pēc Belovežas vienošanās, PSRS formāli beidza pastāvēt. Tās vietā izveidojās Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS), savukārt Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika tika pārdēvēta par Krievijas Federāciju.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija kļuva par PSRS tiesisko mantinieci un ieguva pastāvīgās dalībvalsts vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas PFSR.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l PSRS savienotās republikas Padomju Savienība Austrumeiropa un Sibīrija Vidusāzija Kaukāzs Ziemeļeiropa Krievijas PFSR (no 1922) Baltkrievijas PSR (no 1922) Ukrainas PSR (no 1922) Moldāvijas PSR (no 1940) Horezmas SPR (1923-1925) Buhāras SPR (1924) Uzbekijas PSR (no 1924) Turkmēnijas PSR (no 1924) Tadžikijas PSR (no 1929) Kazahijas PSR (no 1936) Kirgīzijas PSR (no 1936) Aizkaukāza SFPR (1922-1936) Armēnijas PSR (no 1936) Azerbaidžānas PSR (no 1936) Gruzijas PSR (no 1936) SPR Abhāzija (1921-1931) Karēļu-somu PSR (1940-1956) Igaunijas PSR (1940-1990) Latvijas PSR (1940-1990) Lietuvas PSR (1940-1990)

s d l Krievijas PFSR autonomās teritorijas Austrumeiropa Kaukāzs Sibīrija Vidusāzija Volgas Vācu APSR (1918—1924 AA, 1924–1941) Baškīrijas APSR (1919–1990) Tatārijas APSR (1920–1990) Krimas APSR (1921–1945) Karēlijas APSR (1923–1940, 1956–1991) Čuvašijas APSR (1920—1925 AA, 1925–1991) Mordvijas APSR (1930—1934 AA, 1934–1990) Udmurtijas APSR (1920-1932—1934 Votu/Udmurtu AA, 1934–1990) Komi APSR (1921-1936 AA, 1936–1990) Mari APSR (1920—1936 AA, 1936–1990) Komi-Permiešu autonomais apvidus (1925—1977 NA, 1977–1991) Ņencu autonomais apvidus (1929–1991) Kalniešu ASPR (1920–1924) Ziemeļosetijas APSR (1924–1936 AA, 1936—1990) Čečenijas-Ingušijas APSR (1934–1936 AA, 1936–1944, 1957–1991) Kabardijas-Balkārijas APSR (1922–1936 AA, 1936–1991) Karačajas-Čerkesijas AA (1922—1926, 1957—1991) Sunžas kazaku AA (1920—1929) Adigejas AA (1922—1991) Dagestānas APSR (1921–1991) Kalmikijas APSR (1920—1935 AA, 1935–1943, 1958–1990) Burjatijas APSR (1921—1923 Burjatu-Mongoļu AA, 1923–1990) Jakutijas APSR (1922–1991) Kalnu Altaja APSR (1922—1948 Oirotu AA, 1948–1990 Kalnu Altaja AA) Hakasijas AA (1930—1991) Hantu-mansu autonomais apvidus (1930—1940 Ostjaku-Vogulu NA, 1940–1991) Jamalas Ņencu autonomais apvidus (1930—1991) Taimiras (Dolganu Ņencu) autonomais apvidus (1930—1977 NA, 1977—1991) Evenku autonomais apvidus (1930—1991) Vitimas-Oļokmas nacionālais apvidus (1930—1938) Čukotkas autonomais apvidus (1930–1991) Korjaku autonomais apvidus (1930–1991) Ohotskas evenu autonomais apvidus (1930–1934) Ebreju AA (1934—1991) Agas Burjatu autonomais apvidus (1937—1958 Agas Burjatu-Mongoļu NA, 1958–1990) Ustjordinskas Burjatu autonomais apvidus (1937—1978 NA, 1978—1991) Tuvas APSR (1944—1961 Tuvas AA, 1961–1990) Turkestānas APSR (1918–1924) Kirgīzu APSR (1920–1925) Kirgīzijas APSR (1924–1925 Kara-Kirgīzu AA, 1926–1936) Kazahu ASPR (1925–1936) Karakalpakijas AA (1925–1932)