femininus
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]API: /feːmiˈniːnus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: fē·mi·nī·nus — morphologica: feminin-us
Nomen adiectivum
[+/-]fēminīn|us, -a, -um
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | fēminīnus | fēminīna | fēminīnum | nom. | fēminīnī | fēminīnae | fēminīna |
| gen. | fēminīnī | fēminīnae | fēminīnī | gen. | fēminīnōrum | fēminīnārum | fēminīnōrum |
| dat. | fēminīnō | fēminīnae | fēminīnō | dat. | fēminīnīs | fēminīnīs | fēminīnīs |
| acc. | fēminīnum | fēminīnam | fēminīnum | acc. | fēminīnōs | fēminīnās | fēminīna |
| abl. | fēminīnō | fēminīnā | fēminīnō | abl. | fēminīnīs | fēminīnīs | fēminīnīs |
| voc. | fēminīne | fēminīna | fēminīnum | voc. | fēminīnī | fēminīnae | fēminīna |
Usus
[+/-]- “Neque est iis [salamandris] genus masculinum femininumve.” [1]