Šarls X
| Šarls X | |
|---|---|
 Fransuā Žerāra gleznots portrets, (1825) | |
| Francijas karalis | |
| Valdīšana | 1824. gada 16. septembris – 1830. gada 2. augusts |
| kronēts |
1825. gada 29. maijā Reimsas katedrāle |
| Priekštecis | Luijs XVIII |
| Pēctecis | Luijs Filips I (kā Francijas karalis) |
| Pilnais vārds | Šarls Filips Burbons |
| Dzimis |
1757. gada 9. oktobrī Versaļas pils, Francijas Karaliste |
| Miris |
1836. gada 06. novembrī (79 gadu vecumā) Gerca, Austrijas Impērija |
| Apglabāts | Kostanjevicas klosteris, Slovēnija |
| Dzīvesbiedre | Savojas Marija Terēze (1773) |
| Bērni sīkāk |
Luijs Antuāns, Anguljemas hercogs Francijas Sofija (1776-1783) Šarls Ferdinands, Berri hercogs Marija Terēze |
| Dinastija | Burboni |
| Tēvs | Luijs, Francijas dofins |
| Māte | Saksijas Marija Džozefa |
| Reliģija | Romas katoļu baznīca |
| Paraksts |
|
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Šarls X" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Šarls X (franču: Charles X, dzimis 1757. gada 9. oktobrī, miris 1836. gada 6. novembrī) bija Burbonu dinastijas Francijas karalis un titulārs Navarras karalis laikā no 1824. līdz 1830. gadam, Luija XVI un Luija XVIII jaunākais brālis. Šarls X piedzima Versaļas pilī kā Artuā grāfs 1757. gada 9. oktobrī, sava vectēva Luija XV valdīšanas laikā. 9 gadu vecumā kļuvis par bāreni. 1773. gadā precējies ar Savojas Mariju Terēzi, laulībā dzima 4 bērni, no kuriem divi dēli izdzīvoja.
Politiskos procesos Šarls pirmoreiz iesaistījās 1786. gadā, kad viņš nosprieda, ka Francija ir bankrotējusi. Viņš aicināja atcelt aristokrātijas finansiālās privilēģijas, lai atvieglotu valsts finanšu situāciju, taču kategoriski bija pret jebkādām citām sociālām reformām. Viņa iebildumi pret sociālām reformām turpinājās arī pēc Ģenerālštatu sasaukšanas, Šarlam pretojoties to prasībai pēc paplašinātām zemāko šķiru tiesībām iesaistīties valsts politiskajā dzīvē.
Pēc Franču revolūcijas sākuma 1789. gadā Šarls kopā ar baronu de Breteilu, sazvērējās, lai gāztu liberālo finanšu ministru Žaku Nekēru no amata, taču tas tikai izprovocēja tautas protestus un noveda pie Bastīlijas ieņemšanas. Dažas dienas vēlāk viņš ar ģimeni bēga no valsts. Sākotnēji aizbēdzis uz Savoju, hercogisti, no kuras cēlusies viņa sieva, Šarls turpmākos 25 gadus pavadīja trimdā vairākās Eiropas valstīs. Sieva nomira trimdā.
1791. gadā Francijas Nacionālā Asambleja, ņemot vērā Šarla politiskos uzskatus, par karaļa reģentu Luija XVI priekšlaicīgas nāves gadījumā Šarla vietā izvēlējās karaļa tālāku radinieku, Provensas grāfu. Viņa prombūtnes laikā 1792. gadā visi emigranti, arī Šarls, tika pasludināti par nodevējiem, un viņa tituli tika atcelti, īpašumi tika konfiscēti.
1814. gadā atgriezās Francijā kā karaļa Luija XVIII brālis un troņmantinieks, jo Luijam XVIII nebija bērnu. 1824. gada 16. septembrī nomira Luijs XVIII, un Artuā grāfs kļuva par karali Šarlu X. Kronēšana notika 1825. gada 29. maijā. 1830. gada jūlijā Francijā sākās Jūlija revolūcija, un karalis 2. augustā atteicās no troņa, ar ģimeni atkal dodoties trimdā. Gāztais karalis nomira 1836. gada 9. oktobrī Austrijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šarls X.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|