KomparatÓvistikas almanahs
Journal of Comparative Studies
CILV«KS LITERAT¤R¬
UN KULT¤R¬
HUMAN IN LITERATURE
AND CULTURE
~
DAUGAVPILS UNIVERSIT¬TES
AKAD«MISKAIS APG¬DS ìSAULEî
2015
~
Burima M., KaË‚ne I. (red.) KomparatÓvistikas almanahs Nr. 7 (36). CilvÁks literat˚r‚ un
kult˚r‚. Daugavpils: Daugavpils Universit‚tes AkadÁmiskais apg‚ds ìSauleî, 2015, 308 lpp.
Burima M., Ka˂ne I. (eds.) Journal of Comparative Studies No 7 (36). Human in Literature
and Culture. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press ìSauleî, 2015, 308 p.
Zin‚tnisk‚ komiteja / Scientific Committee
Dr. philol. Maija Burima, Latvija / Latvia
Dr. hist. André Filler, Francija / France
Dr. habil. philol. Fjodors Fjodorovs, Latvija / Latvia
Dr. philol. Ladislav Franek, Slov‚kija / Slovakia
Dr. philol. Rahilia Geibullajeva, Azerbaid˛‚na / Azerbaijan
Dr. hum. Asta GustaitienÎ, Lietuva / Lithuania
Dr. philol. Zaiga Ikere, Latvija / Latvia
Dr. philol. Natalya Ilyinskaya, Krievija / Russia
Dr. habil. philol. Mariola Jakubowicz, Polija / Poland
Dr. philol. Ilze Ka˂ne, Latvija / Latvia
Dr. philol. JeÔena KoroÔova, Latvija / Latvia
Dr. philol. ValentÓna Liepa, Latvija / Latvia
Dr. philol. Yordan Lyutskanov, Bulg‚rija / Bulgaria
Dr. phil. Malan MarnersdÛttir, FÁru salas / Faroe Islands
Dr. philol. Vanesa Matajc, SlovÁnija / Slovenia
Dr. philol. Irma Ratiani, Gruzija / Georgia
Dr. philol. Anzelika Steingold, Igaunija / Estonia
Dr. philol. ElÓna VasiÔjeva, Latvija / Latvia
Dr. habil. philol. Vera V‚vere, Latvija / Latvia
fiurn‚la izdoana apstiprin‚ta Daugavpils Universit‚tes Zin‚tnes padomes sÁdÁ
2015. gada 9. aprÓlÓ, protokols Nr. 7.
The publication of the Journal has been approved at Daugavpils University
Science Council meeting on April 9, 2015, Minutes No 7.
RedkolÁÏija / Editorial Staff:
Maija Burima, Ilze KaË‚ne (redaktori / editors-in-chief), Jana But‚ne-Zarjuta,
Oksana Kovzele
Korektori / Proof-readers:
Jana But‚ne-Zarjuta, Sandra Mekova
Makets / Lay-out:
Marina StoËka, Vita –totaka
Zin‚tnisko ˛urn‚lu KomparatÓvistikas almanahs trÓs reizes gad‚ izdod Daugavpils Universit‚tes Humanit‚r‚ fakult‚te un Humanit‚ro un soci‚lo zin‚tÚu instit˚ts, Daugavpils,
LATVIJA
Visi raksti tiek anonÓmi recenzÁti.
Journal of Comparative Studies is published three times a year by the Faculty of Humanities
and Institute of Humanities and Social Sciences, Daugavpils University, Daugavpils, LATVIA
All papers are anonymously peer-reviewed.
ISSN
ISBN
2255-9388
978-9984-14-730-7
© Daugavpils Universit‚te, 2015
Daugavpils University, 2015
DAUGAVPILS UNIVERSIT¬TE
DAUGAVPILS UNIVERSITY
HUMANIT¬RO UN SOCI¬LO
ZIN¬T“U INSTIT¤TS
HUMANIT¬R¬ FAKULT¬TE
INSTITUTE OF HUMANITIES
AND SOCIAL SCIENCES
FACULTY OF HUMANITIES
KomparatÓvistikas almanahs
Nr. 7 (36)
CILV«KS LITERAT¤R¬ UN KULT¤R¬
*
Journal of Comparative Studies
No 7 (36)
HUMAN IN LITERATURE AND CULTURE
Daugavpils Universit‚tes KomparatÓvistikas almanahs ir iekÔauts IC Master List
un EBSCO elektroniskaj‚ datub‚zÁ, kas ir viens no pilnÓg‚kajiem zin‚tnisko
˛urn‚lu, periodisko izdevumu un citu avotu pilnu tekstu apkopot‚jiem. Izdevums
KomparatÓvistikas almanahs b˚s las‚ms EBSCO modernizÁtaj‚ datub‚zÁ pÁc
zin‚tnisko izdevumu kolekcijas nokomplektÁanas.
The Journal of Comparative Studies of Daugavpils University has entered into
an electronic licensing relationship with IC Master List and EBSCO Publishing,
the worldís most prolific aggregator of full text journals, magazines and other
sources. The full text of The Journal of Comparative Studies will be found on
EBSCO Publishingís upgraded database once the collection is complete.
VienÓbas iela 13-323, Daugavpils LV-5401, Latvija – Tel. (371)65407223 – Fakss: (371)65422611 – E-pasts: compare@du.lv
SATURS / CONTENTS
Priekv‚rds ..................................................................................
8
Foreword ....................................................................................
9
Maija Burima
Refleksija par cilvÁku k‚ komparatÓvistikas pÁtÓjumu
objektu .................................................................................
11
Reflection on Human as an Object of Comparative
Studies ..................................................................................
15
LAIKMETI ñ CILV«KI ñ ATTIECŒBAS
EPOCHS ñ HUMANS ñ INTERRELATIONS
Zane –iliÚa
Groteska RaiÚa lug‚ SpÁlÁju, dancoju: ekspresionisma
tendences ..............................................................................
Grotesque in Rainisí Play I Played, I Danced:
Tendencies of Expressionism
19
Oksana Kovzele
Ieskats Latvijas liter‚raj‚ v‚gneri‚n‚ .....................................
Insight into the Literary Wagneriana of Latvia
37
KarÓne Laganovska
CilvÁka esÓbas koncepciju paralÁles Volfganga Borherta
un Gunta ZariÚa proz‚ .........................................................
The Concept Parallels of the Human Entity in
Wolfgang Borhertís and Guntis ZariÚí Prose
48
KatrÓne TuËa
AttiecÓbas ar patiesÓbu Antonio Buero Valjeho lug‚
Liesmojo‚ tumsa un Gun‚ra Priedes darb‚
Smar˛o sÁnes .........................................................................
Relationships with the Truth in the Play In the Burning
Darkness by the Spanish Dramatist Antonio Buero
Vallejo and Mushrooms Smell by the Latvian Playwright
Gun‚rs Priede
4
58
ElÓna KokareviËa
Modernit‚te un cilvÁks: Jura Kronberga dzejas dinamika
kult˚ras sistÁmu aspekt‚ .......................................................
Modernity and Person: Dynamics of Juris Kronbergsí
Poetry in the Aspect of Cultural Systems
J˚lija Dibovska
Liter‚rais kinematogr‚fiskums: Mihails Bulgakovs un
Alberts Bels ...........................................................................
Cinematic Prose: Mikhail Bulgakov and Alberts Bels
Dace Dolace
CilvÁka koncepcijas attÓstÓba: patristisk‚ antropoloÏija
un m˚sdienu cilvÁkzin‚tnes ...................................................
Development of the Conception of Human: Patristic
Anthropology and Modern Human Sciences
66
79
97
Inese Sirica
CilvÁka attÁlojums latvieu tautas m‚ksl‚ ............................. 113
Depiction of Human in Latvian Folk Art
ÃIMENISKUMA MOTŒVI LITERAT¤R¬ UN KULT¤R¬
FAMILIAL MOTIFS IN LITERATURE AND CULTURE
Ilona œaha
TÁva tÁls Ingmara Bergmana autobiogr‚fij‚ Laterna
Magica un Vizmas Belevicas triloÏij‚ Bille ........................... 129
The Image of the Father in Ingmar Bergmanís
Autobiography Laterna Magica and Vizma Belevicaís
Trilogy Bille
Gundega GailÓte
M‚tes Latvijas tÁls latvieu karikat˚ras vÁsturÁ ..................... 146
ëMother Latviaí in the History of Latvian Caricature
B‚rbala Simsone
BÁrns ausmu literat˚r‚ ......................................................... 167
The Child in Horror Literature
5
Jana Veinberga
Sievietes individu‚lisms un laulÓba EdÓtes M. Hallas
un Ivandes Kaijas rom‚nos .................................................... 181
Womanís Individualism and Marriage in Edith M. Hullís
and Ivande Kaijaís Novels
Inese ViËaka
Sievete-daba un vÓrietis-kult˚ra amerik‚Úu postmodernaj‚
literat˚r‚ ............................................................................... 200
The Binaries of Woman-Nature and Man-Culture in
American Postmodern Literature
Marija Semjonova
ÕermeÚa koncepts Latvijas un Somijas sievieu proz‚
(1970 ñ 2001) ....................................................................... 219
The Concept of Body in Womenís Literature of Latvia
and Finland (1970 ñ 2001)
IDENTIT¬TES SEGMENTI
SEGMENTS OF IDENTITY
Zane GrigoroviËa
Identit‚tes vizualiz‚cija 19. gadsimta 2. puses Latvijas
periodik‚ .............................................................................. 237
Identity Visualization in Latvian Periodicals of the 2nd
Half of the 19th Century
Astra Skr‚bane
ìSavÁjoî un ìsveoî identit‚tes meklÁjumi fiana Pola
Kofmana darbos Kurzeme un Augup pa Marnu ................... 253
Looking for Identity of ëWeí and ëOthersí in Jean-Paul
Kauffmannís Courland and Remonter la Marne
Antra Roskoa
Kult˚ras identit‚te Latvijas daudzkult˚ru sabiedrÓbas
kontekst‚ .............................................................................. 264
Cultural Identity in the Context of Latviaís
Multicultural Society
.
6
LATGALES DISKURSS
THE DISCOURSE OF LATGALE
Inese BrÓvere
Latgalieu kult˚ras kodi Vitebskas guberÚas latvieu
korespondencÁ ...................................................................... 275
Codes of Latgalian Culture in the Correspondence
of Latvians Living in Vitebsk Province
Sandra Murinska-Gaile
Latgales laikrakstu tematisko pielikumu daudzveidÓba .......... 288
Diversity of Thematic Supplements in Latgale Newspapers
Autori ......................................................................................... 304
Contributors ............................................................................... 306
7
PRIEK–V¬RDS
CilvÁks ir kult˚ras filozofisko, psiholoÏisko, estÁtisko un soci‚lo
nozÓmju kodols. Da˛‚d‚s zin‚tÚu jom‚s pied‚v‚ts atÌirÓgs traktÁjums
par cilvÁka koncepcijas izpratni un personÓbas identifik‚cijas procesu.
PersonÓbas transform‚ciju nosaka kult˚ras tipa robe˛as, iezÓmÁjot noteiktas vÁrtÓbu sistÁmas raanos. EgocentrÁts pasaules skatÓjums b˚tiski
ietekmÁ laikmeta sabiedrisk‚s, ekonomisk‚s un politisk‚s norises, mijiedarbojoties kult˚ras diskursos: filozofiskaj‚, soci‚laj‚, lingvistiskaj‚,
liter‚raj‚, m‚kslas, vÁstures u. c.
fiurn‚l‚ KomparatÓvistikas almanahs. CilvÁks literat˚r‚ un kult˚r‚
apkopoti Daugavpils Universit‚tes Humanit‚r‚s fakult‚tes KomparatÓvistikas instit˚ta 2013. gada 14. ñ 16. novembrÓ rÓkot‚ I Starptautisk‚
komparatÓvistikas kongresa CilvÁks valod‚, literat˚r‚, kult˚r‚ materi‚li.
Kongres‚ piedalÓj‚s 122 da˛‚du nozaru pasaules mÁroga speci‚listi no
14 valstÓm, tostarp ievÁrojami literat˚rzin‚tnieki (komparatÓvisti un
reÏion‚l‚s literat˚ras pÁtnieki), valodnieki (etnolingvisti un sociolingvisti,
dialektologi), m‚kslas zin‚tÚu p‚rst‚vji, vÁsturnieki un kult˚rvÁsturnieki
(kapu kult˚ras pÁtnieki), starpkult˚ru komunik‚cijas procesa un identit‚tes problÁmas atkl‚jÁji p‚rrobe˛as un pierobe˛as situ‚cij‚. Starpdisciplin‚ri kult˚ras fenomenu pÁtÓjumi ir univers‚ls skatÓjums uz kult˚ras
procesu savdabÓbu soci‚lo, politisko, ekonomisko, tehnoloÏisko un citu
noriu kontekst‚.
DaÔa kongresa materi‚lu apkopoti 2014. gada izdevum‚ KomparatÓvistikas almanahs. CilvÁks valod‚: etnolingvistika, lingvistisk‚ pasaules
aina, kur‚ iekÔauti 36 raksti krievu, latvieu un angÔu valod‚, kas veltÓti
cilvÁka fenomena izpratnei un viÚa pasaules ainas atspoguÔojumam valod‚,
balstoties uz salÓdzin‚mo un sastat‚mo metodoloÏiju un kontaktlingvistikas atziÚ‚m.
fiurn‚l‚ CilvÁks literat˚r‚ un kult˚r‚ apkopoti kongresa darba
grup‚s Literat˚ras vÁsture un komparatÓvistika, Kult˚ras atmiÚas izpÁte,
Kult˚ra un m‚ksla un Sabiedrisk‚s attiecÓbas prezentÁtie refer‚ti latvieu
valod‚. Rakstu autori ir Latvij‚ ievÁrojami zin‚tnieki un jaunie pÁtnieki
no RÓgas, Ventspils, Daugavpils un RÁzeknes, kuri savos pÁtÓjumos skar
ietekmju, aizguvumu, recepcijas, tipoloÏijas teorÁtisko un praktisko izpÁti
antropocentrisma, sinhronijas un diahronijas likumsakarÓbu un analoÏiju
aspekt‚. Caur komparatÓvo pÁtÓjumu prizmu raksturota kult˚ras komunik‚cijas ietekme uz cilvÁka eksistenci, pievÁroties cilvÁka izpratnei
da˛‚dos m˚sdienu un vÁsturiskos aspektos.
Kr‚juma redaktore: Ilze KaË‚ne
8
FOREWORD
Human is the heart of philosophical, psychological, aesthetic, and
social values of any culture. Various scientific fields offer a different
conception of Human and his / her personal identification process. The
transformation of individuality is determined by the borders of cultural
movements marking the emergence of a definite system of values. Egocentric worldview significantly affects social, economic, and political
developments of the epoch while interacting within such cultural discourses as philosophical, social, linguistic, literary, artistic, historical,
etc.
The Journal of Comparative Studies. Human in Literature and
Culture contains the papers presented in I International Congress of
Comparative Studies Human in Language, Literature, Culture organized
by Daugavpils University Faculty of the Humanities Institute of
Comparative Studies on November 14 ñ 16, 2013. One hundred twentytwo well-known world experts in various fields from 14 countries
participated in the Congress including famous literary scholars (researchers in comparative and regional studies), linguists (researchers in
ethnolinguistics and sociolinguistics, as well as dialectologists), scientists
of art, historians and cultural historians (researchers of cemetery culture),
researchers of intercultural communication processes and identity
problems in cross-border and trans-border situations. Interdisciplinary
studies of cultural phenomena is a universal view on the peculiarities of
cultural processes in the context of social, political, economic, technological and other developments.
A part of the materials presented during the Congress was included
in the Journal of Comparative Studies. Human in Language: Ethnolinguistics, Linguistic View of World comprising 36 papers in Russian,
Latvian, and English and dedicated to the problems of Human and the
reflection of the world picture in language from the point of view of
methodology of comparative and contrastive linguistics as well as contact
linguistics.
The current issue Human in Literature and Culture offers papers in
the Latvian language presented in the working groups History of Literature and Comparative Studies, Cultural Studies, Culture and Art, and
Public Relations. The authors of the papers are remarkable Latvian
scientists and young researchers from Riga, Ventspils, Daugavpils and
Rezekne who in their works focus on the theoretical and practical issues
9
of cultural influences and borrowings, reception and typology from the
point of view of anthropocentrism and the regularities of synchrony,
diachrony, as well as analogy. Using the methodology of comparative
studies the impact of cultural communication on Humanís existence while
dwelling upon Human understanding from various modern and historical
aspects has been characterized.
Editor of the collection: Ilze Ka˂ne
10
Maija Burima
REFLEKSIJA PAR CILV«KU K¬
KOMPARATŒVISTIKAS P«TŒJUMU OBJEKTU
Divpadsmit‚ dzÓves vasara manam kustÓgajam un zin‚tk‚rajam tÓÚa
vecuma dÁlam s‚k‚s ar bÁdÓgu notikumu ñ krÓtot no ˚polÁm, viÚ salauza
roku. Uztraukumu un r˚pes par dÁla veselÓbu un labsaj˚tu pak‚peniski
papildin‚ja ‚rsta sniegt‚s rekomend‚cijas un inform‚cija par ‚rstÁan‚s
norisi. L˚zumam dzÓstot, dÁlam tika veikts k‚rtÁjais rentgena izmeklÁjums. Lai izanalizÁtu kaula sadzÓanas gaitu, ‚rstam bija j‚par‚da arÓ
pirmreizÁjais lauzt‚ kaula uzÚÁmums, jo, tikai salÓdzinot traumÁt‚ un
dzÓsto‚ kaula izskatu, varÁja noteikt, k‚ notiek atveseÔoan‚s process,
k‚das ir izmaiÚas un uzlabojumi. Uzzinot un akumulÁjot lab‚s ziÚas par
to, ka dÁla atlabana notiek veiksmÓgi un bez komplik‚cij‚m, vÁlreiz
p‚rdom‚ju sarunu ar ‚rstu un to, cik svarÓga viÚam anatomiska slÁdziena
izdarÓanai ir salÓdzin‚ana. –Ós p‚rdomas atsauca atmiÚ‚ franËu dabas
pÁtnieka un zoologa fior˛a fiana Leopolda Nikol‚ Frederika KivjÁ
(Georges Jean-Léopold Nicolas-Frédéric Cuvier, 1769ñ1832) ñ salÓdzino‚s anatomijas (anatomie comparée) jÁdziena ieviesÁja ñ v‚rdu.
Savulaik, rakstot piecsÁjumu izdevumu ìLekcijas salÓdzin‚maj‚ anatomij‚î (Leçons díanatomie comparée, 1800ñ1805) fi. KivjÁ pievÁrs‚s dzÓvnieku anatomijai, to funkcion‚lo daÔu subordin‚cijas un funkcion‚l‚s
integr‚cijas principiem. ViÚ salÓdzin‚ja ¬frikas un Indijas ziloÚu sugas,
apl˚koja to tipoloÏiju un nor‚dÓja uz atÌirÓb‚m ar izmiruo mamutu
sugu. ViÚa pieejas pamat‚ bija organisma k‚ anatomiska veseluma izpÁte
ar t‚ elementu ñ skeleta daÔu ñ nozÓmes raksturojumu.
fi. KivjÁ salÓdzin‚m‚s pieejas definÁanai izmantoto terminu no
anatomijas uz liter‚ro tekstu izpÁti p‚rcÁla franËu rakstnieks un politiÌis
¬bels Fransu‚ Villemains (Abel-François Villemain 1790ñ1870), kas
terminu ìsalÓdzin‚m‚ literat˚raî (littérature comparée) izmantoja sav‚
piecsÁjumu izdevum‚ ìFranËu literat˚ras kurssî (Cours de la littérature
française, 1828ñ1829) un nor‚dÓja, ka aizguvis to no fi. KivjÁ.
SalÓdzin‚mo metodi liter‚ro fenomenu analÓzÁ angÔu literat˚rteorÁtiskaj‚ tradÓcij‚ izkristalizÁjis Tomass Vartons (Thomas Warton) trÓssÁjumu izdevum‚ ìAngÔu dzejas vÁstureî (History of English Poetry,
1774ñ1781). Taj‚ viÚ ne vien sniedzis p‚rskatu par angÔu 11. ñ 16.
gadsimta liriku, bet arÓ salÓdzin‚jis to ar cittautu dzeju. Savuk‚rt D˛ord˛s
11
Maija Burima
Ellis (George Ellis) darb‚ ìAgrÓno angÔu dzejnieku specifikaî (Specimens
of Early English Poets, 1790) skaidro, ka salÓdzino‚ kritika var palÓdzÁt
izprast agr‚ko laiku sabiedrÓbas dzÓvi.
Faktiski lÓdz 19. gadsimtam jÁdziens ìsalÓdzin‚msî objekta izpratnÁ
metodoloÏiski vÁl nebija nodalÓts no ìsalÓdzin‚m‚sî metodes izpratnes.
Terminu ìsalÓdzino‚ literat˚raî institucionalizÁja Metj˚ Arnolds
(Matthew Arnold, 1822ñ1888), sav‚ 1848. gada vÁstulÁ atzÓmÁjot faktu,
ka angÔu literat˚ras situ‚cija atÌiras no kontinent‚l‚s literat˚ras
standartiem, ar to sav‚ tulkojum‚ atveidojot fiana fiaka AmpÁra (JeanJacques Ampère) terminu ìsalÓdzin‚m‚ vÁstureî (fr. histoire comparative). fi. AmpÁrs 1830. gada 12. marta prieklasÓjum‚ nor‚dÓja, ka
literat˚rzin‚tne (la science littéraire) ievirz‚s div‚s gultnÁs: literat˚ras
filozofija (philosphie de la littérature), ko m˚sdien‚s dÁvÁ par literat˚ras
teoriju, un literat˚ras vÁsture (histoire de la littérature). Lai formÁtos
metodoloÏija, pÁc fi. AmpÁra uzskata, ir j‚attÓsta divas metodes ñ fili‚cija
(filiation) jeb pÁctecÓba un salÓdzin‚ana. Fili‚cija vÁrsta uz liter‚r‚ darba
s‚kotnes izpÁti, pievÁras liter‚r‚ darba saiknÁm ar citiem tekstiem,
pamatojoties uz to tapanas situ‚ciju, tam, k‚ gadsimtu gait‚ viens liter‚rais teksts producÁ cita teksta tapanu. SalÓdzin‚ana ir metode, kas
ar paralÁÔu un kontrastu iezÓmÁanas starpniecÓbu izgaismo liter‚r‚ darba
pamatiezÓmes. –o abu meto˛u par‚dÓan‚s p‚rtrauc salÓdzin‚mo pÁtÓjumu
asociÁanu tikai ar faktu, sakritÓbu vai pat anekdou form‚lu kolekcionÁanu un aizs‚k salÓdzin‚m‚s literat˚rzin‚tnes vÁsturi.
SalÓdzin‚m‚ literat˚rzin‚tne k‚ zin‚tnes nozare vienlaikus ietver
metodoloÏijas un disciplÓnas projekciju. Savu nosaukumu t‚ ieguvusi
daudz vÁl‚k nek‚ antropoloÏiskais salÓdzin‚anas princips, kas cilvÁku
vedina veikt izvÁli pÁc noteiktiem kritÁrijiem, lai no liela daudzuma
objektu atlasÓtu nepiecieamo, lai fiksÁtu p‚rmaiÚas, kas notikuas ar
k‚du subjektu da˛‚du faktoru ietekmÁ, vai, lai sastatÓtu da˛‚dus elementus, konstatÁjot to vienojo‚s pazÓmes un skaidrotu k‚da noteikta fenomena da˛‚d‚s izpausmes formas atÌirÓg‚s kult˚r‚s, etnosos, Ïeogr‚fiskos are‚los, laikmetos, valod‚s un tradÓcij‚s.
SalÓdzin‚m‚s literat˚rzin‚tnes domas attÓstÓbu virzÓjis franËu komparatÓvists Pols van TÓgems (Paul Van Tieghem, 1871ñ1948) darb‚ ìSalÓdzin‚m‚ literat˚raî (La littérature comparée), kas publicÁts ParÓzÁ 1931. gad‚.
Taj‚ viÚ pievÁras internacion‚l‚s literat˚ras izaicin‚jumiem attiecÓb‚
pret nacion‚lo literat˚ru kanoniem.
M˚sdienu komparatÓvistikas domu jau daudzas dek‚des b˚tiski ietekmÁ amerik‚Úu komparatÓvistikas skola. T‚s pamatlicÁji ir Ëehu izcelsmes
amerik‚Úu salÓdzin‚m‚s literat˚ras kritiÌis RenÁ Velleks (René Wellek,
12
Refleksija par cilvÁku k‚ komparatÓvistikas pÁtÓjumu objektu
1903ñ1995) un amerik‚Úu literat˚ras kritiÌis Austins Vorens (Austin
Warren, 1899ñ1986). Gr‚matas ìLiterat˚ras teorijaî (Theory of Literature, 1949) autori iezÓmÁjui tolaik aktu‚lu literat˚rzin‚tnisko skolu
specifiku, bet nodaÔ‚ ìSalÓdzin‚m‚ literat˚raî raksturojui komparatÓvistikas izpausmes amerik‚Úu Jaun‚s kritikas kustÓbas griezum‚.
SalÓdzin‚m‚ literat˚rzin‚tne balst‚s uz dialoga teorij‚m, kuru ietvaros filoloÏija tiek traktÁta k‚ saziÚas virpulis, kas izriet no m‚ksliniecisk‚s
inform‚cijas producenta un recipienta vienlÓdzÓg‚ statusa. SalÓdzin‚majai
literat˚rzin‚tnei ir dialoÏiska ievirze, jo ietekmes un aizguvumi, uz ko
fokusÁjas komparatÓvisti, ir abpusÁjs, atvÁrts, nepabeigts un nepabeidzams process. Form‚l‚s un struktur‚l‚s metodes ietekmÁ komparatÓvisti
tam daudz uzmanÓbas pievÁr 20. gadsimta 70. gados. KomparatÓvisti
par funkcion‚lu uzskata jÁdzienu ìliter‚rie kontakti jeb sakariî, ko pieteicis slov‚ku komparatÓvists DionÓzs Djuriins. Rum‚Úu komparatÓvists
Aleksandrs Dim‚ aktualizÁjis tipoloÏisku strukt˚ru izpÁti literat˚r‚ un
iedzÓvin‚jis jÁdzienu ìtematoloÏijaî. Krievu komparatÓvists Viktors fiirmunskis ar fundament‚liem empÓriskiem pÁtÓjumiem demonstrÁ salÓdzin‚m‚s pieejas metodoloÏiju, tipoloÏijas, ietekmju un aizguvumu analÓzes
metodiku.
Baltijas valstis skaitlisk‚ ziÚ‚ ir t‚ saucam‚s ìmaz‚s tautasî literat˚ras reprezentantes. To literat˚ras attÓstÓb‚ liter‚rajiem kontaktiem ir
b˚tiska loma. Lielo n‚ciju liter‚rie paraugi aizpilda ìmazo tautuî liter‚r‚s
lak˚nas tematikas, ˛anru un citu novatoru konceptu ziÚ‚. Lielo n‚ciju
liter‚rie paraugi ir nozÓmÓgs recepcijas avots, t‚pÁc ìmazo tautuî rakstnieki bie˛‚k izmanto intertekstualit‚ti, al˚zijas, reminiscences, lai saslÁgtos ar lielo n‚ciju un valodu literat˚ras procesiem. –‚da liter‚ro
procesu specifika nosaka intensÓvu ìmazo tautuî komparatÓvistikas attÓstÓbu un cittautu ietekmju izkristalizÁanu, jo ietekme maina recipienta
m‚ksliniecisko dom‚anu.
VÁsturiski Daugavpils Universit‚tÁ (DU) nozÓmÓgs salÓdzin‚mo literat˚ras un kult˚ras teorÁtisko un empÓrisko pÁtÓjumu centrs ir formÁjies
jau kop 1952. gada, kad tika izveidota DU FiloloÏijas fakult‚te.
2003. gad‚ fakult‚tes eksperti komparatÓvistikas jom‚ iniciÁja KomparatÓvistikas instit˚ta nodibin‚anu, lai fokusÁtos uz komparatÓvajiem
pÁtÓjumiem da˛‚du etnisko, nacion‚lo un lingvistisko tradÓciju virzien‚.
Tika apzin‚ti baltu un sl‚vu, ZiemeÔvalstu, Rietumvalstu, ebreju liter‚rie
kontakti, veikta jaunu teorÁtisko konceptu izstr‚de.
Lai pozicionÁtu DU unik‚lo pienesumu salÓdzin‚mo pÁtÓjumu
tradÓcij‚ un integrÁtu to glob‚l‚s komparatÓvistikas procesu kontekst‚,
2013. gad‚ kop‚ ar domubiedru grupu KomparatÓvistikas instit˚t‚
13
Maija Burima
iniciÁj‚m bienn‚l‚ KomparatÓvistikas kongresa izveidi. Tas tika organizÁts, lai viena zin‚tnisk‚ foruma ietvaros diskutÁtu par visiem DU
komparatÓvistikas virzieniem, padziÔinot jau esoo pÁtÓjumu dimensiju
un paplainot komparatÓv‚s metodes starpdisciplin‚r‚ izmantojuma
spektru. –Ós ieceres realiz‚cijai Daugavpils Universit‚tes I KomparatÓvistikas kongresam k‚ vienojo‚ tÁma tika izraudzÓts univers‚lais cilvÁka
koncepts.
KomparatÓvistikas kongresa tradÓcija DU ir iedibin‚ta. Pirmais KomparatÓvistikas kongress izraisÓja starptautisku rezonansi, t‚pÁc ‚du
kongresu organizÁana DU noteikti tiks turpin‚ta. N‚kamajos kongresos
apl˚kojamo jaut‚jumu loks b˚s pak‚rtots komparatÓvistikas teorÁtisk‚s
domas, k‚ arÓ nacion‚lo un glob‚lo kult˚ras procesu aktualit‚tÁm.
14
Maija Burima
REFLECTION ON HUMAN AS AN OBJECT
OF COMPARATIVE STUDIES
The twelfth summer of my lively and inquisitive teenager son started
with a sad occasion ñ he fell out of swings and broke his arm. Worry
and concern for his health and well-being were gradually supplemented
by the doctorís indications and information of the course of rehabilitation.
Regular X-rays were prescribed, as, to analyse the progress of healing of
the bone, the doctor needed the first X-ray of the broken limb, because
the progress of healing could be traced only by comparing the injured
and the improving image of the bone. Learning the good news of my
sonís successful recovery urged me to reflect once again on my talk with
the doctor and his admission of the importance of comparison for making
an anatomic inference. These reflections made me recall the name of
Georges Jean-Léopold Nicolas-Frédéric Cuvier (1769ñ1832) who introduced the notion of comparative anatomy (anatomie comparée). When
he wrote his five-volume edition ìLectures in Comparative Anatomyî
(Leçons díanatomie comparée, 1800ñ1805), G. Cuvier studied anatomy
of animals and the principles of subordination and functional integration
of their functional parts. He compared species of African and Indian
elephants, considered their typology and pointed out their differences
from the extinct species of mammoths. His approach was based on investigating an organism as an anatomical whole by characteristics of its
elements ñ skeleton parts.
French writer and politician Abel-François Villemain (1790ñ1870)
borrowed G. Cuvierís term for defining the comparative approach from
anatomy to studying literary texts and used the term ìcomparative literatureî (littérature comparée) in his five-volume edition ìFrench Literature Courseî (Cours de la littérature franÁaise, 1828ñ1829) indicating
that he has borrowed it from G. Cuvier.
Comparative method in the analysis of literary phenomena was used
in English literary studies by Thomas Warton in his three-volume edition
ìHistory of English Poetryî (1774ñ1781). He provides not only a survey
of the 11ñ16th century English lyric but also compares it to poetry of
other nations. George Ellis in ìSpecimens of Early English Poetsî (1790)
explains that comparative criticism can help understand the life of society
in earlier times.
15
Maija Burima
In fact, until the 19th century the notion ëcomparativeí had not been
methodologically separated as an object from the understanding of the
ëcomparativeí method.
The term ìcomparative literatureî was institutionalized by Matthew
Arnold (1822ñ1888) who noted in a letter of the year 1848 that the
situation of English literature was different from the standards of literature on the Continent, using it in his translation to render Jean-Jacques
Ampèreís term ìcomparative historyî (Fr. histoire comparative).
J. Ampère pointed out in a lecture on 12 March 1830 that literary science
(la science littéraire) flows into two directions: philosophy of literature
(philosphie de la littérature) that is nowadays called literary theory, and
history of literature (histoire de la littérature). To develop methodology,
according to J. Ampère, two methods must be developed ñ filiation and
comparing. Filiation is tended towards studying the origin of a literary
work, investigating its relatedness to other texts based on the situation
of its production, the way a literary text produces other texts in the
course of centuries. Comparing is a method that, by means of drawing
parallels and contrasts highlights the basic features of a literary work.
The development of both of these methods puts and end to associating
comparative studies with formal collection of facts, coincidences, or even
anecdotes, and starts the history of comparative literature studies.
Comparative literature studies as a branch of scholarship entails a
simultaneous projection of methodology and discipline. It gained its name
much later than the anthropological principle of comparing that urges a
human make a choice according to certain criteria, in order to select the
necessary from a multitude of objects, register changes that have happened to a subject under the influence of various factors, or to contrast
different elements, locating their common features and accounting for
different forms of manifestation of a certain phenomenon in various
cultures, ethnic and geographical areas, epochs, languages, and traditions.
The tradition of comparative literature studies was developed by
Paul Van Tieghem (1871ñ1948) in his work ìComparative literatureî
(La littérature comparée) published in Paris in 1931 where he addresses
the challenges of international literature regarding the canons of national
literatures.
Contemporary comparative studies have been significantly affected
for several decades by American school of comparative studies. It was
founded by the American comparative literature critic of Czech origin
René Wellek (1903ñ1995) and American literary critic Austin Warren
(1899ñ1986). These authors of the book ìTheory of Literatureî (1949)
16
Reflection on Human as an Object of Comparative Studies
noted the specificity of schools of literary studies widespread at that
time but in chapter ìComparative Literatureî they characterized manifestations of comparative studies in the perspective of American New
criticism.
Comparative literature studies are based on dialogue theories. They
have originated from the notions of philology as a whirl of communication that is caused by the equal status of the producer and recipient of
artistic information. Comparative literature studies have a dialogic
character because influences and borrowings studied by it are a mutual,
open, unfinished, and never-ending process. These issues were addressed
by comparative studies scholars in the 1970s under the impact of formal
and structural methods. They consider as functional the notion ìliterary
contacts or relationsî introduced by Slovak comparative studies scholar
Dionýz Duriin. Romanian scholar Alexandru Dima has foregrounded
the investigation of typological structures in literature and used the notion
of thematology or thematic studies. Russian comparative literature
scholar Victor Zhirmunsky demonstrates by his fundamental empirical
research the methodology, typologies, methods of analysing influences
and borrowings.
Baltic countries represent the literature of the so-called ìsmall
nationsî. Literary contacts have a significant role in their literature development. Literary samples of the great nations fill in the literary lacunae
of ìsmall nationsî regarding thematic, genre, and other innovative concepts. They are also a major source of reception; therefore writers of
ìsmall nationsî more often use intertextuality, allusions, reminiscences,
to switch on to the literary processes of great nations and languages.
This specificity of literary processes determines intense development of
comparative studies and scrutiny of foreign influences in ìsmall nationsî
because influence changes the artistic thinking of recipient.
A historically significant centre of comparative literature and culture
theoretical and empirical research at Daugavpils University (DU) started
developing already in 1952 with the foundation of the Faculty of Philology at DU. In 2003 faculty experts in the sphere of comparative studies
founded the Institute of Comparative Studies in order to focus on comparative research in various ethnic, national, and linguistic traditions. Baltic
and Slavic, Nordic, Western European, and Jewish literary contacts were
studied, new theoretical concepts were worked out.
To position the unique contribution of DU to the tradition of comparative studies and integrate it into the context of global comparative
studies processes, in 2013 the Institute of Comparative Studies initiated
∨
17
Maija Burima
the biennial Comparative Studies Congress. It was organized with the
aim of discussing within a single research forum all directions of DU
comparative studies, developing the existing research dimension and
expanding the range of interdisciplinary application of the comparative
method. For this reason the topic of the first Daugavpils University Comparative Studies Congress was the universal concept of human.
The Comparative Studies Congress tradition at DU has been founded.
The first Comparative Studies Congress aroused international resonance,
therefore the tradition of organizing comparative studies congresses at
DU will be continued. In the up-coming congresses the range of regarded
issues will include theory of comparative studies as well as topical phenomena of national and global culture processes.
18
Zane –iliÚa
GROTESKA RAI“A LUG¬ SP«L«JU, DANCOJU:
EKSPRESIONISMA TENDENCES
Summary
Grotesque in Rainisí Play ëI Played, I Dancedí: Tendencies of
Expressionism
During the years of World War I, Rainisí creative world underwent
significant changes ñ the poet not only emphasized the responsibility of
art towards its contemporary time and called for the necessity to express
actual feelings and solve the important questions posed by the era, but
also began searching for new stylistics that led in the direction of Expressionism.
The paper deals with the presentation of relations between life and
death, the quick and the dead in Rainisí play ëI Played, I Dancedí, paying
special attention to the tendencies typical of Expressionist art and focusing
on the specific grotesque elements that are characteristic of Expressionism. It is significant that the relations between life and death, the quick
and the dead is one of the central themes in Expressionism, and its
relevance is determined by the political events at the beginning of the
20th century (especially, World War I), as well as the development of
industrial society. In order to demonstrate the most significant points of
interaction shared by ëI Played, I Dancedí and the Expressionist art and
the uniqueness of Rainisí artistic manner, the paper gives an insight into
the aesthetics of Expressionism and provides a comparative analysis of
Rainisí play and Expressionist writings (e.g. Georg Kaiser, Leonid
Andreyev, Ernst Toller).
Key-words: Rainis, grotesque, Expressionism, the quick, the dead,
Andreyev, Kaiser, Toller
*
Ievads
Pirm‚ pasaules kara gados RaiÚa (1865 ñ 1929) daiÔradÁ vÁrojamas
izmaiÚas ñ dzejnieks ne tikai akcentÁ m‚kslas atbildÓbu sava laika priek‚,
izvirza nepiecieamÓbu paust aktu‚las izj˚tas un risin‚t b˚tisk‚kos laikmeta jaut‚jumus, bet arÓ pievÁras jaunas stilistikas meklÁjumiem, ekspre19
Zane –iliÚa
sionisma iezÓmÁm. Lai gan RaiÚa attieksme pret ekspresionisma m‚kslu
bija neviennozÓmÓga (vÁl vair‚k ñ dzejnieks to nereti asi kritizÁja), ar t‚s
pamattendencÁm viÚ bija pazÓstams, pateicoties interesei gan par v‚cu
laikmetÓgo literat˚ru1, gan par krievu dramaturga un prozaiÌa LeonÓda
Andrejeva (Леонид Андреев, 1871 ñ 1919) liter‚rajiem darbiem, kuros
vÁrojamas spilgtas ekspresionisma iezÓmes izvÁlÁtaj‚s tÁm‚s un daiÔdarbu
poÁtikas ÓpatnÓb‚s ñ it Ópai hiperboliz‚cijas un groteskas lietojum‚.2
RaiÚa vÁstulÁs, dienasgr‚mat‚s un daiÔdarbu rad‚maj‚s dom‚s L. Andrejeva v‚rds minÁts laika posm‚ no 1903. lÓdz 1913. gadam, un ie dokumenti apliecina, ka Rainis labi p‚rzin‚jis L. Andrejeva daiÔradi, turkl‚t
ne tikai prozu un dramaturÏiju, bet arÓ viÚa uzskatus par m‚kslas estÁtikas
jaut‚jumiem. Uzturoties gan Latvij‚, gan vÁl‚k –veicÁ, dzejnieks regul‚ri
iepazin‚s ar L. Andrejeva jaun‚ko darbu izdevumiem, turkl‚t Ó krievu
autora daiÔrade nereti bijusi gan ties RaiÚa p‚rdomu objekts, gan viens
no iecienÓt‚kajiem piemÁriem, kas ticis izmantots, komentÁjot da˛‚das
sabiedrÓb‚ un m‚ksl‚ vÁrojamas tendences. IespÁjams, ka L. Andrejeva
darbos Rainis guva tie‚kus vai ne tik tieus, vair‚k vai maz‚k apzin‚tus
impulsus arÓ pats savam radoajam procesam.3
Apl˚kojot RaiÚa saskari ar ekspresionismu, j‚piemin vÁl k‚ds b˚tisks
aspekts. Ekspresionisms vair‚k nek‚ jebkur cits m‚kslas virziens saistÓts
ne tikai ar jaunu izpausmju meklÁjumiem m‚ksl‚, bet arÓ ar skaudro
realit‚ti, kurai jau pirms da˛iem gadu desmitiem irt s‚kuo il˚ziju plÓvuru
beidzot pilnÓgi un neatgriezeniski nor‚vui konkrÁti vÁstures notikumi ñ
pa‚ gadsimta s‚kum‚ da˛‚d‚s Eiropas valstÓs notiku‚s, alla˛ asiÚaini
apspiest‚s revol˚cijas un Pirmais pasaules kar. T‚dÁÔ var run‚t par Ópau
Ó laikmeta garu, ko raksturo saasin‚ta pasaules disharmonijas izj˚ta ñ
vec‚ pasaule gr˚st, bet, lai gan t‚s boj‚eja tiek uzskatÓta par vienÓgo
iespÁjamo veidu, k‚d‚ radÓt jaunu un lab‚ku dzÓves telpu, soci‚lo attiecÓbu
iesÓkstÁjuais meh‚nisms un kara asiÚainie slaktiÚi nokauj, sakropÔo un
pazemojumiem pakÔauj gan cilvÁka miesu, gan garu.
LikumsakarÓgi, ka Pirm‚ pasaules kara ausmas, br˚ko‚s pasaules
bezcerÓbas un disharmonijas izj˚ta, 1905. gada traÏisko notikumu pieredze, neziÚas piln‚ dzÓve emigr‚cij‚ –veicÁ, vainas apziÚa kara plosÓt‚s
dzimtenes priek‚ nevarÁja neietekmÁt arÓ RaiÚa jau t‚ saasin‚to un
eksaltÁto pasaules uztveri.
Lai gan SpÁlÁju, dancoju ieceres iedÓgÔa stadij‚ atrad‚s vair‚k nek‚
desmit gadu, lugas teksts tapis Ós‚ laika posm‚ ñ aptuveni no 1915. gada
4. janv‚ra lÓdz 27. febru‚rim.4 Rainis vair‚kk‚rt akcentÁjis to, ka spÁcÓgs ñ
pat izÌiros ñ impulss darba pamattekstam bijusi konkrÁta politiska
situ‚cija ñ Pirmais pasaules kar un t‚ radÓtais satricin‚jums. T‚dÁÔ likum20
Groteska RaiÚa lug‚ ìSpÁlÁju, dancojuî: ekspresionisma tendences
sakarÓgi, ka lug‚ Ópau vietu ieÚem dzÓvÓbas un n‚ves, dzÓv‚ un miru‚
risin‚jums. Tas ne tikai savdabÓgi ilustrÁ tautas vÁsturisko pieredzi un
RaiÚa soci‚li politisko nost‚ju, bet arÓ atspoguÔo dzejnieka Átiskos ide‚lus,
iezÓmÁ izsapÚot‚s n‚kotnes vÓziju un spilgti pau˛ autora emocion‚lo
noskaÚojumu lugas teksta tapanas laik‚. ZÓmÓgi, ka dzÓvÓbas un n‚ves,
dzÓv‚ un miru‚ attieksmes ir arÓ viena no ekspresionisma m‚kslas centr‚laj‚m tÁm‚m ñ t‚ bie˛i sastopama gan literat˚r‚, gan tÁlot‚j‚ m‚ksl‚,
gan kino, un tÁmas popularit‚ti nosaka 20. gadsimta s‚kum‚ aktu‚l‚s
politisk‚s un soci‚l‚s norises, k‚ arÓ industrializÁt‚s sabiedrÓbas attÓstÓba
un ar to saistÓtais garÓguma zudums cilvÁk‚.
–Ó raksta mÁrÌis ñ apl˚kot dzÓv‚ un miru‚ attieksmju risin‚jumu
RaiÚa lug‚ SpÁlÁju, dancoju, Ópau uzmanÓbu pievÁrot ekspresionisma
m‚kslai radniecÓgaj‚m tendencÁm un seviÌi akcentÁjot lug‚ izmantotos
ekspresionismam raksturÓgos, specifiskos groteskas elementus.
DzÓv‚ un miru‚ attieksmju atveidojums viduslaiku un renesanses
m‚ksl‚ un t‚ specifika ekspresionisma m‚kslas kontekst‚: groteskas
princips
Mihails Bahtins (Михаил Бахтин) sav‚ izcilaj‚ Fransu‚ RablÁ (François
Rableais, 1494 ñ 1553) daiÔradei un tautas smieklu kult˚rai veltÓtaj‚ pÁtÓjum‚ akcentÁ groteskas ambivalenci ñ saikni ar jauno un veco, mirstoo
un dzimstoo, ar metamorfozes s‚kumu un beig‚m.5 –Ó groteska pasauli
atbrÓvo no visa bais‚ un biedÁjo‚, jo, pÁc M. Bahtina, nepazÓst krasu
dzÓvÓbas un n‚ves pretnostatÓjumu. N‚ve groteskas kontekst‚ ir nepiecieams prieknoteikums p‚rveidei un atdzimanai, jo vec‚s pasaules
boj‚eja ir jaunas pasaules dzimanas prieknoteikums. T‚dÁj‚di viduslaiku un renesanses karnev‚la kult˚ras optimisms ir tiei t‚s nepabeigtÓb‚ ñ
m˚˛Óg‚s tapanas un vÁl nerealizÁto potenËu neizsmeÔamÓbas priek‚.
TomÁr j‚Úem vÁr‚, ka groteska sav‚ vÁsturiskaj‚ attÓstÓb‚ ieguvusi
da˛‚dus izpausmes veidus. M. Bahtina v‚rdiem run‚jot, viduslaiku
smiekli vÁrsti uz to pau objektu, uz ko vÁrsta viduslaiku nopietnÓba6,
t‚pÁc nedrÓkst aizmirst, ka bez autora uzmanÓbas centr‚ eso‚s ìsmejo‚s
groteskasî eksistÁjuas arÓ t‚das groteskas formas, kur pl˚stoaj‚ p‚rej‚
starp dzÓvÓbu un n‚vi virsroku Úem nevis smiekli un atdzimana, bet gan
ausmas un iznÓcÓba.
Johans Heizinga (Johan Huizinga) respektablaj‚ pÁtÓjum‚ Viduslaiku
rudens7 (Herfsttij der Middeleeuwen), raksturojot n‚ves tÁla un n‚ves
dejas motÓva attÓstÓbu viduslaikos, Ópai akcentÁ tiei to baiso grotesku,
ko veido dzÓvÓbas un n‚ves lÓdz‚spast‚vÁana, precÓz‚k, n‚ves slÁpt‚,
21
Zane –iliÚa
bet neizbÁgam‚ kl‚tesamÓba zem dzÓvÓbas nepast‚vÓg‚s un trausl‚s virsk‚rtas. T‚dÁj‚di viduslaiku groteska spilgt‚kaj‚s izpausmÁs apvieno dzÓvo un miruo (daudzos N‚ves dejas piemÁros ñ dzÓvo un tr˚doo). VÁl‚k
romantisma kontekst‚ dzÓv‚ un miru‚ lÓdz‚spast‚vÁana mÁdz realizÁties
k‚ dzÓv‚ un meh‚nisk‚ (respektÓvi, cilvÁka un lelles, cilvÁka un autom‚ta)
apvienojums. Visspilgt‚kie ‚das groteskas piemÁri atrodami Ernsta Teodora Amadeja HofmaÚa (Ernst Theodor Amadeus Hoffmann, 1776 ñ 1822)
daiÔradÁ.
20. gadsimt‚ iznÓcÓbas un n‚ves triumfs visskaudr‚ko p‚rdzÓvojumu,
Ìiet, guvis ekspresionisma m‚ksl‚, kur groteska savdabÓgi sintezÁ viduslaiku un romantisma pieredzi. –is pasaules industrializ‚cijas, gadsimta
s‚kuma revol˚ciju un Pirm‚ pasaules kara notikumu ietekmÁtais m‚kslas
virziens n‚ves visuresamÓbu p‚rdzÓvo pat as‚k nek‚ minÁtie viduslaiku
m‚kslas piemÁri. Revol˚ciju laiks un Pirm‚ pasaules kara gadi bija n‚ves
uzvaras g‚jiens, kas, iespÁjams, cilvÁku pieradin‚ja pie t‚, ar ko samierin‚ties nedrÓkst ñ redzÁt n‚vi vienmÁr un visur, ne tikai kaujas laik‚ triumfÁjou, bet k‚ dzÓvaj‚ alla˛ kl‚tesou. T‚dÁj‚di 20. gadsimta s‚kum‚
dzÓvas b˚tnes fizioloÏisk‚ sabrukuma un Ìermenisk‚s p˚anas ausm‚m
pievienoj‚s baismas, ko sev lÓdzi nes pasaules tehnoloÏisk‚ attÓstÓba, proti,
garÓg‚ boj‚eja, cilvÁkam p‚rtopot ikdienÓbas novaz‚t‚ liet‚ vai sabiedrÓbas nosacÓjumiem pakÔaut‚ meh‚nism‚. Lai gan ekspresionisti uzskata,
ka ausminoajai pasaules mehaniz‚cijai ir noteikti soci‚li cÁloÚi (proti,
kapit‚lisma pamat‚ past‚vo‚s ra˛oanas attiecÓbas), cilvÁka p‚rtapana
sÓk‚ skr˚vÓtÁ, kas nepiecieama, lai pildÓtu tikai vienu meh‚nisku funkciju,
viÚu interpret‚cij‚ g˚st daudz pla‚ku nozÓmi. T‚dÁj‚di viena no b˚tisk‚kaj‚m ekspresionisma tÁm‚m ir modern‚ cilvÁka p‚rtapana liet‚,
saaugana ar maÓnu un pakÔauan‚s t‚s suÏestÁjoajai varenÓbai. Spilgti
Ós tÁmas risin‚juma varianti atrodami Georga Kaizera (Georg Kaiser,
1878 ñ 1945) dramatiskaj‚ triloÏij‚ Korallis (Die Koralle, 1917)8, G‚ze
(Gas, 1918)9 un G‚ze II (Gas II, 1920)10. G. Kaizera lugas G‚ze 4. cÁlien‚
pÁc g‚zes fabrik‚ notiku‚s katastrofas ang‚r‚ sapulcÁjuies str‚dnieki
deklarÁ savu aps˚dzÓbu cilvÁka mehanizÁtajai pasaulei:
MEITENE: Par savu br‚li es run‚ju! ñ Es nezin‚ju, ka man bija
br‚lis. CilvÁks no rÓta izg‚ja no m‚jas un vakar‚ atgriez‚s ñ un gulÁja. Vai arÓ viÚ vakar‚ aizg‚ja un no rÓta atgriez‚s ñ un gulÁja! ñ
Viena roka bija liela ñ otra maza. Liel‚ roka negulÁja. T‚ visu
laiku kustÁj‚s ñ dienu un nakti. T‚ aprija viÚu un auga uz visu
viÚa spÁku rÁÌina. –Ó roka bija ñ viss cilvÁks! [..] Nevienu kustÓbu
neizlaida viÚ ñ vienmÁrÓgi nolaid‚s viÚa svira, pie kuras viÚ st‚vÁja
22
Groteska RaiÚa lug‚ ìSpÁlÁju, dancojuî: ekspresionisma tendences
k‚ miris un str‚d‚ja. [pasvÓtrojums mans ñ Z. –.] Ne reizi viÚ
nekÔ˚dÓj‚s ñ ne reizi viÚam nesajuka rÁÌini. Roka rÁÌin‚ja ar viÚa
galvu, un galva klausÓja tikai rokai! ñ L˚k, kas palicis no mana
br‚Ôa!11
Ne tikai lÓdzÓgas noskaÚas, bet arÓ m‚ksliniecisk‚s izteiksmes lÓdzekÔi
atrodami L. Andrejeva lug‚ Karalis Bads (Царь Голод, publicÁta 1908. gad‚),
kas pÁc mehanizÁt‚s pasaules atveides pat p‚rspÁj G. Kaizera lugu G‚ze.
Ja G. Kaizers par ausmino‚ko uzskata cilvÁka-skr˚vÓtes eksistenci, tad
L. Andrejeva darb‚ maÓna un dzÓva b˚tne sapl˚duas monstrÓg‚ hibrÓd‚.
Lugas Karalis Bads 2. cÁliena s‚kums ir baiss, sav‚ varenum‚ gandrÓz
vai hipnotizÁjos mehanizÁt‚s pasaules atveids, milzu nezvÁrs ñ fabrika:
Atveroties priekkaram, acÓm paveras meln‚ un sarkan‚ r˚pnÓcas
iekiene. Sarkanais, ugunÓgais ñ t‚s ir asinssarkanas gaismas no
Ázes, nokaitÁtas dzelzs sloksnes, pa kur‚m, izvilinot dzirksteles, ar
veseriem sit Ôau˛u meln‚s Ánas. Melnais, bezformÓgais, sabiezÁjuai
tumsai lÓdzÓgais ñ tie ir drausmÓgu maÓnu, dÓvainu veidojumu silueti, kam piemÓt nakts murga draudÓgais Ìitums. Dr˚mi bezkaislÓgas t‚s uzg˚lu‚s uz Ôau˛u kr˚tÓm un spie˛ t‚s ar savu kolos‚lo
smagumu. Un stabi, kas t‚s balsta, lÓdzÓgi drausmÓgu zvÁru Ìetn‚m,
un to meln‚, draudÓg‚ masa ñ dzÓvnieku ÌermeÚiem, milzÓgiem
putniem ar izplestiem sp‚rniem, amfÓbij‚m, himÁr‚m. Smagums
un miers, un tumsa; un it k‚ no visurienes skat‚s plai atvÁrtas,
nekustÓgas aklas acis. Un k‚ mazas melnas Ánas lej‚ mud˛ Ôaudis.
ViÚu kustÓb‚s nav rosÓbas, nav dzÓvas un spÁjas ˛esta brÓvÓbas. Un
run‚ un kustas viÚi vienmÁrÓgi un meh‚niski, veseru un darbojoos
maÓnu ritm‚; un, kad k‚ds pÁkÚi uzst‚jas atseviÌi, tad Ìiet, ka
atdalÓjusies meln‚s maÓnas neredzÁtam briesmonim lÓdzÓg‚ dÓvain‚
veidojuma daÔiÚa. Darbojoos veseru un maÓnu skaÚas te pieÚemas
spÁk‚, te pieklust. Un cilvÁku balsis iesaist‚s aj‚ korÓ neman‚mi,
skan unison‚: te dzÓvas un skanÓgas, te klusas, aprautas, trulas ñ
gandrÓz miruas.12 [pasvÓtrojums mans ñ Z. –.]
Ekspresionisma estÁtikai raksturÓgais fabrikas tÁls skat‚ms arÓ
Frica Langa (Fritz Lang, 1890 ñ 1976) film‚ Metropole (Metropolis,
uzÚemta 1925. ñ 1926. gad‚, pirmo reizi izr‚dÓta 1927. gad‚).
B˚tiski, ka ekspresionisma m‚ksl‚ cilvÁka ÌermeÚa groteskais attÁlojums reprezentÁ ne tikai fizisku boj‚eju, bet arÓ cilvÁka iekÁjo ñ garÓgo
st‚vokli: gara kroplumu, iztukotÓbu, savdabÓgu tiekanos pretim n‚vei,
da˛k‚rt arÓ pagrimumu un deÏener‚ciju. GarÓgo n‚vi var izraisÓt ide‚lu
zudums, nevÁlÁan‚s un nespÁja pretoties garu un miesu paverdzinoajai
sabiedrÓbai vai kopÁjai pasaules k‚rtÓbai, t‚tad ñ garÓg‚s aktivit‚tes zudums, k˚trums, konformisms vai pakÔauan‚s m‚nÓgam komforta vilin‚23
Zane –iliÚa
jumam. CilvÁka veikt‚s meh‚nisk‚s darbÓbas, viÚa saaugana ar maÓnu,
pakÔauan‚s t‚s suÏestÁjoajai varenÓbai izteic bezcerÓgo situ‚ciju, kur‚
atrodas katrs modernaj‚ pasaulÁ eksistÁjos indivÓds un arÓ visa cilvÁce
kopum‚, turkl‚t bie˛i vien autors apzin‚s, ka izejas no Ós situ‚cijas vairs
nav ñ tas var b˚t tikai utopisks sapnis, kuru Óstenot, iespÁjams, ir jau par
vÁlu.
DzÓv‚ un miru‚ attieksmju traktÁjums RaiÚa lug‚ SpÁlÁju, dancoju
un ekspresionisma dramaturÏij‚
LÓdzÓgas idejas saistÓtas arÓ ar dzÓv‚ un miru‚ savienÓbas grotesk‚
atveidojuma variantiem RaiÚa daiÔradÁ. Turkl‚t j‚teic, ka groteskas elementi aj‚ lug‚ tiek izmantoti daudzveidÓgi.
1925. gad‚ lugas SpÁlÁju, dancoju priekv‚rd‚ Rainis raksta: ìSpÁlÁju, dancojuî sauc‚s agr‚k ìLietuvÁnsî; vec‚s piezÓmÁs atrodu arÓ minÁtu
nosaukumu ìVampÓrsî.13 Par o LietuvÁna jeb VampÓra tÁlu, kura raan‚s
s‚kotnÁjie impulsi droi vien meklÁjami folklor‚ ñ pasak‚s par dzÓvo
mironi un teiku materi‚los14 ñ, dzejnieks 1914. gada 12. decembrÓ lugas
rad‚maj‚s dom‚s atzÓmÁjis, ka tas ir mironis, kas asinis s˚c, guÔ glu˛i k‚
dzÓvs, nesap˚st (t‚ v‚ci uzturÁjuies dzÓvi m˚su zemÁ, m˚su asinis s˚kdami)15. Savuk‚rt minÁtaj‚ priekv‚rd‚ Rainis 1925. gad‚ akcentÁ divus
Ó pÁtÓjuma kontekst‚ b˚tiskus aspektus. Pirmk‚rt, SpÁlÁju, dancoju ir
luga, kas rakstÓta ar konkrÁtu soci‚li politisku mÁrÌi, otrk‚rt, t‚ sintezÁ
gan traÏisko, gan komisko, kas ir viens no groteskas prieknoteikumiem.16
–ie aspekti spilgti saskat‚mi Kunga tÁl‚ ñ taj‚ apvienots miruais un
dzÓvais, jo Kungs spÁj piecelties no miroÚiem, lai joproj‚m kaitÁtu cilvÁkiem:
Naku naktis apk‚rt lied,
Lopus j‚j, asins s˚c, ñ
[..]
Miris? ñ GuÔ k‚ glu˛i dzÓvs,
Ozolz‚rk‚ nesapuvis ñ
[..]
S˚kdams m˚s, valda vÁl,
T‚ k‚ valdÓjis kop laika.17
Kunga ‚rÁj‚ izskat‚ tiek izcelti atrib˚ti, kas nep‚rprotami saistÓti ar
n‚vi un tr˚dÁanu. PiemÁram, pirms doan‚s uz Velnu riju Kungs pavÁl
Velna zÁnam sevi Ópai uzpost:
24
Groteska RaiÚa lug‚ ìSpÁlÁju, dancojuî: ekspresionisma tendences
¤s‚s ieberz raganvÁmas!
Sv‚rkiem uzber bÓjas pÓÔus!
Pagr‚b tur tos senËu tr˚dus!
[..]
UzacÓs liec dÁles!
MÁles sliekas mutÁ sadzen!
KaklautiÚ‚ apliec Ë˚sku!18
–ie atbaidoie aksesu‚ri disonÁ ar komisko efektu, k‚du brÓ˛iem rada
Kunga izturÁan‚s ñ viÚ di˛ojas ar savu Ìirisko p‚r‚kumu (Man, l˚k,
acÓs Ìirmju galvas, / T‚s tik skaisti, melni dzirkst! / Nu, bet es jau esmu
kungs!19, Kunga pelni kupl‚k put, kauli saus‚k grab un smaka nikn‚k
o˛20 nek‚ zem‚ku k‚rtu miroÚiem), uzmana no zagÔiem grezn‚ apbedÓjuma rot‚jumus (z‚rka sudraba stÓpu un naglas), uzp˚tÓgi liel‚s ar savu
Ópao spÁju kaitÁt cilvÁkiem (J‚, es velns! VÁl vair‚k esmu! / K‚ es rauju,
tirdu, zÓ˛u [..]21), taËu, b˚dams v‚cietis, bÓstas no ìbauruî pag‚niskajiem
gariem un dievÓb‚m:
NÁ jel, jupi nepiemini!
L‚di: belcebuls vai s‚tans, ñ
Jupis pag‚ns, t‚ man bail!22
Miru‚ Kunga kustÓbas ir stÓvas, nelokanas, nedzÓvas (Neliec ceÔus,
neliec rokas! / St‚vu gais‚ saslienas!23), tad, kad sasit plaukstas, t‚s skan
k‚ koki24, t‚dÁj‚di radot biedÁjou noskaÚu. TaËu vienlaikus viÚam tiek
piedÁvÁtas arÓ dzÓva organisma funkcijas un ar t‚m saistÓti bioloÏiski
nosacÓjumi, kas savuk‚rt pieÌir komisku nokr‚su. PiemÁram, Kungs,
asinis s˚cot, ir spiests ievÁrot mÁrenÓbu. Lugas 2. cÁlien‚ viÚ Totam
s˚dzas:
Es b˚tí vÁl to meitu s˚cis,
V‚j man vÁders, vair‚k nenes,
Piln‚ m‚g‚ gr˚ta guÔa:
Galva reiba triju l‚su
T‚ k‚ triju mucu vÓna.25
Kunga tÁls saistÓts ar vÁl da˛‚m Ópai raksturÓg‚m epizodÁm. Z‚rk‚
guÔot, viÚam izkritis k‚jas skriemelis, bet Velna zÁns pÁc‚k to atliek
viet‚; Tots ar lauzn‚m saspie˛ Kunga roku ÌÁpelÁs, bet Velna zÁns t‚s
pÁc Kunga pavÁles ieber viÚa piedurknÁ, t‚dÁj‚di sak‚rtojot sajukuos
kaulus; velni Kungam izÚem dzÓslu, lai Tota koklei b˚tu nepiecieam‚
stÓga, bet vÁl‚k dzÓsla tiek aizst‚ta ar z‚rka stÓpu u. tml.
T‚dÁj‚di lugas SpÁlÁju, dancoju Kungs ir grotesks tÁls. Tas apvieno
gan baiso, gan smieklÓgo un lÓdzin‚s kroplai lellei, kas var gan sabirt
25
Zane –iliÚa
detaÔ‚s, gan atkal tikt meh‚niski atjaunota. Turkl‚t svarÓgi, ka Kunga
veidol‚ Rainis akcentÁ ne tikai vampÓra augsto soci‚lo st‚vokli un makabr‚s funkcijas, bet arÓ viÚa piederÓbu pag‚tnei:
Liels un resns, garos, greznos sv‚rkos, melna samta, balt‚m zeÌÁm lÓdz ceÔiem, balta par˚ka k‚ 18. gadu simtenÓ, ap galvu kaula
stÓpa ar divpadsmit zobiem k‚ kronis.26
Kunga grotesk‚s atjaunoanas proced˚ras kaulu nam‚ un Velnu rij‚
savdabÓgi reprezentÁ skarbo realit‚ti ñ tautas pakÔauanos pag‚tnes Ánu
hipnotiskajam spÁkam, kas veicina periodisku atdzimanu dzÓvo pasaulÁ.
Rainis gan ar Kunga tÁla palÓdzÓbu, gan ar lugu kopum‚ cenas tautu
atbrÓvot no Ós bÓstam‚s suÏestijas.
Te vÁlreiz j‚atzÓmÁ, ka atÌirÓb‚ no ekspresionistiem, kuru lug‚s
dominÁ traÏiskais patoss un bais‚ groteska, kur‚ n‚ve g˚st p‚rsvaru p‚r
dzÓvÓbu, RaiÚa darb‚ SpÁlÁju, dancoju visai plai izmantotas arÓ komisk‚
sniegt‚s iespÁjas un attÓstÓta ideja par smieklu atbrÓvojoo un radoo
spÁku. To, k‚ jau minÁts, dzejnieks uzsvÁris 1925. gad‚ tapuaj‚ un
iepriek citÁtaj‚ lugas priekv‚rd‚; radniecÓgus uzskatus pau˛ arÓ ieraksts
dienasgr‚mat‚ 1911. gada 18. august‚:
Var smieties par to, kas ir nopietns. Caur to nepazemina, bet
paaugstina. Nopietnais un smagais top vieglis un pacelts. Smiekli
r‚da, ka smejamais ir rok‚ saÚemts, arÓ garÓgi aptverts. Smiekli ir
gara uzvaras zÓme p‚r matÁriju. Smieklis ir uzvarÁt‚js.27
T‚tad Rainim bijis svarÓgi ne tikai rakstÓt par pag‚tnÁ piedzÓvoto
postu, bet arÓ nor‚dÓt uz nepiecieamÓbu pag‚tnes Ánas p‚rvarÁt ñ turkl‚t
nevis nododot aizmirstÓbai vai vieglpr‚tÓgi nenovÁrtÁjot to ietekmi, bet
gan garÓgi aptverot un ar smieklu palÓdzÓbu rok‚ saÚemot.
Lugas 2. cÁliena beig‚s Kunga p‚r‚kums tiek degradÁts, jo, lai ‚tr‚k
tiktu pie gaid‚maj‚m izpriec‚m ñ m˚zikas un dej‚m velnu ballÁ ñ, viÚ
kop‚ ar Velna zÁnu uzsÁdina Totu sev plecos un sviedriem vaig‚ nes uz
Velnu riju. Interesanti, ka s‚kotnÁji Rainis aj‚ epizodÁ bija iecerÁjis akcentÁt k‚du citu sarkastisku niansi, par ko liecina ar 1915. gada 29. janv‚ri datÁt‚s rad‚m‚s domas:
Kungs: es tevi panesu lÓdz z‚rkam, tu jauns mirons, neveikls. Es
taËu labu darÓju (v‚cu kult˚ra un kapit‚lisms taËu arÓ labu darÓjui).28
–o piezÓmi rakstot, Rainis Kungu nav saistÓjis tikai ar feod‚lismu,
bet arÓ ar kapit‚lismu ñ t‚tad ar tautas apspieanu un ekspluat‚ciju daudz
pla‚k‚ nozÓmÁ. TomÁr lugas pamattekst‚ dzejnieks o niansi nav iekÔ‚vis,
26
Groteska RaiÚa lug‚ ìSpÁlÁju, dancojuî: ekspresionisma tendences
jo kapit‚lismu un taj‚ aizvien liel‚ku nozÓmi ieg˚stoo naudas varu reprezentÁ trÓs ìjaunmodes velniî ñ Jaunvelns, Dujvelns un Zelta vÁzis.
TomÁr starp dzÓv‚ un miru‚ grotesko apvienojumu, k‚ds sastopams
v‚cu ekspresionistu, k‚ arÓ L. Andrejeva dramaturÏij‚ un RaiÚa lug‚
SpÁlÁju, dancoju izmantoto, ir b˚tiska atÌirÓba. Viens no galvenajiem
ekspresionistu un arÓ L. Andrejeva intereu objektiem ñ neraugoties uz
viÚu darbos pausto ideju visp‚rcilvÁcisko raksturu ñ ir urbanizÁta vide
un r˚pnÓca k‚ viens no specifisk‚kajiem atrib˚tiem. T‚dÁÔ likumsakarÓgi,
ka ekspresionisma m‚ksla lielu uzmanÓbu pievÁr arÓ savdabÓgai cilvÁka
industrializ‚cijai ñ ÌermeÚa daÔas, cilvÁkam garÓgi ejot boj‚, p‚rtop pasaulÁ valdoo attiecÓbu veidot‚s mainÁrijas sast‚vdaÔ‚s. Savuk‚rt Rainim
svarÓga paaud˛u paaudzÁs uzkr‚t‚ zemniecisk‚ pieredze un dzÓves izj˚ta.
J‚piemin vÁl cita iezÓme, kas RaiÚa lug‚ atÌiras no ekspresionisma
dramaturÏijai raksturÓgaj‚m tendencÁm. Ekspresionisma literat˚r‚ paust‚
revol˚cijas un sacelan‚s nepiecieamÓbas ideja liel‚koties nav vÁrsta
pret konkrÁta cilvÁka veidol‚ iemiesotu ienaidnieku. Uz to sav‚ ekspresionismam veltÓtaj‚ pÁtÓjum‚ nor‚da arÓ Valters Sokels (Walter H. Sokel):
T‚s ienaidnieki ir instit˚cijas ñ valsts, kapit‚lisms, milit‚r‚ sistÁma, kar, bet t‚ neienÓst cilvÁkus, kas iemieso Ós instit˚cijas vai
iedzÓvojas ar to palÓdzÓbu. ArÓ viÚi ir upuri, un ekspresionistiem
viÚu ir ˛Ál.29
RaiÚa lugai SpÁlÁju, dancoju minÁt‚s ˛Áluma j˚tas nav raksturÓgas.
Tiesa gan, Tota izturÁan‚s pret Kungu ir visai hum‚na ñ pilnÓg‚ velnu
var‚ viÚ to neatdod, arÓ pÓl‚d˛a mietu Kunga vÁder‚ negr˚˛. TaËu ne
lugas teksts, ne arÓ rad‚m‚s domas neatst‚j ne maz‚ko iespÁju Kungu
traktÁt k‚ soci‚l‚ meh‚nisma upuri. AtÌirÓb‚ no, piemÁram, G. Kaizera
un Ernsta Tollera (Ernst Toller, 1893 ñ 1939), kuri 20. gadsimta s‚kuma
soci‚li politisk‚s situ‚cijas traktÁjum‚ tiecas sasniegt augstu visp‚rin‚juma pak‚pi un tuvin‚ties visp‚rcilvÁciskajam, Rainis run‚ konkrÁti par
savu tautu un savas tautas r˚gto vÁsturisko pieredzi, visp‚rin‚jumam
atst‚jot Tota tÁl‚ iemiesot‚ cilvÁka rado‚ gara problÁmu.
1925. gad‚ tapuaj‚ SpÁlÁju, dancoju priekv‚rd‚30 Rainis atceras,
ka pirmos impulsus vÁl‚kajam Velnu rijas tÁlam devis dziÔi personisks
bÁrnu dienu p‚rdzÓvojums ñ biedÁjoais Randenes rijas tÁls, kas savu
atveidu radis arÓ bÁrnÓbas ep‚ Saules gadi31 un vedina iztÁloties spÁcÓgas,
tomÁr abstraktas bÁrna bailes no tumsas un t‚s radÓtiem moÌu tÁliem,
kas saules gaism‚ atkal izgaist. TaËu lugas Velnu rijas veidola raanos
ietekmÁjis arÓ k‚ds daudz spilgt‚ks, bais‚ks un konkrÁt‚ks bÁrnu dienu
atmiÚu tÁls ñ BerÌeneles moku kambaris.32 –is RaiÚa bÁrnÓbas p‚rdzÓ27
Zane –iliÚa
vojums ir tik spÁcÓgs, ka spÁj izlauzties no atmiÚu un pag‚jÓbas vides, lai
vÁl pÁc daudziem gadiem dzejniek‚ radÓtu gandrÓz vai fizisku aualu un
neapsl‚pÁjama riebuma vilni.
Lugas tapanas materi‚li liecina par to, ka Velnu rijas kulanas skata
ideja piedzÓvojusi evol˚ciju virzÓb‚ no re‚listisk‚ uz simbolisko ñ lugas
rad‚maj‚s dom‚s ieskicÁti rijas darbi, kurus Kunga un vagaru uzraudzÓb‚
veic nomocÓti zemnieki (Rij‚. K˚lÁju dziesmas. Vagari ar p‚tagu, gurdeni,
ien‚k Kungs, uzkliedz: stipru kulanu, per.33), bet pamattekst‚ o re‚listiski tverto epizodi aizst‚jusi rÁgaina aina, kas raksturota 3. cÁliena remark‚:
Skatuve piepei aptumst, tad dzird daudz v‚jas balsis ievaidamies
un pals‚ gaism‚ redz miroÚu ÏindeÚus un kaulus, kurus velni lÁk‚dami kuÔ kaulu spriguÔiem.34
T‚dÁj‚di, ja ekspresionisma dramaturÏija vien‚ baisi grotesk‚ veidol‚
apvieno cilvÁku un maÓnu, cilvÁku un fabriku, tad Rainis lugas 3. cÁlien‚
Velnu rij‚ ievie ausminoi groteskus tÁlus, kuros savienots cilvÁka skelets
un sprigulis, kas aj‚ gadÓjum‚ pilda ne tik daudz zemkopÓbas rÓka, cik
smag‚ klauu darba atrib˚ta funkcijas. Rijas kulanas skatu Ópai makabru un emocion‚li saasin‚tu padara tas, ka miruo cilvÁku atliekas ir
ne tikai o mocÓbu materi‚ls, bet arÓ instruments ñ velni ne tikai kuÔ
miroÚu ÌermeÚus un kaulus, bet arÓ kuÔ ar iem kauliem, turkl‚t vizu‚lo
efektu papildina kulanas ritmam piel‚gotais teksta skaÚu raksts:
VELNU BALSIS
SpriguÔk‚ts ñ stilba kauls,
SpriguÔv‚le ñ liela kauls,
SpriguÔsaite ñ rokas dzÓsla:
Kul, kul, kul!
Kuli, kuli, kul!
MIRO“U ATBALSIS
Vai! vai! vai!
VELNU BALSIS
Lieli graudi ñ sirdis,
Mazi graudi ñ acis,
SÓki aÌi ñ zobi:
Bir, bir, bir.
Put pelavas ñ asarmigla,
Put, puti, put!35
AnalizÁjot dzÓvÓbas un n‚ves, dzÓv‚ un miru‚ attieksmes RaiÚa lug‚
SpÁlÁju, dancoju, j‚piemin dejas motÓvs. Rakstnieks to izmantojis daudz28
Groteska RaiÚa lug‚ ìSpÁlÁju, dancojuî: ekspresionisma tendences
veidÓgi. Pirmk‚rt, 1. cÁlien‚ iekÔaut‚ k‚zu deja reprezentÁ dzÓvÓbu un
vitalit‚ti; 3. cÁlien‚ Tots aicina Leldi turpin‚t aizs‚kto deju un t‚dÁj‚di
atgriezties dzÓvÁ; 5. cÁlien‚ no n‚ves izgl‚bt‚ Lelde pÁc Tota l˚guma
dejo, lai apliecin‚tu savu atgrieanos dzÓvo vid˚. Otrk‚rt, t‚s ir ne Ópai
veiksmÓgi norisin‚ju‚s dÁmonisk‚s dejas velnu ballÁ 3. cÁlien‚. Trek‚rt,
t‚ ir deja lugas 1. cÁliena kulmin‚cijas brÓdÓ, kad miruais Kungs dancina
Leldi un dejas laik‚ izs˚c trÓs asins l‚ses.
LELDE
(St‚v ar Zemgu roku rok‚ loka vid˚ k‚ sastingusi. Piepei viÚas
roka top Zemgum it k‚ atrauta un Zemgus it k‚ atstumts nost lÓdz
lokam. Lelde sauc bailÓgi, klusi.)
Zemgu! Zemgu! Kur tu esi?
(Arvien v‚j‚k‚ balsÓ, it k‚ aizmigdama.)
ñ Kas aiz rokas auksti rauj?
ñ Kas uz k‚jas smagi min?
(ViÚa k‚ pa sapni viena pati dejo pa loku.)
ñ Kas t‚ mani dancina?
ñ Vienu pau istab‚?
(Piepei viÚa iekliedzas, apst‚dam‚s un atliekusi kaklu atpakaÔ.)
ñ Ak, aiz kakla ñ ai!
(ViÚa nokrÓt zemÁ.)36
Œpau uzmanÓbu pelna treais ñ lugas si˛etam b˚tisk‚kais dejas traktÁjums. Lai gan darb‚ izmantotie dejas varianti, iespÁjams, saistÓti ar
folkloras tradÓcij‚ sakÚotiem impulsiem, Kunga un Leldes deju var traktÁt
arÓ k‚ savdabÓgu n‚ves dejas variantu, turkl‚t zÓmÓgi, ka n‚ves dejas
motÓvu 20. gadsimta m‚ksl‚ aktualizÁ tiei ekspresionisms. K‚ spilgtu
piemÁru var minÁt gan F. Langa film‚ Metropole dejojoo N‚ves skulpt˚ru, gan N‚ves kank‚nu L. Andrejeva lug‚ Karalis Bads, gan E. Tollera
lugu Masa ñ cilvÁks (Masse Mensch, 1921) un P‚rvÁran‚s (Die Wandlung: Das Ringen Eines Menschen, 1919) atseviÌas epizodes.
L. Andrejevs spilgtu n‚ves dejas atveidojumu iekÔ‚vis lugas Karalis
Bads 2. ain‚, kuras darbÓba risin‚s divos lÓmeÚos: grezna balle bag‚ta
nama augÁjos st‚vos un pilsÁtas padibeÚu sapulce t‚ paa nama pagraba
telp‚s. Sapulces dalÓbnieki ñ zagÔi, slepkavas, dzÁr‚ji, suteneri un ielasmeitas ñ arÓ nolemj sarÓkot balli, par kuras kulmin‚ciju kÔ˚st kl‚teso‚s
N‚ves kank‚ns:
Ar nopietnu un nekustÓgu seju, atÚirdzot baltos zobus, viÚa st‚v
uz vietas un, viegli pietupdam‚s, ar k‚ju izpilda divas trÓs kustÓbas,
kas izsaka viÚas ‚rk‚rtÓgo jautrÓbu. Galvu viÚa koÌeti un lÁni groza
29
Zane –iliÚa
no vienas puses uz otru, it k‚ visus aplejot ar savu balto atÚirgto
zobu nedzÓvo gaismu. S‚kum‚ uz viÚu raug‚s smiedamies un pat
viegli aplaudÁ, bet pak‚peniski visus p‚rÚem un balsis apsl‚pÁ
mulsas ausmas.37
Kl‚tesoo bailes nav bez pamata, jo N‚ves deja aiznes sev lÓdzi arÓ
vair‚kas dzÓvÓbas.
E. Tollers lug‚ Masa ñ cilvÁks (Masse Mensch, 1921) N‚ves dejas
motÓvu variÁ pat divas reizes. 4. ain‚, kas veidota k‚ galven‚s varones
Sievietes (Sonjas) sapnis, juteklisk‚ dej‚ metas uz n‚vi noties‚tie:
N¬VEI NOLEMTIE:
MÁs l˚dzam pÁdÁjo ˛ÁlastÓbu:
Uzl˚dziet m˚s uz deju.
Deja ir visu lietu b˚tÓba:
DzÓve,
Dzimusi no dejas,
Mudina m˚s dejot ñ
KaislÓbu deja,
Gadu deja
Un n‚ves deja.38
Savuk‚rt pirms tam 2. ain‚ autors sniedz visai specifisku N‚ves dejas
traktÁjumu. ArÓ Ó aina iecerÁta k‚ Sievietes sapnis, un taj‚ uz apspriedi
sapulcÁjuies ìpasaules meh‚nismaî darbin‚t‚ji ñ baÚÌieri:
TRE–AIS BA“ÕIERIS:
[..]
Un t‚ kar
M˚su instruments,
M˚su varenais instruments,
Kas it visu ietekmÁ ñ
Ka KaraÔiem un ValstÓm,
Ministriem un Parlamentiem,
Presei un BaznÓcai,
J‚dejo ñ
Zemeslodei p‚ri,
Oke‚niem p‚ri,
Dejo ñ [..].39
CitÁtaj‚ lugas fragment‚ tradicion‚lo n‚ves dejas vadoni aizst‚jis
kar ñ t‚tad nevis k‚ds fat‚ls un neuzveicams spÁks, bet gan iznÓcÓbas
veids, kas pilnÓb‚ iekÔaujas cilvÁka ietekmes sfÁr‚. –‚da tendence vÁrojama
arÓ RaiÚa lug‚ SpÁlÁju, dancoju, kur Kunga un Leldes divdeja iezÓmÁ
darb‚ vÁl‚k attÓstÓto posto‚s, iznÓcino‚s pag‚tnes tÁmu.
30
Groteska RaiÚa lug‚ ìSpÁlÁju, dancojuî: ekspresionisma tendences
TomÁr gan Rainis, gan ekspresionisti ne tikai savdabÓgi traktÁ cilvÁka
boj‚eju, bet arÓ atveido miroÚu aug‚mcelanos.40 PiemÁram, E. Tollera
lugas P‚rvÁran‚s ievad‚, kas saskaÚ‚ ar autora ieceri var tikt izmantots
arÓ k‚ nobeigums, attÁlotas nakts un karavÓru kapavietas, uz kur‚m vienk‚ri, pelÁki met‚la krusti:
Uz krustiem v‚rdi un nodaÔas nosaukums. S‚niski ñ virsnieku
kapavietas. Tur liel‚ki, ko‚ki krusti ñ rot‚ti ar liesmojo‚m saulÁm.
Uz krusta dzÓves dati un ranga nosaukums. N‚k Miera n‚ve ar
cilindru uz galvaskausa un raibu kabatlakatu rok‚ un Kara n‚ve
ar Ìiveri uz galvaskausa, rok‚ stilba kauls, uz kr˚tÓm daudz ordeÚu.41
Izpildot Kara n‚ves dot‚s milit‚r‚s pavÁles, no kapaviet‚m pieceÔas
krituie ñ marÁ, Ìeras pie ìieroËiemî, kuru funkcijas veic kapu krusti,
ripina savus galvaskausus u. tml. Lugas 4. ain‚ dejo dzeloÚstieplÁs sapinuos kara upuru skeleti.42 ArÓ cit‚s ain‚s ar p‚rsteidzou regularit‚ti
iesaist‚s makabri tÁli, kuriem galvu viet‚ balo galvaskausi. –ie tÁli ar
galvaskausiem p‚rst‚v vair‚kus soci‚los sl‚Úus un t‚pÁc E. Tollera traktÁjum‚, Ìiet, groteski atspoguÔo garÓgi kroplo un pamiruo Eiropas
sabiedrÓbu 20. gadsimta s‚kum‚. T‚dÁj‚di gan pieminÁt‚s epizodes, gan
nor‚de, ka septiÚas no lugas trÓspadsmit ain‚m ir nenoteikti patiesas,
j‚iztÁlojas, ka t‚s tiek spÁlÁtas iekÁj‚s sapÚu t‚lÁs43, gan lugas s‚kuma
remarka, kur‚ teikts, ka darbÓba norisin‚s Eirop‚ pirms atdzimanas
s‚kuma44, savdabÓgu miroÚu moan‚s atveidojumu liek saskatÓt ne tikai
atseviÌ‚s lugas epizodÁs, bet gan mudina visu lugu traktÁt k‚ vÓzijas
form‚ tvertu izmisuma pilnu saucienu pÁc boj‚ejo‚s Eiropas aug‚mcelan‚s.
L. Andrejevs lugas Karalis Bads noslÁdzoaj‚ 5. skat‚ r‚da asinssarkanas vakara bl‚zmas apspÓdÁtu tuksnesÓgu klajumu, kur‚ uz augstiem
riteÚiem paceÔas vecs lielgabals, bet t‚ priek‚ guÔ nogalin‚to dumpinieku ñ
Izsalkuo ñ lÓÌi. Tepat ir arÓ divi no lug‚ atveidotajiem simboliskajiem
tÁliem ñ N‚ve un Karalis Bads, k‚ arÓ UzvarÁt‚ji ñ p‚rtikuo sabiedrÓbas
sl‚Úu p‚rst‚vji, kas, da˛‚du izj˚tu mudin‚ti, atn‚kui apl˚kot gan miruo
lauku, gan arÓ lielgabalu un sav‚ starp‚ sarun‚jas:
PÁkÚi miruaj‚ lauk‚ s‚kas kaut k‚da neskaidra kustÓba, ËaboÚa, smagnÁja p‚rlauztu kaulu krakÌÁana, zemi uzst‚jÓgi skr‚pÁ
asi, nedzÓvi nagi [..]. Un dobja, t‚la, it k‚ no pazemes n‚kusi, atbild
t˚kstobalsÓga murdoÚa:
ñ MÁs vÁl atn‚ksim. MÁs vÁl atn‚ksim. Posts uzvarÁt‚jiem.45
31
Zane –iliÚa
UzvarÁt‚ji, panisku ausmu p‚rÚemti, bÁg. Luga beidzas ar KaraÔa
Bada nepr‚tÓg‚ priek‚ izkliegtajiem saucieniem: ¬tr‚k! ¬tr‚k! Miruie
ceÔas!46
Savuk‚rt viena no spilgt‚kaj‚m lug‚ SpÁlÁju, dancoju atveidotaj‚m
miruo aug‚mcelan‚s ain‚m atrodama 2. cÁlien‚ iekÔautaj‚ kapsÁtas
skat‚:
Sena kapsÁta. Vecas kapu kopas un krusti, lieli koki; viss aizaudzis kr˚miem un vÓteÚiem. ñ Priek‚ da˛as kopiÚas k‚ ciÚi. Ir itin
tums. VÁl‚k izn‚k mÁness, tumi sarkans.47
VÁl‚k autors pievienojis vÁl vair‚kus vizu‚los efektus ñ spÓdoas smiltis, pa kr˚miem un kapiem lÁk‚joas mazas dzirkstelÓtes, vieglus putekÔus,
kas no kapiem un celiÚiem veÔas Totam pretim, augup stiepdamies, un ñ
visbeidzot ñ r‚da sav‚ spilgtum‚ satriecou kara lauka ainu, kura pak‚peniski p‚raug ekspresionisma m‚kslas estÁtikai radniecÓg‚ vÓzij‚: ViÚam
pretÓ no kapiem stiepjas lauk‚ rokas un k‚jas; uz ceÔa par‚d‚s nenoteikt‚
gaism‚ saraustÓti un izmÁt‚ti locekÔi.48 PÁc tam viÚam pretÓ skrej k‚ Ánas
vis‚di melni putni49, kad viÚ iet t‚l‚k, viÚam pretÓ pleas nenoteiktas
Ánas ar baltiem palagiem50, tad izaujas no zemes puÌes gariem k‚tiem
un vÁdin‚jas pret Totu51. Visbeidzot no kapiem izskrej un paskrej ai
gar‚m viens mironis, tad vair‚ki citi, kapi s‚k vÁrties vaÔ‚; miroÚi izb‚˛
galvas lauk‚; atskan vaidi52.
Lai gan Rainis raksta it k‚ par senu kapsÁtu, saraustÓtu un izmÁt‚tu
locekÔu apraksts liek dom‚t ne tik daudz par septiÚos spaidu gadsimtos
tautas p‚rciestaj‚m eksek˚cij‚m, cik par Pirm‚ pasaules kara baiso realit‚ti, kuras asiÚaino kl‚tb˚tni vÁl jo vair‚k paspilgtina debesÓs redzamais
tumi sarkan‚ mÁness veidols. T‚dÁj‚di dzejnieka iedom‚t‚ kapsÁta nav
sena, bet gan aizmirstÓbas elpas skarta. TomÁr tas ir nevis sarg‚jos m˚˛a
miers, bet gan pamestÓba, kas RaiÚa izpratnÁ ir nepiedodama un traÏiska,
jo t‚s varai atdoti ne tikai seno dienu Ôaudis un cÓnÓt‚ji, bet arÓ pavisam
nesen boj‚g‚juie. Turkl‚t miera aj‚ kapsÁt‚ dusoajiem nav.
Secin‚jumi
NoslÁdzot virsrakst‚ pieteikt‚s tÁmas izkl‚stu, j‚teic, ka Raini un
ekspresionistus vieno arÓ jaun‚ ñ N‚kotnes cilvÁka meklÁjumi. V. Sokels
raksta, ka ekspresionisms tiecas radÓt cilvÁku, kur sevÓ apvienotu Prometeju un Kristu53, respektÓvi, jauna veida vadoni, kur‚ sintezÁts gan
dumpÓgais un kreatÓvais princips, gan arÓ mesi‚nisms un spÁja sevi ziedot
32
Groteska RaiÚa lug‚ ìSpÁlÁju, dancojuî: ekspresionisma tendences
citu lab‚. J‚atzÓst, ka RaiÚa daiÔradÁ, t‚pat k‚ ekspresionisma m‚ksl‚,
gara aktivit‚tes ideja tiek ciei saistÓta ar nepiecieamÓbu dzÓvot saskaÚ‚
ar visaugst‚kajiem Átiskajiem principiem, un SpÁlÁju, dancoju galvenais
varonis Tots tam minams k‚ spilgts piemÁrs.
Par to liecina gan RaiÚa vÁstules, gan dienasgr‚matas, gan 1926. gad‚ tapuais
ceÔojuma un atmiÚu apraksts KastaÚola, k‚ arÓ 30. gados izdotaj‚ gr‚mat‚
Rainis J. DzÓve un darbi iekÔautaj‚ Antona Birkerta aprakst‚ RaiÚa dzÓve (Birkerts
A. J. RaiÚa dzÓve. Rainis J. DzÓve un darbi: Biogr‚fija un kopoti raksti. 2. izdevums. 1. sÁjums. RÓga: A. Gulbja apg‚ds, 1937, 5.ñ222. lpp.) atrodam‚s liecÓbas un RaiÚa veiktie v‚cu ekspresionisma dzejas tulkojumi (skat.: Rainis J. Kopoti
raksti 30 sÁjumos. 8. sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1980.).
2
Par to skat.: Швецова Л. К. Творческие принципы и взгляды, близкие к экспрессионизму. Литературно-эстетические концепции в Росcии конца XIX – начала
XX в. Москва: Наука, 1975, с. 252–283; Муратова К. Д. Л. Андреев в полемике
с Горьким (Отношение к Мысли). Творчество Леонида Андреева: Исследования
и материалы. Курск: Курский ГПИ, 1983, с. 3–12; Григорьев А. Л. Леонид
Андреев в мировом литературном процессе. Русская литература № 3, 1972,
с. 190–205; Бабичева Ю. В. Драматургия Л. Н. Андреева эпохи первой русской
революции. Вологда: Волoгoдский ГПИ, 1971, c. 183; Бугров Б. С. На путях
отрицания реализма («Жизнь человека» и «Царь-Голод» Л. Андреева). Русская литература XX века. (Дооктябрский период). Калуга: Тульский ГПИ им.
Л. Н. Толстого, 1968, с. 266–288.
3
Par to skat.: –iliÚa Z. Rainis un ekspresionisms. Letonica Nr. 12, 2005,
37.ñ47. lpp.
4
Rainis 1925. gad‚ atceras: SacerÁta luga ìSpÁlÁju, dancojuî ir divu mÁneu
starp‚: janv‚rÓ un febru‚rÓ 1915. gad‚. T‚l‚k dzejnieks sniedz detalizÁt‚ku inform‚ciju, nor‚dot konkrÁtus datumus. (skat.: Rainis J. Priekv‚rds ìSpÁlÁju, dancojuî. Rainis J. Kopoti raksti 30 sÁjumos. 18. sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1983,
587. lpp.). Par to arÓ: Hausmanis V. SpÁlÁju, dancoju: SacerÁanas gaita. Rainis J.
Kopoti raksti 30 sÁjumos. 11. sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1981, 506.ñ511. lpp.;
Hausmanis V. RaiÚa dramaturÏija. RÓga: Zin‚tne, 1973, 193.ñ211. lpp.
5
Бахтин М. Творчество Франсуа Рабле и народная культура средневековья и
Ренессанса. Москва: Художественная литература, 1965, c. 30.
6
Там же, c. 98.
7
Huizinga J. The Waning of the Middle Ages. Mineola, New York: Dover
Publications, 1999, pp. 124ñ135.
8
Кайзер Г. Коралл: Драма в 5-ти действиях. Кайзер Г. Драмы. Москва – Петроград: Госиздат, 1923, с. 27–78.
9
Кайзер Г. Газ: Драма в 5-ти действиях. Кайзер Г. Драмы. Москва – Петроград: Госиздат, 1923, с. 79–120.
1
33
Zane –iliÚa
Кайзер Г. Газ (Вторая часть): Драма в 3-х действиях. Кайзер Г. Драмы. Москва – Петроград: Госиздат, 1923, c. 121–152.
11
Там же, с. 105.
12
Андреев Л. Н. Царь Голод. Андреев Л. Н. Пьесы. Москва: Советский писатель, 1991, c. 142–143.
13
Rainis J. Priekv‚rds ìSpÁlÁju, dancojuî. Rainis J. Kopoti raksti 30 sÁjumos.
18. sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1983, 587. lpp.
14
Par to skat.: RudzÓtis J. RaiÚa pasaku un teiku lugas. Valodas un literat˚ras
instit˚ta raksti XI, 1958. RÓga: LPSR ZA izdevniecÓba, 1959, 31.ñ54. lpp.
15
Rainis J. SpÁlÁju, dancoju: Uzmetumi un rad‚m‚s domas. Rainis J. Kopoti
raksti 30 sÁjumos. 5. variantu sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1984, 295. lpp.
16
Rainis J. Priekv‚rds ìSpÁlÁju, dancojuî. Rainis J. Kopoti raksti 30 sÁjumos.
18. sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1983, 588.ñ589. lpp.
17
Rainis J. SpÁlÁju, dancoju. Rainis J. Kopoti raksti 30 sÁjumos. 11. sÁjums.
RÓga: Zin‚tne, 1981, 275. lpp.
18
Turpat, 334. lpp.
19
Turpat, 335. lpp.
20
Turpat, 330. lpp.
21
Turpat, 327. lpp.
22
Turpat, 328. lpp.
23
Turpat, 324. lpp.
24
Turpat, 332. lpp.
25
Turpat, 328. lpp.
26
Turpat, 324. lpp.
27
Rainis J. Dienasgr‚mata. 18.8.11. [18.08.1911]. Rainis J. Kopoti raksti 30 sÁjumos. 24. sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1986, 376. lpp.
28
Rainis J. SpÁlÁju, dancoju: Uzmetumi un rad‚m‚s domas. Rainis J. Kopoti
raksti 30 sÁjumos. 5. variantu sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1984, 314. lpp.
29
Sokel W. H. The Writer in Extremis: Expressionism in Twentieth-Century
German Literature. Stanford, California: Stanford University Press, 1977, p. 183.
30
Rainis J. Priekv‚rds ìSpÁlÁju, dancojuî. Rainis J. Kopoti raksti 30 sÁjumos.
18. sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1983, 589. lpp.
31
Rainis J. Saules gadi: BÁrnÓbas epus. Rainis J. Kopoti raksti 30 sÁjumos. 4. sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1978, 343. lpp.
32
Rainis J. Kambars. Rainis J. Kopoti raksti 30 sÁjumos. 3. sÁjums. RÓga: Zin‚tne,
1978, 196. lpp.
33
Rainis J. SpÁlÁju, dancoju: Uzmetumi un rad‚m‚s domas. Rainis J. Kopoti
raksti 30 sÁjumos. 5. variantu sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1984, 294. lpp.
34
Turpat, 359. lpp.
35
Turpat, 359.ñ360. lpp.
36
Turpat, 290. lpp.
10
34
Groteska RaiÚa lug‚ ìSpÁlÁju, dancojuî: ekspresionisma tendences
Андреев Л. Н. Царь Голод. Андреев Л. Н. Пьесы. Москва: Советский писатель, 1991, c. 161.
38
Toller E. Masses and Man. German Expressionist Plays. New York: Continuum, 2003, p. 219.
39
Ibid., p. 206.
40
MiroÚu aug‚mcelan‚s epizodi sav‚ lug‚ Pavasara atmoan‚s (Fr¸hlings
Erwachen, 1891) izmantojis arÓ viens no spilgt‚kajiem ekspresionisma priekteËiem ñ Franks VÁdekinds (Frank Wedekind, 1864 ñ 1918). 3. cÁliena 7. ain‚
viens no Ós bÁrnu traÏÁdijas galvenajiem varoÚiem Melhiors non‚k kapsÁt‚ un
tur sastop savu draugu Moricu, kur pirms k‚da laika izdarÓjis pan‚vÓbu noaujoties un nu par‚d‚s, padusÁ nesdams savu galvu. (VÁdekinds F. Pavasara atmoan‚s: BÁrnu traÏÁdija. Valmiera: P. Liepa, b. g., 67.ñ70. lpp.)
41
Toller E. Die Wandlung: Das Ringen Eines Menschen. Potsdam: Gustav
Kiepenheuer Verlag, 1919, S. 11.
42
Ibid., S. 32ñ33. (–eit un turpm‚k ñ Vitas –iliÚas tulkojums no v‚cu val.)
43
Ibid.
44
Ibid., S. 9.
45
Андреев Л. Н. Царь Голод. Андреев Л. Н. Пьесы. Москва: Советский писатель, 1991, c. 191.
46
Там же, c. 192.
47
Rainis J. SpÁlÁju, dancoju: Uzmetumi un rad‚m‚s domas. Rainis J. Kopoti
raksti 30 sÁjumos. 5. variantu sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1984, 301. lpp.
48
Turpat, 319. lpp.
49
Turpat.
50
Turpat.
51
Turpat, 319. lpp.
52
Turpat, 320. lpp.
53
Sokel W. H. The Writer in Extremis: Expressionism in Twentieth-Century
German Literature. Stanford, California: Stanford University Press, 1977, p. 172.
37
LITERAT¤RA
Birkerts A. J. RaiÚa dzÓve. Rainis J. DzÓve un darbi: Biogr‚fija un kopoti raksti.
2. izdevums. 1. sÁjums. RÓga: A. Gulbja apg‚ds, 1937, 5.ñ222. lpp.
Hausmanis V. RaiÚa dramaturÏija. RÓga: Zin‚tne, 1973.
Huizinga J. The Waning of the Middle Ages. Mineola, New York: Dover Publications, 1999.
Rainis J. Kopoti raksti 30 sÁjumos. 1.ñ30. sÁjums. RÓga: Zin‚tne, 1977ñ1984.
RudzÓtis J. RaiÚa pasaku un teiku lugas. Valodas un literat˚ras instit˚ta raksti
XI, 1958. RÓga: LPSR ZA izdevniecÓba, 1959, 31.ñ54. lpp.
Sokel W. H. The Writer in Extremis: Expressionism in Twentieth-Century German Literature. Stanford, California: Stanford University Press, 1977.
35
Zane –iliÚa
–iliÚa Z. Rainis un ekspresionisms. Letonica Nr. 12, 2005, 37.ñ47. lpp.
Toller E. Die Wandlung: Das Ringen Eines Menschen. Potsdam: Gustav Kiepenheuer Verlag, 1919.
Toller E. Masses and Man. German Expressionist Plays. New York: Continuum,
2003, pp. 198ñ242.
VÁdekinds F. Pavasara atmoan‚s: BÁrnu traÏÁdija. Valmiera: P. Liepa, b. g.
Андреев Л. Н. Пьесы. Москва: Советский писатель, 1991.
Бабичева Ю. В. Драматургия Л. Н. Андреева эпохи первой русской революции.
Вологда: Волoгoдский ГПИ, 1971.
Бахтин М. Творчество Франсуа Рабле и народная культура средневековья и
Ренессанса. Москва: Художественная литература, 1965.
Григорьев А. Л. Леонид Андреев в мировом литературном процессе. Русская литература № 3, 1972, с. 190–205.
Кайзер Г. Драмы. Москва – Петроград: Госиздат, 1923.
Литературно-эстетические концепции в Росcии конца XIX – начала XX в.
Москва: Наука, 1975, с. 252–283.
Русская литература XX века. (Дооктябрский период). Калуга: Тульский ГПИ
им. Л. Н. Толстого, 1968.
Творчество Леонида Андреева: Исследования и материалы. Курск: Курский
ГПИ, 1983.
Швецова Л. К. Творческие принципы и взгляды, близкие к экспрессионизму.
Литературно-эстетические концепции в Росcии конца XIX – начала XX в.
Москва: Наука, 1975.
FILMOGR¬FIJA
Metropolis. Director Fritz Lang, Germany, 1927, 123 min. (2002 restored
version).
36
Oksana Kovzele
IESKATS LATVIJAS LITER¬RAJ¬ V¬GNERI¬N¬
Summary
Insight into the Literary ëWagnerianaí of Latvia
The aim of the present paper is not to cover all facets of the reception
of the German author Richard Wagner in Latvia but rather to suggest
an inter-disciplinary aspect of regarding this problem, providing an
overall characteristics of the potential of the interaction of art (music)
and literature, i.e., mapping the opportunities and results of this intensive
inter-branch dialogue. The paper regards the reaction of Latvian writers
provoked by Wagner in their works (and sometimes in their lives), focusing on two artistically different personalities representing different periods of time ñ J‚nis Poruks (1871 ñ 1911) and Antons AustriÚ
(1884 ñ 1934). The ëWagnerian segmentí is manifested individually, yet
the diversity of the artistic paraphernalia of both authors as well as the
variability of the use of the foreign material do not mean that Wagner
was gradually losing popularity in Latvia. Just the other way round, his
reception was adjusted to the requests of the new age choosing more
complex and exquisite forms for this purpose.
Key-words: Richard Wagner, reception, ëWagnerian segmentí,
Wagnerian code, modification, content aspect, system of characters, biographical experience
*
Ievads
M˚sdien‚s Riharda V‚gnera daiÔrade atzÓta par vienu no brÓniÌÓg‚kaj‚m un di˛‚kaj‚m pasaules kult˚ras par‚dÓb‚m1, kas b˚tiski iespaidojusi simbolisma, impresionisma un ekspresionisma attÓstÓbu.2 Ikdien‚
pildot da˛‚das soci‚l‚s lomas un iej˚toties daudzveidÓgajos amplu‚ (komponists, dzejnieks, dramaturgs, filozofs, sociologs, politisks darbinieks
u. c.), R. V‚gners nobriest lÓdz univers‚las, sinkrÁtiskas m‚kslas idejai,
ko teorÁtiski izvÁr Gesamtkunstwerk koncepcij‚. Par t‚s spilgt‚ko izpausmi kÔ˚st muzik‚l‚s dr‚mas ˛anrs, kas demonstrÁ sabalansÁtu m˚zikas
un dramaturÏijas, filozofijas un nacion‚l‚s simbolikas, loÏisk‚ psiholoÏisma un bezgalÓgi pl˚stou melodiju un vadmotÓvu, vienk‚ru un ‚rk‚rtÓgi blÓvu strukt˚ru sintÁzi. T‚dÁj‚di viÚa darbos harmoniski sadzÓvo
37
Oksana Kovzele
m˚ziÌis un dramaturgs, orÌestris un individu‚ls dzied‚t‚js, fantastika
un person‚˛u ikdiena, visp‚rÓgais un intÓmi liriskais.3 Balstoties uz iepriekÁj‚m, liel‚koties romantisma kult˚ras tradÓcij‚m, R. V‚gners kÔ˚st par
t‚s izcilo reprezentantu (M. VÁbera, L. van BÁthovena, E. T. A. HofmaÚa
u. c.) ideju translatoru, daudzÁj‚d‚ ziÚ‚ uzturot saikni starp pag‚tnes
(v‚cu folklora, romantisms) un n‚kotnes (modernisma iedÓgÔi, A. –openhauera u. c. filozofu idejas) kult˚ras un m‚kslas tendencÁm. –‚da uzdrÓkstÁan‚s ne vienmÁr tiek vÁrtÁta pozitÓvi. R. V‚gnera cittautu recepcijas
vÁsture (Latvij‚ liel‚koties pieejami pÁtÓjumi par viÚa daiÔrades aktualiz‚ciju Krievij‚4) atkl‚j, ka uztvere nenoris gludi, kaut gan vÁrojami viÚa
fenomena izpratnes un radoas akumul‚cijas mÁÏin‚jumi.
Raksta mÁrÌis nav aptvert visas Latvij‚ fiksÁjam‚s v‚cu autora recepcijas Ìautnes (skatot tulkojumu dinamiku da˛‚dos vÁsturiskos posmos,
veicot recenziju analÓzi un muzikologu atziÚu p‚rskatu, te‚tra un operas
iestudÁjumu izvÁrtÁjumu u. tml.), bet gan pied‚v‚t Ós problÁmas apl˚kojumu starpdisciplin‚r‚ aspekt‚, uzskat‚mi raksturojot m‚kslas (m˚zikas) un literat˚ras mijiedarbÓbas potenci‚lu, t. i., iekonturÁjot Ó intensÓv‚
starpnozaru dialoga iespÁjas un rezult‚tus. Proti, runa b˚s par R. V‚gnera
izprovocÁto reakciju latvieu liter‚tu darbos (nereti arÓ dzÓvÁ), priekpl‚n‚
izvirzot divas m‚kslinieciski atÌirÓgas un da˛‚dus laika periodus p‚rst‚voas personÓbas ñ J‚ni Poruku (1871 ñ 1911) un Antonu AustriÚu
(1884 ñ 1934). ìV‚gneriskais segmentsî izpau˛as individu‚li, tomÁr abu
autoru m‚ksliniecisk‚ instrument‚rija da˛‚dÓba, k‚ arÓ cittautu materi‚la
izmantojuma variativit‚te neb˚t nenozÓmÁ, ka R. V‚gners pak‚peniski
zaudÁ popularit‚ti un Latvij‚ vairs nav aktu‚ls. Glu˛i pretÁji, ir vÁrojama
viÚa uztvere atbilstoi jaun‚ laikmeta prasÓb‚m un atbilsto‚ pak‚pÁ,
im nol˚kam izvÁloties komplicÁt‚kas un smalk‚kas formas.
I
Latvijas liter‚raj‚ telp‚ sare˛ÏÓti atrast rakstnieku, kur ar tik milzÓgu
aizrautÓbu un centÓbu b˚tu pievÁrsies R. V‚gnera fenomena izvÁrtÁjumam,
konsekventi integrÁjot viÚa sniegtos impulsus sav‚ daiÔradÁ, k‚ J‚nis
Poruks. B˚dams pirmais liel‚ka, eiropeiska vÁriena dzejnieks5, kas sav‚
plaaj‚ individualit‚tÁ sintezÁja da˛‚dus liter‚riskus virzienus6 un t‚dÁj‚di
[..] klÓda pa vis‚m cilvÁces kult˚ras kalnu grÁd‚m [..]7, J. Poruks publicÁ
virkni rakstu un apcerÁjumu, kuros latvieu auditoriju mÁrÌtiecÓgi iepazÓstina ar ievÁrojam‚m pasaules kult˚ras ikon‚m, tostarp ar iemÓÔoto un
vair‚kk‚rt slavÁto R. V‚gneru. ViÚa daiÔrade iepazÓta, apmeklÁjot iestudÁjumus RÓgas pilsÁtas (v‚cu) te‚trÓ un k‚du laiku pavadot DrÁzdenÁ,
38
Ieskats Latvijas liter‚raj‚ ìv‚gneri‚n‚î
kur R. V‚gnera kults [..] st‚vÁja pilnos ziedos [..]8. Protams, uzÚemt‚s
misijas veikana no rakstnieka prasÓja zin‚mu piep˚li, jo reizÁm pretrunÓg‚ ìv‚gnerisk‚ segmentaî uztvere Latvij‚ 19. gadsimta beig‚s nenotika tik gludi un dinamiski, k‚ liter‚tam gribÁtos:
M˚su rakstniekiem ir nepiecieami vajadzÓgs, iepazÓties ar V‚gnera m˚ziku un dzeju, caur to tie it seviÌi m‚cÓtos, saviem darbiem
izraudzÓties lab‚ku un cÁl‚ku vielu. M˚su rakstnieku redzes aploks
diem˛Ál nemÁdz b˚t pla‚ks par nodabu, vientiesÓbu un vienmuÔÓbu
m˚su tautas sadzÓvÁ. KrodziÚ, tirgus, druva, pagalms, d‚rzs un
istaba, ñ tie m˚su rakstniecÓbas skatuves galvenie ietÁrpi, un personas, kur‚m Ôauj pa skatuvi brad‚t, t‚s paas klibo. [..]9 (Rihards
V‚gners, 1902)
Kop vair‚k gadiem esmu p˚lÁjies, lai m˚su jaunÓba iej˚smin‚tos
priek liel‚ v‚cu meistera R i h a r d a V ‚ g n e r a, ar kura darbiem
var arÓ iepazÓties RÓgas pilsÁtas (v‚cu) te‚trÓ. Diem˛Ál esmu
vair‚kk‚rt dzirdÁjis p‚rmetumus no tiem, kuri, V‚gnera m˚ziku
vienu vai divreiz dzirdÁjui, t‚s nesapratui, n e g r i b n o p i e t n i
st‚ties pie cÁl‚s m‚kslas studÁanas, bet t˚liÚ acumirklÓgi, par
nopirkto biÔeti, baudÓt visu jaukumu.10 (VÁstules par m‚kslu un
literat˚ru, 1903)
Jaunie Ôaudis, seviÌi ejienes skolu m‚cekÔi dab˚n aplamus ieskatus par V‚gnera m‚kslu, vienk‚rt tik nedroas kopspÁles dÁÔ, otrk‚rt
dzirdÁdami skaÚas, k‚das V‚gners nekad nav iedom‚jies radÓt.11
(V‚cu te‚tris, 1895)
[..] V‚gnera m˚zikai ir diem˛Ál daudz pretinieku, t. i. to garÓgi
k˚tro, kuri m‚kslas darba priek‚ st‚vot nejaud‚ dom‚t, kuriem
tr˚kst spÁjas, iedziÔin‚ties t‚dos darbos, kas radÓti priek gadu t˚kstoiem.12 (PilsÁtas te‚tris, 1902)
J‚atzÓmÁ, ka R. V‚gnera rado‚s darbÓbas vÁrtÁjum‚ latvieu autors
demonstrÁ Óstu zin‚tnieka komparatÓvista talantu, ko apliecina publik‚cij‚s
sastopam‚ starppersonu un starpnozaru sasaiste. T‚ mÁdz atÌirties gan
aktualizÁto komponentu skaita, gan veikt‚ salÓdzin‚juma sare˛ÏÓtÓbas
pak‚pes ziÚ‚. TomÁr v‚cu komponistam visbie˛‚k atvÁlÁta centr‚l‚ loma:
[..] Bet ìpr‚t‚ jukuaisî V‚gners tika jo dienas vair‚k cienÓts.
V‚cu tauta s‚ka saprast viÚa lielo nozÓmi m˚zik‚, kur‚ viÚ ir
tikpat liels reformators, k‚ M‚rtiÚ Luters reliÏij‚.13 (K‚ laiki
groz‚s, 1900)
Taisni toreiz, DrÁzdenÁ dzÓvojot, manim uzn‚ca alla˛ k‚re, salÓdzin‚t komponistus ar gleznot‚jiem. Vai nu pareizi vai nepareizi,
es dom‚ju t‚: Haidns ñ tas ir Holbeins, BÁthovens ñ tas ir Mikels
39
Oksana Kovzele
And˛elo, Mocarts ñ tas ir Kored˛ijs, tikai V‚gners nebija nevienam
pielÓdzin‚ms.14 (Mans ceÔojums uz Elbflorenci, 1902)
ArÓ m‚ksla, it Ópai m˚zika, s‚k 19. gadu simtenÓ pieÚemt necerÁtas lieliskas dimensijas. Ludvigs BÁthovens, Rihards V‚gners, Roberts
–˚mans, Francs –˚berts, MeierbÁrs, Rosinijs, Verdijs un daudz citi
skandina aizgr‚bjoi un vareni savas kokles. KamÁr Ferdinands
Leseps liek rakt Suecas kan‚lu un groza lÓdz ar to tautu ceÔus un
likteni, tikmÁr Rihards V‚gners nodarbojas gar sava ìNÓbelungu
gredzenaî kompozÓciju. ArÓ pÁdÁjais lau˛ jaunus ceÔus.15 (DeviÚpadsmit‚ gadu simteÚa ievÁrojam‚kie darbi, 1901)
Par R. V‚gnera biogr‚fijas un m‚kslas intensÓvas apguves reprezentÁt‚ju kÔ˚st J. Poruka liter‚r‚ darbÓba. Viskonsekvent‚k v‚gneriskie
kodi, korelÁjot ar V‚cij‚ g˚to pieredzi, izpau˛as 1895. gad‚ M‚jas Viesa
Pielikum‚ pirmo reizi publicÁtaj‚ darb‚ PÁrÔu zvejnieks. Œpau interesi
raisa Ana Vairoga doan‚s uz te‚tri, kur viÚ vÁro Tanheizera dr‚mu.
Neraugoties uz to, ka t‚ ir bijusi spont‚na izvÁle ([..] V‚gners, V‚gners!...
t‚da v‚rda viÚ vÁl nebija dzirdÁjis16), ko nosaka person‚˛a depresÓv‚s
noskaÚas, k‚ arÓ labvÁÔa ofici‚l‚ atÔauja ‚das vietas apmeklÁt, tiei te‚trÓ
redzÁtais un dzirdÁtais Ôauj Ansim veikt b˚tiskus secin‚jumus gan par
m˚zikas iedabu (neaprobe˛ota brÓvÓba17) un ÌÓstas mÓlestÓbas nozÓmi
(mÓlestÓba bez kaislÓbas, cik viÚa ir daudz augst‚ka, nek‚ kaislÓga18), gan
arÓ par savu turpm‚ko dzÓvi un t‚s galveno mÁrÌi (pÁrÔu zvejoanas koncepcija un atpestÓjoas n‚ves ideja). J‚uzsver, ka arÓ vÁl‚k, komunicÁjot
ar DrÁzdenÁ sastaptajiem Annu Bl˚ms un Oskaru H., Ansis darbojas
galvenok‚rt k‚ v‚gneriskais fantasts (Annas definÓcija19), kuru m˚˛a
robe˛situ‚cij‚s pavada v‚cu m˚ziÌa radÓt‚s skaÚas (Tristanu un Izoldi
students Ansis noklaus‚s DrÁzdenes Operas nam‚; miruajam Ansim
Oskars H. nospÁlÁ fin‚lu no Tanheizera uvertÓras; Meistardzied‚t‚ju
fragmentu dzird Anna un Ana labvÁlis, st‚vot pie pÁrÔu zvejnieka kapa
u. tml.). R. V‚gnera opera kopum‚ ir labs materi‚ls Poruka-rakstnieka
un Poruka-teorÁtiÌa uzskatu pauanai. Ne velti Tanheizera apmeklÁjuma
aprakst‚ iekÔauts sÓks un detalizÁts skaÚu raan‚s un k‚pin‚juma efekta
pan‚kanas raksturojums, k‚ spilgtu piemÁru minot epizodi, kur R. V‚gnera varonis [..] par spÓti visiem cilvÁku l‚stiem, ir atpestÓts, atpestÓts
caur patiesÓbu [..]20. AnaloÏiski arÓ Tristana un Izoldes izr‚des vÁrtÁjum‚
tiek uzskaitÓti izpildÓt‚ju v‚rdi, veikta 2. un 3. cÁliena darbÓbas r˚pÓga
analÓze, k‚ arÓ sniegts skaÚdarba nozÓmes rezumÁjums, ietverot domu
par latvieu auditorijas izglÓtoanas iespÁj‚m: [..] is milzÓgais m‚kslas
darbs ir tiklab j‚dzird, k‚ j‚redz, lai cik necik dab˚tu par komponista
vareno ÏÁniju ieskatuÖ21.
40
Ieskats Latvijas liter‚raj‚ ìv‚gneri‚n‚î
J. Poruka tekstu kompleksa analÓze Ôauj izkristalizÁt v‚gnerisko kodu
aktualiz‚cijas shÁmu, kur‚ noÌiramas divas liel‚kas m‚ksliniecisko paÚÁmienu grupas.
Pirmk‚rt, akcentÁjams daiÔdarba satura aspekts. SamÁr‚ bie˛i un
galvenok‚rt J. Poruka dzej‚ konstatÁjama da˛‚du R. V‚gnera skaÚdarbu
un to person‚˛u aktualiz‚cija un liel‚koties ñ dekoratÓvaj‚ funkcij‚ un /
vai izglÓtojo‚ nol˚k‚, piemÁram, risinot glob‚lu laimes ñ nelaimes dilemmu: To [laimi ñ O. K.] ˚po viegli ide‚ls, / ViÚ cÁl‚ks, nek‚ Parsif‚ls, /
K‚ LohengrÓns ar Orions, / Tam zirgu puisis Faetons [..]22 (DzejoÔi. III.)
vai arÓ: [..] P˚Ìi aizkr‚snÁ kr‚c, / R˚Ìi baid‚s, dreb pÁc pusnakts sil‚; /
Austrumos RÓta kaln‚ ZigfrÓds / VÁrodams ÌÁpu cil‚.23 (Dzejnieka nelaime). Latvieu autora prozas person‚˛i arÓ da˛reiz piemin R. V‚gnera
veikumu m˚zik‚, k‚ arÓ uzdroin‚s iesaistÓties komponista darbu iestudÁan‚ (skolot‚ja un skolnieces saruna par iespÁju atveidot Elzas lomu
LoengrÓn‚ tekst‚ Talants un dzimta (1907) u. c.).
J. Poruka kritiskie un popul‚rzin‚tniskie raksti ir pies‚tin‚ti ar daudz‚m atsaucÁm uz R. V‚gnera daiÔradi, viÚa teorÁtiskaj‚m atziÚ‚m un
biogr‚fijas detaÔ‚m, pat tad, ja tiek run‚ts par k‚du citu di˛garu (J‚nis
Volfgangs fon GÁte (1897), Gerhards Hauptmanis (1903) u. c. apcerÁjumi). Tiek citÁti paa R. V‚gnera un viÚa person‚˛u izteikumi par mÓlestÓbu un n‚vi:
ìLass mich sterben,î saka Tristans Izoldes rok‚s, V‚gnera lielisk‚ m˚zikas dr‚m‚ ìTristans un Izoldeî.24 (MÓlestÓba un dzeja,
1895)
Bet lielajam v‚cu m˚ziÌam un dzejniekam Rihardam V‚gneram
taisnÓba, ka viÚ saka: ìCilvÁkam vajaga tikai j˚tÓgas sirds un veselu
pr‚tu, un viÚ sapratÓs visu, kas augsts un svÁts!î25 (Tautas svÁtki,
1895)
K‚ jau tika minÁts, komparatÓvistiem radniecÓg‚ manierÁ tiek konstruÁti kult˚ras un m‚kslas ikonu virknÁjumi (piemÁram, Muhameds,
M. Luters, R. V‚gners un F. NÓËe darb‚ Gerhards Hauptmanis (1903)
u. c.), neslÁpti pau˛ot savas simp‚tijas. Tas sak‚ms arÓ par rakstnieka
epistol‚ro mantojumu:
VienÓgi m˚zika man patÓk. BÁthovens, V‚gners, Mocarts, –˚mans ñ tie ir mani dievi, kurus es piel˚dzu. Dzeja, kuru es taisu, ir
tÓri nieki, salÓdzinot to ar minÁto meistaru darbiem. V‚gnera m˚zika
ir tas liel‚kais brÓnums m‚ksl‚. V‚gnera ìDer Ring der Nibelungenî ir milzeÚa darbs, kur r‚da dievu, tas ir: augst‚ko garu cenanos, cÓÚas un likteni. Ak, kaut J˚s varÁtu reiz dzirdÁt: ìDie Gˆtter41
Oksana Kovzele
d‰mmerungî, tad mÁs abi kÔ˚tu daudz vair‚k draugi, nek‚ tagad
esam! V‚gnera ìParsif‚lsî ir neaprakst‚ms, dvÁseli un sirdi
ÌÓstÓjos m‚kslas darbs! [..].26 (VÁstule draugam un dzejniekam
Fr. Ansabergam, RÓga, 1. okt., 1896)
Otrk‚rt, tikpat intensÓvi ìv‚gneriskais segmentsî integrÁts J. Poruka
person‚˛u sistÁm‚, un im paÚÁmienam fiksÁjamas vair‚kas modifik‚cijas. Viena no t‚m ir R. V‚gnera ìtieaî darboan‚s latvieu liter‚ta
eksperiment‚laj‚s mini lug‚s Ide‚li un NemirstÓgie (abas 1905). Pirmaj‚
tekst‚ R. V‚gners satiek m˚˛Ób‚ aizg‚juo F. NÓËi un viÚam par godu
diriÏÁ zvaig˛Úu simfoniju27 , otraj‚ ñ izsaka spriedumus par ide‚la izcelsmi
no Óstiem v‚cieiem28. Minams arÓ tÁlojums Laimes brÓdis (1903), kur‚
alegoriski atveidota person‚˛a doan‚s klasicisma d‚rz‚, kur [..] V‚gners,
pats mazs no auguma, veda pie rokas balti tÁrpto, vareno Brinhildu, lai
sÁdin‚tu to uz strauj‚ gr‚la muguras [..]29. VÁstÓjum‚ R. V‚gners darbojas
lÓdztekus L. van BÁthovenam, V. A. Mocartam, J. V. GÁtem un V. –ekspÓram, kas Ôauj g˚t priekstatu par rakstnieka priorit‚tÁm literat˚r‚ un
m‚ksl‚ noteikt‚ laika period‚.
Otrs variants ñ epizodiska person‚˛a dÁvÁana V‚gnera v‚rd‚ ñ,
kas konstatÁjams vienÓgi Ósprozas darb‚ M‚kslinieks (1900). Savuk‚rt
daudz bie˛‚k ir sastopama tre‚ modifik‚cija, proti, tiea / netiea asoci‚cija ar V‚gnera tÁliem, kas p‚rst‚vÁta gan prozas darbos:
It k‚ Tristanam un Izoldei! Ansa vÁlÁan‚s bija piepildÓjusies!
ViÚ bija bezgalÓgi laimÓgsÖ30 (PÁrÔu zvejnieks, 1895),
gan J. Poruka personÓgaj‚ dzÓvÁ:
Tu biji mana Izolde, un kad es par to dom‚ju, tad manÓ ietrÓcas
k‚ debesu prieka koris. Un Tu taËu vienmÁr b˚si mana Izolde!31
(VÁstule ErnestÓnei PÁtersonei, RÓga, 17. aug., 1901)
Poruks meklÁja cilvÁka, kas viÚu izrautu dvÁseles vientulÓbai,
ilgoj‚s sievietes, kura viÚu k‚ Skrejoo Holandieti sirsnÓgi mÓlÁtu.32
VÁl viens recepcijas aspekts saist‚ms ar J. Poruka person‚˛u izteiktajiem spriedumiem par v‚cu autoru un viÚa darbiem. –aj‚ kontekst‚
funkcion‚li svarÓgs ir dzimtes kritÁrijs, proti, person‚˛u dalÓjums ìsievietÁsî un ìvÓrieosî. Ja latvieu liter‚ta atveidotie vÓriei non‚k tie‚
R. V‚gnera m‚kslas iespaid‚ un labpr‚t par o pieredzi vÁsta p‚rÁjiem,
tad sievietes pret R. V‚gneru ir noskaÚotas diezgan skeptiski, p‚rsvar‚
‚du reakciju provocÁ v‚cu ÏÁnija ideju neizpratne. Jau tika run‚ts par
komponista m˚zikas ietekmi uz Ana Vairoga iekÁj‚m p‚rvÁrtÓb‚m.
Spilgts piemÁrs ir tÁlojums K‚ Ôaudis precas (1901), kur‚ teikts:
42
Ieskats Latvijas liter‚raj‚ ìv‚gneri‚n‚î
Pag‚ju‚ gadu desmita s‚kum‚ apceÔoja V‚ciju un Austriju k‚ds
angÔu lords, k‚da Lielbrit‚nijas ministra tuvs radinieks, vienÓgi ar
to nol˚ku, piedalÓties aktÓvi pie Riharda V‚gnera kulta izplatÓanas.
Lords bija un laikam vÁl tagad milzÓgi bag‚ts. ViÚu bie˛i vien varÁja
sastapt Kozimas V‚gner kundzes salon‚, kur tas ìuz sevi grieza
visp‚rÓgu vÁrÓbuî.33
Savuk‚rt ìsievieu lÓnijuî p‚rst‚v Anna Bl˚ms, kas [..] mÓlÁja seviÌi
Lortcinga m˚ziku un l˚koja katru no V‚gnera atgriezt34 (PÁrÔu zvejnieks,
1895), un freilenes, kuras [..] no BÁthovena vai V‚gnera [..] negrib nemaz
dzirdÁt35 (RÓgas Latvieu te‚tris un viÚa m‚ksla, 1895).
Protams, nozÓmÓgs recepcijas segments ir R. V‚gnera ideju ietekme,
jo, k‚ zin‚ms, [..] tas st‚v cie‚ sakar‚ ar Poruka reliÏisko saj˚tu36, un tiei
grieÌu un V‚gnera skandin‚visko mÓtu iespaidos37 latvieu rakstnieks
atgrie˛as no DrÁzdenes un zem V‚gnera iespaida sacer da˛us savus darbus
(tostarp lugu Herakles) v‚cu valod‚38 (Mans ceÔojums uz Elbflorenci,
1902). TomÁr secin‚t, cik liel‚ mÁr‚ Ó pilsÁta ar t‚s romantiski daiÔu
fiziognomiju39 un t‚s k‚dreizÁjais iemÓtnieks R. V‚gners ietekmÁja J. Poruka daiÔradi, Ôaus detalizÁts tekstoloÏisks pÁtÓjums, kas, cerams, tiks
izstr‚d‚ts n‚kotnÁ.
II
A. AustriÚa daiÔrade traktÁjama k‚ komplicÁta m‚kslinieciska
sistÁma, kam raksturÓga p‚rsteidzoi augsta cittautu un nacion‚lo kodu
aktualiz‚cijas pak‚pe. Vair‚kos viÚa darbos (jo Ópai rom‚n‚-hronik‚
Gar‚ j˚dze (1926 ñ 1935)) konstatÁjams blÓvs kult˚rtekstu uzskaitÓjums,
papildinot to ar autobiogr‚fiskiem elementiem. Da˛reiz rodas iespaids,
ka autora erudÓcija paver iespÁju ‚dus virknÁjumus turpin‚t bezgalÓgi.
TomÁr arÓ aj‚ Ìietami haotiskaj‚ kombin‚ciju kompleks‚ noÌiramas,
pÁc A. AustriÚa dom‚m, ìvÁrtÓg‚k‚sî idejas, k‚ arÓ ìdi˛‚kiî ÏÁniji:
AustriÚa darbos vÁrojams gan Ôoti mÁrÌtiecÓgs un auglÓgs kult˚rcit‚tu izmantojums, piemÁram, Ibsena teksts, gan arÓ aptuveni vai
nepilnÓgi realizÁtas ieceres, piemÁram, atsauces uz atseviÌ‚m NÓËes
idej‚m un V‚gnera tekstu.40
Run‚jot par m˚zikas jomu, kas liter‚ta darbos p‚rst‚vÁta samÁr‚ intensÓvi, viÚa pagodin‚jumu daudz bie˛‚k izpeln‚s L. van BÁthovens, F. –˚berts un P. »aikovskis, nevis R. V‚gners. Rets izÚÁmums ir Matilda Kobi,
kas [..] aizr‚v‚s seviÌi no V‚gnera, »aikovska, Ibsena un –ekspÓra [..]41
(Matilda Kobi un maz‚ Klaudija) (aj‚ gadÓjum‚ ir svarÓga person‚liju
43
Oksana Kovzele
minÁanas secÓba), k‚ arÓ ZÓle, kur [..] piesÁd‚s pie klavierÁm un spÁlÁja
V‚gnera Tanheizera dziesmu Venusai, [..] Tanheizera spÁcÓg‚ himna
tomÁr p‚rkl‚ja visas slepen‚s Ós dienas bailes un raizes. ìDzÓve tak ir
bezgalÓgi skaista,î viÚ nodom‚ja pie sevis.42 (¬boÔiem krÓtot) (R. V‚gnera
m˚zikai skanot, tiek veicin‚ta person‚˛a paatkl‚sme). TomÁr liel‚koties
v‚gnerisk‚ b‚ze funkcionÁ k‚ kult˚rvÁsturisks fons, da˛reiz pat vair‚k
dekoratÓvs, izmantojot to kult˚ras un literat˚ras par‚dÓbu apl˚kojum‚.
Aktualiz‚cijas meh‚nismu var stimulÁt:
a) konkrÁts telpisks segments (da˛as Latvijas un Krievijas pilsÁtas):
M˚˛Óg‚ vienaldzÓbas m‚jvieta, vec‚ RÓga: Cauri tev izg‚ja Poruks.
Nezinot urp atk˚l‚s Rihards V‚gners, no kreditoriem bÁgdams.
Tagad nu esi atraitne sirma, kas Daugav‚ savu bÁrnu bÁrnu autiÚus
skalo. [..]43 (Nemiers)
(–aj‚ ziÚ‚ produktÓva Ìiet J. Poruka un R. V‚gnera sasaiste, ievÁrojot
raksta s‚kum‚ minÁt‚s atziÚas.);
b) personÓba (tiei vai pastarpin‚ti iepazÓts m˚ziÌis, aktieris, literat˚rkritiÌis vai k‚das citas profesijas p‚rst‚vis):
LÓdz RÓgas vilcienam j‚gaida nepilna stunda, un te nu mums Ôoti
noderÁja »aikovska liel‚ biogr‚fija. Puelnieks, atsÁdies uz akmeÚa
trepÁm, lasÓja man priek‚, ko »aikovskis dom‚ par V‚gneri.
Rihardam esot Ïeni‚las simfoniÌa spÁjas, bet k‚ operu komponists
gan viÚ stipri donkihotisks.44 (AtsvÁte)
Nobeigdams savu nekrologu par GrÓgu, D‚rziÚ tam novÁl pien‚cÓgu vietu, tanÓ lielaj‚ viÚpasaules orÌestrÓ, kur‚, k‚ teica st‚stot,
BÁthovens esot par diriÏentu un Rihards V‚gners sitot lielas bungas.45 (EmÓlis D‚rziÚ)
(Tekst‚ R. V‚gners minÁts atbilstoi rakstnieka izveidotajai m˚ziÌu hierarhijai: E. GrÓgs -> E. D‚rziÚ -> J. van BÁthovens un visbeidzot R. V‚gners.);
c) re‚la biogr‚fiska pieredze (dzirdÁt‚ vai redzÁt‚ ties iespaids), kas
statistiski prevalÁ:
NokrustÓdams PÁterburgu par svÁto Zodomu, st‚stÓja [ZeltiÚ ñ
O. K.], ka t‚ garÓgam prolet‚rietim p‚rvÁroties par Ósto apakzemi.
Bijis nesen konservatorij‚ uz ìTanheizeriî, glu˛i vai apstulbdams
no V‚gnera lieliskaj‚m skaÚ‚m. Viesoju‚s divas pasaulslaven‚s
m‚kslinieces: Eleonora Duze i sp‚nieu primadonna Marija Gai,
bet vietu cenas bijuas tik s‚lÓtas, ka pie vislab‚k‚s gribas nespÁjis
doties ai svÁtceÔojum‚. 46 (Gar‚ j˚dze I)
(R. V‚gnera recepcijas re‚ls fakts, kam pievÁras daudzi pÁtnieki.);
44
Ieskats Latvijas liter‚raj‚ ìv‚gneri‚n‚î
–Ó StaraiÚu trijotne bija stipri vien V‚gnera m˚zikas ietekmÁta,
kas tolaik vÁl diezgan valdonÓgi br‚z‚s p‚r spÁcÓgu atziÚu izsl‚pu‚m dvÁselÁm. CÁl‚ Franciska Staraine ar savu vÓra m‚su Matildu
nevarÁja iedom‚ties nek‚ aizraujo‚ka k‚ V‚gnera operas, kuras
RÓgas v‚cu te‚trÓ tika uzvestas jo bie˛i. ViÚas pat sapÚoja par ceÔojumu uz Baireitu, uz visu V‚gnera ciklu.47 (Gar‚ j˚dze II)
(Dom‚ts NÓbelungu gredzens, k‚ arÓ R. V‚gnera te‚tris Baireit‚.)
[..] Un saprastu nu m˚ziku o cÁlo.
K‚ atdzÓvoj‚s, apgaroj‚s viss,
Kad Kiprass Petrauska mums Loengrinu tÁlo,
Gars gavilÁja, zemi aizmirsis.48 (Loengrins. Õiprasam Petrauskam)
[..] Kas spÁlÁs nu man Tanheizera uvertÓru? [..].49 (Pianista K‚rÔa
ZaÌk‚jas piemiÚai)
Cit‚ti atkl‚j, ka A. AustriÚu interesÁ gan R. V‚gnera personÓba, gan
konkrÁti viÚa skaÚdarbi: Tanheizera uvertÓra kÔ˚st par neapaub‚mu
aktualiz‚cijas ìlÓderiî, krietni ret‚k pieminÁts LoengrÓns un Skrejoais
Holandietis. J‚atzÓmÁ, ka da˛os tekstos latvieu liter‚ts pievÁras tiei
pirmavotam, nevis R. V‚gnera pied‚v‚tajai versijai, piemÁram, univers‚lajam dieva LoengrÓna tÁlam darb‚ Paportreja u. tml. T‚dÁj‚di ìv‚gnerisk‚ segmentaî izzin‚anas pak‚pe un iesaistes instrument‚rijs A. AustriÚa
darbos man‚mi atÌiras no J. Poruka stratÁÏijas, kaut gan is fakts nemazina cittautu autora aktualit‚ti un nozÓmi.
Secin‚jumi
Rakst‚ skatÓti tikai da˛i Latvijas liter‚r‚s v‚gneri‚nas aspekti 19. gadsimta beig‚s un 20. gadsimta pirmaj‚ pusÁ. TaËu arÓ ‚da fragment‚ra
izpÁte apliecina v‚gnerisko kodu divos b˚tiskos teksta lÓmeÚos: saturiskaj‚ (paa komponista un viÚa person‚˛u pieminÁjumi, cit‚ti, diskusijas
par R. V‚gnera izprovocÁt‚m tÁm‚m u. tml., k‚ tas ir J. Poruka darbos)
un struktur‚laj‚ (v‚cu autora Ópaais statuss A. AustriÚa komplicÁtajos
kult˚rtekstu virknÁjumos un pasaules ÏÁniju reÏistr‚). R. V‚gnera Gesamtkunstwerk koncepcijas iespaids konstatÁjams arÓ latvieu rakstnieku
publicistik‚ un epistol‚raj‚ mantojum‚. B˚tÓb‚ t‚ ir plaa un sare˛ÏÓta
tÁma, kam velt‚ma pilnvÁrtÓga starpdisciplin‚ra izpÁte, kuras rezult‚ti
Ôautu precÓz‚k noteikt R. V‚gnera recepcijas ÓpatnÓbas un izpausmes
formas Latvijas kult˚ras telp‚ da˛‚dos periodos.
45
Oksana Kovzele
Левик Б. В. Рихард Вагнер. Москва: Музыка, 1978, с. 8.
Полякова Л. В. (ред.-сост.) Рихард Вагнер. Сборник статей. Москва: Музыка,
1987, с. 9.
3
Par to skat.: Лиштанберже А. Рихард Вагнер как поэт и мыслитель. Москва:
Алгоритм, 1997; Левик Б. В. Рихард Вагнер. Москва: Музыка, 1978 u. c. pÁtÓjumos.
4
PiemÁram, Полякова Л. В. (ред.-сост.) Рихард Вагнер. Сборник статей. Москва:
Музыка, 1987 u. c.
5
«rmanis P. Galvenie vilcieni. Poruka ÓpatnÓba. Poruku J‚Úa kopoti raksti.
Pirmais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929, VII lpp.
6
Turpat, XXXII lpp.
7
MauriÚa Z. GÁte un latvieu rakstniecÓba. Kult˚ras saknes. Esejas 1929 ñ 1944.
Daugava, 2003, 30. lpp.
8
Egle R. Poruku J‚nis. Dzejnieka dzÓve un darbi. Monogr‚fija. Poruku J‚Úa
kopoti raksti. Divdesmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1930, 61. lpp.
9
Poruku J‚Úa kopoti raksti. SeptiÚpadsmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929, 110. lpp.
10
Turpat, 113. lpp.
11
Turpat, 130. lpp.
12
Turpat, 149. lpp.
13
Turpat, 83. lpp.
14
Poruku J‚Úa kopoti raksti. AstoÚpadsmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1930, 21. lpp.
15
Poruku J‚Úa kopoti raksti. Sepadsmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929, 108. lpp.
16
Poruku J‚Úa kopoti raksti. Pirmais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929, 73. lpp.
17
Turpat, 124. lpp.
18
Turpat, 75.ñ76. lpp.
19
Turpat, 148. lpp.
20
Turpat, 75. lpp.
21
Turpat, 131. lpp.
22
Poruku J‚Úa kopoti raksti. Piecpadsmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929,
123.ñ124. lpp.
23
Turpat, 179. lpp.
24
Poruku J‚Úa kopoti raksti. Sepadsmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929, 42. lpp.
25
Turpat, 88. lpp.
26
Poruku J‚Úa kopoti raksti. AstoÚpadsmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1930,
76.ñ77. lpp.
27
V‚gners (pien‚k, uz NÓËi). Tu vari dzied‚t! tu vari radÓt saskaÚu! T‚lab esi
sveiks! Tu pla‚, varen‚ skaÚa! N‚c, apl˚ko, Ós telpas, kur mÁs baud‚m augst‚ku, svÁt‚ku dzÓvi! (Abi vecie draugi sk˚pst‚s.) (Poruku J‚Úa kopoti raksti.
Divpadsmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929, 171. lpp.
NÓËe apsveicin‚j‚s ar visiem sirsnÓgi, V‚gners paceÔ roku, it k‚ gribÁtu diriÏÁt; no
augstumiem atskan zvaig˛Úu simfonija. Divpadsmitais sÁjums. RÓga: J. Roze,
1929, 171. lpp.
1
2
46
Ieskats Latvijas liter‚raj‚ ìv‚gneri‚n‚î
V‚gners. Ide‚ls nav Meierbera un Heines radinieks. ViÚ ir dzimis Saksij‚ no
Óstiem v‚cieiem. Divpadsmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929, 177. lpp.
29
Poruku J‚Úa kopoti raksti. DevÓtais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929, 61. lpp.
30
Poruku J‚Úa kopoti raksti. Pirmais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929, 149. lpp. VÁl
Ansis sevi identificÁ ar Tristanu un Tanheizeru.
31
Poruku J‚Úa kopoti raksti. AstoÚpadsmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1930, 90. lpp.
32
Egle R. Poruku J‚nis. Dzejnieka dzÓve un darbi. Monogr‚fija. Poruku J‚Úa
kopoti raksti. Divdesmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1930, 98. lpp.
33
Poruku J‚Úa kopoti raksti. Sestais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929, 105. lpp.
34
Poruku J‚Úa kopoti raksti. Pirmais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929, 137. lpp.
35
Poruku J‚Úa kopoti raksti. SeptiÚpadsmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1929, 71. lpp.
36
Egle R. Poruku J‚nis. Dzejnieka dzÓve un darbi. Monogr‚fija. Poruku J‚Úa
kopoti raksti. Divdesmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1930, 167. lpp.
37
Turpat, 137. lpp.
38
Poruku J‚Úa kopoti raksti. AstoÚpadsmitais sÁjums. RÓga: J. Roze, 1930, 28. lpp.
39
Turpat, 7. lpp.
40
Burima M. Knuta Hamsuna recepcija Antona AustriÚa daiÔradÁ. Ikviens mÁs
zvaigzni sevÓ nesam. Antons AustriÚ ñ pazÓstamais un nezin‚mais. Rakstu
kr‚jums. RÓga: Pils, 2006, 24. lpp.
41
AustriÚ A. Kopoti raksti. II sÁjums. RÓga: J. Roze, 1930, 208. lpp.
42
AustriÚ A. Kopoti raksti. IV sÁjums. RÓga: J. Roze, 1931, 215. lpp.
43
Turpat, 50. lpp.
44
AustriÚ A. Kopoti raksti. II sÁjums. RÓga: J. Roze, 1930, 342. lpp.
45
AustriÚ A. Kopoti raksti. IV sÁjums. RÓga: J. Roze, 1931, 561. lpp.
46
AustriÚ A. Kopoti raksti. V sÁjums. RÓga: J. Roze, 1927, 378. lpp.
47
AustriÚ A. Kopoti raksti. VI sÁjums. RÓga: J. Roze, 1935, 47. lpp.
48
AustriÚ A. Kopoti raksti. VIII sÁjums. RÓga: J. Roze, 1934, 68. lpp.
49
Turpat, 227. lpp.
28
LITERAT¤RA
AustriÚ A. Kopoti raksti. RÓga: J. Roze, 1929 ñ 1935.
Ikviens mÁs zvaigzni sevÓ nesam. Antons AustriÚ ñ pazÓstamais un nezin‚mais.
Rakstu kr‚jums. RÓga: Pils, 2006.
MauriÚa Z. Kult˚ras saknes. Esejas 1929 ñ 1944. Daugava, 2003.
Poruku J‚Úa kopoti raksti. RÓga: J. Roze, 1929 ñ 1930.
Левик Б. В. Рихард Вагнер. Москва: Музыка, 1978.
Лиштанберже А. Рихард Вагнер как поэт и мыслитель. Москва: Алгоритм, 1997.
Полякова Л. В. (ред.-сост.) Рихард Вагнер. Сборник статей. Москва: Музыка,
1987.
47
KarÓne Laganovska
CILV«KA ESŒBAS KONCEPCIJU PARAL«LES
VOLFGANGA BORHERTA UN GUNTA ZARI“A PROZ¬
Summary
The Concept Parallels of the Human Entity in Wolfgang Borhertís
and Guntis ZariÚí Prose
Anti-war literature is one of the most powerful forms of human
confrontation. Texts with an explicit anti-war message represent the
authorís experience, by focusing on the issue of value revaluation and
individual responsibility, as well as their revelation in the German writer
Wolfgang Borchertís (1921 ñ 1947) and Latvian exile prose writer Guntis
ZariÚís (1926 ñ 1965) short stories. Both writers are contemporaries,
soldiers of the German armed forces. Both Borhert and ZariÚ, revealing
human existence fight in a particular historical space-time, experience
the opposites of individual and senseless world. In this article, by means
of comparative analysis, the author is searching for parallels in Borhertís
and ZariÚí concepts of human entity. Short stories, written during World
War II and in the context of its political effects, are selected for the
analysis. Ideological parallels were revealed analyzing the configuration
of human entity in short stories by both authors. It is possible that it
was determined by the writersí personal life experience and biographical
matches in the appropriate era. Both writers faced the power lever
mechanism in which human freedom and life value become insignificant.
Texts of both writers reveal to a reader the opposite of the individual
attitudes that structures the concept of human entity. Both ZariÚ and
Borhert believe that the point of human entity is freedom of choice, and
if the only choice is death, then it is more valuable than existential
obedience and wasting in the dark. Essentially, the early post-war literary
texts are phenomenal time testimonies, because they maintain a single
human form of thinking that reveals a sharply critical perception of the
past, its reflection and evaluation.
Key-words: man and war, man and power, man and society, man
and his freedom of choice, human as a value
48
CilvÁka esÓbas koncepciju paralÁles Volfganga Borherta un Gunta ZariÚa proz‚
*
Ievads
CilvÁka esÓba eksistenci‚lisma filozofij‚ tiek definÁta k‚ esÓba sev,
proti, cilvÁkam k‚ brÓvai b˚tnei nav j‚rÓkojas vai j‚vad‚s pÁc k‚das ‚rÁji
uzspiestas gribas, jo viÚam vienmÁr ir rÓcÓbas izvÁle, kas saskaÚ‚ ar atbildÓbu veido viÚa vÁrtÓbu kopumu. FranËu filozofs Pols RikÁrs cilvÁka
esÓbu iedala ÌermenÓ un personÓb‚, uzskatot, ka Ìermenis ir cilvÁka nemainÓga objektÓv‚ esamÓba laiktelp‚, bet personÓba ir mainÓgs psihisko procesu kopums, proti, nepast‚vÓgs domu un j˚tu st‚voklis.1 CilvÁka tieksme
uz pasaglab‚anos nosaka rÓcÓbas izvÁli, ar ko viÚ realizÁ savas brÓvÓbas
iespÁju. T‚dÁj‚di subjekts, kas spÁj objektÓvi izvÁrtÁt, kas ir ìlabsî un
ìÔaunsî, un attiecÓgi formulÁt savu viedokli, balstoties uz vÁrtÓbu sistÁmu,
spÁj arÓ paidentificÁties noteikt‚ soci‚l‚ vidÁ.
TomÁr cilvÁces vÁsture liecina par cilvÁku rÓcÓbu, kas izraisÓjusi miljoniem citu cilvÁku n‚vi. Otrais pasaules kar, kas katr‚ n‚kamaj‚ paaudzÁ raisa arvien jaunus jaut‚jumus un diskusijas, masveid‚ iedrag‚ja
mor‚les vÁrtÓbu balstus un pakÔ‚va cilvÁka esÓbu t‚da meh‚nisma jeb
t‚das sistÁmas darbÓbai, kur‚ cilvÁks zaudÁja savu identit‚ti un, atsk‚rstot
to, meklÁja paidentificÁan‚s iespÁjas. Viens no spÁcÓg‚kajiem cilvÁka
konfront‚cijas veidiem ir pretkara literat˚ra ñ teksts, kur‚ re‚lu notikumu
kontekst‚ tiek veidota ekspresÓva fikcija, aktualizÁjot cilvÁka esÓbas problÁmu ñ viÚa atraanos robe˛ÌirtnÁ vai konkrÁtas izvÁles priek‚. V‚cu
rakstnieks Hans Erihs Nosaks (Hans Erich Nossak), raksturojot pÁckara
daiÔrades mantojumu, raksta:
CilvÁks odienas literat˚r‚ ir b˚tne, kurai ir dota vienreizÁja iespÁja run‚t paam ar sevi, jo tematika, ko viÚ iztirz‚, sasaucas ar
viÚa personÓbu. Jo vair‚k viÚam izdodas identificÁt sevi sav‚ person‚˛‚ un b˚t par subjektu, jo objektÓv‚ks top viÚa viedoklis par
laiku.2
Kara un pÁckara tekstos tiek modelÁtas situ‚cijas, kas reprezentÁ
rakstnieku pieredzi, priekpl‚n‚ izvirzot jaut‚jumu par vÁrtÓbu sistÁmu
un indivÓda atbildÓbu, k‚ tas atkl‚jas arÓ v‚cu rakstnieka Volfganga Borherta (Wolfgang Borchert) (1921 ñ 1947) un latvieu trimdas prozaiÌa
Gunta ZariÚa (1926 ñ 1965) daiÔradÁ. Abi rakstnieki ir laikabiedri, v‚cu
armijas kareivji. Gan V. Borherts, gan G. ZariÚ, atkl‚jot cilvÁka esÓbas
cÓÚu konkrÁt‚ vÁsturisk‚ laiktelp‚, p‚rdzÓvo ìEsî un bezjÁdzÓg‚s pasaules
pretstatu: Es gribu b˚t kas vair‚k k‚ nenozÓmÓga masa, es gribu b˚t es
pats!3
49
KarÓne Laganovska
Rakstnieku tekstveides materi‚ls ir nevis vÁsturisku faktu dokumentÁana, bet gan rakstnieka atmiÚu, p‚rdzÓvojumu un personÓg‚s pieredzes
reproducÁana, jo, k‚ priekv‚rd‚ par G. ZariÚu raksta Inguna Sekste,
rakstÓana var izr‚dÓties izeja no mok‚m, t‚ var b˚t cilvÁka esamÓbas
izpausme4.
–aj‚ pÁtÓjum‚, veicot tekstu salÓdzinoo analÓzi, autore meklÁ paralÁles
V. Borherta un G. ZariÚa veidotaj‚s cilvÁka esÓbas koncepcij‚s. AnalÓzei
ir atlasÓti tie Ósst‚sti, kas rakstÓti Otr‚ pasaules kara un t‚ politisko seku
kontekst‚: V. Borherta PienenÓte; Saruna p‚r jumtiem; Paaudze bez atvadÓan‚s; »etri kareivji; Tu, b‚lais br‚li mans; Pa garo, garo ielu; Malka
rÓtdienai; T‚ds ir m˚su manifests; Vakaros v‚rnas lido uz m‚j‚m; Daudz,
daudz sniega un G. ZariÚa Sauja Ìiru; CeÔ uz pasaules galu; NodevÁjs;
Tikai viena kÔ˚da; Bailes; Logs; Gaisu; Purvs; PÁc uzbrukuma.
Iel˚kojoties o rakstnieku biogr‚fiskajos datos, atkl‚jas vair‚kas viÚu
dzÓvesst‚stu sakritÓbas, piemÁram, gan V. Borherts, gan G. ZariÚ bija
iesaistÓjuies pretvalstisk‚ darbÓb‚, k‚ rezult‚t‚ non‚ca apcietin‚jum‚.
JaunÓbas naivum‚ abi rakstnieki, savulaik noticot politiskajai ideoloÏijai,
iest‚j‚s armij‚ (V. Borherts ñ V‚cijas armij‚, G. ZariÚ ñ Latvieu leÏion‚,
uzdodot sevi par 6 gadiem vec‚ku). Kar un non‚kana nebrÓvÁ (V. Borherts ñ franËu g˚st‚, G. ZariÚ ñ amerik‚Úu g˚st‚) veidoja s˚ru kara
traÏisma un n‚ves pieredzi. ArÓ viÚu ide‚li ir bijui lÓdzÓgi ñ katrs dev‚s
kauj‚ par savas tÁvzemes uzvaru (viens par V‚ciju, otrs par Latviju),
t‚dÁj‚di arÓ ienaidnieks bija viens ñ Padomju armija. IdeoloÏisk‚ vilan‚s,
atstumtÓba un noÌirtÓba sabiedrÓb‚ izlauz‚s k‚ identit‚tes problÁma.
Kara un pÁckara laik‚ piedzÓvotais pavÁra citu ainu ñ cilvÁks tas pats,
bet domas un j˚tas main‚s; bijuos karavÓrus m‚ca bezcerÓba un bezjÁdzÓba. Notiek personÓbas krÓze, kur‚ tiek meklÁta atbilde uz eksistenci‚liem jaut‚jumiem: kas es biju, k‚ es rÓkojos, kas es esmu? CilvÁks
tiecas izprast, k‚da vara ir p‚rvÁrtusi viÚa s‚kotnÁji brÓvo esÓbu.
CilvÁka esÓbu veidojo‚s kategorijas
AnalizÁjot cilvÁka esÓbas konfigur‚ciju V. Borherta un G. ZariÚa
Ósprozas darbos, atkl‚j‚s idejisk‚s paralÁles. IespÁjams, kaut k‚d‚ veid‚
to noteica rakstnieku dzÓves pieredze un biogr‚fisk‚s sakritÓbas attiecÓgaj‚
laikmet‚. Biogr‚fiskais salÓdzin‚jums Ôauj konstatÁt, ka abi rakstnieki ir
sask‚ruies ar varas meh‚nisma svir‚m, kur‚s cilvÁka brÓvÓba un dzÓves
vÁrtÓba top niecÓga. Gan V. Borhertam, gan arÓ G. ZariÚam agr‚ jaunÓb‚
n‚c‚s atsk‚rst, ka cilvÁka pakÔauana vai pakÔauan‚s varai un ideoloÏijai
nom‚c vai, citiem v‚rdiem sakot, p‚rprogrammÁ personÓbu. CilvÁks kÔ˚st
50
CilvÁka esÓbas koncepciju paralÁles Volfganga Borherta un Gunta ZariÚa proz‚
par marioneti ñ fig˚ru, ar kuru var manipulÁt vai ar kura dzÓvÓbu
noteiktos apst‚kÔos var nerÁÌin‚ties.
V‚cu soci‚lpsihologs Haralds Velcers (Harald Welzer), pÁtot cilvÁka
iekÁjo p‚rvÁrtÓbu kara noziedzÓbas apst‚kÔos, skaidro, k‚ konkrÁt‚ politiski ideoloÏisk‚ situ‚cij‚ cilvÁk‚ attÓst‚s pieÔ‚vums nogalin‚t otru, un
raksturo Ó pieÔ‚vuma ierosin‚t‚jus. AnalizÁjot nogalin‚anas mor‚li,
autors nor‚da:
Zin‚m‚ mÁr‚ viÚi nogalin‚ja nevis k‚ personas, bet gan k‚ noteikta vÁsturiska uzdevuma izpildÓt‚ji, aiz kura atk‚p‚s viÚu personÓg‚s vajadzÓbas, j˚tas, protests. Tas nozÓmÁ, ka viÚi nogalin‚ja,
subjektÓvi distancÁjoties no lomas, ko tie pildÓja.5
Zin‚tnieks atkl‚j, ka 20. gadsimta cilvÁku inertumam ir trÓs pak‚pes,
kas noved pie pakÔautÓbas varas ideoloÏiskajam meh‚nismam: atbildÓbas
p‚radresÁana (jeb nespÁja uzÚemties atbildÓbu), izÌiran‚s neprotestÁt
pavÁlei, subjektÓva distancÁan‚s no rÓcÓbas / darbÓbas. SabiedrÓb‚ paralÁli
past‚v gan kolektÓv‚ doma, gan arÓ individu‚ls viedoklis. H. Velcers
nor‚da uz modern‚s sabiedrÓbas visp‚rÁju psihosoci‚lu nestabilit‚ti un
k˚trumu, kas atseviÌiem indivÓdiem Ôauj savu normatÓvo p‚rliecÓbu
iekÔaut kolektÓvaj‚ dom‚ un, pan‚kot cilvÁka intelektu‚lo paatteikanos,
realizÁt savu varu. Te nav runa tikai par k‚da konkrÁta cilvÁka garÓgo
un psihisko darbÓbu kopumu, viÚa psiholoÏisko pasaules uztveri un iekÁj‚s pasaules potenci‚lu, bet gan par kolektÓv‚s dom‚anas ievirzi konkrÁt‚
laiktelp‚.6 AdaptÁjot zin‚tnieka pied‚v‚to skaidrojumu, sabiedrÓbas un
indivÓda ietekmes shÁma atkl‚j, k‚ pak‚peniski main‚s un transformÁjas
cilvÁka intelektu‚l‚ patÓba.
IndivÓds un sabiedrÓba politisk‚s ideoloÏijas kontekst‚
SabiedrÓba
kontekstualizÁ nacion‚lsoci‚listisko
mor‚li, kas kÔ˚st par normatÓvo mor‚li
cit‚di dom‚joie tiek norobe˛oti
IndivÓds
individu‚la izÌiran‚s par Ós mor‚les pieÚemanu vai nepieÚemanu
cilvÁka spÁja (vai nespÁja) noturÁt
individu‚lo p‚rliecÓbu
antinorma tiek definÁta par normu (aiz- indivÓda izÌiran‚s un p‚rliecÓba
liegums nogalin‚t top par pieÔ‚vumu)
par savu rÓcÓbu
nosaka, attaisno, interpretÁ kolektÓvo
individu‚la normatÓva orient‚cija,
rÓcÓbu (arÓ tad, kad t‚ ir antihum‚na)
kas var non‚kt pretrun‚ ar
kolektÓvo
Rezult‚t‚ indivÓds vai nu sapl˚st ar sabiedrÓbu un pakÔaujas masai, vai arÓ
rÓkojas, individu‚las mor‚les un brÓvas izvÁles vadÓts, non‚k sabiedrÓbas
opozÓcij‚, iet boj‚.
51
KarÓne Laganovska
–‚da cilvÁka esÓbas konceptu‚la ideja raksturo gan G. ZariÚa, gan
arÓ V. Borherta m‚ksliniecisk‚s pasaules person‚˛u b˚tÓbu. CilvÁks, fiziski
un garÓgi traumÁts, ir deformÁtas sabiedrÓbas upuris. H. E. Nosaka v‚rdiem run‚jot, pÁc kara cilvÁks ir kÔuvis priekmets starp priekmetiem7.
Vistie‚k marionetes b˚tÓbu V. Borherts atkl‚j karavÓra tÁl‚ ñ cilvÁk‚,
kuram ir j‚izpilda pavÁles un kur nav brÓvs, lai rÓkotos pÁc savas p‚rliecÓbas. T‚ds ir ieslodzÓtais kareivis PienenÓtÁ, leitnants Fiers st‚st‚ Pa
garo, garo ielu, no kara m‚jup p‚rn‚kuais dÁls st‚st‚ Malka rÓtdienai.
PozÓciju cilvÁks-marionete k‚pina v‚cu armijas ieslodzÓto kareivju statuss,
kad viÚi ir zaudÁjui personv‚rdus un kÔuvui par numuriem: Kas ir
noticis, numur deviÚi? Un numurs 17 vÁl arvien raud‚ja.8 Rakstnieks
atkl‚j cilvÁku-priekmetu, kas, pÁc P. RikÁra definÁjuma, ir Ìermeniska
esÓba laiktelp‚:
No stieples norautajai marionetei iepretÓ st‚vÁja otra marionete.
T‚ vÁl bija vesela. T‚ vÁl darboj‚s. Pie miru‚ kareivja st‚vÁja
dzÓvs kareivis.9
Valdo‚s varas meh‚nisms ar ietekmÓgas ideoloÏijas palÓdzÓbu izmanto nenobrieduas vai nepieredzÁjuas personÓbas nezin‚anu, neizlÁmÓbu, zin‚anu tr˚kumu utt. Nacion‚lsoci‚lisma politika, koncentrÁjoties uz sabiedrÓbas p‚raudzin‚anu un izglÓtoanu vado‚s partijas gar‚,
veidoja politiskajiem ide‚liem loj‚lu cilvÁku, kur patiesÓb‚ ir zaudÁjis
savu uzskatu un rÓcÓbas brÓvÓbu. V. Borherts o cilvÁku paaudzi nosauc
par paaudzi bez atvadÓan‚s un bez atgriean‚s m‚j‚s10. Diktatora politika (neatkarÓgi no t‚, vai ir nacion‚lsoci‚lisma vai padomju politikas
re˛Óms) apdraud un vaj‚ cit‚di dom‚joos, bet starp kolÁÏiem, draugiem,
kaimiÚiem un Ïimenes locekÔiem tiek ieviesta savstarpÁja neuzticÁan‚s
un nodevÓba. Diktat˚ra nonivelÁ personÓbas, p‚rvÁrot cilvÁkus par pelÁku
masu. ArÓ G. ZariÚa st‚stos cilvÁks ir atspoguÔots k‚ skr˚vÓte politisk‚s
varas strukt˚r‚, kas darbojas tikai un vienÓgi pÁc pavÁles vai uzdevuma
izpildes principa; t‚ds ir PÁteris Biezais st‚st‚ NodevÁjs, NKVD leitnants
Teodors Mazgalvis st‚st‚ Tikai viena kÔ˚da. Politisko notikumu p‚rmaiÚu rezult‚t‚, piemÁram, karam beidzoties un mainoties varai, sistÁma
sabr˚k, bet cilvÁks top funkcion‚li nevajadzÓgs, lieks, neiederÓgs vai arÓ
k‚ hameleons piel‚gojas jaunajai k‚rtÓbai, jo varas strukt˚r‚m atseviÌa
cilvÁka liktenis bie˛i vien ir vienaldzÓgs, cilvÁks kÔ˚st tikai par manipulÁjamu fig˚ru, kuru nepiecieamÓbas gadÓjum‚ var upurÁt11. Vai tas izslÁdz
viÚa marionetes b˚tÓbu? Neb˚t ne, cilvÁks ir un paliek sistÁmas kalps, jo
ir ierobe˛ota viÚa izvÁles brÓvÓba. To G. ZariÚ izteiksmÓgi atveido NKVD
leitnanta tÁl‚:
52
CilvÁka esÓbas koncepciju paralÁles Volfganga Borherta un Gunta ZariÚa proz‚
Es biju pier‚dÓjis, ka pat vislab‚k‚ padomju iek‚rtas maÓn‚ ñ
NKVD virsniek‚, var rasties kÔ˚me, kÔ˚me, kuru Rietumos sauc
par cilvÁcÓbu un ko augsti slavÁ, bet pie mums maÓnas ar ‚d‚m
kÔ˚mÁm izmet nederÓgos dzel˛os.12
TomÁr gan G. ZariÚ, gan arÓ V. Borherts traÏiskaj‚ atkl‚j cilvÁka
du‚lo b˚tÓbu, kad negaidÓt‚ situ‚cijas pavÁrsien‚ pozitÓvais lÓdzsvaro
negatÓvo: notiek vÁrtÓbu p‚rvÁrtÁana jeb reÏenerÁana. ìEsî norobe˛ojas
no p‚rÁjiem, iest‚jas identit‚tes krÓze: cilvÁks neizprot sevi, viÚam nav
pieturas punkta, lai kaut ko uzs‚ktu vai turpin‚tu, ñ t‚ ir sava veida
kustÓba vakuum‚, ko pavada vainas un atbildÓbas saj˚ta. Veidojoties
pretrunai starp il˚ziju un pieredzi, vÁlamais (iedom‚tais) oponÁ re‚lajam,
cilvÁks non‚k eksistenci‚l‚ robe˛ÌirtnÁ un apzin‚s vienreizÁj‚s dzÓves
vÁrtÓbu un savu lomu taj‚. PaanalÓzÁ cilvÁks atsk‚rst, ka viÚ var rÓkoties,
brÓvas izvÁles vadÓts, arÓ tad, ja fiziski nav brÓvs. T‚dÁj‚di indivÓda normatÓv‚ mor‚le non‚k pretrun‚ ar kolektÓvo vienpr‚tÓbu, bet rÓcÓba ir pretstats
pelÁk‚s masas inercei. PiemÁram, ieslodzÓtais kareivis V. Borherta st‚st‚
PienenÓte atrod veidu, k‚, p‚rk‚pjot cietuma k‚rtÓbu, pieÌirt savai esÓbai
jÁgu, nopl˚cot cietuma pagalm‚ ziedou pieneni ñ dzÓvÓbas simbolu. Savuk‚rt G. ZariÚa Andrejs, cilvÁks-g˚steknis, iet boj‚, vÁloties ieg˚t sauju
Ìiru no koka aiz nometnes ˛oga. Abu rakstnieku st‚stos cilvÁka patieso
b˚tÓbu ìatraisaî negaidÓts pavÁrsiens, kas pavedina rÓkoties pretÁji ierastajam: marionetes un / vai izpildÓt‚ja viet‚ ierun‚jas izvÁles brÓvÓbas balss.
PaidentificÁan‚s nosaka cilvÁka t‚l‚ko rÓcÓbu, visbie˛‚k pÁdÁjo viÚa
dzÓvÁ, tomÁr apziÚa, ka Ó rÓcÓba ir identa izvÁles brÓvÓbai, ir spÁcÓg‚ka
par eksistenci‚lu esamÓbu laiktelp‚. OponÁjot politiski soci‚laj‚m norm‚m, ar varoÚu starpniecÓbu G. ZariÚ un V. Borherts uzÚemas atbildÓbu
un arÓ lasÓt‚ju rosina izvÁrtÁt savu rÓcÓbu, non‚kot dzÓves robe˛situ‚cij‚s:
Kar m˚s nav padarÓjis ne˛ÁlÓgus ñ jel nedom‚jiet t‚ ñ, nav padarÓjis rupj‚kus, nav padarÓjis m˚su nastu viegl‚ku. Jo mÁs uz saviem
v‚rgajiem pleciem nesam milzum daudz smagu lÓÌu. Un nekad
neesam bijui t‚ noskaÚoti mirkt asar‚s k‚ tagad pÁc Óm kauj‚m.13
Plaisa starp sabiedrÓbu un indivÓdu izraisa personÓbas iekÁjo konfliktu. CilvÁks vienlaicÓgi ir ne tikai citu rÓcÓbas un attieksmes upuris, bet
gan arÓ tas, kura rÓcÓbas rezult‚t‚ cie citi. T‚dÁj‚di cilvÁks pÁc savas
iekÁj‚s b˚tÓbas nav homogÁns, viÚa iekÁj‚ sistÁma ir sagrauta, bet, ja
indivÓds k‚ personÓba ir iznÓcin‚ts, arÓ sabiedrÓbas sistÁma nav stabila.
Kara pieredze, p‚rdzÓvojumi un psihiskais st‚voklis dinamiski raisa indivÓd‚ iekÁjas pretrunas, kas veido cilvÁka esÓbas koncepciju.
53
KarÓne Laganovska
CilvÁka esÓbas koncepcija
CilvÁka koncepcijas pamat‚ ir t‚s kategorijas, kas atkl‚j personÓbas
p‚rvÁrtÓbu dinamiku. V. Borherta un G. ZariÚa teksti lasÓt‚jam pau˛ t‚s
indivÓda pretstatu attieksmes, kas veido cilvÁka esÓbas koncepciju. Teksts
k‚ subjektivizÁta ÓstenÓbas rekonstrukcija atkl‚j cilvÁku daudz pla‚k‚
filozofiskaj‚, psiholoÏiskaj‚ un estÁtiskaj‚ izpratnÁ, iezÓmÁjot vÁstÓjum‚
cilvÁka veidoan‚s m‚ksliniecisko ideju.
CilvÁka esÓbas pretstatu attieksmes
Atsk‚rsmes pozÓcija
atsk‚rsme, ka atgriean‚s ceÔa nav
bezspÁcÓba, vilan‚s, bailes
zaudÁt‚s brÓvÓbas atsk‚rsme
n‚ves tuvuma atsk‚rsme
Pretstats
→ cerÓba, ticÓba
→ instinktÓva pasaglab‚an‚s
→ vÁrtÓbu p‚rvÁrtÁana (dzÓves vÁrtÓba)
→ savas esÓbas apzin‚an‚s laiktelp‚
↓
izvÁles brÓvÓba
↓
rÓcÓba
V. Borherta un G. ZariÚa cilvÁka esÓbu ietekmÁ konkrÁti vÁsturiski
notikumi un politiskais re˛Óms, kuram tie ir pakÔauti. TraÏisko notikumu
krustcelÁs cilvÁka dzÓvÓba ir zaudÁjusi vÁrtÓbu, katra n‚ve ir tikai statistiska atskaite vadoÚu politiskaj‚s spÁlÁs:
Vai k‚ds t˚ksto gados atcerÁsies karavÓru no Rum‚nijas, It‚lijas,
V‚cijas, Austrijas, Elzasas un Lotringas? KaravÓru no Latvijas un
Igaunijas? Kas b˚s Ó kauja? Jauna lappuse vÁsturÁ ñ cik daudz
rindu tiks veltÓts simtiem, t˚kstoiem cilvÁku? TrÓs, Ëetras varb˚tÖ14
V. Borherts un G. ZariÚ veido bin‚ru telpu k‚ simbolisku alegoriju
starp nebrÓvi un brÓvi (piemÁram, kazarma, cietums, nometne, slimnÓca).
T‚dÁÔ varoÚu ceÔ ved vien‚ virzien‚, jo atgriean‚s m‚j‚s (tÁvzemÁ)
vairs nav iespÁjama. CerÓba un ticÓba mijas ar eksistences cÓÚu, kas savuk‚rt rada bailes, bezspÁcÓbu, vilanos. CilvÁks, vÁrtÁjot savu pozÓciju
konkrÁtaj‚ laiktelp‚, apzin‚s, ka viÚ mÓl dzÓvi un grib dzÓvot, tomÁr
bezcerÓgaj‚ situ‚cij‚ ir viens risin‚jums ñ izmantot iespÁju rÓkoties, brÓvi
pieÚemot lÁmumu, t. i., pÁc savas sirdsbalss, nevis pildot k‚da pavÁli vai
nor‚des. Atsk‚rstot, ka dzÓve norisin‚s starp div‚m robe˛‚m ñ dzimanu
un n‚vi ñ, cilvÁks apzin‚s savas esÓbas trauslumu un iespÁju brÓv‚ izvÁlÁ
sapl˚st ar m˚˛Óbu:
54
CilvÁka esÓbas koncepciju paralÁles Volfganga Borherta un Gunta ZariÚa proz‚
ViÚ g‚ja cauri aurajiem gaiteÚiem, pretim brÓvÓbai. BrÓvÓbai,
kuru viÚ pats bija izvÁlÁjies. Pretim dzÓvei, kur‚ nebija logu. Pretim
n‚vei, kur‚ bija brÓvÓba.15
Gan G. ZariÚ, gan arÓ V. Borherts uzskata, ka cilvÁka esÓbas jÁga ir
viÚa brÓv‚ izvÁle, un, ja vienÓg‚ izvÁle ir n‚ve, tad t‚ ir vÁrtÓg‚ka par eksistenci‚lu pakÔauanos un nÓkuÔoanu neziÚ‚. Tiei t‚dÁÔ KalÁjs (G. ZariÚ
CeÔ uz pasaules galu) paliek ienaidnieka ielenkum‚ un neiesÁ˛as vienÓgaj‚
lidmaÓn‚, kas aizvestu prom no ìpasaules galaî. PÁteris (G. ZariÚ
NodevÁjs) maina s‚kotnÁjo ìnodevÁjaî pozÓciju un izÌiro‚ brÓdÓ rÓkojas,
riskÁjot ar savu dzÓvÓbu. ArÓ Kapteinis Kauls (G. ZariÚ PÁc uzbrukuma),
kur n‚ves tuvum‚ apzin‚s savu esamÓbu un savu uzdevumu dzÓvot un
b˚t paam savs es16, kauj‚ iet boj‚. Savuk‚rt V. Borherta st‚stu varoÚi ir
politisk‚s ideoloÏijas pievilti un sabiedrÓbas izstumti. ViÚi apzin‚s, ka
jaun‚ pozÓcija pÁckara laiktelp‚ tos nost‚da antivaroÚu lom‚ un uzveÔ
smagu atbildÓbas nastu. Abu rakstnieku veidotie person‚˛i ir lÓdzdalÓbnieki, liecinieki, upuri vÁsturiski traÏisk‚ laik‚. Teksti atkl‚j rakstnieku
p‚rdzÓvojumus, zaudÁjumus, izmisumu, vainas apziÚu un individu‚lo
atbildÓbu cilvÁces priek‚. Teksts ir k‚ dialogs ar sevi, rÓcÓbas paanalÓze.
Rakstnieks modelÁ situ‚ciju, kas mudina lasÓt‚ju atsk‚rst kÔ˚dain‚s izvÁles vai rÓcÓbas sekas, lai n‚kotnÁ netiktu atk‚rtotas pag‚tnes kÔ˚das un
odien nepieÔautu to iedÓgÔus kolektÓvaj‚ dom‚an‚. Rakstnieks lasÓt‚jam
liek apzin‚ties savu vÁrtÓbu un nekÔ˚t par k‚das sistÁmas skr˚vÓti:
Ieklausies sav‚ sirdÓ, savu atvaru haos‚. Vai bail? [..] Tad pap˚lies
izdzÓvot virs saviem violetajiem bezdibeÚiem. Jo rÓts, kas par‚d‚s
aiz zaÔajiem dambjiem un darvotajiem jumtiem, nav nekas cits k‚
daÔa no tevis. Un kas ir aiz visa p‚rÁj‚? Aiz visa p‚rÁj‚, ko tu sauc
par dievu, lielo upi un zvaigznÁm, nakti, spoguli vai kosmosu, EvelÓnu vai Hildu, ñ aiz visa t‚ vienmÁr esi tu. Ledaini vientuÔ. No˛Álojams. Di˛ens.17
Secin‚jumi
V. Borherta un G. ZariÚa cilvÁka esÓbas koncepciju analÓzÁ b˚tisks
ir vÁsturisko un politisko notikumu konteksts. Otrais pasaules kar ñ
l˚zuma punkts ne tikai visas cilvÁces vÁsturÁ, bet arÓ Eiropas kult˚ras un
literat˚ras attÓstÓb‚, jo Ópai tas ir attiecin‚ms uz pÁckara literat˚ru. CilvÁka esÓbas koncepciju paralÁles V. Borherta un G. ZariÚa Ósproz‚ iezÓmÁja abu liktenis vÁsturiskaj‚ ÌÁrsgriezum‚, jo rakstnieki, kas ir bijui
v‚cu armijas karavÓri, ar tekstu starpniecÓbu izvÁrtÁja savu personÓbu un
55
KarÓne Laganovska
rÓcÓbu attiecÓb‚ pret pag‚tnes notikumiem. IndivÓda konflikts ar sabiedrÓbu (past‚vo‚s k‚rtÓbas kritika, vÁrtÓbu p‚rvÁrtÁana) un eksistenci‚la
izdzÓvoanas cÓÚa veidoja iekÁjas pretrunas, kas nereti noveda pie pan‚vÓbas. T‚dÁj‚di kara un pÁckara p‚rdzÓvojumi literat˚r‚ reproducÁjas
k‚ n‚ves ceÔ, kas asociatÓvi atbrÓvo cilvÁku un atver durvis uz m˚˛Óbu:
[ViÚ] bija nog‚jis savu ceÔu uz pasaules galu ñ viÚ bija ieraudzÓjis neb˚tÓbas tukum‚ savas esamÓbas brÓvÓbu.18
CilvÁka parefleksiju, tostarp arÓ paidentit‚ti, sabiedrÓb‚ noteica
nevis viÚa dzÓvesst‚sts, bet gan psihiskais briedums un spÁja ìiedzÓvotiesî
pÁckara laiktelp‚. PretÁj‚ gadÓjum‚ viÚ jut‚s k‚ sveinieks, izstumtais,
vientuÔais, kura priek‚ pavÁr‚s draudos tukums, ko rakstnieki apzÓmÁja
ar t‚diem jÁdzieniem k‚ ìnekasî un ìnekurieneî. CilvÁka liktenis vÁstures
lÓkloËos (neatkarÓgi no t‚, vai tas ir kareivis m‚jupp‚rn‚cÁjs, bÁglis vai
trimdinieks) ir ‚ laika literat˚ru vienojoa tÁma. V. Borherts un G. ZariÚ
rosina lasÓt‚ju p‚rdom‚t, vai ir iespÁjams objektÓvi izvÁrtÁt: cilvÁks kara
laik‚ un p‚rn‚kot m‚j‚s ir upuris vai slepkava, varonis vai antivaronis?
B˚tÓb‚ agrÓnie pÁckara literat˚ras teksti ir fenomen‚las laikmeta liecÓbas, jo tajos ir saglab‚ta t‚ vienreizÁj‚ cilvÁka dom‚anas forma, kas
atkl‚j asi kritisku pag‚tnes uztveri, atspoguÔojumu un izvÁrtÁjumu. Pretstats starp autora s‚kotnÁjo pilsoniski hum‚no uztveri un p‚rdzÓvoto
realit‚ti krasi mainÓja viedokli par pasaules lietu k‚rtÓbu: rakstnieks
nesaudzÓgi demonstrÁ plaisu starp cilvÁku un sabiedrÓbu. Bez il˚zij‚m
tiek atainota pÁckara realit‚te, kad politisk‚s autorit‚tes arÓ pÁc kara
saglab‚ ietekmi valsts politiskaj‚ dzÓvÁ. Kara radÓtais satraukums,
ausmas, neizpratne par daudz‚m liet‚m, kara seku atkl‚sme radÓja cilvÁkos skepsi pret visp‚rÁj‚m hum‚n‚m vÁrtÓb‚m. ProblÁmjaut‚jums,
k‚ sadzÓvot ar vainas apziÚu un atmiÚ‚m, kas ir ‚ laikmeta literat˚ras
zÓme, saglab‚ja aktualit‚ti arvien vÁl n‚kamajos gadu desmitos, jo tas
ciei iesakÚoj‚s cilvÁka apziÚ‚, raisot arvien jaunas diskusijas literat˚r‚,
vÁsturÁ, politik‚.
Рикёр П. Человек как предмет философии. www.bim-bad.ru/biblioteka/
article_full.php?aid=338 (skatÓts 10.01.2014.).
2
Nossak H. E. Die schwache Position der Literatur. Reden und Aufs‰tze. Bonn,
1966, S. 62.
3
ZariÚ G. Trimdas augst‚ dziesma. RÓga: Tilta apg‚ds, 1967, 13. lpp.
4
ZariÚ G. Mieles. DvÁseÔu boj‚ eja. RÓga: Preses nams, 2001, 14. lpp.
5
Walzer H. Taeter: wie aus ganz normalen Menschen Massenmoerder werden.
Frankfurt am Main: Fischer Verlag, 2013, S. 38.
1
56
CilvÁka esÓbas koncepciju paralÁles Volfganga Borherta un Gunta ZariÚa proz‚
Ibid., S. 18.ñ76.
Nossak H. E. Die schwache Position der Literatur. Frankfurt am Main: Suhrkamp, 1966, S. 70.
8
Boherts V. Pa garo, garo ielu. RÓga: Liesma, 1981, 98. lpp.
9
Turpat, 80. lpp.
10
Turpat, 39. lpp.
11
ZariÚ G. Mieles. DvÁseÔu boj‚ eja. RÓga: Preses nams, 2001, 10. lpp.
12
ZariÚ G. Dieva mÁrkaÌis. Tikai viena kÔ˚da. Mineapole: Tilts, 1959, 106. lpp.
13
Borherts V. Pa garo, garo ielu: T‚ds ir m˚su manifests. RÓga: Liesma, 1981,
243. lpp.
14
ZariÚ G. CeÔ uz pasaules galu. Mineapole: Tilts, 1962, 57. lpp.
15
Turpat, 8. lpp.
16
Turpat, 72. lpp.
17
Borherts V. Pa garo, garo ielu. RÓga: Liesma, 1981, 242. lpp.
18
ZariÚ G. CeÔ uz pasaules galu. Mineapole: Tilts, 1962, 59. lpp.
6
7
LITERAT¤RA
Borherts V. Pa garo, garo ielu. RÓga: Liesma, 1981.
Nossak H. E. Die schwache Position der Literatur. Reden und Aufs‰tze. Frankfurt am Main: Suhrkamp, 1966.
ZariÚ G. CeÔ uz pasaules galu. Mineapole: Tilts, 1962.
ZariÚ G. Dieva mÁrkaÌis. Tikai viena kÔ˚da. Mineapole: Tilts, 1959.
ZariÚ G. Mieles. DvÁseÔu boj‚ eja. RÓga: Preses nams, 2001.
ZariÚ G. Trimdas augst‚ dziesma. PilsÁta: Tilta apg‚ds, 1967.
Walzer H. Taeter: wie aus ganz normalen Menschen Massenmoerder werden.
Frankfurt am Main: Fischer Verlag, 2013.
Рикёр П. Человек как предмет философии. www.bim-bad.ru/biblioteka/
article_full.php?aid=338 (skatÓts 10.01.2014.).
57
KatrÓne TuËa
ATTIECŒBAS AR PATIESŒBU
ANTONIO BUERO VALJEHO LUG¬ LIESMOJO–¬ TUMSA
UN GUN¬RA PRIEDES DARB¬ SMARfiO S«NES
Summary
Relationship with the Truth in the Play ëIn the Burning Darknessí
by the Spanish Dramatist Antonio Buero Vallejo and ëMushrooms
Smellí by the Latvian Playwright Gun‚rs Priede
The choice of two 20th century playwrights coming from so different
cultures is based on various similarities we can find in their private and
artistic biographies. Both of them experienced the horrors of the war
and for the major part of their lives they were forced to live in the society
that was under a repressive regime, characterized by the atmosphere of
propaganda, lie, and hypocrisy. Already with their first plays both Buero
Vallejo and Gun‚rs Priede came onto the scene of the national drama as
the authors that had something new to say. Their innovative approach
encompassed searching for new themes that would reflect and correspond
to the real concerns of the people as well as search for new aesthetic
forms. Both authors share a humanistic view of the world and a strong
commitment to society. Although Buero Vallejo and Gun‚rs Priede enjoyed the success of their artistic work, they also had to experience the
bitterness of having some of their plays forbidden by censorship. Truth
and humanís relationship with truth appear to be the central theme,
approached from different points of view, in both of the authorsí plays.
The plays deal with different dimensions of truth: the truth in the
metaphysical sense of the word ñ as the custodian of the secrets about
the essence of human being; the truth seen in the light of the moral and
ethic categories, that is, in the context of the humanís individual choice;
the truth or, to be more exact, sincerity, as a basis of comprehension
and confidence in the interpersonal relations.
Key-words: human, search, sincerity, truth, faithful
58
AttiecÓbas ar patiesÓbu Antonio Buero Valjeho lug‚ ìLiesmojo‚ tumsaî...
*
Ievads
Antonio Buero Valjeho (Antonio Buero Vallejo) un Gun‚rs Priede ñ
divi 20. gadsimta autori, sp‚nis un latvietis, kurus vieno laikmets. Abiem
rakstniekiem bÁrnÓbas, jaunÓbas gadus lemts vadÓt kara un pÁckara laik‚,
lai gan A. B. Valjeho o realit‚ti iepazÓst skaudr‚k: no 1936. lÓdz 1939. gadam viÚ piedal‚s Sp‚nijas pilsoÚu kar‚. 1937. gad‚ MadridÁ tiek noauts
tÁvs, ar kuru dramaturgam bijuas Ôoti cieas un sirsnÓgas attiecÓbas.
Divus gadus vÁl‚k, iest‚joties Franko re˛Ómam, A. B. Valjeho tiek piespriests n‚vessods. VÁl‚k gan tas tiek mÓkstin‚ts, un seus n‚kamos gadus
dramaturgs pavada da˛‚d‚s ieslodzÓjuma viet‚s. PÁc izn‚kanas brÓvÓb‚
autors pievÁras dramaturÏijai.1 –Ó s‚pÓg‚ pieredze, paa piedzÓvot‚s un
citu cilvÁku fizisk‚s un garÓg‚s cieanas ietekmÁ gan pirm‚s, gan turpm‚ko lugu tapanu.
Cits abus dramaturgus vienojoais aspekts ir tas, ka abi lielu daÔu
m˚˛a spiesti dzÓvot autorit‚ra un totalit‚ra re˛Óma apst‚kÔos, kam, dom‚jams, arÓ bijusi b˚tiska loma viÚu radoaj‚ biogr‚fij‚. Apk‚rt valdo‚s
liekulÓbas un propagandas melu gaisotne, Ìiet, vÁl jo skaudr‚k liek izjust
nepiecieamÓbu pÁc patiesuma, patiesÓbas meklÁanas.
A. B. Valjeho un G. Priedes lugu nozÓme sava laika nacion‚laj‚ dramaturÏij‚ un te‚trÓ pÁtnieku un skatÓt‚ju vÁrtÁjum‚ ir lÓdzÓga. Abi piedzÓvojui, ka viÚu darbi daudz iestudÁti un spÁjui Ôoti personiski uzrun‚t
skatÓt‚jus. Taj‚ pa‚ laik‚ ir arÓ cenz˚ras aizliegumu dÁÔ neizdoti un
neiestudÁti darbi. Jau ar sav‚m pirmaj‚m lug‚m, kas non‚k lÓdz skatÓt‚jiem, A. B. Valjeho un G. Priede ñ katrs savas valsts nacion‚laj‚ dramaturÏij‚ ñ ievie ko jaunu, proti, tolaik te‚trim neraksturÓgu patiesumu.
A. B. Valjeho gan to izdara daudz drosmÓg‚k. ViÚa luga K‚du k‚pÚu
st‚sts, kas tiek iestudÁta 1949. gad‚ MadridÁ, krasi kontrastÁ ar tolaik
sp‚Úu te‚trÓ valdoo tendenci, bÁgot no ikdienas realit‚tes, prim‚ri izklaidÁt skatÓt‚ju. Luga p‚rsteidz ar skarbu pÁckara Sp‚nijas sabiedrÓbas tuvpl‚nu, atkl‚jot divu ÏimeÚu bezcerÓgo dzÓvi trÓs paaud˛u garum‚ materi‚li
un mor‚li gr˚tos un, Ìiet, absol˚ti nep‚rvaramos apst‚kÔos.2
G. Priede ar lugu Jaun‚k‚ br‚Ôa vasara, ko 1956. gad‚ Dailes te‚trÓ
iestudÁ PÁteris PÁtersons, r‚da savu patiesÓbas ceÔu ñ nemeklÁjot jaunus
˛anrus, bet gan izmantojot re‚lus, daudzveidÓgus sava laika cilvÁku prototipus, nevis plakanus, shematiskus, deklaratÓv‚s fr‚zÁs run‚jous tÁlus,
k‚di tolaik nereti sastopami latvieu oriÏin‚ldramaturÏij‚.3
Dramaturgus vieno arÓ hum‚nais pasaules skatÓjums, kas netie‚
veid‚ atkl‚jas abu daiÔradÁ un atkl‚ti pausts intervij‚s vai publicistik‚.
59
KatrÓne TuËa
PatiesÓgums k‚ estÁtisks un stilistisks paÚÁmiens, k‚ uzticÓba dzÓvei,
kas izpau˛as re‚lpsiholoÏisk‚ raksturu tÁlojum‚, ir b˚tisks gan A. B. Valjeho, gan G. Priedem. DzÓvÁ noskatÓto, paa redzÁto un piedzÓvoto ñ to
latvieu dramaturgs atzÓst par savu impulsu rakstÓanai.4 ArÓ A. B. Valjeho
uzst‚j, ka dramaturgam ir j‚balst‚s taj‚, kas redzams un pazÓstams, lai
pÁtÓtu to, ko neredzam un nepazÓstam.5 PatiesÓba un cilvÁks ir nozÓmÓga
tÁma gan A. B. Valjeho lug‚ Liesmojo‚ tumsa, gan G. Priedes darb‚
Smar˛o sÁnes.
PatiesÓbas meklÁjumi k‚ cilvÁka b˚tÓbas pamats A. B. Valjeho lug‚
Liesmojo‚ tumsa
A. B. Valjeho luga Liesmojo‚ tumsa, kas uzrakstÓta 1946. gad‚ un
ir viÚa pirmais darbs, top, kad dramaturgam ir trÓsdesmit gadu. G. Priede
cenz˚ras aizliegto darbu Smar˛o sÁnes uzrakstÓja 1967. gad‚, trÓsdesmit
deviÚu gadu vecum‚.
A. B. Valjeho lugai piemÓt ievÁrojami augst‚ka visp‚rin‚juma pak‚pe
nek‚ G. Priedes darbam. Tas pirm‚m k‚rt‚m izriet jau no lugas ˛anra ñ
t‚pat k‚ visi A. B. Valjeho darbi, arÓ luga Liesmojo‚ tumsa ir traÏÁdija.
Pats dramaturgs par traÏÁdijas un dramaturÏijas uzdevumu un b˚tÓbu
uzskata jaut‚jumu uzdoanu: par cilvÁka dabu, viÚa dziÔ‚ko b˚tÓbu un
vietu pasaulÁ; par to, kas st‚v p‚ri cilvÁka gribai. A. B. Valjeho nekad
neaprobe˛ojas tikai ar interesi par konkrÁta vÁsturiska laikmeta izraisÓt‚m kolÓzij‚m un to ietekmi uz cilvÁku, tomÁr dramaturgs nenoliedz, ka
nereti k‚du vÁsturisku, politisku cerÓbu zaudÁana savijas ar traÏisma
izj˚tu, kas sakÚojas pa‚ cilvÁka esamÓbas b˚tÓb‚, un par to j‚run‚ arÓ
dramaturÏij‚.6 T‚dÁj‚di liel‚ko daÔu dramaturga lugu iespÁjams skatÓt
vair‚k‚s dimensij‚s: personiskaj‚, sabiedriskaj‚, sabiedriski politiskaj‚,
mor‚li Átiskaj‚, metafiziskaj‚ dimensij‚, jo t‚s visas autoram Ìiet svarÓgas.
Lugas Liesmojo‚ tumsa darbÓba risin‚s pansion‚t‚ akliem jaunieiem. Pansion‚t‚ valda neÓsts, vadÓbas uzspiests uzspÁlÁts optimisms,
izlikan‚s ñ it k‚ jaunieu aklums nemaz neeksistÁtu un neb˚tu traucÁjos.
Pau akluma ignorÁana ir veids, k‚ tikt ar to gal‚. Jauniei dzÓvo il˚zij‚s
par savu patieso st‚vokli, nemaz neilgojoties pÁc iespÁjas redzÁt, lÓdz
pansion‚t‚ ierodas Ignasio, kur nenogurstoi pau˛ savas neremdin‚m‚s
alkas pÁc gaismas. ViÚ nost‚jas pret meliem, dumpÓgi atk‚rtojot ñ patiesÓba ir t‚da, ka mÁs esam akli. ViÚa antagonists, ar ko Ignasio cÓn‚s arÓ
par pansion‚t‚ dzÓvojo‚s meitenes Huanas mÓlestÓbu, ir pansion‚ta
paraugaudzÁknis Karloss. Lugas beig‚s Karloss mÓklainos apst‚kÔos nogalina Ignasio, taËu to nevar uztvert nedz k‚ viÚa uzvaru, nedz konflikta
60
AttiecÓbas ar patiesÓbu Antonio Buero Valjeho lug‚ ìLiesmojo‚ tumsaî...
atrisin‚jumu, jo lÓdz ar Ignasio n‚vi Karloss it k‚ p‚rÚem viÚa iekÁjo
trauksmi, nemieru un ilgas pÁc acu gaismas.
Person‚˛u veselÓbas traucÁjumi ñ aklums, kurlums, nepr‚ts ñ ir bie˛a
par‚dÓba A. B. Valjeho darbos un pieÔauj da˛‚das interpret‚cijas iespÁjas.
Jaunieu aklumu lug‚ Liesmojo‚ tumsa var uztvert k‚ atg‚din‚jumu
par cilvÁka eksistenci‚lo vientulÓbu ñ savstarpÁj‚s komunik‚cijas problÁm‚m, nespÁju pa Óstam vienam otru ieraudzÓt, saprast, iepazÓt un uzticÁties; k‚ simbolu cilvÁka ierobe˛ojumiem un viÚa sare˛ÏÓtaj‚m attiecÓb‚m ar patiesÓbu: gandrÓz nep‚rvaramo tendenci tiekties pÁc t‚s, no vienas
puses, un ierobe˛ot‚m spÁj‚m to izdibin‚t, izzin‚t ñ no otras. Tas ir
jaut‚jums arÓ par cilvÁka spÁju vai nespÁju nost‚ties aci pret aci ar patiesÓbu par sevi.
Neraugoties uz A. B. Valjeho lugai raksturÓgo simbolismu, raksturu
tÁlojum‚ un vides atspoguÔojum‚ dramaturgs ir Ôoti konkrÁts, jo viÚa
p‚rliecÓba ir, ka arÓ m˚˛Ógie jaut‚jumi un sabiedrÓbas problÁmas ir j‚iemieso caur konkrÁtiem cilvÁkiem konkrÁt‚ konflikt‚, nevis ar didaktiskiem paÚÁmieniem, balstoties uz racionalizÁtiem visp‚rin‚jumiem.7 Ne
velti, kad 1994. gad‚ A. B. Valjeho Liesmojoo tumsu Jaunaj‚ RÓgas
te‚trÓ iestudÁ Alvis Hermanis, re˛isoram, kas tolaik aizr‚vies ar form‚li
estÁtiskiem meklÁjumiem, tas nozÓmÁ pievÁranos smalkam, niansÁtam
re‚lpsiholoÏiskam te‚trim.8
PatiesÓba cilvÁka izvÁles kontekst‚ G. Priedes lug‚ Smar˛o sÁnes
A. B. Valjeho daiÔrade, jau s‚kot ar viÚa pirmo lugu, kontrastÁ ar
kopÁjo t‚ laika Sp‚nijas te‚tros redzamo iestudÁjumu inton‚ciju. J. Priedes luga Smar˛o sÁnes, kas tapusi 1967. gad‚, pieder darbiem, kas iezÓmÁ
jaunu pavÁrsienu arÓ paa dramaturga liter‚raj‚ attÓstÓb‚. G. Priede lug‚s
p‚rst‚v gaio, apliecinoo lÓniju, risina t‚ saucam‚s jaunatnes tÁmas.
Kad viÚa paa jaunÓbas optimisms pierimst un dramaturgs sedesmito
gadu s‚kum‚ s‚k izjust nepiecieamÓbu rakstÓt nedaudz cit‚d‚k‚ inton‚cij‚ ñ kritisk‚k, pievÁroties problÁm‚m, kas saistÓtas ar cilvÁka personÓbas un apk‚rtÁj‚s soci‚l‚s vides attiecÓb‚m ñ, ne te‚tri, ne arÓ kritiÌi
un publika tam, Ìiet, Ósti nav gatavi.9
PretÁji A. B. Valjeho darbam, kas ir ar izteikti visp‚rcilvÁcisku raksturu, nepiesaistÓts konkrÁtam laikmetam, videi un tautai, G. Priedes
luga, kaut arÓ t‚s centr‚lais jaut‚jums par patiesÓbas un melu, atkl‚tÓbas
un liekulÓbas konfliktu b˚s aktu‚ls vienmÁr, nesaraujami saistÓta ar savu
laiku (tiek minÁti t‚ laika soci‚lpolitisk‚s dzÓves konkrÁti notikumi ñ
aizliegums svinÁt J‚Úus, HruËova kukur˚zas epopeja). Lug‚ aprakstÓtas
61
KatrÓne TuËa
viesÓbas elites funkcion‚ra K‚rÔa RaubÁna jubilej‚ viÚa savrupm‚j‚, kur
liekulÓbas un melu, savtÓguma un cinisma atmosfÁr‚ notiek dejoana
p‚ri lÓÌiem. Proti, pagrabst‚v‚ atrodas pie jubil‚ra ciemos atn‚kusÓ, bet
viÚu t‚ arÓ nesastapusÓ, negaidÓti mirusÓ jaunÓbas dienu draudzene Mirdza
KÁlerte, ar ko abi, k‚ sav‚ kritik‚ raksta te‚tra zin‚tniece Silvija Freinberga, kop‚ cÓnÓjuies par cilvÁku laimi un vienlÓdzÓbu un kura atÌirÓb‚
no K‚rÔa RaubÁna savus ide‚lus un sirdsapziÚas tÓrÓbu ir spÁjusi saglab‚t.10
Lai neizboj‚tu svinÓbas, vec‚ RaubÁna Ïimene ñ ne bez konsultÁan‚s ar
Ëekistu un ìÏimenes drauguî ZariÚu ñ nolemj faktu par miruo noklusÁt.
Tam k‚ augst‚k‚ mÁr‚ necilvÁcÓgai, amor‚lai rÓcÓbai dumpinieciski pretÓ
nost‚jas Anna ñ RaubÁna mazmeita, kas no jaun‚s paaudzes ir vienÓg‚
Mirdzas KÁlertes garÓg‚ mantiniece.
Jau pats lug‚ aprakstÓtais notikums ñ dejoana p‚ri lÓÌiem k‚ cilvÁku
(Mirdza KÁlerte ir viena no daudzajiem) idejas, ide‚la un cilvÁcÓbas mirstÓgaj‚m atliek‚m ñ piedod darbam zin‚mu absurda inton‚ciju. Jaunatnes
te‚tra izr‚dÁ 1987. gad‚, divdesmit gadus pÁc lugas tapanas, re˛isors
OÔÏerts Kroders o noskaÚu pastiprina vÁl vair‚k ñ aktierspÁlÁ tiek pielietoti groteskas un absurda elementi, t‚dÁj‚di main‚s lugas ˛anrs ñ t‚
vairs nav dr‚ma, bet gan traÏifarss. VÁstÓjums paplain‚ts, izmantojot
kinohronikas, kas tiek demonstrÁtas uz projektora ekr‚na skatuves dziÔum‚ un, run‚jot Valdas »akares v‚rdiem, precizÁ, visp‚rina, uzr‚da
cÁloÚus un komentÁ sekas.11
1987. gada izr‚de pirm‚m k‚rt‚m izskan k‚ p‚rmetums totalit‚r‚
re˛Óma veiktajiem noziegumiem un p‚ridarÓjumam pret vÁsturisko patiesÓbu, to noklusÁjot un sagrozot. Lug‚ savuk‚rt liel‚ka uzmanÓba tiek
pievÁrsta cilvÁka personiskajai izvÁlei un atbildÓbai par savas patÓbas
kodola nezaudÁanu, respektÓvi, par palikanu uzticÓgam sev un saviem
ide‚liem.12 Augst‚kais atskaites punkts ir cilvÁka sirdsapziÚa. LÓdz‚s
sirdsapziÚas jÁdzienam lug‚ tiek lietots v‚rds ìcilvÁcÓbaî. Lai viÚa nedom‚, ka m˚su m‚j‚ ovakar nebija neviena cilvÁka13, saka Anna, gribÁdama braukt pie ElfrÓdes Caunes, lai b˚tu ar viÚu kop‚, kad m˚˛Ób‚
aizg‚jis viÚai tuvs cilvÁks ñ Mirdza KÁlerte, ko p‚rÁjie vienk‚ri ignorÁ,
virs viÚas galvas turpinot griezt valsi. NezaudÁt cilvÁcÓbu nozÓmÁ ieklausÓties sav‚ sirdsapziÚas balsÓ, kas ir tas pats, kas atzÓt patiesÓbu un palikt
tai uzticÓgam.
A. B. Valjeho un G. Priede ir hum‚nisti gan dzÓvÁ, gan m‚ksl‚. Sp‚Úu
dramaturgs atzÓst, ka rakstÓt viÚu motivÁ ticÓba cilvÁkam, viÚa spÁjai
nost‚ties p‚ri visdr˚m‚kajiem apst‚kÔiem un b˚t spÁjÓgam uz paaizliedzÓgu un cildenu rÓcÓbu pat vissmag‚kaj‚s situ‚cij‚s (to apliecina arÓ
p‚ris epizodes, ko viÚ min intervij‚s, atceroties savu ieslodzÓjumu).
62
AttiecÓbas ar patiesÓbu Antonio Buero Valjeho lug‚ ìLiesmojo‚ tumsaî...
A. B. Valjeho atzÓst, ka cer un tic cilvÁkam, t‚pat k‚ t‚d‚m kategorij‚m
k‚ patiesÓba, skaistums, godapr‚ts un brÓvÓba.14 Dramaturga hum‚nie
uzskati liek dom‚t, ka patiesÓbai viÚa pasaules tvÁrum‚ un darbos ir
ciea saistÓba arÓ ar G. Priedes lugas sakar‚ minÁto jÁdzienu ìcilvÁcÓbaî,
kas darb‚ ieg˚st mor‚li Átiskas kategorijas nozÓmi. Karloss nogalina Ignasio, kas ir amor‚la, necilvÁcÓga rÓcÓba. Ignasio k‚ Karlosa pretmeta galven‚ ÓpaÓba ir viÚa tiekan‚s redzÁt, izzin‚t patiesÓbu, kas A. B. Valjeho
lug‚ tomÁr ir metafizisks lielums un vÁrtÓba. Nogalinot Ignasio, Karloss
pirm‚m k‚rt‚m cenas atbrÓvoties no t‚ nemiera, ko Ignasio alkas pÁc
gaismas iesÁjuas gan pa‚ Karlos‚, gan citos pansion‚ta iemÓtniekos.
Tikpat traÏiska un necilvÁcÓga k‚ pati slepkavÓba ir arÓ t‚s motiv‚cija,
proti, Ignasio vÁlme nokaut paam savu tiekanos pÁc patiesÓbas, un
tiei vÁlmÁ tai tuvoties slÁpjas cilvÁka patÓbas kodols.
Lugas Smar˛o sÁnes otraj‚ cÁlien‚ starp JurÏi un SÓmani ñ diviem
jaunieiem, Annas un viÚas m‚sas draugiem, kas arÓ ieraduies uz vec‚
funkcion‚ra jubileju, ñ izceÔas diskusija par to, k‚ reaÏÁt uz absurdu un
meliem, ko indivÓdam no augas uzspie˛ totalit‚ra vara. Sarun‚ izkristalizÁjas divi veidi, k‚ cÓnÓties par patiesÓbu un nepadoties meliem: skaÔais
un klusÁjoais protests. JurÏis, puisis no laukiem (tas viÚam dod iespÁju
zin‚m‚ mÁr‚ aizbÁgt, norobe˛oties no sabiedrÓbas, kurai vara uzspiedusi
savas nejÁdzÓbas) nor‚da, ka valdo‚s varas main‚s, bet cilvÁki ar ikdienas
dzÓvi, darbu un mÓlestÓbu paliek. ViÚ pied‚v‚ apiet bezjÁdzÓbas, pret
t‚m skaÔi neuzst‚joties, bet rÓkoties saskaÚ‚ ar patiesÓbu (tas nozÓmÁ
pirmaj‚s rind‚s varas vÓru priekam st‚dÓt Latvijas klimatam nepiemÁroto
kukur˚zu, bet t‚l‚kaj‚s atst‚t ‚boliÚu). SÓmanis, kur lug‚ zin‚m‚ mÁr‚
p‚rst‚v radoo personÓbu, uzst‚j, ka pret nepatiesÓbu un netaisnÓbu ir
j‚iest‚jas arÓ skaÔi, v‚rdiski. –is ir jaut‚jums par m‚kslinieka atbildÓbu
sabiedrÓbas priek‚, un tas bijis j‚uzdod arÓ paiem lugu Liesmojo‚ tumsa
un Smar˛o sÁnes autoriem.
Lai arÓ vair‚k sekund‚ri, patiesÓbas tÁma G. Priedes lug‚ tiek atkl‚ta
arÓ cilvÁcisko attiecÓbu kontekst‚. Drosme b˚t patiesam ir k‚ savstarpÁj‚s
sapraan‚s un uzticÁan‚s pamats. Lug‚ dumpÓg‚ patiesÓbas aizst‚ve
Anna iemÓlas Aivar‚ tiei viÚa spÓtÓg‚s, pat bezkaunÓg‚s atkl‚tÓbas dÁÔ.
Tas Annai ir jauns un valdzinos ñ viÚ uzdroin‚s run‚t patiesÓbu. VÁl‚k
tomÁr atkl‚jas, ka personiskaj‚ dzÓvÁ viÚam Ós atkl‚tÓbas tr˚kst, jo Aivars
nav varÁjis sad˚oties pateikt Annai, ka ir precÁjies un ir triju bÁrnu
tÁvs.
Gan sp‚Úu dramaturga A. B. Valjeho darb‚ Liesmojo‚ tumsa, gan
latvieu dramaturga G. Priedes lug‚ Smar˛o sÁnes patiesÓba tiek atkl‚ta
da˛‚dos aspektos: patiesÓba, kas ir traucÁjoa, jo ir s‚pÓga vai neÁrta;
63
KatrÓne TuËa
patiesÓba metafizisk‚ izpratnÁ; patiesÓba cilvÁku savstarpÁjo attiecÓbu
lÓmenÓ ñ k‚ uzticÁan‚s pamats; viena cilvÁka alkas pÁc patiesÓbas, kas,
non‚kot sadursmÁ ar cita cilvÁka nevÁlÁanos meklÁt vai redzÁt patiesÓbu,
noved pie vientulÓbas ñ pie t‚, ka cilvÁki Ìiras vai arÓ nekad nesatiekas;
vÁsturisk‚ patiesÓba; b˚t patiesam pirm‚m k‚rt‚m paam pret sevi, k‚
sevis un savÁjo nenoliegana.
Secin‚jumi
Antonio Buero Valjeho lug‚ Liesmojo‚ tumsa un Gun‚ra Priedes
darb‚ Smar˛o sÁnes patiesÓba atkl‚ta k‚ kategorija, kas nesaraujami
saistÓta ar cilvÁku, viÚa attiecÓb‚m gan paam ar sevi, gan ‚rpasauli.
PatiesÓbas tÁma A. B. Valjeho lug‚ tiek risin‚ta augst‚k‚ visp‚rin‚juma
pak‚pÁ, tai piemÓt visp‚rcilvÁcisk‚ks raksturs nek‚ G. Priedes lug‚, kas
vair‚k piesaistÓta konkrÁtam laikmetam un videi.
A. B. Valjeho darb‚ patiesÓba tiek skatÓta k‚ cilvÁka patÓbas noslÁpuma glab‚t‚ja. PatiesÓbas meklÁjumi atkl‚ti k‚ viens no b˚tisk‚kajiem
cilvÁka raksturlielumiem. Past‚v da˛‚di veidi, k‚ veidot attiecÓbas ar
patiesÓbu: tiekties pÁc t‚s, izlikties to neredzam, negribÁt to meklÁt vai
pat bÁgt no t‚s. CilvÁka alkas pÁc patiesÓbas, no vienas puses, un viÚa
ierobe˛ot‚s iespÁjas tai tuvoties un to izzin‚t, no otras, ir A. B. Valjeho
lugas centr‚l‚ tÁma.
G. Priedes lug‚ Smar˛o sÁnes jaut‚jums par patiesÓbu ir ciei saistÓts
ar mor‚li Átisko dimensiju. B˚t patiesam paam pret sevi, savu sirdsapziÚu
nozÓmÁ nezaudÁt cilvÁcÓbu. G. Priede patiesÓbas tÁmu atkl‚j vÁsturisk‚s
patiesÓbas, cilvÁka individu‚l‚s izvÁles un cilvÁcisko attiecÓbu kontekst‚.
Antonio Buero Vallejo. http://www.cervantesvirtual.com/portales/antonio_
buero_vallejo/autor_cronologia/ (accessed 21.12.2013.).
2
La figura de Buero Vallejo en el teatro español posterior a la guerra civil.
http://www.edu.xunta.es/centros/iesastelleiras/?q=system/files/La+figura+de+
Buero....pdf (accessed 21.12.2013.).
3
Radzobe S. CilvÁks un laiks Gun‚ra Priedes lug‚s. RÓga: Zin‚tne, 1982, 22. lpp.
4
Turpat, 15. lpp.
5
MonleÛn J. Sobre el realismo de Buero. La puertas del drama Nr. 2, 2000, p. 6.
6
Buero Vallejo A. El teatro de Buero Vallejo visto por Buero Vallejo.
http://1.www.cervantesvirtual.com/obra-visor/el-teatro-de-buero-vallejo-vistopor-buero-vallejoó0/html/ (accessed 21.12.2013.).
7
Ibid., p. 7.
1
64
AttiecÓbas ar patiesÓbu Antonio Buero Valjeho lug‚ ìLiesmojo‚ tumsaî...
ZariÚa G. Jaunais RÓgas te‚tris. Latvijas te‚tris 20. gs. 90. gadi un gadsimtu
mija. RÓga: Zin‚tne, 2007, 234. lpp.
9
Radzobe S. CilvÁks un laiks Gun‚ra Priedes lug‚s. RÓga: Zin‚tne, 1982, 98. lpp.
10
Freinberga S. Ar dziÔuma skatu jeb izr‚de par biedru ZariÚu. CÓÚa 1988. gada
1. decembris.
11
»akare V. Asa, svaiga smar˛a. Literat˚ra un M‚ksla 1988. gada 21. oktobris.
12
Radzobe S. CilvÁks un laiks Gun‚ra Priedes lug‚s. RÓga: Zin‚tne, 1982, 98. lpp.
13
Priede G. SÁnes un siens. Lugu izlase. RÓga: Liesma, 1988, 90. lpp.
14
Buero Vallejo A. El teatro de Buero Vallejo visto por Buero Vallejo.
http://1.www.cervantesvirtual.com/obra-visor/el-teatro-de-buero-vallejo-vistopor-buero-vallejoó0/html/ (accessed 21.12.2013.).
8
LITERAT¤RA
Buero Vallejo A. El teatro de Buero Vallejo visto por Buero Vallejo.
http://1.www.cervantesvirtual.com/obra-visor/el-teatro-de-buero-vallejo-vistopor-buero-vallejoó0/html/ (accessed 21.12.2013.).
»akare V. Asa, svaiga smar˛a. Literat˚ra un M‚ksla 1988. gada 21. oktobris.
Freinberga S. Ar dziÔuma skatu jeb izr‚de par biedru ZariÚu. CÓÚa 1988. gada
1. decembris.
La figura de Buero Vallejo en el teatro español posterior a la guerra civil.
http://www.edu.xunta.es/centros/iesastelleiras/?q=system/files/La+figura+de+
Buero....pdf (accessed 21.12.2013.).
MonleÛn J. Sobre el realismo de Buero. La puertas del drama Nr. 2, 2000, pp. 5ñ11.
Priede G. SÁnes un siens. Lugu izlase. RÓga: Liesma, 1988.
Radzobe S. CilvÁks un laiks Gun‚ra Priedes lug‚s. RÓga: Zin‚tne, 1982.
ZariÚa G. Jaunais RÓgas te‚tris. Latvijas te‚tris 20. gs. 90. gadi un gadsimtu
mija. RÓga: Zin‚tne, 2007.
65
ElÓna KokareviËa
MODERNIT¬TE UN CILV«KS: JURA KRONBERGA
DZEJAS DINAMIKA KULT¤RAS SIST«MU ASPEKT¬
Summary
Modernity and Person: Dynamics of Juris Kronbergsí Poetry in the
Aspect of Cultural Systems
Modernity as a philosophical concept is not homogeneous ñ developing since Renaissance (though there have been different starting points
marked in different sources) it has experienced both crises and growth;
however, it has not stopped to exist ñ some researchersí proposed concept
of post-modernity is questionable. The modern person, his / her comprehension of the world have developed directly from the framework of
modernity ñ it is a definite, historically developed model, which forms
the perception of the modern humanís entity. It is interesting that features
of modernity or its concept, its stability, which, however, is not constant,
allow to talk about the newest cultural systems ñ Postmodernism, Neomodernism, and Post-postmodernism ñ and their elements in the poetry
of Juris Kronbergs. His poetry has developed dynamically beside those
cultural systems, and influence of them manifests itself in the worldview
of his poetry persona, who dynamically passes through different viewpoints that are typical of himself. Thus, through the poetry it is possible
to observe how the modern person looks onto the world, what s/he sees
in it and what role in creating this meaning is played by the newest
cultural systems of modernity.
Key-words: human, modernity, poetry, cultural systems, sense of
the world, dynamics, Juris Kronbergs
*
Ievads
Jura Kronberga dzej‚ iespÁjams nodalÓt trÓs kult˚ras sistÁmu posmus,
kas secÓgi nomainÓjui viens otru, veidojot noteiktu dzejas dinamiku,
kas ietver hronoloÏisku un neizbÁgamu pasaules skata maiÚu. Ir iespÁjams
run‚t par ‚d‚m kult˚ras sistÁm‚m: postmodernisms, neomodernisms
un postpostmodernisms. Ja eksistÁ zin‚ms priekstats, kas ir postmodernisms, neomodernisms un postpostmodernisms varÁtu b˚t sve‚kas kul66
Modernit‚te un cilvÁks: Jura Kronberga dzejas dinamika kult˚ras sistÁmu aspekt‚
t˚ras sistÁmas. Neomodernisma koncepts ietver ideju par postmodernisma alternatÓvu, balstoties uz faktu, ka ne visas par‚dÓbas, kas tiek
saistÓtas ar postmodernisma jÁdzienu, atkl‚j postmodernismam atbilstoas pazÓmes. T‚d‚ veid‚ tiek aktualizÁts modernisma principu noturÓgums un nemainÓba arÓ pÁc modernisma beig‚m. TaËu, Úemot vÁr‚, ka
Rietumu pasaulÁ par postmodernisma beig‚m run‚ jau no 20. gadsimta
90. gadiem, neomodernismu var uzskatÓt arÓ par p‚rejas posmu starp
postmodernismu un postpostmodernismu, visai pamatoti un veikli radot
tiltu no postmodernism‚ dominÁjo‚s modernisma apstrÓdÁanas uz postpostmodernismam raksturÓgo balstÓanos modernisma konceptos.
J. Kronberga dzeja uzr‚da savdabÓgu modernisma un postmodernisma konceptu saviju, kas veido interesantu dzejas poÁtiku: visai konsekventu tuvin‚anos modernismam, bet ar postmodernismam raksturÓgu
paÚÁmienu izmantoanu (galvenok‚rt ironiju, demokr‚tisko principu
akcentÁanu, apelÁanu pie soci‚l‚s atbildÓbas, hum‚nismu). –o savdabÓgo
par‚dÓbu palÓdz izprast modernit‚tes jÁdziens.
Modernit‚tes nozÓme kult˚ras sistÁmu izpratnÁ
Kult˚ras sistÁmu formÁan‚s proces‚, veidoan‚s, tapanas esencÁ
modernit‚tes jÁdzienam b˚tu j‚atvÁl tikpat k‚ galven‚ loma. Iemesli
‚dai rÓcÓbai ir vair‚ki. Pirmk‚rt, tiei antinomija ìtradicion‚ls ñ modernsî ir iemesls tam, k‚ m˚sdienu cilvÁks izprot un definÁ pasauli sev
apk‚rt, atkl‚jot pretrunas, konsekvences un iespÁju modelÁt attÓstÓbas
scen‚rijus, kas visai precÓzi skar modernisma, postmodernisma, neomodernisma un postpostmodernisma formÁanos. Otrk‚rt, j‚atzÓst, ka
modernit‚tes jÁdzienam ir neatsverama nozÓme k‚da fakta konstat‚cij‚:
k‚ un vai visp‚r iespÁjams ìnodalÓtî da˛‚das kult˚ras sistÁmas, uz k‚diem
principiem balst‚s is dalÓjums, vai tas visp‚r ir pamatots utt. Trek‚rt,
var, protams, izlikties vai pieÚemt, ka da˛‚du kult˚ras sistÁmu vai virzienu ìeksistenceî ir novecojis skats, piemÁram, uz literat˚rzin‚tni, taËu
taj‚ pa‚ laik‚ t‚ds skatÓjums, iespÁjams, ir vienÓgais veids, k‚ pÁtÓt da˛‚dus procesus to dinamik‚. Tas nozÓmÁ, ka, sekojot kult˚ras sistÁmu ìattÓstÓbaiî vai, precÓz‚k, nomaiÚai viena autora poÁtikas ietvaros, iespÁjams
iezÓmÁt ne tikai paa autora poÁtisk‚s dinamikas tendences, bet arÓ viÚa
ìapdzÓvojam‚î laikmeta raksturiezÓmes ñ t‚tad ir iespÁjams ievietot rakstnieka poÁtiku laikmetÓg‚ vidÁ un run‚t par kontekstu: k‚ nor‚da m˚sdienu literat˚ras pÁtnieks Sumans Gupta (Suman Gupta), tiei konteksts
ir viens no auglÓg‚kajiem veidiem, k‚ noteikt, kas literat˚r‚ ir m˚sdienÓgs.1
67
ElÓna KokareviËa
J. Kronberga dzejas cilvÁks pau˛ modernajam cilvÁkam raksturÓgus
domas st‚vokÔus. Katr‚ kr‚jum‚ tie, protams, variÁjas, taËu kopum‚
dzejas cilvÁka pasaulÁ dominÁ modernit‚tes radÓta pasaules uztvere. Proti,
cilvÁces attÓstÓba iedal‚ma (vismaz) div‚s (pamat)kategorij‚s: tradicionalit‚te un modernit‚te. LÓdz apmÁram 16. gadsimtam (citos avotos ñ
lÓdz renesansei) cilvÁki dzÓvoja tradicion‚l‚s dom‚anas ietvaros. Tas
nozÓmÁ, ka cilvÁku attiecÓb‚s valdÓja tradÓcija, ieradums un orientÁan‚s
uz pag‚tni. LÓdz ar zin‚tnisk‚s domas attÓstÓbu, cilvÁka pr‚ta spÁju apzin‚anos is modelis pamaz‚m s‚ka zaudÁt dominÁjoo lomu, t‚ viet‚ n‚kot
modernit‚tei. Protams, arÓ modernit‚tes dominances posm‚ ir eksistÁjuas
un eksistÁ tradicion‚li orientÁtas kult˚ras, taËu p‚rsvaru nosaka varas
un spÁka kategorija jeb politisk‚ dimensija. J‚uzsver, ka modernit‚tes
jÁdziens saist‚ms ar Rietumu pasaules attÓstÓbas tendencÁm. Ja m˚sdien‚s
politisko eliti veido liel‚ piecinieka valstu bloks, tad nenoliedzami glob‚los procesus vada un tajos dominÁ Rietumu dom‚anas modelis, un tas
ir paradokss, jo Austrumu valstÓs liel‚koties past‚v tradicion‚l‚s dom‚anas modelis un to iedzÓvot‚ji p‚rsniedz Rietumu iedzÓvot‚ju skaitu.
TaËu, k‚ zin‚ms, varai piemÓt vair‚k vai maz‚k filozofiska nozÓme, neizmÁr‚ma fiziskos lielumos (ar izÚÁmumiem, protams).
Modernit‚ti veidojoie aspekti ir:
— racion‚l‚s domas attÓstÓba (zin‚tnes nozÓme cilvÁka dzÓvÁ, tehnoloÏisk‚s domas attÓstÓba un dominance, ekspertu viedokÔi, sapr‚ta
triumfs);
— industrializ‚cija ñ kapit‚lisms ñ patÁrÁt‚jsabiedrÓbas raan‚s (attiecÓbu maiÚa starp cilvÁkiem, cit‚da laiktelpas izj˚ta, prece, efektivit‚te,
produktivit‚te, Ìiriskums, nevienlÓdzÓba, diskrimin‚cija, rekl‚ma,
nauda);
— laika un telpas transform‚cijas (koloniz‚cija, urbaniz‚cija). K‚ nor‚da sociologs Zigmunts Baumans (Zygmunt Bauman), urbanizÁt‚s
vidÁs ikdienas baiÔu politika ir tipiska2, jo t‚d‚ veid‚ iespÁjams orientÁties uz liel‚ku p‚rdoanas apjomu. Z. Baumans nodala divus urb‚n‚s publisk‚s telpas veidus: telpas, uz kur‚m skatÓties, un telpas,
kur‚s b˚t iek‚.3 T‚s telpas, uz kur‚m j‚skat‚s, iedve bailes vai
neaicina sevÓ ien‚kt (piemÁram, pilis, valsts iest‚˛u Ákas, slimnÓcas
utt.), savuk‚rt t‚s, kas aicina ien‚kt, pied‚v‚ viltus droÓbas saj˚tu
(piemÁram, lielveikali, izst‚˛u z‚les, t˚risma objekti, kafejnÓcas). PÁc
nodoma taj‚s nevajadzÁtu atrasties tiem, kas nevar neko nopirkt vai
par pakalpojumiem samaks‚t, proti, sabiedrÓbas margin‚liem p‚rst‚vjiem ñ nabadzÓgajiem vai noziedzniekiem (tiem, no kuriem past‚vo‚ iek‚rta ìaicina izvairÓtiesî);
68
Modernit‚te un cilvÁks: Jura Kronberga dzejas dinamika kult˚ras sistÁmu aspekt‚
—
nacion‚lo valstu raan‚s (Ïeogr‚fisko robe˛u p‚rvaldÓana, likumiska, tiesiska pilsoÚu dzÓves p‚rvalde, kontrolÁta ekonomika, kari,
masu cilvÁku iznÓcin‚ana, pilsoÚu / nepilsoÚu attiecÓbas).
Modernit‚tes krÓze?
SavdabÓgi, ka minÁtie modernit‚ti veidojoie elementi m˚sdien‚s
prim‚ri saist‚s ar negatÓvu konot‚ciju, kas pastiprin‚s modernit‚tes k‚
Rietumu produkta uzsvar‚: Rietumu valstu varb˚t ìiedzimt‚î koloni‚lisma stils attiecÓb‚ pret ne-Rietumu valstÓm ar t‚m raksturÓgaj‚m tradicion‚laj‚m kult˚r‚m atspoguÔojas arÓ palaik aktu‚lajos modernit‚tes
un ne-modernit‚tes konfliktos, piemÁram, ASV par notikumiem SÓrij‚
vai savulaik Ir‚kas gadÓjum‚. –ajos un citos notikumos dominÁ ìattÓstÓbas
diskurssî: vÁsturisks konstrukts, kas sakÚojas koloni‚laj‚ fant‚zij‚ par
Rietumu vÁlmi dominÁt p‚r Orient‚lo ìcit‚dÓbuî4.
Modernit‚tes un tradicionalit‚tes sadures m˚sdien‚s, iespÁjams,
signalizÁ par modernit‚tes krÓzi. T‚ saistÓta ar aktu‚lo diskursu par
iespÁjamo modernit‚tes nomaiÚu uz postmodernit‚ti. RespektÓvi, postmodernisms k‚ kult˚ras sistÁma liek dom‚t par modernit‚tes beiganos
un postmodernit‚tes iest‚anos. Ikviena sistÁma, kas sav‚ ilgstamÓb‚
sasniedz iespaidÓgus skaitÔus, pirm‚m k‚rt‚m rada vÁlmi to kritizÁt.
TomÁr t‚di pÁtnieki k‚ Jirgens Haberm‚ss (Jurgen Habermas) un Entonijs
Gidenss (Anthony Giddens) ir nor‚dÓjui, ka run‚t par postmodernit‚tes
iest‚anos ir p‚ragri, lai gan pieÔauj, ka modernit‚tes izj˚t‚ kaut kas ir
mainÓjies. J. Haberm‚ss apgalvo, ka modernit‚te sevi izsmÁlusi jau modernism‚ ñ t‚ avangard‚ un sirre‚lism‚, t‚dÁÔ [..] neierobe˛otas parealiz‚cijas princips, autentiskas papieredzes pieprasÓjums un j˚tÓguma p‚rstimul‚cija ir kÔuvusi par dominÁjou. [..] Kult˚ra t‚s modernaj‚
form‚ rada naidu pret ikdienas dzÓves konvencij‚m un vÁrtÓb‚m, kas
kÔuvuas racionalizÁtas zem ekonomisko un administratÓvo imperatÓvu
spiediena5.
J‚dom‚, ka J. Haberm‚ss aj‚ gadÓjum‚ run‚ par modernit‚tes beig‚m un aizs‚k tÁmu ar iespÁjamo postmodernit‚tes iest‚anos, jo modernit‚te sevi izsmÁlusi modernisma avangarda atk‚rtojum‚ un nespÁj‚ nost‚ties pret modernisma konvencij‚m (autors arÓ nor‚da, ka m˚sdien‚s
past‚v tieksme pÁc atgriean‚s modernism‚, pat pirmsmodernism‚ ñ
AristoteÔa gar‚).6 TaËu j˚tams, ka J. Haberm‚ss liel‚ mÁr‚ run‚ par
modernisma modernit‚ti, postmodernisma modernit‚ti, arÓ m˚sdienu
modernit‚ti. Var pieÚemt, ka katrai kult˚ras sistÁmai varÁtu b˚t savas
69
ElÓna KokareviËa
modernit‚ti raksturojoas pazÓmes un pÁtnieks sprie˛ par modernit‚tes
atÌirÓb‚m da˛‚du kult˚ras sistÁmu ietvaros. M˚sdienu jeb moderno
modernit‚ti, k‚ apgalvo Valensijas universit‚tes sociologs D˛ils Manuels
Ernandezs i Marti (Gil-Manuel Hernandez i Marti), raksturo globaliz‚cija, kas izpau˛as deteritorializ‚cijas proces‚, proti, noteiktu teritoriju
bezrobe˛oan‚ vai sava veida nacion‚lo valstu idejas atcelan‚. TomÁr
pÁtnieks nor‚da, ka taj‚ vienlaicÓgi noris arÓ noteiktu robe˛u iezÓmÁana.7
PÓters BÁrks dÁvÁ Ós par‚dÓbas par kult˚ru homogeniz‚ciju un kontrglobaliz‚ciju, kas izpau˛as k‚ Coca-Cola efekts (kult˚ras amerikaniz‚cija) ñ piederÓbas k‚dai konkrÁtai vietai zaudÁana, ko vislab‚k raksturo
m‚ksla:
Te nav redzama glu˛i vienk‚ri homogeniz‚cija t‚d‚ nozÓmÁ, ka
uz visu p‚rÁjo stilu rÁÌina uzplauktu k‚ds noteikts stils. Toties
redzam daudz komplicÁt‚ku homogeniz‚ciju ñ t‚du, kas citstarp
sevÓ iekÔauj konkurÁjou stilu ñ abstraktu un attÁlojou, op un pop,
un t‚ joproj‚m ñ daudzveidÓbu, turkl‚t tie visi m˚sdien‚s ir m‚ksliniekiem virtu‚li pieejami neatkarÓgi no viÚu atraan‚s vietas. Lok‚l‚ lÓmenÓ te ir vÁrojama heterogeniz‚cija; individu‚l‚ lÓmenÓ ñ te
ir vair‚k izvÁles, vair‚k brÓvÓbas, pla‚kas iespÁjas. Glob‚l‚ lÓmenÓ
tomÁr saman‚m kustÓbu pretÁj‚ virzien‚, daudzveidÓbas saaurin‚anos.8
Savuk‚rt kontrglobaliz‚cija ietver pretÁju procesu, kas var past‚vÁt
vienlaicÓgi ar homogeniz‚ciju ñ pretoanos ai glob‚lajai kult˚rai, iekapsulÁjoties tradicion‚laj‚ identit‚tÁ, cenoties kavÁt attÓstÓbu. Nav noliedzams, ka ie procesi ciei saistÓti ar postmodernismu, tam raksturÓgo
globaliz‚cijas tendenci, kas tehnoloÏisk‚s un ekonomisk‚s attÓstÓbas ‚trgait‚ arvien pastiprin‚s un dominÁ arÓ m˚sdien‚s ñ laik‚, kur‚ par postmodernismu j‚run‚ jau pag‚tnes form‚. T‚ ir vÁl viena liecÓba kult˚ras
sistÁmu mainÓgumam modernit‚tes attÓstÓbas ietvaros.
E. Gidenss apgalvo, ka Ára, kur‚ dzÓvojam, nav dÁvÁjama par postmodernit‚ti, bet gan par vÁlÓno modernit‚ti. Taj‚ pa‚ laik‚ autors nenoliedz
postmodernismam raksturÓgo skepsi pret metanaratÓviem, paaugstin‚to
virspusÓbu, patÁrnieciskumu, taËu viÚ nor‚da, ka, lai arÓ eksistÁ kaut
kas postmodernismam raksturÓgs, tas nav ‚rpus modernit‚tes.9 E. Gidenss
iezÓmÁ modernit‚tes ilgstamÓbas periodiz‚ciju:
— agr‚ modernit‚te ñ no 1500. lÓdz 1789. gadam;
— klasisk‚ modernit‚te ñ 19. gadsimts;
— vÁlÓn‚ modernit‚te ñ no 1900. lÓdz 1989. gadam.10
70
Modernit‚te un cilvÁks: Jura Kronberga dzejas dinamika kult˚ras sistÁmu aspekt‚
Filozofs PÓters Osborns (Peter Osborne) o dalÓjumu apstrÓd, apgalvojot, ka periodiz‚cija ir nenoteikta un atrauta no modernisma, kas ir
bijis viens no posmiem, kas radÓja visprecÓz‚kos priekstatus par
moderniz‚ciju.11 (J‚piebilst, ka minÁt‚ periodiz‚cija rada p‚rdomas: kam
piederÓgs modernisms? Ne jau postmodernit‚tei, kas ìiest‚siesî tikai
pusgadsimtu vÁl‚k.) P. Osborns uzskata, ka modernit‚te j‚saista ar laiku,
jo t‚d‚ veid‚ iespÁjams izprast modernit‚tes specifiku, atÌirÓbas:
modernit‚tei ir saistÓba ar ilgstamÓbu, bet modernisms, postmodernisms
ir filozofiski koncepti.12 LÓdz ar to modernit‚ti visefektÓv‚k raksturo
vÁsturisk‚s apziÚas izpratne13, t‚ ieg˚st tempor‚las matricas veidolu ar
trim raksturÓg‚m iezÓmÁm:
— ekskluzÓva vÁsturisk‚s tagadnes akcentÁana iepretim pag‚tnei k‚
tagadnes neg‚cijai un transcendencei; tagadne kÔ˚st par pozÓciju, no
kuras saprast un periodizÁt vÁsturi kopum‚;
— atvÁrtÓba neskaidrai n‚kotnei, kuru raksturo vÁsturisk‚s tagadnes
iespÁjam‚ transcendence un Ós n‚kotnes attiecin‚ana uz n‚kotnes
pag‚tni;
— tendencioza vÁsturisk‚s tagadnes izslÁgana, kÔ˚stot par nep‚rtrauktas p‚rejas izzuanas punktu starp past‚vÓgi mainÓgo pag‚tni
un vÁl nenoteikto n‚kotni vai, izsakoties citiem v‚rdiem, tagadni k‚
ilgstamÓbas un m˚˛Óbas identit‚ti; ìtagadî nav interv‚ls laik‚, bet
gan ìlaika interv‚lsî.14
P. Osborns apgalvo, ka pasaules izj˚tas izmaiÚas nenotiek t‚pÁc, ka
hronoloÏiski main‚s filozofiskie koncepti, un nor‚da uz faktu, ka modernit‚te noveco. T‚pÁc rad‚s ideja par postmodernit‚ti ar tikai tai piemÓto‚m laika izpratnes iezÓmÁm, taËu naiv‚s postmodernit‚tes koncepcijas,
k‚ varÁtu teikt, nor‚da uz paradoksus apstiprinou paapziÚu un modernit‚tes aporij‚m, bet cie neveiksmi, atpazÓstot faktu ñ patiesi nÓËe‚nisku
vÁsturisko zin‚anu formu, kam pamat‚ apzin‚ta, aktÓva aizmirana.
PilnÓb‚ refleksÓv‚s postmodernit‚tes koncepcijas, no otras puses, ieved
m˚s atpakaÔ ìmodernit‚tesî paradoksos un aporij‚s vÁl liel‚k‚ konceptu‚l‚ lÓmenÓ15. Visai precÓzu postmodernit‚tes raksturojumu / definÓciju
pied‚v‚ kult˚ras teorÁtiÌis Boriss Goubmans (Boris Goubman): Postmodern‚ situ‚cija kult˚r‚ ir jaun‚ko laiku vÁstures refleksÓv‚s sapratnes
rezult‚ts, un ‚d‚ gadÓjum‚ t‚ vienlaikus ir augst‚s modernit‚tes fenomens un t‚s kritiska paatspÁkoana.16
M˚sdien‚s vÁrojama tieksme atgriezties pie konservatÓvisma ñ ne
tikai politikas jom‚, bet arÓ vÁrtÓbu, mor‚les un citos jaut‚jumos. IespÁjams, t‚ ir pretreakcija uz postmodernisma da˛‚dÓbu un fragmentarit‚ti.
71
ElÓna KokareviËa
To, ko atseviÌi pÁtnieki dÁvÁ par postmodernit‚tes iest‚anos, varÁtu
saukt pat par demokr‚tijas, ne modernit‚tes, krÓzi, kas saistÓta ar kult˚ras
sistÁmu aktualizÁto problÁmjaut‚jumu loku. TaËu, skatot postpostmodernisma ñ t‚tad paas aktu‚l‚k‚s tagadnes ñ jaut‚jumus, redzams, ka
noris atgriean‚s pie modernisma filozofiskajiem uzskatiem, bet, protams,
ar laikmetam raksturÓg‚m transform‚cij‚m. –‚du modernit‚tÁ ietvertu
potenci paredzÁjis arÓ B. Goubmans:
Moderniz‚cijas impulss ir t‚lu no pilnÓgas izsmelanas, un tas ir
sava veida paradokss, ka postmodernais st‚voklis, kas rad‚s augsti
attÓstÓtaj‚ Rietumu pasaulÁ, ir Ó procesa auglis, kuram piemÓt noteikts katalizÁjos efekts t‚ n‚kotnes liktenÓ. Kop modernit‚te vÁl
joproj‚m izr‚da t‚s radoo potenci‚lu, ir visai pien‚cÓgi gaidÓt t‚s
mantojuma un postmodernaj‚ period‚ dzimu‚s domas sintÁzi.17
Modernit‚tes izpratne un nozÓme kult˚ras sistÁmu formÁan‚s proces‚ saist‚ma ar laikmetu un modern‚, m˚sdienÓg‚ izpratni, k‚ arÓ ar
nepiecieamÓbu precizÁt neskaidrÓbas vai, tiei otr‚di, izvirzÓt hipotÁzes,
kas noraida priekstatus. SaistÓb‚ ar t‚d‚m kult˚ras sistÁm‚m k‚ modernisms, postmodernisms, neomodernisms un postpostmodernisms, iespÁjams, tiei modernit‚tes jÁdziens var kalpot par pamatu o sistÁmu ìattiecÓbuî izgaismojum‚ vai arÓ iezÓmÁt katrai sistÁmai specifisko. K‚ apgalvo
amerik‚Úu m‚kslas kritiÌis Terijs Barets (Terry Barrett), modernit‚ti
var uzskatÓt par filozofiski nobrieduu un stabilu procesu iepretim postmodernismam.18 Viens no aktu‚l‚kajiem un arÓ prominent‚kajiem literat˚ras teorÁtiÌiem Umberto Eko (Umberto Eco) sav‚ jaun‚kaj‚ publik‚cij‚
nor‚da, ka nekad nav sapratis, kas ir filozofiskais postmodernisms, jo
tam neesot nek‚da sakara ar Rol‚na Barta, Donalda Barthelma un Leslija
FÓdlera liter‚ro postmodernismu, nedz ar postmodernismu arhitekt˚r‚.19
Turkl‚t nereti pÁtnieki balst‚s tiei uz modernit‚tes jÁdzienu, k‚ tas,
piemÁram, ir neomodernisma izpratnes kontekst‚, lai izvÁrtÁtu katras
kult˚ras sistÁmas vietu un nozÓmi cilvÁka dom‚anas un pasaules uztveres
un laikmeta krustpunktos.
Jura Kronberga dzejas dinamika: piemÁri
Lai precÓzi izvÁrstu J. Kronberga dzejas dinamiku kult˚ras sistÁmu
aspekt‚ saistÓb‚ ar modernit‚ti, b˚tu nepiecieams detalizÁt‚ks kult˚ras
sistÁmu raksturojums. TaËu ieskatam der lÓdzstatÓt katrai sistÁmai atbilstou dzejoli. Galvenais modernit‚tes izvÁrsuma mÁrÌis aj‚ gadÓjum‚ ir
radÓt izpratni par tiem faktoriem, kas veido J. Kronberga dzejas tapanas
72
Modernit‚te un cilvÁks: Jura Kronberga dzejas dinamika kult˚ras sistÁmu aspekt‚
un ideju fonu, jo nereti tiei soci‚las par‚dÓbas ñ s‚kot ar cilvÁku k‚ soci‚lu b˚tni, beidzot ar plau, sare˛ÏÓtu politisko par‚dÓbu (kar, politiskie,
ideoloÏiskie re˛Ómi) apskatu ñ veido J. Kronberga dzejas pamatb‚zi.
Modernit‚ti veidojoie aspekti, t‚s izpratnes lauks ietver Ós dzejnieku
interesÁjo‚s par‚dÓbas.
“ujorka
K‚ vilks Vienacis zaudÁja aci
***
I
vai Ó nav slaven‚ “ujorka?
debesskr‚pji k‚ vertik‚las
maÓnu rindas
jeb
k‚ raÌetes
gatavas atiet uz prezidenta
pavÁli
un maÓnas k‚
m‚kslÓgi baÔÌi
sastingu‚ upÁ
es ieg‚ju b‚r‚
un iedzÁru gl‚zi “ujorkas
nÁÏeriete aiz letes
(
balta zobu rinda
acis k‚ dziÔas akas kaut
kur
dienvidos
un kr˚tis kas ˚poj‚s
soul bal‚des ritm‚
):
yeah brother, Ó ir slaven‚
“ujorka
es skrÁju caur Grenid˛a
Ciema
auraj‚m iel‚m
kur cilvÁku sp‚rnot‚s
domas
bija ceÔa zÓmes uz
visurieni
bet m˚zika tramplÓns
(
piekt‚ avÁnij‚ k‚da
vec‚ka d‚ma
ziliem matiem
melnu p˚deli
un baltu oferi
iek‚pa sav‚
milzÓgaj‚ meln‚
limuzÓn‚ ñ
K‚du rÓtu viÚ uzmod‚s
Juzdams n‚sÓs sav‚du
smaku
ir atkal devÓtais maijs atkal
kaut k‚da jubileja
no rÓta lÓÚ‚ja paliku m‚j‚s
pat neaizbraucu uz
maskavu vai gruziju kamÁr
lija Ádu brokastis
Blakus st‚vÁja N‚ve
un N‚ve teica: ìN‚c
skriesimies!î
ViÚ teica: ìEj proj‚m, tu
vec‚ zagle,
kamÁr es vÁl spÁu pakustÁt
es b˚u sprungulis tev k‚ju
priek‚
plosÓu tevi tavu Ánu
un visus tavus bÁ em vÁ
braucoos draugus!î
Bet N‚ve teica: ìN‚c
skriesimies!î
ìN‚c skriesimies!î
ìLabi, skriesim uz rietiem,î
viÚ teica
ìSekosim saules rietam.
St‚sim tad kad pÁdÁjais
Saules stars izdursies cauri
gaisa miesai!î
T‚ viÚi skrÁja s‚nu pie s‚na
N‚ve ar smaku un Ánu
Vilks ar ka˛oku un zobiem
Asiem k‚ da˛laba v‚rda sekas
ViÚi skrÁja caur ciematiem
caur pilsÁt‚m
un lauku sÁt‚m pa ceÔiem
un tiltiem
Pamaz‚m N‚ve man‚mi gura
jo pat skriedam‚s darÓja
savu darbu
skatÓjos bÓbÓsÓ tieo
transl‚ciju no sarkan‚
laukuma
padomju zald‚ti padomju
karogi padomju dziesmas
veci cilvÁki vec‚s maÓn‚s
k‚ds bariÚ staig‚ kad biju
paÁdis brokastis putru un
olu piesÁdos pie datora
tulkoju judÓtes vaiË˚naites
dzeju zviedriski
pÁcpusdien‚
uzspÓdÁja saule izg‚ju
staig‚t diezgan dramatiski
m‚koÚi bet saule tiem
izlauz‚s cauri mazliet
s‚pÁja
mugura pastaiga palÓdzÁja
atcerÁjos ka
tÁvÁ Ëetri rÓta programm‚
k‚da zviedrijas krieviete
st‚stÓja ka toreiz Ëetrdesmit
pirmaj‚ gad‚ œeÚingrad‚
viÚi apsveikui v‚cieus k‚
atbrÓvot‚jus jo visi esot
ienÓdui komunismu neesot
bijis ko Ást jo aizliegts
uzkr‚t p‚rtiku m‚j‚s viss
Ádamais bijis milzÓg‚s
noliktav‚s
73
ElÓna KokareviËa
anekdots bija
p‚rvÁrties par
ÓstenÓbu
)
Zin‚dama ka Vilks b˚s
pirmais
t‚ nodevÓgi gribÁja gr‚bt
viÚu aiz sprandas bet
tr‚pÓja acÓ
T‚ tas notika toreiz, kad
N‚ve tÓkoja viÚa miesu
T‚ tas notika toreiz, kad
N‚ve s‚ka Úemt savu tiesu
Bisz‚les, 1976, 47. lpp.
Vilks Vienacis, 1996,
11.ñ12. lpp.
kad t‚s sabumboja nevienam
neesot bijis ko Ást
ovakar skatÓos latvijas
hokeja maËu pret somiju
varb˚t publik‚ b˚s arÓ k‚ds
no latvijas jo raidÓjum‚ no
maskavas nevienu neievÁroju
bet tas droi vien t‚dÁÔ ka
visu neredzÁju tikai k‚du
pusstundu
Ik diena, 2011, 53. lpp.
–Ó izpratnes shÁma, protams, attiecas tikai uz J. Kronberga dzeju,
Úemot vÁr‚ dzejnieka poÁtisk‚ rokraksta iezÓmes. Citu rakstnieku / dzejnieku darbos dalÓjumu kult˚ru sistÁmas var izmantot, ja to pazÓmes tekstos ir atrodamas.
MinÁtajos piemÁros dzejas dinamika modernit‚tes ietvaros vÁrojama
tiei: dzejas cilvÁka (un lÓdz ar to arÓ paa dzejnieka) dom‚anas priekstati
veidojas uz modernit‚tes principu fona, iezÓmÁjot katrai kult˚ras sistÁmai
savdabÓgo, vÁrot uzmanÓbu uz vÁstÓt‚ja pozÓciju. Pirmais dzejolis postmodernisma ievirzÁ akcentÁ vidi ñ dzejas cilvÁks, lai arÓ pau˛ savu ìesî
pozÓciju, tomÁr tiecas radÓt ìatpazÓstamuî vides raksturojumu: nav noliedzams, ka dzejolÓ ietverts visai precÓzs priekstats par “ujorku 20. gadsimta otraj‚ pusÁ, un to ìatpazÓsî pat tie, kas nekad nav bijui “ujork‚
septiÚdesmitajos gados, uztverot dzejolÓ arÓ ieskicÁto ironiju. DzejoÔu
kr‚jums Bisz‚les, kur‚ dzejolis “ujorka iekÔauts, kopum‚ tendÁts uz
visp‚rÓgu priekstatu g‚anu ñ s‚kot no mietpilsonÓga komformisma
apstrÓdÁanas, beidzot ar da˛‚du kristietÓbas uzsl‚Úojumu dÓr‚anu. TaËu
noteiktus priekstatus iespÁjams noraidÓt tikai tad, ja tie ir konkrÁti,
noteikti (piekt‚ avÁnij‚ k‚da vec‚ka d‚ma / ziliem matiem / melnu p˚deli /
un baltu oferi / iek‚pa sav‚ milzÓgaj‚ meln‚ limuzÓn‚ ñ / anekdots bija
p‚rvÁrties par ÓstenÓbu), t‚pÁc dzejoÔi kr‚jum‚ reizÁ gan veido os priekstatus, gan tos apg‚˛ dzejniekam raksturÓgaj‚ manierÁ ñ poÁtisk‚ pasaules
tvÁrum‚:
es skrÁju caur Grenid˛a Ciema
auraj‚m iel‚m
kur cilvÁku sp‚rnot‚s domas
bija ceÔa zÓmes uz visurieni
bet m˚zika tramplÓns
74
Modernit‚te un cilvÁks: Jura Kronberga dzejas dinamika kult˚ras sistÁmu aspekt‚
Otraj‚ dzejolÓ savuk‚rt aktualizÁti neomodernisma paÚÁmieni, viens
no tiem ñ mÓtisms modernisma neomÓtisma veid‚. VÁstÓjum‚ par vilku
Vienaci iekÔauti jaun‚kajiem laikiem tipiski tÁli, piemÁram, BMW. Lai
arÓ dzejolÓ impregnÁts m˚˛Ógo jaut‚jumu loks (n‚ves un dzÓvÓbas attiecÓbas), kÔ˚st skaidrs, ka vilka VienaËa satikan‚s ar n‚vi noris prozaisk‚
vidÁ, taËu arÓ taj‚ iespÁjams izvÁrst eksistenci‚li m˚˛Ógos jaut‚jumus,
radot episku dzejas laiktelpu. To pastiprina tre‚s personas lietojums
vÁstÓjum‚ ñ vilka VienaËa tÁls saist‚ms ar dzejnieka personÓbu, taËu tiei
‚da personÓbas metaforizÁana rada mistisko, p‚rlaicÓgo un arÓ p‚rcilvÁcisko noskaÚu, kas vedina radÓt analoÏijas ar pasaules radÓanas
mÓtiem:
Zin‚dama ka Vilks b˚s pirmais
t‚ nodevÓgi gribÁja gr‚bt viÚu aiz sprandas bet tr‚pÓja acÓ
T‚ tas notika toreiz, kad N‚ve tÓkoja viÚa miesu
T‚ tas notika toreiz, kad N‚ve s‚ka Úemt savu tiesu
VÁrtÁjot dzejoÔu kr‚jumu kopum‚, j‚teic, ka tas tiecas b˚t ‚rpus,
visticam‚k, to aptvero‚ postmodernisma r‚mjiem: aj‚ gadÓjum‚ tieksme
radÓt eposveidÓgu vÁstÓjumu ir tendÁta uz stabilit‚ti, noteiktu priekstatu
radÓanu, nevis to apstrÓdÁanu, noraidÓanu vai vienk‚ri spÁli ar n‚ves
fenomenu. Dzejnieks tiecas izprast, ko viÚam personÓgi nozÓmÁ ìtikan‚s
ar n‚viî, t‚ iekÔaujot savus priekstatus pla‚k‚, filozofisk‚ kontekst‚.
T‚d‚ veid‚ kr‚jumu iespÁjams saistÓt ne tikai ar neomÓtismu, bet arÓ ar
eposa veidoanas principiem visp‚r ñ lai gan nav noliedzams, ka dzejnieks
tos netiei dekonstruÁ, Ôaujot dom‚t par neomodernisma konceptu kl‚tb˚tni aj‚ kr‚jum‚.
Treais dzejolis attiecas uz postpostmodernismu. Taj‚ notiek uzsvara
p‚rlikana uz dzejas cilvÁka ìesî pozÓciju ñ dzejolis pasniegts pirmaj‚
person‚, un iekÔautie soci‚l‚ fona notikumi nav priekpl‚n‚, bet kÔ˚st
par dzejas cilvÁka personÓg‚ redzÁjuma prizmas sast‚vdaÔu. Turkl‚t to
veido telpas saaurin‚jums: pirmaj‚ dzejolÓ telpas iezÓmÁjums attiecas
uz objektÓvo realit‚ti pasaules kontekst‚; otraj‚ ñ telpa paplain‚s lÓdz
mÓtisk‚ laiktelpas dalÓjuma priekstatu robe˛‚m; treais dzejolis ietver
fiziski apdzÓvojam‚s vides telpisko atmosfÁru, kuru paplaina nevis fiziska
esamÓba, bet gan vÁsturisk‚ apziÚa.
KonkrÁtie piemÁri rada interesantu saikni ar modernit‚ti tad, ja tos
skata politisku notikumu kontekst‚ ñ katr‚ no dzejoÔiem ietverta nor‚de
uz trim 20. gadsimta izÌiroos notikumos nozÓmÓg‚m lielvalstÓm ñ ASV,
V‚ciju un Krieviju. VÁsturisk‚ apziÚa ieg˚st izteiktu raksturu ñ t‚ vienmÁr
75
ElÓna KokareviËa
kl‚tesoa dzejnieka pasaules uztverÁ. LÓdz ar to var teikt, ka modernit‚tes,
pÁc P. Osborna teikt‚, saikne ar ilgstamÓbu ir dominÁjoa J. Kronberga
dzejas idejiskaj‚ plaknÁ. Savuk‚rt kult˚ras sistÁmu filozofiskie uzst‚dÓjumi, kas main‚s laika gait‚, Ôaujot mainÓties arÓ pa‚m kult˚ras sistÁm‚m,
dzejai pieÌir dinamiku: vienlaikus ar kult˚ras sistÁmu filozofiski noteiktaj‚m atÌirÓb‚m vÁrojams, ka dzejoÔos dominÁ lÓdzÓgas poÁtiskas izteiksmes, dzejniekam raksturÓgi izteiksmes paÚÁmieni, noteikts pasaules
redzÁjums, kuru akcentÁ m˚sdienu sabiedrÓbai atpazÓstami tÁli un situ‚cijas, arÓ skaidrs pasaules redzÁjums, kas lasÓt‚ju aicina caur pazÓstamo
iepazÓt un ieskatÓties unik‚laj‚, dzejniekam vien raksturÓgaj‚. Proti, dzejas
dinamika iezÓmÁjas past‚voaj‚, dzejniekam piemÓtoaj‚ savdabÓb‚ un
noteiktu pasaules izpratnes kodu atpazÓstamÓb‚.
Secin‚jumi
Modernit‚tes k‚ laika ilgstamÓbas visaptveroais, plaais atspoguÔojums Jura Kronberga dzej‚ ieg˚st ne tikai dzejniekam raksturÓgo redzÁjumu viÚam tipisko poÁtisko paÚÁmienu izmantojum‚, bet skatÓjums uz
modernit‚tes fenomenu ìindividualizÁjasî kult˚ras sistÁmu ietekmÁ. To
nomaiÚa un filozofisko nost‚dÚu atÌirÓbas paredz dzejas poÁtikas dinamiku, kas, piekrÓtot vadoo pÁtnieku atzinumiem par modernit‚tes situ‚ciju m˚sdien‚s, tomÁr nepast‚v ‚rpus modernit‚tes ietvariem. J. Kronberga dzej‚ nevar noliegt vispusÓgu, plau postmodernisma nost‚dÚu
ietekmi.
Gupta S. Contemporary Literature. Routledge, 2012.
Bauman Z. Liquid Modernity. Cambridge: Polity, p. 94.
3
Ibid., p. 96, 97.
4
Miresepassi A. Introduction: Modernity and ìCultureî, p. 8. http://assets.
cambridge.org/97805216/59970/excerpt/9780521659970_excerpt.pdf (accessed
01.09.2013.).
5
Habermas J. Modernity ñ An Incomplete Project, p. 6. [3.ñ15. lpp.]
http://platypus1917.org/wp-content/uploads/2010/10/habermas_
modernityproject.pdf (accessed 29.08.2013.).
6
Ibid., p. 14.
7
Martí i G. M. H. The Deterritorialization of Cultural Heritage in a Globalized
Modernity, p. 92. http://www.llull.cat/rec_transfer/webt1/transfer01_foc04.pdf
(accessed 02.09.2013.).
8
BÁrks P. Kult˚ru hibridit‚te. RÓga: Mansards, 2013, 93. lpp.
1
2
76
Modernit‚te un cilvÁks: Jura Kronberga dzejas dinamika kult˚ras sistÁmu aspekt‚
CitÁts pÁc: Giddens A. Modernity, Post-modernity and the Post-traditional.
http://www.theory.org.uk/giddens3.htm (accessed 29.08.2013.).
10
Osborne P. Modernity is a Qualitative, Not a Chronological, Category, p. 68.
http://www.utoronto.ca/ai/markets-modernities/Peter%20Osborne.pdf (accessed
01.09.2013.).
11
Ibid., p. 68.
12
Ibid., p. 66.
13
Ibid., p. 80.
14
Ibid., p. 73.
15
Ibid., p. 77.
16
Goubman B. Postmodernity as the Climax of Modernity: Horizons of the
Cultural Future. http://www.bu.edu/wcp/Papers/Cult/CultGoub.htm (accessed
02.09.2013.).
17
Ibid.
18
Barrett T. Modernism And Postmodernism: An Overview With Art Examples.
P. 20. http://www.terrybarrettosu.com/pdfs/B_PoMo_97.pdf (accessed
09.09.2013.).
19
Eco U. Some Remarks on a New Realism. XXII World Congress of Pilosophy.
Philosophy as Inquiry and Way of Life. Athens 4th ñ 10th August, 2013.
sup.kathimerini.gr/kath/kath22/Downloads/eco_wcp.pdf (accessed
23.08.2013.).
9
LITERAT¤RA
Barrett T. Modernism And Postmodernism: An Overview With Art Examples.
http://www.terrybarrettosu.com/pdfs/B_PoMo_97.pdf (accessed 09.09.2013.).
Bauman Z. Liquid Modernity. Cambridge: Polity, 2000.
BÁrks P. Kult˚ru hibridit‚te. RÓga: Mansards, 2013.
Eco U. Some Remarks on a New Realism. XXII World Congress of Pilosophy.
Philosophy as Inquiry and Way of Life. Athens 4th ñ 10th August, 2013.
sup.kathimerini.gr/kath/kath22/Downloads/eco_wcp.pdf (accessed
23.08.2013.).
Giddens A. Modernity, Post-modernity and the Post-traditional. http://www.
theory.org.uk/giddens3.htm (accessed 29.08.2013.).
Goubman B. Postmodernity as the Climax of Modernity: Horizons of the Cultural Future. http://www.bu.edu/wcp/Papers/Cult/CultGoub.htm (accessed
02.09.2013.).
Gupta S. Contemporary Literature. London, New York: Routledge, 2012.
Habermas J. Modernity ñ An Incomplete Project, pp. 3ñ15. http://platypus 1917.
org/wp-content/uploads/2010/10/habermas_modernityproject.pdf (accessed
29.08.2013.).
Kronbergs J. Bisz‚les. Sundbyberg: Daugava, 1976.
77
ElÓna KokareviËa
Kronbergs J. Ik diena. RÓga: Mansards, 2011.
Kronbergs J. Vilks Vienacis. RÓga: Mansards, 2008.
Martí i G. M. H. The Deterritorialization of Cultural Heritage in a Globalized
Modernity. http://www.llull.cat/rec_transfer/webt1/transfer01_foc04.pdf
(accessed 02.09.2013.).
Miresepassi A. Introduction: Modernity and ìCultureî. http://assets.cambridge.
org/97805216/59970/excerpt/9780521659970_excerpt.pdf (accessed
01.09.2013.).
Osborne P. Modernity is a Qualitative, Not a Chronological, Category.
http://www.utoronto.ca/ai/markets-modernities/Peter%20Osborne.pdf (accessed
01.09.2013.).
78
J˚lija Dibovska
LITER¬RAIS KINEMATOGR¬FISKUMS:
MIHAILS BULGAKOVS UN ALBERTS BELS
Summary
Cinematic Prose: Mikhail Bulgakov and Alberts Bels
The prose of the Russian author Mikhail Bulgakov and Latvian
author Alberts Bels is very noticeable in Latvia. Both writers have grown
in their influence by multiple other arts; especially there is not much
research on Bulgakov and Bels as cinematic writers. Cinema influenced
almost every author of the 20th century but only few of them have applied
the poetics of cinema as their literary technique. While Bulgakov grew
up watching pearls and chaff of Russian cinema of the beginning of the
20th century, Bels is the voice from the middle of the century. They both
have their unique style but much of it was influenced by other authors
and arts. There is the polemic with elements of montage between Goetheís
ëFaustí, Bulgakovís ëMaster and Margaretí and Belsí ëBezmiegsí (Insomnia): each of these writers uses the legend of Faust to react to their
current problems, which makes Bels and Bulgakov connected not only
as cinematic kind of writers but also as the cinematically tended manifestators of the conscience of the Soviet time.
Key-words: cinema, composition, montage, ëBezmiegsí, ëMaster and
Margaretí, Mikhail Bulgakov, Alberts Bels
*
Ievads
Lai gan Mihails Bulgakovs (1891 ñ 1940) un Alberts Bels (1938) nav
laikabiedri, abus vieno ne tikai sare˛ÏÓtas attiecÓbas ar padomju varu
(precÓz‚k ñ ar padomju specdienestiem), bet arÓ kulta rakstnieku statuss
Latvij‚. A. Bela k‚ rom‚nu B˚ris, Bezmiegs, SaucÁja balss autora un
Latvijas Literat˚ras gada balvas 2013 ieguvÁja popularit‚te nav j‚apauba, arÓ apliecin‚jumi M. Bulgakova liter‚rajam kultam joproj‚m rodami Latvijas kult˚ras telp‚, piemÁram, saistÓb‚ ar viÚa lugu iestudÁjumiem
Latvijas te‚tros. Turkl‚t abu rakstnieku biogr‚fija un darbi var tikt skatÓti
arÓ k‚ neviennozÓmÓgi padomju laika artefakti, neapstrÓdot autoru plao
atpazÓstamÓbu. Par to raksta kritiÌis Normunds Naumanis:
79
J˚lija Dibovska
Ir Latvij‚ arÓ cilvÁki, kam Bulgakovs ir teju svÁtais ìre˛Óma moceklisî un Ïeni‚ls kulta rakstnieks, kaut gan viÚa daiÔrade neb˚t
nav viennozÓmÓgi vÁrtÁjama k‚ liter‚r‚s meistarÓbas paraugs. P‚r‚k
daudz tomÁr darbos atrodams pret paa gribu pieÚemtu kompromisu un izdab‚anas politiskajai aktualit‚tei [..].1
ArÓ A. Bela bibliogr‚fij‚ nav tikai bezkompromisa darbi ñ t‚ drÓz‚k
ir likumsakarÓba, kas apvieno divus atkl‚tus, talantÓgus un t‚pÁc varai
bÓstamus rakstniekus, kas savus popul‚r‚kos darbus uzrakstÓjui attiecÓgi
staÔinisma un stagn‚cijas laik‚. Abus autorus daÔÁji vieno arÓ liter‚r‚s
paralÁles, piemÁram, rom‚nu Meistars un Margarita un Bezmiegs motÓvi
un forma un darbu izdoanas laiks (60. gadu beigas) nor‚da uz M. Bulgakova tekstu k‚ vienu no iespÁjamajiem A. Bela daiÔrades ietekmes avotiem.
Izvirzot hipotÁzi, ka M. Bulgakova daiÔrade ir ietekmÁjusi A. Bela
rom‚na Bezmiegs tapanu, raksta mÁrÌis ir analizÁt abu rakstnieku prozas
paralÁles un atÌirÓbas liter‚r‚ kinematogr‚fiskuma aspekt‚.
A. Bela darbi nav skatÓti sastatÓjum‚ ar M. Bulgakova prozu. Turkl‚t
j‚atzÓmÁ, ka vair‚ki krievu autora daiÔrades pÁtnieki jau ir akcentÁjui
liter‚r‚ kinematogr‚fiskuma elementus, kamÁr A. Bela pÁtniecÓb‚ (un
latvieu literat˚rzin‚tnÁ kopum‚) tamlÓdzÓga analÓze vÁl nav veikta. T‚pÁc
abu rakstnieku darbu salÓdzin‚jums var sniegt b˚tiskus un novatoriskus
impulsus latvieu autora daiÔrades pÁtniecÓb‚.
Meistars un Margarita un Bezmiegs
M. Bulgakova rom‚ns Meistars un Margarita fragment‚ri pirmo
reizi tika publicÁts ˛urn‚la Maskava 1966. gada 11. numur‚ (turpin‚jumos lÓdz 1967. gadam, 150 t˚kst. eksempl‚ru tir‚˛a).2 –aj‚ laik‚ top
A. Bela rom‚ns Bezmiegs ñ jau 1968. gad‚ teksts iesniegts ˛urn‚la Karogs
redakcij‚, lai gan pirm‚ publik‚cija ir tikai pÁc 18 gadiem.3 Abus darbus
vieno sare˛ÏÓta publicÁanas vÁsture, un rom‚nu non‚kana pie lasÓt‚jiem
ietekmÁ liter‚ro ainu kopum‚. M. Bulgakova 1940. gad‚ uzrakstÓtais,
rakstnieka atraitnes r˚pÓgi sarg‚tais darbs satricina padomju kult˚ru
stagn‚cijas period‚, bet ideoloÏiski aizliegtais A. Bela Bezmiegs ien‚k
ìperestroikasî laika Padomju Latvij‚ k‚ teksts, kur‚ spo˛i realizÁt‚ form‚
asi uztverta garÓguma un tautas pacieÚas krÓze4.
Lai gan ass un aktu‚ls skatÓjums uz savu laiku un laikabiedriem ir
katra rakstnieka mÁrÌis, A. Bels un M. Bulgakovs savos darbos to Ósteno
novatoriski ñ gan pÁc attÁlota si˛eta, gan pÁc formas, ar ko izpeln‚s
Ópau vietu savas tautas un Eiropas literat˚ras vÁsturÁ. Abi autori raksta
ìsintÁtiskiî ñ rom‚ni Meistars un Margarita un Bezmiegs tiek veidoti
80
Liter‚rais kinematogr‚fiskums: Mihails Bulgakovs un Alberts Bels
no vair‚kiem sl‚Úiem, ne tikai no reminiscencÁm un al˚zij‚m, bet arÓ
padziÔinot laiku un telpu ar paralÁlu si˛etu mont‚˛u.
Literat˚rzin‚tnieks ValentÓns Halizevs (Валентин Евгеньевич Хализев), skaidrojot mont‚˛as ien‚kanu literat˚r‚, k‚ piemÁru min Tomasa
Manna rom‚nu Burvju kalns: Pies‚tin‚ts ar nozÓmju paralÁlÁm un analoÏij‚m, kas ir noteikt‚ mÁr‚ neatkarÓgas no attÁlojam‚ un t‚ risin‚juma
loÏikas.5 Savuk‚rt tiem, kam is darbs ir bijis interesants, pats autors
ieteicis pievÁrsties tekstam otrreiz, jo tas ir veidots pÁc muzik‚las kompozÓcijas principa: M˚ziku var baudÓt tikai tad, ja iepriek pazÓsti to.6
V. Halizevs atzÓmÁ, ka lÓdzÓgi darbojas arÓ M. Bulgakova Meistars un
Margarita, kur si˛eta lÓnijas (Margaritas, Meistara un viÚa rom‚na, Jeu‚
un Poncija Pil‚ta st‚sti, Volanda svÓtas izdarÓbas) sasaistÓtas asociatÓvi,
uz dziÔ‚kas nozÓmes pamata.7 ArÓ A. Bela Bezmiegs var tikt skatÓts ‚d‚ ñ
atk‚rtotas ìiepazÓanasî veid‚.
M. Bulgakovu un A. Belu vieno atvÁrtÓba citu m‚kslu suÏestijai un
Ópai klasiskajai m˚zikai, par ko var p‚rliecin‚ties autoru biogr‚fij‚s.
KamÁr krievu rakstnieks ir iecienÓjis operu un noskatÓjies –arla Guno
Faustu vair‚kas reizes8, A. Bels m˚ziku atzÓst par vienu no sav‚m rakstniecÓbas iedvesm‚m:
Un tad reiz, klausoties RahmaÚinova Otro klavierkoncertu, es
pÁkÚi s‚ku saprast kompozÓciju. K‚ tas ir uzb˚vÁts, k‚ saj˚gts
kop‚, k‚ attÓst‚s visas lÓnijas un k‚ m˚zikas solis rada to lielo
iespaidu. T‚ dzima ideja rakstÓt ìIzmeklÁt‚juî.9
ArÓ Bezmiega pamat‚ ir konceptu‚la kompozÓcija: it k‚ atsaucoties
uz M. Bulgakova Volanda si˛eta lÓnij‚m, tekstu veido maÏiska konstrukcija ñ 7 reiz 7 (t‚tad 49) prozas fragmenti, kuri tiek Ìirti apaknodaÔ‚s.
A. Bela rom‚nu veido trÓs galven‚s si˛eta lÓnijas, kas iezÓmÁ atÌirÓgas
laika atskaites sistÁmas: gadsimta vidus, ekonomista Eduarda D‚rziÚa
padomju laiks; v‚cu iekarot‚ja, mestra vietval˛a Eduarda D‚rziÚa viduslaiku st‚sts; m˚˛Ógais virskundzÓbas laiks ñ gan padomju, gan viduslaiku
D‚rziÚa kaimiÚu un ìlaikabiedruî st‚voklis ñ attÁlots monologu veid‚.
Mont‚˛a tiek Óstenota, variÁjot D‚rziÚa monologus ar darbÓbu padomju
tagadnÁ un darbÓbu viduslaiku tagadnÁ, vÁl‚k pievienojot arÓ ìlaikabiedruî monologus, kas lÓdzin‚s sapÚiem.
Ieskats D‚rziÚa kaimiÚu dzÓves ain‚s veido lÓdzÓgu priekstatu par
padomju pilsoÚu ikdienu, k‚ Bulgakova rom‚n‚ ñ problÁmu smailÁ
joproj‚m ir dzÓvokÔa jaut‚jums, cilvÁciska alkatÓba utt. Savuk‚rt cita
si˛eta lÓnija ñ sapnis, kur‚ D‚rziÚ sevi redz viduslaiku cilvÁka, mestra
lab‚s rokas veidol‚, ñ darbojas lÓdzvÁrtÓgi M. Bulgakova Meistara rakstÓt‚
81
J˚lija Dibovska
rom‚na vÁstÓjumam, kur‚ Jeu‚ risina dialogus ar J˚dejas prokuratoru
Ponciju Pil‚tu. Rom‚na mont‚˛as nozÓme gan ir b˚tiski mainÓjusies, jo
A. Bels ar M. Bulgakova paÚÁmieniem (izÚemot satÓru) veido sava laika
ainas diezgan pesimistisk‚ kontekst‚.
SvarÓg‚k‚ A. Bela rom‚na atÌirÓba no M. Bulgakova Meistara un
Margaritas ir t‚, ka ekonomists jeb vietvaldis D‚rziÚ nav n‚vessodam
nolemtais pravietis, viÚ nav arÓ Meistars, jo neraksta rom‚nu, bet gan
nosapÚo savu ìparalÁlo dzÓviî, t‚ arÓ aktÓvi nerÓkojoties. T‚ ir b˚tiska
A. Bela antitÁze M. Bulgakova rom‚na koncepcijai, kura savuk‚rt ir
antitÁze V. fon GÁtes Faustam:
1) GÁtes Fausts ir sevis meklÁt‚js, eksperimentÁt‚js, radÓt‚js un potenci‚ls cilvÁces progresa veicin‚t‚js, kuram tiek piedota GrietiÚas pazudin‚ana, jo m‚ksla un darbs prasa upurus;
2) M. Bulgakovam darbs un upuri ne vienmÁr ir attaisnojami, kas veidojas k‚ protests garÓgo, cilvÁcisko vÁrtÓbu nolieganai par labu
komunisma sabiedrÓbai; t‚dÁÔ, ka Meistars Ósteno, autorapr‚t, ide‚lo
radÓt‚ja koncepciju, Margarita kÔ˚st par aktÓvo Meistara dzÓves pusi;
3) A. Bela D‚rziÚ it k‚ atkl‚j, k‚du ìMeistaruî ir radÓjui ìattÓstÓt‚
komunismaî apst‚kÔi; D‚rziÚ (atÌirÓb‚ no Meistara un Jeu‚) drÓz‚k ir komformists ñ par to liecina gan viÚa ievÁrojamais st‚voklis
sabiedrÓb‚, gan arÓ nevÁlÁan‚s sastapties ar ÌÁrÔiem, uzlabojot
savus sadzÓves apst‚kÔus, apÚemot sievu utt. D‚rziÚ ir varonis, kur,
b˚dams potenci‚ls pÁctecis Faustam un Meistaram, it k‚ run‚ to
pau, ko o liter‚ro varoÚu autori, tikai caur sarkasma valodu; darbs
cilvÁces lab‚, par kuru rakstÓja GÁte un Fausts, padomju sabiedrÓb‚
ir vulgarizÁts un kÔuvis par legalizÁtu ìopijuî garÓguma un reliÏijas
viet‚, taj‚ pa‚ laik‚ liecinot arÓ par lamat‚m:
Es iej˚dzos darb‚. Pratu visp‚rin‚t, analizÁt, secin‚t. SvÁtÓgas
ÓpaÓbas. Ja reiz ra˛ot, tad reiz ra˛ot. Visu p‚rÁjo pie malas. VienÓgais ir darbs. Lai dzÓvo skaitÔi un skaitÔu cilvÁki. –aj‚ ceturksnÓ
k‚pin‚dami ra˛oanas jaudu par trÓsarpus un trÓsceturtdaÔ procentiem, mÁs sasniegsim, aizsniegsim, p‚rsniegsim pag‚ju‚ gada
r‚dÓt‚jus par ente, ente, ente. Un virtuve, biedri, neaizmirstiet, labs
pav‚rs krietnas kulin‚ru brig‚des priekgal‚ b˚tÓb‚ diriÏÁ r˚pnÓcu.
Nedodiet p‚r‚k piparotus Ádienus, tie dara str‚dnieku nervozu,
nedodiet p‚r‚k pliekanus Ádienus, tie dara str‚dnieku k˚tru.10
DaÔÁji atsaucoties uz Meistara un Margaritas idejisko un formas sintÁtikas b˚tÓbu, A. Bela Bezmieg‚ tÁlota laikmetÓga, pagrimusi Margarita ñ
prostit˚ta, kas, bÁgot no Ìietami varm‚cÓga klienta, non‚k D‚rziÚa
dzÓvoklÓ un noguÔ praktiski visu rom‚na darbÓbas laiku, kamÁr D‚rziÚ
82
Liter‚rais kinematogr‚fiskums: Mihails Bulgakovs un Alberts Bels
gremdÁjas sav‚ un citu monologos, k‚ arÓ paralÁlaj‚ viduslaiku si˛et‚.
A. Bela ìjaunais Meistarsî ne tikai nespÁj nosarg‚t savu iepriek sastapto
un pavedin‚to ìGrietiÚuî, bet arÓ Ósti neinteresÁjas par viÚu: D‚rziÚa
meitene Ulrika padomju realit‚tÁ ir daÔÁji pazudusi, bet viduslaiku realit‚tÁ pag‚nu meitene, D‚rziÚa lÓgava Ulrika pÁc mestra gribas tiks iem˚rÁta sien‚ par biedu nekristÓtajiem. ViÚas viet‚ D‚rziÚ uz vienu nakti
ieg˚st ìjauna tipaî padomju ìMargarituî, kas ir p‚rtikusi, bet dzÓvo
nemierÓgi; Meistara un Margaritas antitÁzes gar‚ D‚rziÚa noslÁpumain‚
vieÚa nedz pieÌeras savam ìgl‚bÁjamî ìMeistaramî, nedz vÁlas izpausties k‚ si˛eta aktÓv‚ varone, rom‚na nosaukum‚ atst‚jot vietu tikai bezpersoniskajam Bezmiegs.
ZÓmÓgi, ka pat viduslaiku vietval˛a D‚rziÚa prieknieku A. Bels
nosauc par mestru ñ jau atkal atg‚dinot, ka vÁl past‚v tie ìcilvÁces labumaî nesÁji ìmeistariî (krustnei vai soci‚listi), kas patiesÓb‚ gatavi
postÓt un iekarot, neskatoties uz upuriem, pretÁji M. Bulgakova ide‚lajam
ìlabuma nesÁjamî Meistaram. –‚di antitÁzes veid‚, izmantojot M. Bulgakova rom‚na strukt˚ras idejas, A. Bels ìsamontÁî sava laika as‚ko
liter‚ro darbu, apliecin‚dams ne tikai savas prozas gatavÓbu Óstenot postmodernisma dekonstrukcijas funkcijas, bet arÓ atvÁrtÓbu citu mediju
ietekmei.
Liter‚rais kinematogr‚fiskums
Liter‚rais kinematogr‚fiskums ir 20. gadsimta literat˚ras iezÓme,
kas liecina par rakstnieka individu‚l‚ stila veidoanos tieu vai pastarpin‚tu kinom‚kslas ietekmju rezult‚t‚. Liter‚rais kinematogr‚fiskums
veidojas, kad teksta m‚ksla, b˚dama verb‚la, p‚rÚem t‚dus paÚÁmienus,
kas parasti raksturÓgi kino poÁtikai vai kinofilmu veidoanai; Ó uzdevuma
izpildei literat˚r‚, t‚pat k‚ kinodarbiniekiem, ir nepiecieami vair‚ki
instrumenti jeb to substit˚cijas, piemÁram, vÁstÓt‚js var kÔ˚t par kameras
operatoru, kas Ìietami bezkaislÓgi k‚ dokument‚l‚ kino vai tendenciozi
k‚ aktierkino profesion‚lis ar optikas (t‚lummaiÚas u. c.) palÓdzÓbu tver
attÁlojamo ÓstenÓbu; t‚pat ‚ds vÁstÓt‚js var ìievÁrotî izteiktu attÁlojamo
objektu un subjektu pl‚nu maiÚu, skaÚas un attÁla savienoanos, gaismas
maiÚas u. c. Liter‚rais kinematogr‚fiskums k‚ poÁtikas elements ir arÓ
filmas vai video mont‚˛as paÚÁmienu kopums, kas darbojas t‚, k‚ Sergejs
Eizenteins skaidroja mont‚˛as b˚tÓbu rakst‚ Mont‚˛a ñ 1938: Divi
jebk‚di gabali, kas novietoti blakus, negl‚bjami savienojas jaun‚ nojÁgum‚, kas rodas no Ós sastatÓanas k‚ jauna kvalit‚te.11
83
J˚lija Dibovska
T‚ k‚ autora attÁlotie kinofilmas ain‚m lÓdzÓgie kadrÁjumi ne tikai
ietekmÁ visu tekstu kopum‚, bet ir svarÓgi k‚ patst‚vÓgas vienÓbas, tie
visbie˛‚k tiek sadalÓti atseviÌ‚s sintaktisk‚s vienÓb‚s (teikumos) un nereti
arÓ rindkop‚s. –‚di kompozicion‚li sintaktiskie lÓdzekÔi atspoguÔo novÁrojuma dinamisko situ‚ciju (Мартьянова; Nettlebeck), kas b˚tÓb‚ ir
novÁrot‚ja relatÓv‚ miera st‚ja, lÓdzin‚an‚s kinokamerai attiecÓb‚ pret
dinamiski mainÓgo ÓstenÓbu ñ to var saukt par kompozicion‚lo liter‚ro
kinematogr‚fiskumu.
Savuk‚rt si˛etiskais liter‚rais kinematogr‚fiskums ir sekund‚rs attiecÓb‚ pret kompozicion‚lo, lai gan sastopams prozas tekstos krietni bie˛‚k:
kinoindustrijai raksturÓgie termini (re˛isors, producents, ekr‚ns, scen‚rijs
u. c.), profesion‚lismi (slengs, kas galvenok‚rt veidojies lielaj‚s kinostudij‚s ñ Holivud‚ un Padomju SavienÓb‚), kinovaroÚu uzvedÓbas kliejas
vai to parodija liter‚raj‚ tekst‚12, k‚ arÓ reminiscences, al˚zijas par kinofilm‚m un pat kinematogr‚fiskas ekfr‚zes13 ñ k‚das konkrÁtas kinofilmas
atspoguÔojums verb‚l‚ veid‚.
Liter‚rais kinematogr‚fiskums izriet gan no literat˚ras un kino naratÓvu radniecÓbas (un pÁctecÓbas), gan no kino k‚ rakstnieku intereses
pievÁrst liel‚ku uzmanÓbu verb‚l‚ teksta potencÁm un veidot iecerÁto
liter‚ro pasauli un idejas saistÓb‚ ar vizu‚lo tveramÓbu. Kino, bez aub‚m,
ir radies k‚ literat˚ras pÁctecis un galvenok‚rt t‚s ietekmÁ, taËu ar laiku
kinom‚ksla kÔ˚st arvien patst‚vÓg‚ka, t‚pÁc j‚run‚ par literat˚ras
pievÁranos jaun‚s m‚kslas izteiksmes form‚m, kas vairs nav glu˛i liter‚rajam naratÓvam tradicion‚las. Gan kinom‚kslas principu samÁr‚
viegl‚ un pasaprotam‚ iepl˚ana literat˚r‚, gan arÓ tas, ka Ós ietekmes
ne vienmÁr ir viegli konstatÁjamas, izriet no 20. gadsimta kult˚ras paradigmas, kur‚ kinom‚ksla ieÚem b˚tisku lomu gan rakstnieka, gan lasÓt‚ja,
gan literat˚rpÁtnieka ikdien‚.14
Viena no vadoaj‚m liter‚r‚ kinematogr‚fiskuma pÁtniecÁm Irina
Martjanova (Ирина Мартьянова) raksta, ka pievÁrsties liter‚rajam kinematogr‚fiskumam ir nepiecieams ne tikai, lai aur‚k‚ nozÓmÁ interpretÁtu divu mediju ñ literat˚ras un kino ñ attiecÓbas, bet arÓ lai aprakstÓtu
˛anrisk‚s izcelsmes konstantes m˚sdienu tekstos, lai atspoguÔotu masu
vai elit‚r‚s kult˚ras attÓstÓbas tendences15. Dom‚jams, liter‚r‚ kinematogr‚fiskuma ietekme ne tikai ir veidojusi tradicion‚li par kinematogr‚fisku
uzskatÓtu autoru individu‚lo stilu (D˛. D˛oiss 16, Fr. Kafka, 17 V.
Nabokovs,18 G. –teina u. c.), bet arÓ radÓjusi pla‚ku liter‚ro un kult˚ras
lauku. Viens no piemÁriem ir M. Bulgakovs un A. Bels.
84
Liter‚rais kinematogr‚fiskums: Mihails Bulgakovs un Alberts Bels
M. Bulgakova liter‚rais kinematogr‚fiskums
Par kinematogr‚fiskuma elementiem un kino ietekmi uz M. Bulgakova prozu ir rakstÓjui daudzi literat˚rzin‚tnieki, lai gan pla‚ka pÁtÓjuma aj‚ jom‚ pagaid‚m tr˚kst. Vistie‚k‚s nor‚des sniedz literat˚rzin‚tniece Aleksandra Grebenikova (Александра Геннадьевна Гребенщикова),
atzÓmÁjot, ka kinematogr‚fisk‚s poÁtikas elementus var ieraudzÓt jau
[Mihaila Bulgakova ñ J. D.] agrÓnajos, 20. gadu darbos19. Savuk‚rt mÁÏin‚jumu saskatÓt liter‚ro kinematogr‚fiskumu auraj‚ mont‚˛as tehnikas
aspekt‚ ir veikusi literat˚rzin‚tniece Ludmila SiÔina (Людмила Алексеевна Силина), rakstot par rom‚nos Balt‚ gvarde un Meistars un Margarita eso‚s tekstu‚l‚s mont‚˛as patst‚vÓgo kvalit‚ti, tai kÔ˚stot par galveno kompozicion‚lo paÚÁmienu20. Abas pÁtnieces balst‚s ne tikai uz Jurija
Lotmana, M. JampoÔska u. c. pÁtÓjumiem par literat˚ras un kinematogr‚fa mijiedarbi, bet arÓ skata M. Bulgakova pÁtnieku izteikumus par
kino ietekmi uz rakstnieka prozu. Daudzi no iem pÁtniekiem analizÁ
tikai atseviÌus, Ìietami par liter‚ro kinematogr‚fiskumu liecinous elementus, piemÁram, JevgeÚijs Jablokovs (Евгений Александрович Яблоков)
apgalvo, ka garst‚st‚ LikteÚa olas notikumi risin‚s pÁc ìs‚tanisk‚ kinematogr‚faî likumiem21, ar to dom‚jot tÁloto ainu maiÚas ‚trumu, kas
acÓmredzot lÓdzin‚s kinokadru pl˚dumam. Ko lÓdzÓgu M. Bulgakova
proz‚ pamana arÓ literat˚rzin‚tnieks Vasilijs Novikovs (Василий Васильевич Новиков), atzÓmÁjot, ka avant˚risma un satÓras spÁks M. Bulgakova
proz‚ nereti veidojas k‚ kino parodija:
T‚da ir [st‚sta S‚tani‚de ñ J. D.] aina ìS˚dzÓbu birojsî, kad,
Korotkovam negaidot, viena no daudzaj‚m maÓnrakstÓt‚j‚m, kaislÓga brunete, kas Korotkovu sajauc ar Korobkovu (pÁc amata daudz
presti˛‚ka persona) un, izvedot pa tuko, putekÔaino gaiteni, saka:
ìJ˚s esat ausmÓgi... J˚su dÁÔ es neesmu gulÁjusi visu nakti un izÌÓros. Lai ir pÁc j˚su pr‚ta. Es jums atdoos...î T‚ ir parodija par
20. gadu pseidoromantiskaj‚m lubeÚu kinolentÁm. Bulgakovs
izsmej t‚s, efektÓvi pazeminot varones pseidoromantiku ar m‚jienu
par k‚du Ópau realit‚ti. [..] Viss notiek amerik‚Úu kino gar‚, atg‚dinot »‚rlija »aplina bufon‚des.22
Par to, ka kinematogr‚fs patie‚m ir ieÚÁmis zÓmÓgu vietu M. Bulgakova dzÓvÁ jau kop bÁrnÓbas Kijev‚, raksta literat˚rzin‚tnieks Mirons
Petrovskis (Мирон Петровский), minot, ka kino k‚ Ópas tÁls, motÓvs un
noskaÚa brÓ˛iem caurau˛ rakstnieka autobiogr‚fiskos darbus.23 PiemÁram, kino darbojas k‚ nozÓmÓgs paironijas avots st‚st‚ BohÁma:
85
J˚lija Dibovska
DraudzÓgi smÁÌÁjot, mÁs non‚c‚m lÓdz Ópaai sadaÔai. Es caurskrienot, izejot caur pagalmu, atcerÁjos visus savus noziegumus.
Izr‚dÓj‚s ñ trÓs. 1) 1907. gad‚, saÚemot 2 rubÔus 50 kapeikas, lai
nopirktu KraeviËa fiziku, iztÁrÁju tos kinote‚trim; 2) 1913. gad‚
apprecÁjos pretÁji m‚tes gribai; 3) 1921. gad‚ uzrakstÓju o slaveno
feÔetonu.24
Protams, M. Bulgakova biogr‚fij‚ nedrÓkst aizmirst, ka rakstnieks
ir sacerÁjis arÓ divus kinoscen‚rijus ñ gan pÁc N. GogoÔa komÁdijas
Revidents, gan pÁc ìpoÁmasî Miru‚s dvÁseles25, t‚dÁj‚di ir bijis
pazÓstams ar praktisk‚m kinematogr‚fiskuma ievieanas tehnik‚m prozaisk‚ tekst‚.
TaËu par b˚tisk‚ko M. Bulgakova kinematogr‚fiskaj‚ dom‚an‚
var uzskatÓt Ópau gaismas attÁlojumu, ko rakstnieks Ósteno vair‚kos savos
darbos. M. Bulgakova darbu kopas izdevuma koment‚ru autore, literat˚rzin‚tniece Marietta »udakova (Мариэтта Омаровна Чудакова) fiksÁjusi kinematogr‚fisko apgaismojumu st‚st‚ Uzlidojums.26 Turkl‚t aj‚
st‚st‚ ÓpatnÁjais apgaismojums par‚d‚s lÓdz ar mont‚˛as kompozÓciju ñ
katra sintaktisk‚ vienÓba apzÓmÁ it k‚ atseviÌu ainu:
Gaisma uzleca [pasvÓtrojumi mani ñ J. D.] augup, tad ¬brama
k‚j‚s. Dobji iesita StreÔcovam. PÁc tam atkal uzbrauca purns.27
LÓdzÓga kinematogr‚fiska gaisma, paa vÁstÓt‚ja atzÓta, pavada varoÚus arÓ garst‚st‚ LiktenÓg‚s olas:
Aug‚ bl‚vi dega ‚rk‚rtÓgi spÁcÓga elektrisk‚ bumba, un no t‚s
visa oran˛Árijas iekiene tika dÓvainas kinematogr‚fiskas gaismas
izgaismota.28
T‚pat j‚atzÓmÁ vÁstÓt‚ja uzmanÓba gaismas objektiem rom‚n‚ Balt‚
gvarde (lietv‚rdi ar sakni свет- ëgaismaí tekst‚ konstatÁjami vismaz 150
reizes) ñ lai gan aj‚ darb‚ ir svarÓgs m‚ju tÁls ar vis‚m gaismas, pavarda,
m‚jÓbas un siltuma konot‚cij‚m, arÓ nemitÓga pievÁran‚s notikumu un
vides tehniskajam izgaismojumam sniedz ziÚas par rakstnieka noteiktiem
kinokamerai svarÓgiem apst‚kÔiem un efektiem rom‚n‚:
ViÚ ilgi brad‚ja sniegu, spÔaudÓj‚s un krekÌin‚j‚s, caursita beidzot sniega ˛ogu un viss balts ielÓda sveaj‚ al‚, paskatÓj‚s augup
un ieraudzÓja: aug‚, tur, kur no viÚa istabas liktenÓg‚ loga krita
gaisma, zibÁja kruÌu meln‚s galviÚas un to as‚s, biez‚s ÁniÚas,
taËu kastes vairs nebija. [..] Te spilgta gaisma apspÓdÁja pÁkÚi
Nikolkas galvu...29
86
Liter‚rais kinematogr‚fiskums: Mihails Bulgakovs un Alberts Bels
VÁstÓt‚ja pievÁran‚s vides detaÔ‚m, kas rada iespaidu par novÁrojum‚ pielietot‚s optikas spÁcÓgo raksturu, aj‚ cit‚t‚ ir savienota arÓ ar
diezgan fragment‚ru, dinamisku varoÚa tvÁrumu darbÓb‚.
Protams, vistie‚k liter‚rajam kinematogr‚fiskumam piederÓga ir
M. Bulgakova tieksme sav‚ agrÓnaj‚ proz‚ attÁlot ÓstenÓbas dinamiku ñ
attiecÓgi pielietojot ìdinamisk‚ novÁrojuma situ‚cijuî kop‚ ar gaismas
elementiem jeb si˛etisko liter‚ro kinematogr‚fiskumu, kur‚ var izÌirt
kompozicion‚li svarÓgu elementu aprises. PiemÁram, st‚st‚ PazudusÓ acs
no cikla Jaun‚ ‚rsta piezÓmes ñ galvenais varonis atrodas ratos, bet,
tuvojoties brauciena mÁrÌim, viÚ glu˛i k‚ operatora kamera fiksÁ
objektu t‚lummaiÚu kop‚ ar kameras objektÓvam svarÓgiem gaismas
avotiem:
Ilgi, ilgi mÁs bij‚m braukui, kamÁr neiespÓdÁj‚s mazs, bet tik
Ôoti priecÓgs, m˚˛Ógi tuvs lukturis pie slimnÓcas v‚rtiem. Tas mirdzÁja, kusa, uzplaiksnÓj‚s un atkal zuda, un aicin‚ja pie sevis. Un,
skatoties uz to, nedaudz kÔuva viegl‚k vientuÔai dvÁselei, un, kad
lukturis jau noteikti par‚dÓj‚s manu acu priek‚, kad tas izauga
un tuvoj‚s, kad slimnÓcas sienas no meln‚m p‚rtapa b‚lgan‚s, es,
iebraucot v‚rtos, jau sev teicu ‚dus v‚rdus...30
Interesanti, ka gaismas avoti, ko kamera uztver jutÓgi, ir svarÓgi varonim m‚jÓguma un miera aspekt‚. Gaismas avotu funkcijas ñ neatkarÓgi
no t‚, vai t‚s pieder kinematogr‚fiskuma izpausmju arsen‚lam proz‚
vai tikai sakrÓt ar autora vÁlmi pies‚tin‚t prozas darbÓbas vidi ar arhetipiskiem simboliem, ñ M. Bulgakova darbos praktiski nemain‚s. Turkl‚t,
apskatot da˛us nejaui izvÁlÁtus liter‚r‚ kinematogr‚fiskuma piemÁrus
krievu rakstnieka proz‚, rakstnieka interese par izgaismoanas tehnik‚m
viÚu raksturo k‚ spilgtas tÁlu un vides vizualiz‚cijas meistaru.
A. Bela liter‚rais kinematogr‚fiskums
A. Bela profesion‚l‚ saistÓba ar kino sastat‚ma ar to aizrautÓbu, ar
k‚du M. Bulgakovs bija uzs‚cis Nikolaja GogoÔa darbu p‚rveidoanu
kinoscen‚rijos, proti, latvieu rakstnieks ir studÁjis Augst‚kajos scen‚ristu
kursos Maskav‚, kur uzrakstÓjis savu neekranizÁto scen‚riju Pagrabs,
lai gan scen‚rista diplomu t‚ arÓ nav ieguvis.31 VÁl‚k sekoja darbs pie
rom‚na SaucÁja balss, pÁc kura 1974. gad‚ tika uzÚemta pilnmetr‚˛as
filma Uzbrukums slepenpolicijai (re˛. OÔÏerts Dunkers).
Latvieu literat˚rzin‚tnÁ tr˚kst pla‚ka pÁtÓjuma par A. Bela prozas
saistÓbu ar kinematogr‚fiskas valodas elementiem, taËu ir atrodami atse87
J˚lija Dibovska
viÌi pieminÁjumi, piemÁram, literat˚rzin‚tnieces Daces ¤dres darbs par
A. Bela rom‚nu CilvÁki laiv‚s, kur‚ pÁtniece pamanÓjusi kompozicion‚l‚
liter‚r‚ kinematogr‚fiskuma iezÓmes:
Œss un spÁcÓgs si˛eta atrisin‚jums, div‚s Ós‚s nodaÔ‚s tÁlota aina
ar traÏÁdijas vÁrienu. SpÁcÓgi, kinematogr‚fiski viegli vizualizÁjami
kadri32:
ar smilu apbÁrto baznÓcu, vÁl virspusÁ redzamo krustu,
jau ilgstoi ieslÁdzies un nu jau smiltÓm apbÁrtais m‚cÓt‚js pa
reizei parausta zvana auklu,
zvana skaÚa jau dobji piesl‚pÁta,
zvejnieku steidzÓg‚ cenan‚s baznÓcu atrakt, kamÁr m‚cÓt‚js vÁl
dzÓvs,
no slimÓbas gultas uzcelt‚, vÁl v‚rg‚ skolot‚ja atveana cerÓb‚,
ka viÚ kaut ko iespÁs [..].33
VÁl‚k‚ laika rom‚nos A. Bels gan ieskat‚s kadru virtenei lÓdzÓg‚
ÓstenÓb‚ ar tiei ìbulgakoviskuî gaismas nianu fiksÁjumu, kas, t‚pat k‚
krievu rakstniekam, raksturo m‚ju vidi:
Ir sestdienas novakars. Liepu ieskautais pagalms ir r‚ms un kluss.
Pa amatnieka m‚jas virtuves logu iespÓd saule. LÁni slÓdot lejup,
zelta rats skar SenËu sila egÔu galotnes. Saules stari ir iesarkani,
da˛brÓd pavÓd arÓ dzeltenas vÓkas.
Stari gulstas uz virtuves galda. Vaskadr‚na bl‚vi mirdz.
Uz galda uzlikti da˛‚di makÌerÁanas rÓki. Spole, svina atsvariÚi,
‚Ìi, pludiÚi un auklas.
TÁvs k‚rto somu, lai dotos uz vakara copi.
ìEs arÓ gribu lÓdzi!î l˚dzas mazais AleksÓtis.
TÁvam jau apnikusi Aleka l˚gan‚s, viÚ izliekas nedzirdam.
M‚te pie plÓts smÁrÁ sviestmaizes. TÁvs nakÚos upes krast‚ pie
ugunskura.
TÁvs ir liels.
TÁvs izskat‚s k‚ milzis no pasaku gr‚matas.34
–eit vÁstÓt‚ja pievÁran‚s gaismai r‚da m‚jÓguma atmosfÁru cie‚ saiknÁ
ar spriedzi galven‚ varoÚa ÏimenÁ. TomÁr pla‚ku raksturu ‚di gaismas
elementus fiksÁjoi kinematogr‚fiski, precÓz‚k, scen‚rija tekstam raksturÓgi, tÁlojumi A. Bela proz‚ neieg˚st.
M. Bulgakova kinematogr‚fiski pievilcÓgo prozas pasauli visbie˛‚k
veido kustÓbas un gaismas tÁli, savuk‚rt A. Bela liter‚rais kinematogr‚fiskums Ìiet apzin‚ts un uz kino kustÓbu tendÁts, jo rakstnieks tÁlo vidi
dinamiski, izmantojot arÓ audiovizu‚lo tvÁrumu, piemÁram, rom‚n‚
B˚ris:
88
Liter‚rais kinematogr‚fiskums: Mihails Bulgakovs un Alberts Bels
TrÓs vÓri pazuda kr˚mos, pat viÚu sejas BÁrzs t‚ arÓ nepaguva
saskatÓt. Tums‚ vÓkstÁja zari; tomÁr apk‚rtni nevarÁja p‚rskatÓt,
traucÁja gravas augstie, kokiem apauguie krasti; t‚l‚k grav‚ burbuÔoja strautiÚ; to nevarÁja redzÁt, bet ˚dens skaidro Ëalu labi
dzirdÁja.35
Turkl‚t liter‚ri kinematogr‚fiskais vÁstÓjums nereti paredz, ka par
audiovizu‚lo efektu avotu kÔ˚st pats galvenais varonis ñ Ópai, ja tam
piemÓt izteikti artistiskas ÓpaÓbas, k‚, piemÁram, slepenajam aÏentam
Karlsonam rom‚n‚ SaucÁja balss:
ViÚ redzÁja zil‚s debesÓs paz˚dam divpadsmit dzÁrves, tiei divpadsmitos viÚam bija j‚mostas, divpadsmit dzÁrves kÔuva arvien
maz‚kas, maz‚kas; p‚rbaudÓts paÚÁmiens, skaitlis nog˚l‚s zemapziÚ‚, un dzÁrvju k‚sis, sÁri dzÁrklÁr, dzÁrklÁr, debesu franc˚zietes,
p‚rvÁrt‚s tikko saman‚m‚ punktiÚ‚ un izgaisa zilgmÁ.36
Rom‚ni B˚ris un SaucÁja balss iezÓmÁ liter‚ro kinematogr‚fiskumu,
kuru var saistÓt ar A. Bela tÁlotajiem profesion‚Ôiem (vai diletantiem) ñ
attiecÓgi dinamiska novÁrojuma situ‚cija ajos rom‚nos piemÓt arhitektam
un slepenajam aÏentam, k‚ arÓ ìmultim‚ksliniekamî ar nodevÓgu dabu:
SeptiÚk‚rt palielin‚t‚ attÁl‚ viÚ atrada savu ilgu piepildÓjumu;
Zilbiksis teic‚s rakst‚m interesantu apceri par visu m‚kslu
sapl˚smi. –o iespÁju sapludin‚t m‚kslas viÚ lieti demonstrÁja sav‚
lielaj‚ istab‚, kas vienlaikus viÚam bija arÓ darbnÓca. Te atrad‚s
molberts, uz t‚ alla˛ st‚vÁja k‚da nepabeigta glezna, tÓri laba priek
diletanta, un lÓdz‚s vaskpapÓr‚ ietÓts, ar ˚deni r˚pÓgi iemitrin‚ts
m‚la pusgatvis, arÓ taj‚ varÁja jaust zin‚mas tÁlnieka talanta izpausmes. VÁl, protams, bija klavieres un uz t‚m k‚rtÁjais kompozÓcijas jaunums opuss Nr. 39, un vÁl j‚teic ñ Zilbiksis vien‚di veikli
prata st‚stÓt gan par prieka m‚j‚m Klus‚ oke‚na piekrastÁ, gan
par m‚kslas muzejiem “ujork‚.37
ZÓmÓgi, ka, t‚pat k‚ M. Bulgakova pÁtnieki rakstnieka darbos saskata
parodijas par amerik‚Úu kino, A. Bels arÓ atzÓst Ós kult˚ras ietekmi.
Turkl‚t autors al˚zijas izmanto savas koncepcijas izskaidrojumam ñ ne
tikai k‚ tieu ietekmi, jo kino pasaule viÚam ir viens no idejiskajiem
iedvesmot‚jiem: PÁdÁj‚s lappuses ìLatvieu labirint‚î ir klasiskaj‚ filmas
fin‚la stil‚, kad varonis, lÓdzÓgs »aplinam, aiziet t‚lum‚ pa ceÔu, iek‚
n‚kamaj‚ dzÓves gabal‚.38
TomÁr arÓ A. Bela daiÔradÁ pÁtnieki konstatÁ kino parodijas elementus ñ D. ¤dre nor‚da uz zÓmÓg‚m kinematogr‚fisk‚m al˚zij‚m vien‚ no
A. Bela maz‚k popul‚rajiem rom‚niem Poligons, rakstniekam acÓmredzot
ironizÁjot par kino k‚ m‚kslu mas‚m pretstat‚ literat˚rai: Liekas, m˚su
89
J˚lija Dibovska
priek‚ ir parodija par armijas dzÓves atainojumu ˛urn‚los, film‚s vai
vÁl agr‚ku gadu soci‚listisk‚ re‚lisma literat˚r‚.39 –is rom‚ns ir interesants, liter‚r‚ kinematogr‚fiskuma elementu ziÚ‚ pat eksperiment‚ls
darbs, kur‚ A. Bels, iespÁjams, pirmo reizi attÁlo komplicÁtu kinematogr‚fisku ainu (to ir vÁrts citÁt visu, atst‚jot oriÏin‚la sintaktisk‚s atk‚pes tekst‚):
Da˛k‚rt bÓstam‚kaj‚s viet‚s n‚c‚s noslÓdÁt s‚nis, saspringto k‚ju
balstot tikai vien‚ k‚pslÓ, ar kr˚tÓm ciei piespie˛oties zirga sasvÓduajai ‚dai un j˚tot, k‚ zeme grÓÔodam‚s un dunÁdama nesas priek‚,
redzot pavÓdam prie˛u br˚n‚s saknes k‚ gulÚus zem ‚trvilciena.
[pasvÓtrojums mans ñ J. D.] ZaÔ, ass zars viegli un paviri izÌemmÁja matus un nopÁra plecus, un tad ñ atkal aug‚, atsperoties
k‚pslÓ ar spÁku, uzsvie˛ot noslÓdÁjuo augumu virs zirga muguras,
priek‚ dzirdot IrÁnes ieklieganos,
ai,
jo n‚ca k‚ds seviÌi zems un kupls zars.
[..] me˛s savienoja viÚus, labaj‚ pusÁ pazibÁja pl‚ksnÓte ar
uzrakstu:
ìNestaig‚t! Izj‚des ceÔî ñ
un Ãirts kliedza k‚ me˛onis:
ñ Jekh‚, jekh˚, h‚, h‚! ñ
un zirgs zem j‚tnieka izstiep‚s lÁcien‚, un strauj‚k s‚ka zibÁt
prie˛u saknes.
Zirgi palÁnin‚ja auli, j‚tnieki atsl‚bin‚ja pavadas un nervus,
risku nomainÓja zaÔ miers, r‚ms, gludens pl˚dums, te piepei IrÁnes
zirgs ar priekk‚ju tr‚pÓja kurmja izrakt‚ dobulÓ. [..]
Tai brÓdÓ, kad IrÁne krita no zirga un atsit‚s ar muguru pret
zemi, Ãirtam pazuda gan zil‚ debess, gan zaÔgantum‚ me˛a lÓnija
pie apv‚rÚa, gan zaÔ‚s ganÓbas pazuda, pasaule k‚ milzÓga piltuve
saaurin‚j‚s, ieraudama Ãirtu meln‚ tukum‚, kur glu˛i bez skaÚas
krita IrÁne no zirga, tad arÓ zirgs pazuda, kaut ne uz akmens, kaut
ne uz akmens, laiks sabiezÁja, un zemeslode k‚ milzu veseris skrÁja
pretÓ meitenes mugurai, kaut nekad, nekad tas neb˚tu noticis, un
tad jau Ãirts nokrita kn˚pus viÚai lÓdz‚s, ciei satvÁra meitenes
galvu rok‚s, IrÁne k‚du brÓdi cent‚s ieelpot, tad ievilka elpu, s‚pÓgi
ievaidÁj‚s, un Ãirts ieraudzÓja ne˛ÁlÓgi tuvu un skaidri, it k‚ platform‚ta kinote‚trÓ sÁdÁtu pirmaj‚ rind‚, ne˛ÁlÓgi tuvu un skaidri
ieraudzÓja pÔavas mÓksto mauru, milzÓgi lielus z‚les stiebrus, zaÔus,
piebrieduus ar sulu, ieraudzÓja mazu, melnu kukainÓti r‚pojam
pa br˚nu smilgas skaru [..].40
Vai t‚ b˚tu D. ¤dres konstatÁt‚ parodija par kino redzÁto? Katr‚
ziÚ‚ t‚ varÁtu b˚t visp‚rliecino‚k veidot‚ liter‚ri kinematogr‚fisk‚ aina
latvieu literat˚r‚.
90
Liter‚rais kinematogr‚fiskums: Mihails Bulgakovs un Alberts Bels
A. Bela prozas liter‚rais kinematogr‚fiskums ir konstatÁjams vair‚kos
lÓmeÚos, jo rakstnieks dzÓvo un rada multimedi‚l‚ gadsimt‚, tehnoloÏij‚m
un masu kult˚rai augot lÓdz‚s viÚa prozas darbu skaitam. Kinematogr‚fiskumam rakstnieka proz‚ piemÓt neviennozÓmÓgi skaidrojamas funkcijas, piemÁram, kinematogr‚fiski var b˚t rakstnieka auri tÁlotie profesion‚Ôi, k‚ arhitekts B˚rÓ, kura skatupunkts ne tikai no kino, bet arÓ no
vizu‚lo m‚kslu aspekta ir novÁrojos un tuvpl‚niem lÓdzÓg‚s vides detaÔas
tveros. Tieksme pÁc audiovizu‚la tvÁruma, prozas sintaktiskajiem eksperimentiem noved A. Belu lÓdz pat lasÓtajam ne vienmÁr paredzam‚m
liter‚ri kinematogr‚fisk‚m konstrukcij‚m, kas liecina par jaun‚m prozas
pasaules dinamikas un telpiskuma kvalit‚tÁm.
Secin‚jumi
Ieskats M. Bulgakova un A. Bela proz‚ apliecina, ka abus rakstniekus
ir gr˚ti sastatÓt uz vienota pamata to liter‚r‚s ietekmes dÁÔ. KopÓgais ir
ne tikai liter‚r‚ kinematogr‚fiskuma aspekts, bet arÓ visp‚rcilvÁcisk‚s
r˚pes par savas tautas un valsts likteni. A. Bela rom‚n‚ Bezmiegs tiek
run‚ts par vulg‚ru politisk‚s iek‚rtas ielauanos lÓdz im m‚kslas glorificÁtaj‚ radÓanas, darba un progresa jom‚. Liter‚rais kinematogr‚fiskums izpau˛as k‚ profesion‚Ôa skatÓjums uz pasauli, kur audiovizu‚lais
pasaules tvÁrums ir svarÓgs laikmeta tip‚˛a r‚dÓt‚js. Autoram liter‚r‚
kinematogr‚fiskuma elementu lietojums ir veids, k‚ par‚dÓt cilvÁku no
Ó paa cilvÁka vides un ikdienas perspektÓvas.
Savuk‚rt M. Bulgakova rom‚ns Meistars un Margarita, k‚ arÓ daudzi
citi prozas darbi ir ciei saistÓti ar gadsimta pirm‚s puses apjukumu zin‚tnes un politikas priek‚. Rakstnieks caur saviem darbiem vÁsta, ka ir
gr˚ti noteikt, kur meklÁt patiesÓbu, ja 20. gadsimta Faustam nav izvÁle ñ
zin‚tne un maÏija, bet gan kaut kas daudz komplicÁt‚ks, varb˚t pat sintÁtiski veidots, k‚ kino maÏija. T‚pÁc rakstnieks atbildes uz modern‚s
ìkinematogr‚fisk‚s gaismasî ielauanos cilvÁka dzÓvÁ meklÁ aktÓv‚ darbÓb‚ ar gaismas elementiem proz‚, izaicinot lasÓt‚ju uz dimension‚lu
padziÔin‚jumu literat˚r‚, t‚pat k‚ tas jau M. Bulgakova laik‚ notiek
kino.
M. Bulgakova un A. Bela proza ir padziÔin‚ti pÁt‚ma liter‚r‚ kinematogr‚fiskuma aspekt‚, jo tas ir veids, k‚, piemÁram, run‚t par A. Bela
antitÁzi M. Bulgakova rom‚nam, kur savuk‚rt veido zin‚mu idejisku
opozÓciju GÁtes Faustam. RespektÓvi, mont‚˛a k‚ 20. gadsimta dom‚anas un radÓanas veids var sniegt impulsus intertekstu‚lu ietekmju
pÁtÓjumam.
91
J˚lija Dibovska
Ieskats M. Bulgakova rom‚n‚ Meistars un Margarita un A. Bela
rom‚n‚ Bezmiegs, k‚ arÓ abu darbu sastatÓjums ar GÁtes Faustu rada ne
tikai atbildes uz da˛iem A. Bela si˛et‚ atrodamajiem pavedieniem, bet
arÓ iekÔauj latvieu autoru pla‚k‚ pasaules kontekst‚. KomplicÁtu A. Bela
ietekmju strukt˚ru padara fakts, ka rom‚ns Bezmiegs netika izdots uzreiz
pÁc uzrakstÓanas, iekÔaujoties t. s. ìzemstr‚vasî literat˚ras kopum‚ un
non‚kot pie lasÓt‚jiem ne tikai nerediÏÁts, bet arÓ pusanonÓms darbs.
Praktisks ieskats liter‚r‚ kinematogr‚fiskuma aspekt‚ 20. gadsimta
pirm‚s un otr‚s puses autoru darbos rada problÁmas ar teorÁtisko noÌÓrumu ñ kompozicion‚laj‚ un si˛etiskaj‚ liter‚raj‚ kinematogr‚fiskum‚.
Nereti ie veidi tiek realizÁti kompleksi, piemÁram, A. Belam attÁlojot
audiovizu‚li tveramu filmas ainu.
M. Bulgakova prozas liter‚rais kinematogr‚fiskums saist‚ms ar
20. gadsimta s‚kum‚ valdoo m‚kslu mijiedarbÓbu jeb sintÁtismu, t‚pÁc
kino ietekmju sfÁru ñ gaismas, kustÓbas, mont‚˛as elementus ñ visproduktÓv‚k skatÓt kopsakar‚ arÓ cit‚m m‚ksl‚m.
A. Bela prozas liter‚ro kinematogr‚fiskumu var pÁtÓt k‚ intermedialit‚tes ietekmes, kas 20. gadsimta otraj‚ pusÁ arvien vair‚k sintezÁ
skaÚas, attÁla un skulpt˚ras elementus pasaules uztverÁ un attÁlojum‚.
Naumanis N. Izr‚des Zojas dzÓvoklis / Zojkina kvartira recenzija. Nelaba
vieta. Kult˚ras Diena Nr. 41, 2012. gada 26. oktobris, 8. lpp. http://www. diena.
lv/kd/recenzijas/izrades-zojas-dzivoklis-zojkina-kvartira-recenzija-nelaba-vieta13975164 (skatÓts 20.01.2014.).
2
Меликянц Г. Страсти по «Мастеру»: К истории публикации романа Михаила
Булгакова. http://archive.is/20120804100023/www.kultura-portal.ru/tree_new/
cultpaper/article.jsp?number=468&crubric_id=1002304&rubric_id=
1002303&pub_id=453964 (skatÓts 20.01.2014.).
3
L˚se D. Vara un tauta Alberta Bela skatÓjum‚. Alberts Bels. RÓga: Mansards,
2010, 29. lpp.
4
¤dre D. CilvÁks un laikmets Alberta Bela rom‚nos. Alberts Bels. RÓga:
Mansards, 2010, 186. lpp.
5
Хализев В. Е. Монтаж. Теория литературы: учебник для вузов. Москва: Высшая школа, 2007, c. 277.
6
Манн Т. Собрание сочинений в 10 томах. Т. 9. О себе и собственном творчестве.
Статьи. Государственное издательство художественной литературы, 1960,
с. 163–164.
7
Хализев В. Е. Монтаж. Теория литературы: учебник для вузов. Москва: Высшая школа, 2007, c. 278.
8
Черкашина М. Призрак оперы в прозе Михаила Булгакова. http://jgreenlamp.
narod.ru/prizrakopery.htm (skatÓts 20.01.2014.).
1
92
Liter‚rais kinematogr‚fiskums: Mihails Bulgakovs un Alberts Bels
Bels A. Baigi ellÓgs latvieu st‚stnieks (intervÁ Vija Beinerte). Latvijas AvÓze
2013. gada 8. novembris. http://www.la.lv/baigi-elligs-latviesu-stastnieks-%
E2%80%A9/ (skatÓts 20.01.2014.).
10
Bels A. Bezmiegs. CilvÁki laiv‚s. RÓga: Liesma, 1987, 342. lpp.
11
Эйзенштейн С. М. Избранные статьи. Москва, 1956, c. 253.
12
McCormick P. D. American Cinematic Novels and their Media Environments,
1925 ñ 2000. The Ohio State University, 2012, p. 126.
13
Смирнов И. П. Видеоряд. Историческая семантика кино. Санкт-Петербург:
Петрополис, 2009.
14
Eidsvik C. V. Cinema and Literature. University of Illinois, 1971, p. 114.
15
Мартьянова И. Киновек русского текста: парадокс литературной кинематографичности. Санкт-Петербург: САГА, 2001, c. 5–6.
16
Burkdall T. Joycean Frames: Film and the Fiction of James Joyce. Psychology
Press, 2001.
17
Бакирова Е. В. Протагонист как наблюдатель: структурирующая роль
взгляда в романе Франца Кафки «Замок». Вестник Нижегородского университета им. Н. И. Лобачевского № 6, 2010.
18
Wyllie B. Nabokov at the Movies: Film Perspectives in Fiction. McFarland,
2003.
19
Гребенщикова А. Г. Кинематографичность ранней прозы М. Булгакова.
Вiсник Харкiвського нацiонального унiверситету iм. В. Н. Каразiна № 994, 2012.
Сер.: Філологія, Вип. 64, c. 107.
20
Силина Л. А. Особенности монтажной композиции в романах М. А. Булгакова «Белая гвардия» и «Мастер и Маргарита». Известия Волгоградского
государственного педагогического университета № 2, 2012, с. 137–140.
21
Яблоков Е. А. Мотивы прозы Михаила Булгакова. Москва: Издательский
центр РГГУ, 1997, c. 43.
22
Новиков В. В. Ранняя проза Михаила Булгакова. Михаил Булгаков – художник. Москва: Моск. рабочий, 1996, c. 25.
23
Петровский М. Мастер и Город. Киевские контексты Михаила Булгакова.
Киев: Дух i лiтера, 2001.
24
Булгаков М. А. Богема. Москва: АСТ-ЛТД, 1998. http://lib.ru/BULGAKOW/
bogema.txt (skatÓts 20.01.2014.).
25
Milne L. Mikhail Bulgakov: A Critical Biography. Cambridge University Press,
1990, p. 89.
26
Булгаков М. А. Записки юного врача. Белая гвардия. Рассказы. Записки
на манжетах. Собрание сочинений. В 5 т. Т. 1. Москва: Художественная литература, 1989, c. 615–616.
27
Булгаков М. А. Налёт. Собрание сочинений в 10 томах. Т. 1. Москва: Голос,
1995. http://lib.ru/BULGAKOW/tom10.txt_with-big-pictures.html#23 (skatÓts
20.01.2014.).
9
93
J˚lija Dibovska
Булгаков М. А. Роковые яйца. http://lib.ru/BULGAKOW/eggs.txt (skatÓts
20.01.2014.).
29
Булгаков М. А. Белая гвардия. Москва: Правда, 1989. http://lib.ru/
BULGAKOW/whtguard.txt (skatÓts 20.01.2014.).
30
Булгаков М. А. Пропавший глаз. Записки покойника: Автобиографическая
проза. Санкт-Петербург: Азбука-классика, 2002. http://www.litmir.net/bd/?
b=5165(skatÓts 20.01.2014.).
31
L˚se D. Vara un tauta Alberta Bela skatÓjum‚. Alberts Bels. RÓga: Mansards,
2010, 50. lpp.
32
¤dre D. CilvÁks un laikmets Alberta Bela rom‚nos. Alberts Bels. RÓga: Mansards, 2010, 257. lpp.
33
Bels A. CilvÁki laiv‚s. RÓga: Liesma, 1987, 153. lpp.
34
Bels A. Latvieu labirints. RÓga: Daugava, 1998, 136. lpp.
35
Bels A. B˚ris. RÓga: Liesma, 1972, 144.ñ148. lpp.
36
Bels A. SaucÁja balss. RÓga: Jumava, 2005, 10. lpp.
37
Turpat, 121.ñ122. lpp.
38
Vecgr‚vis V. DeviÚi jaut‚jumi Albertam Belam. Karogs Nr. 12, 2000, 25. lpp.
39
¤dre D. CilvÁks un laikmets Alberta Bela rom‚nos. Alberts Bels. RÓga:
Mansards, 2010, 208. lpp.
40
Bels A. Poligons. RÓga: Liesma, 1977, 140.ñ141. lpp.
28
LITERAT¤RA
Bels A. Baigi ellÓgs latvieu st‚stnieks (intervÁ Vija Beinerte). Latvijas AvÓze 2013.
gada 8. novembris. Pieejams: http://www.la.lv/baigi-elligs-latviesu-stastnieks%E2%80%A9/ (skatÓts 20.01.2014.).
Bels A. Bezmiegs. CilvÁki laiv‚s. RÓga: Liesma, 1987.
Bels A. B˚ris. RÓga: Liesma, 1972.
Bels A. CilvÁki laiv‚s. RÓga: Liesma, 1987.
Bels A. Latvieu labirints. RÓga: Daugava, 1998.
Bels A. Poligons. RÓga: Liesma, 1977.
Bels A. SaucÁja balss. RÓga: Jumava, 2005.
Burkdall T. Joycean Frames: Film and the Fiction of James Joyce. Psychology
Press, 2001.
Eidsvik C. V. Cinema and Literature. University of Illinois, 1971.
L˚se D., ¤dre D. Alberts Bels. RÓga: Mansards, 2010.
McCormick P. D. American Cinematic Novels and their Media Environments,
1925 ñ 2000. The Ohio State University, 2012.
Milne L. Mikhail Bulgakov: A Critical Biography. Cambridge University Press, 1990.
Naumanis N. Izr‚des Zojas dzÓvoklis / Zojkina kvartira recenzija. Nelaba vieta.
Diena. http://www.diena.lv/kd/recenzijas/izrades-zojas-dzivoklis-zojkinakvartira-recenzija-nelaba-vieta-13975164 (skatÓts 20.01.2014.).
94
Liter‚rais kinematogr‚fiskums: Mihails Bulgakovs un Alberts Bels
Vecgr‚vis V. DeviÚi jaut‚jumi Albertam Belam. Karogs Nr. 12, 2000, 25. lpp.
Wyllie B. Nabokov at the Movies: Film Perspectives in Fiction. McFarland,
2003.
Бакирова Е. В. Протагонист как наблюдатель: структурирующая роль взгляда
в романе Франца Кафки «Замок». Вестник Нижегородского университета
им. Н. И. Лобачевского Nr. 6, 2010.
Булгаков М. А. Белая гвардия. Москва: Правда, 1989. http://lib.ru/
BULGAKOW/whtguard.txt (skatÓts 20.01.2014.).
Булгаков М. А. Богема. Москва: АСТ-ЛТД, 1998. http://lib.ru/BULGAKOW/
bogema.txt (skatÓts 20.01.2014.).
Булгаков М. А. Записки юного врача. Белая гвардия. Рассказы. Записки на
манжетах. Собрание сочинений в 5 томах. Т. 1. Москва: Художественная литература, 1989, c. 615–616.
Булгаков М. А. Налёт. Собрание сочинений в 10 томах. Т. 1. Москва: Голос,
1995. http://lib.ru/BULGAKOW/tom10.txt_with-big-pictures.html#23 (skatÓts
20.01.2014.).
Булгаков М. А. Пропавший глаз. Записки покойника: Автобиографическая
проза. Санкт-Петербург: Азбука-классика, 2002. http://www.litmir.net/bd/?
b=5165 (skatÓts 20.01.2014.).
Булгаков М. А. Роковые яйца. http://lib.ru/BULGAKOW/eggs.txt (skatÓts
20.01.2014.).
Гребенщикова А. Г. Кинематографичность ранней прозы М. Булгакова.
Вiсник Харкiвського нацiонального унiверситету iм. В. Н. Каразiна № 994, 2012.
Сер.: Філологія, Вип. 64.
Манн Т. Собрание сочинений в 10 томах. Т. 9. О себе и собственном творчестве. Статьи. Государственное издательство художественной литературы,
1960.
Мартьянова И. Киновек русского текста: парадокс литературной кинематографичности. Санкт-Петербург: САГА, 2001.
Меликянц Г. Страсти по «Мастеру»: К истории публикации романа Михаила
Булгакова. http://archive.is/20120804100023/www.kultura-portal.ru/tree_new/
cultpaper/article.jsp?number=468&crubric_id=1002304&rubric_id=
1002303&pub_id=453964 (skatÓts 20.01.2014.).
Новиков В. В. Ранняя проза Михаила Булгакова. Михаил Булгаков – художник. Москва: Моск. рабочий, 1996, c. 25.
Петровский М. Мастер и Город. Киевские контексты Михаила Булгакова.
Киев: Дух i лiтера, 2001.
Силина Л. А. Особенности монтажной композиции в романах М. А. Булгакова «Белая гвардия» и «Мастер и Маргарита». Известия Волгоградского государственного педагогического университета № 2, 2012.
Смирнов И. П. Видеоряд. Историческая семантика кино. Санкт-Петербург:
Петрополис, 2009.
95
J˚lija Dibovska
Хализев В. Е. Монтаж. Теория литературы. Москва: Высшая школа, 2007.
Черкашина М. Призрак оперы в прозе Михаила Булгакова. http://jgreenlamp.
narod.ru/prizrakopery.htm (skatÓts 20.01.2014.).
Эйзенштейн С. М. Избранные статьи. Москва, 1956.
Яблоков Е. А. Мотивы прозы Михаила Булгакова. Москва: Издательский
центр РГГУ, 1997.
96
Dace Dolace
CILV«KA KONCEPCIJAS ATTŒSTŒBA:
PATRISTISK¬ ANTROPOLOÃIJA UN
M¤SDIENU CILV«KZIN¬TNES
Summary
Development of the Conception of Human: Patristic Anthropology
and Modern Human Sciences
The goal of the present article is to show how the basic attitudes of
Patristic anthropology and the main terms of it can serve as being the
essential resource in working out the discourse of the conception of
human, human and social sciences, and helping professions. The following steps are included in the research: 1) explanation of the anthropological crisis of the 20th century and the necessity of anthropological
reflection in human sciences, 2) description of the basic terms of the
paradigm of Patristic theology (such as: ontology of person; Godís image
and likeness; ëanthropological boundaryí; hamartiological pathologies;
transformation; love as ëek-stasisí or communicative mode of a person),
3) conclusions about ëanthropological identityí as a strategical task of
the helping professions ñ creation of identity of the personality or creation
of identity of integrity, by leading the person in understanding more
universal spiritual, ethical, and communicative causations and the process
of transformation.
Key-words: conception of human, Patristic anthropology, anthropological identity
*
Ievads
Raksta mÁrÌis ir apl˚kot patristisko antropoloÏiju un t‚s galvenos
jÁdzienus k‚ nozÓmÓgu resursu m˚sdienu cilvÁkzin‚tÚu centienos p‚rvarÁt
t. s. 20. gadsimta antropoloÏisko krÓzi un padziÔin‚t antropoloÏisk‚s
identit‚tes izpratni.
Autores pÁtniecisk‚ interese par cilvÁka konceptu un t‚ attÓstÓbu ir
aktu‚la palÓdzÓbu sniedzoo profesiju kontekst‚. Latvijas KristÓg‚ akadÁmija jau kop 1997. gada Latvij‚ attÓsta jaunu profesiju ñ karitatÓvo
soci‚lo darbu.1 Eirop‚ ai specialit‚tei ir sena vÁsture un stabilas tradÓcijas,
97
Dace Dolace
kas sakÚojas eiropeiskaj‚ kult˚ras apziÚ‚, kristÓg‚s BaznÓcas soci‚laj‚
˛ÁlsirdÓbas kalpoan‚ un m‚cÓb‚ par cilvÁku hum‚nisma filozofij‚ un
kristÓg‚s demokr‚tijas principos. Viens no galvenajiem Ós specialit‚tes
virsuzdevumiem ir cilvÁka (soci‚laj‚ jom‚ tradicion‚li dÁvÁta par klientu)
cieÚas un vÁrtÓbas stabilizÁana sabiedrÓb‚, t‚ atg‚dinot, ka cilvÁka persona ir soci‚l‚s palÓdzÓbas, audzin‚anas, kult˚ras un soci‚lo procesu
centr‚, nevis perifÁrij‚.
KaritatÓv‚ soci‚l‚ darba attÓstÓba ir nedal‚mi saistÓta ar m˚sdien‚s
problem‚tiskiem procesiem cit‚s palÓdzÓbu sniedzo‚s jom‚s, k‚ arÓ
kult˚r‚ Latvij‚ un Eirop‚ ñ runa ir par soci‚lo darbu, pedagoÏiju, psihoterapiju, veselÓbas apr˚pi, k‚ arÓ par soci‚lo un kult˚ras politiku valstÓ.
–Óm jom‚m principi‚li ir j‚balst‚s cilvÁkkoncept‚. PiemÁram, soci‚l‚s
un kult˚ras politikas dziÔ‚ko saturu un pamatstratÁÏiju nosaka sabiedrÓb‚
past‚vo‚ izpratne par cilvÁku jeb antropoloÏiskais koncepts. Kaut arÓ
minÁto jomu nozÓmes pamat‚ ir j‚b˚t tiei cilvÁkjaut‚jumam, tomÁr
vÁsture r‚da, ka saikne starp antropoloÏiju un humanit‚ri tendÁt‚m
specialit‚tÁm ne vienmÁr tiek apzin‚ta, reflektÁta un stratÁÏiski izkopta.
AntropoloÏisk‚ krÓze 20. gadsimt‚
AntropoloÏiskais koncepts jauno laiku Eiropas humanit‚raj‚s zin‚tnÁs ir veidojies problem‚tiski, jo antropoloÏijai k‚ patst‚vÓgai disciplÓnai
vienmÁr ir bijusi netiea un izrietoa loma: Eiropas tradicion‚laj‚ filozofij‚
un zin‚tÚu sistÁm‚ cilvÁka koncepts attÓstÓjies filozofijas ietekmÁ ñ struktur‚li saskaldÓts filozofisk‚s pamatkategorij‚s un sast‚vdaÔ‚s (piemÁram,
pr‚ts k‚ cilvÁku izteicos pamatlielums), t‚ zaudÁjot savu veseluma statusu; savuk‚rt Austrumeirop‚ valdoaj‚ ideoloÏiskaj‚ vidÁ cilvÁkizpratne
tika pakÔauta vÁsturiskai, soci‚lai, ekonomiskai redukcijai. –Ós tendences
ir ietekmÁjuas arÓ soci‚l‚s palÓdzÓbas procesu, gan akcentÁjot cilvÁka
soci‚lo un materi‚lo attÓstÓbu un atst‚jot neievÁrotus citus antropoloÏiskos aspektus, gan padarot cilvÁku par ideoloÏijas instrumentu.
–‚du soci‚li reducÁtu vai materi‚lisma deformÁtu antropoloÏisko
priekstatu ietekme uz soci‚l‚s politikas stratÁÏiju ir neapzin‚ta, stihiska,
un rezult‚t‚ soci‚l‚s labkl‚jÓbas situ‚cija modelÁjas atbilstoi tikpat
stihisk‚m soci‚laj‚m p‚rmaiÚ‚m un soci‚lajam, politiskajam un tirgus
ekonomikas pieprasÓjumam t‚ viet‚, lai soci‚l‚ politika tiktu mÁrÌtiecÓgi
analizÁta, pl‚nota un kÔ˚tu par ìsolidarit‚tes civiliz‚cijasî veidot‚ju.2
Tr˚kstot antropoloÏiskajai refleksijai, nav iespÁjas kritiski izvÁrtÁt past‚vo‚s tendences sabiedrÓb‚, tos riskus un laikmeta ietekmes uz cilvÁces
98
CilvÁka koncepcijas attÓstÓba: patristisk‚ antropoloÏija un m˚sdienu cilvÁkzin‚tnes
kopienu, kas novirza sabiedrÓbas dzÓvi no cilvÁcÓbas apliecin‚juma. Bez
antropoloÏisk‚s refleksijas nevar uzÚemties atbildÓbu par soci‚l‚s labkl‚jÓbas koncepta t‚l‚ku stratÁÏisku ievirzi.
ìDehumaniz‚cijaî jeb ìcilvÁka pazaudÁanaî 20. gadsimta s‚kum‚
ietekmÁja visas humanit‚r‚s zin‚tnes: filozofiju, psiholoÏiju, teoloÏiju.
T‚dÁÔ aj‚s disciplÓn‚s k‚ pretreakcija kÔuva t. s. ìantropoloÏiskais pavÁrsiensî. TeoloÏijas un filozofijas antropoloÏiz‚cija notika k‚ metafizikas
p‚rvarÁana ar mÁrÌi humanit‚raj‚s zin‚tnÁs atteikties no monistisk‚m
abstrakt‚m teorÁtisk‚m sistÁm‚m. Spilgts piemÁrs filozofij‚, k‚ arÓ psiholoÏij‚ ir eksistenci‚lisma diskurss. Savuk‚rt teoloÏij‚ 20. gadsimt‚
ìantropoloÏiskais pavÁrsiensî zÓmÓgs ar atgrieanos pie racion‚lisma
radÓto dogmatisko sistÁmu sen‚kaj‚m antropoloÏiskaj‚m saknÁm jeb
pie ìaizifrÁt‚s antropoloÏijasî, kas no pirms‚kuma veido kristÓgo m‚cÓbu un pieredzi. Visp‚rzin‚ms ir ortodoks‚ teologa Joanna Meijendorfa
(John Meyendorff) apgalvojums, ka m˚sdien‚s teoloÏijai j‚kÔ˚st par
antropoloÏiju jeb teoloÏijai j‚attÓst‚s uz antropoloÏijas b‚zes3, jo, run‚jot
par Dievu, nedrÓkst neÚemt vÁr‚ cilvÁku, cilvÁka problÁmas un re‚lo
dzÓvi, k‚ tas ir noticis racion‚lisma ietekmÁ. Rezult‚t‚ teoloÏija un Eiropas
baznÓca sabiedrÓbai vairs nav interesanta un svarÓga ñ notiek baznÓcas
ìizstumanaî no sabiedrÓbas centra.
20. un 21. gadsimta miju raksturo visaptveroa soci‚l‚s, kult˚ras
un teoloÏisk‚s antropoloÏijas paradigmas maiÚa. T‚ saistÓta ar tradicion‚lo antropoloÏisko priekstatu krÓzi. KrÓzi raksturojoa pazÓme ir
lÓdzinÁjo zin‚anu par cilvÁku neefektivit‚te situ‚cij‚, kad j‚rod atbildes
un risin‚jumi m˚sdienu soci‚laj‚m, izglÓtÓbas, reliÏiskaj‚m u. c. problÁm‚m laikmeta agresÓv‚s soci‚l‚s dinamikas apst‚kÔos. KrÓzes iezÓmes
pirm‚m k‚rt‚m izpau˛as praksÁ ñ ar cilvÁku notiek straujas p‚rmaiÚas.
CilvÁks vairs nav iepriekÁjais, Ìietami tik pazÓstamais, pamatos nemainÓgais priekmets ñ cilvÁks ir kÔuvis par aktÓvu p‚rmaiÚu un intensÓvas
antropoloÏisk‚s dinamikas subjektu. Pie Ós dinamikas izpausmÁm pieder,
piemÁram, ekstrem‚las psihoprakses, suicid‚lais terorisms, pseidomistisk‚s sektas, narkom‚nija, iegremdÁan‚s virtu‚laj‚ realit‚tÁ, krimin‚la
uzvedÓba, terorisms u. tml. Filozofs un teologs Sergejs Horu˛ijs (Сергей
Хоружий) ‚da veida par‚dÓbu apzÓmÁjumam lieto jÁdzienu ìantropoloÏisko devi‚ciju parksî.4 –Ós devi‚cijas jeb novirzes no cilvÁcisk‚s b˚tÓbas
centra m˚sdienu sabiedrÓb‚ pieÚem milzu apmÁrus. S. Horu˛ijs minÁt‚s
antropoloÏisk‚s devi‚cijas apraksta k‚ cilvÁka kritisku pietuvoanos
savas esÓbas galÁjiem robe˛st‚vokÔiem un past‚vÁanu tajos. AntropoloÏijas teorÁtisko krÓzi raksturo fakts, ka eso‚s teorijas un koncepcijas
nespÁj aprakstÓt un izskaidrot o jaunraduos dinamiku. Tas attiecas arÓ
99
Dace Dolace
uz Eiropas cilvÁkkoncepcijas galvenajiem pamatelementiem. SaskaÚ‚ ar
fundament‚lo antropoloÏisko tendenci cilvÁks tika raksturots k‚ subjekts
un indivÓds, viÚam tika piedÁvÁta stingri noteikta b˚tÓba, kur‚ tika nodalÓta
vesela past‚vÓgu komponentu virkne ñ garÓg‚ b˚tÓba, tikumisk‚ b˚tÓba
u. c. N‚kas atzÓt, ka Ó saskanÓg‚, viengabalain‚ jÁdzienu sistÁma nedarbojas, jo nespÁj dot izskaidrojumu tam, kas re‚li notiek ar cilvÁku, un
nesniedz stratÁÏiskas prakses izglÓtÓbai, psiholoÏijai, soci‚lajam darbam
o cilvÁka apziÚas patoloÏisko st‚vokÔu p‚rvarÁanai. Pragmatiskais
cilvÁkkoncepts ir vÁl viena tipiska izpausme 20. gadsimta Eirop‚ identificÁtajam ìantropoloÏisk‚ centra atst‚anas procesamî jeb ìsubjekta
n‚veiî.
Filozofs un teologs KonstantÓns Sigovs (Константин Сигов), viens
no ievÁrojamiem EmanuÁla Levina (Emmanuel Levinas) interpretatoriem,
antropoloÏisko krÓzi raksturo k‚ p‚rr‚vumu starp ontoloÏiju un Átiku
m˚sdienu m‚cÓb‚s par cilvÁku. Ar o p‚rr‚vumu saist‚s soci‚lantropoloÏiski procesi, ko E. Levins apraksta ìteorij‚ par cilvÁka izzuanuî.5
VÁl viens tipisks antropoloÏijas krÓzes paraugs ir praktiskais, pragmatiskais, uz veikumu orientÁtais modern‚s tirgus sabiedrÓbas cilvÁks. –o
antropoloÏisko tip‚˛u kritiski raksturojis m˚sdienu soci‚lais filozofs
Jirgens H‚berm‚ss (J¸rgen Habermas), nodÁvÁdams tam raksturÓgo darbÓbu par ìinstrument‚lo darbÓbuî, kas b‚zÁjas ìinstrument‚laj‚ racionalit‚tÁî.6 Instrument‚l‚ darbÓba ir lÓdzcilvÁkus un dabu apdraudoa, jo
viss tiek pakÔauts darbÓg‚ subjekta individu‚lo mÁrÌu sasnieganai,
ignorÁjot komunikatÓvo darbÓbas aspektu. Visi minÁtie antropoloÏisk‚s
krÓzes aspekti atst‚j ietekmi uz humanit‚ri ievirzÓt‚s profesion‚l‚s izglÓtÓbas teoriju un praksi, liekot run‚t par cilvÁkproblÁmas devalv‚ciju un
jaunu apv‚rÚu nepiecieamÓbu antropoloÏisko zin‚anu jom‚, t‚l‚k‚s
konsekvencÁs dom‚jot arÓ par antropoloÏisko pamatnost‚dÚu apzin‚anu cit‚s zin‚tnÁs un specialit‚tÁs.
Patristisk‚s antropoloÏisk‚s paradigmas pamatjÁdzienu raksturojums
AntropoloÏija ir visaptveroa zin‚tne par cilvÁku. T‚s disciplÓnas
cilvÁku pÁta da˛‚dos modos ñ bioloÏiskaj‚, etnoloÏiskaj‚, soci‚laj‚, kulturoloÏiskaj‚, reliÏiskaj‚. 20. gadsimt‚ stabili attÓstÓj‚s modern‚ soci‚l‚
un kult˚ras antropoloÏija un it Ópai etnoloÏisk‚ antropoloÏija (B. K. MaÔinovskis, ». G. Seligmans u. c.). Tradicion‚li antropoloÏijas tendence ir
vair‚k pievÁrsties nevis savu, bet citu sabiedrÓbu izpÁtei (K. LevÓ-Stross,
L. LevÓ-Brils, D˛. D˛. FrÁzers u. c.), t‚d‚ veid‚ meklÁjot atbildes uz jau100
CilvÁka koncepcijas attÓstÓba: patristisk‚ antropoloÏija un m˚sdienu cilvÁkzin‚tnes
t‚jumiem, kas ir cilvÁks k‚ b˚tne, k‚da ir cilvÁka morfoloÏisk‚ strukt˚ra,
kas nosaka cilvÁka uzvedÓbu, kas cilvÁk‚ ir visp‚rcilvÁcisks un kas ñ
soci‚li, etniski, kultur‚li determinÁts.
–aj‚ antropoloÏisko disciplÓnu paletÁ k‚ nenovÁrtÁjams ieguldÓjums
j‚skata patristiskais (BaznÓcas tÁvu) jeb Bizantijas cilvÁkkoncepts, kas
tapis agrÓn‚s kristietÓbas paradigm‚. J‚uzsver, ka patristisk‚ antropoloÏija cilvÁku atkl‚j nevis k‚ auri izprastu reliÏisku b˚tni, bet k‚ veseluma
personu t‚s kosmoloÏiskaj‚, sakr‚laj‚, soci‚laj‚, bioloÏiskaj‚ dimensij‚,
uzmanÓbu pievÁrot cilvÁka darbÓbai ñ Ópai sakr‚l‚s un kult˚rsoci‚l‚s
prakses nedal‚mÓbai.
M˚sdien‚s jaunas holistiskas antropoloÏisk‚s paradigmas meklÁjumos filozofija, teoloÏija, psiholoÏija, psihiatrija un pedagoÏija atgrie˛as
pie patristisk‚s jeb bizantisk‚s (4.ñ14. gadsimta BaznÓctÁvu) antropoloÏijas.7 TeoloÏisko un filozofisko ideju sistÁm‚ patristiskais antropoloÏiskais
modelis vairs netiek saskaldÓts un pakÔauts cit‚m disciplÓn‚m, bet interpretÁts k‚ autentiska zin‚tne par cilvÁku k‚ patst‚vÓgu, ontoloÏisku, pÁc
saviem likumiem mainÓb‚ esou, nereducÁjamu veselumu. Patristisk‚ cilvÁkzin‚tne satur nedal‚mu teorijas un garÓg‚s empÓrisk‚s prakses vienotÓbu.
Kaut arÓ patristisk‚s antropoloÏijas nenovÁrtÁjamais d‚rgums ir gadsimtu gait‚ attÓstÓjusies un nostiprin‚jusies, pieredzÁ balstÓta un verificÁta
garÓg‚s prakses tradÓcija, tomÁr Ó antropoloÏisk‚ skola nav ezotÁri noslÁgta. Tiei otr‚di, t‚ ir atvÁrta dialogam, pied‚v‚jot paradigm‚tiskas
pamatnost‚dnes cit‚m humanit‚raj‚m disciplÓn‚m.
GrieÌu jeb Bizantijas BaznÓcas teoloÏija savas neskart‚s veseluma
identit‚tes dÁÔ m˚sdien‚s visautentisk‚k spÁj veidot starpdisciplin‚ru
dialogu un Óstenot principu ìteoloÏija k‚ radik‚la cilvÁkzin‚tneî. –Ó
starpdisciplinarit‚tes principa Óstenoanas metodoloÏiju ir izstr‚d‚jis
katoÔu teologs Karls R‚ners (Karl Rahner). ViÚ uzskata:
[..] teoloÏisk‚ antropoloÏija ir nevis sekul‚r‚s cilvÁkzin‚tnes
papildin‚jums, bet gan t‚s centrs jeb radix ñ lat. ësakneí. Proti, ja
mÁs izanalizÁtu teoloÏisk‚s antropoloÏijas izteikumus katru atseviÌi, varÁtu konstatÁt, ka t‚ ir sekul‚ro disciplÓnu radikaliz‚cija
[noveana lÓdz saknei, jÁgas sl‚Úu padziÔin‚jums].8
T‚tad starpdisciplin‚rais integr‚cijas punkts meklÁjams atslÁgas
jÁdzienu un izteikumu iekienÁ ñ to jÁgas sl‚Úos. Patristisk‚ antropoloÏija
aj‚ rakst‚ netiks izkl‚stÓta visaptveroi, bet izvirzot tikai t‚s pamatnost‚dnes un jÁdzienus, kas var kalpot k‚ integratÓvs antropoloÏiskais
resurss soci‚l‚s labkl‚jÓbas problÁmas ñ pragmatisma un instrument‚l‚s
racionalit‚tes tendences ñ p‚rvarÁan‚.
101
Dace Dolace
Laikposm‚ lÓdz 4. gadsimtam pÁc Kr. dinamisk‚s diskusij‚s ar hellenizÁt‚s Eiropas un Tuvo Austrumu kult˚rvidi BaznÓca rada savus teoloÏiskos pamatpostul‚tus. Viens no tiem ir personas9 ontoloÏiskais koncepts.
4. gadsimt‚ grieÌu BaznÓctÁvu teoloÏija filozofisko cilvÁkizpratni aktualizÁja jaun‚ lÓmenÓ, atkl‚jot personu k‚ dzÓvu, unik‚lu realit‚ti. Tika radÓta
personas ontoloÏija, k‚da klasiskaj‚ grieÌu-romieu filozofij‚ nevarÁja
past‚vÁt t‚s monistisk‚s kosmoloÏijas dÁÔ. Izpratne par cilvÁku k‚ par
personu veidojusies pak‚peniski ñ grieÌu filozofija nedefinÁja personu
ontoloÏiski: to izdarÓja viÚu kristÓgie pÁcteËi ñ 4. gadsimta grieÌu teologi
(t. s. kapadoÌiei un Atan‚zijs Lielais, kur lÓdz galam izstr‚d‚ja Dieva
k‚ Tri‚des doktrÓnu). CilvÁks k‚ persona tika traktÁts izrietoi no Dieva,
kur ir Persona un vienlaikus ñ visas personoloÏisk‚s esamÓbas avots.
Skotu protestantisma teologs un filozofs Tomass Toranss (Thomas Forsyth
Torrance) to definÁ ‚di: Kristus ir personalizÁjo‚ Persona, un mÁs esam
personalizÁt‚s personas, kas no viÚa smeÔas savas esÓbas patieso person‚lo b˚tÓbu.10
V‚rds ìpersonaî (gr. ñ prosÙpon) s‚kotnÁji lietots anatomisk‚ nozÓmÁ: ìgalvas daÔa, piere, sejaî.11 No HomÁra Áras lÓdz pat hellÁnisma
klasisko autoru (Eshila, Sofokla, Aristof‚na, arÓ Platona un AristoteÔa)
darbiem v‚rdam prosÙpon vÁl nepiemÓt nozÓme, kas attiecin‚ma uz visu
cilvÁku t‚ veselum‚ ñ tas apzÓmÁ tikai redzamo cilvÁka daÔu. DziÔ‚k‚
nozÓmÁ te par‚d‚s t‚ laika fragmentÁtais priekstats par cilvÁku: kaut
arÓ hellÁnism‚, t‚pat k‚ kristietÓb‚ cilvÁks vienmÁr ir psihosomatiska
b˚tne, hellÁniskaj‚ antropoloÏij‚ miesa tiek saprasta k‚ dvÁseles ‚rÁj‚
ìsejaî jeb k‚ ÓslaicÓgs dvÁseles konteiners, nevis k‚ personas pilnÓbas,
veseluma (veselÓbas!), nedal‚mÓbas skat‚ma zÓme.
Õermenis k‚ personas epif‚nija, k‚ cilvÁka garÓg‚ satura par‚dÓan‚s,
manifest‚cija ñ Ó ir kvalit‚te, kas vÁl‚k kristÓg‚s teoloÏijas laikmet‚
nepiecieami raksturos cilvÁku k‚ personu. T‚tad persona ir nevis vienk‚ri miesÓg‚s un garÓg‚s daÔas kl‚tb˚tne cilvÁk‚, bet gan ÌermeÚa un
dvÁseles (k‚ Gara nesÁjas) koncentrÁta noslÁpumaina savienÓba. –ie divi
komponenti dara cilvÁku par personu ar vienu nosacÓjumu: ja Ó vienÓba
ir nedal‚mi organiska sakausÁjuma mistÁrija jeb sakraments, vÁl vair‚k,
ja is organiskais sakausÁjums princip‚ ir m˚˛Ógs. Tas Ôauj teorÁtiski un
praktiski attiekties pret personu k‚ pret Ìermeniskotu garÓguma nesÁju
un otr‚di ñ k‚ pret garÓgotu Ìermeni, kas paver radoas iespÁjas gan
cilvÁka bioloÏisko, medicÓnisko, gan soci‚lo un pedagoÏisko problÁmu
risin‚an‚.
JÁdziena prosÙpon vÁl viena semantisk‚ nozÓme saistÓta ar antÓk‚
te‚tra pasauli: ar o v‚rdu apzÓmÁ aktiera masku, vÁl‚k ñ lomu. DziÔ‚k‚
102
CilvÁka koncepcijas attÓstÓba: patristisk‚ antropoloÏija un m˚sdienu cilvÁkzin‚tnes
nozÓmÁ abi jÁdzieni izsaka arÓ laikmeta filozofiskos priekstatus par cilvÁku: persona tiek izprasta k‚ maska un loma, kuru nosaka pasaule
(kosmoss). GrieÌu kosmoloÏij‚, kur visas lietas harmonisk‚ k‚rtÓb‚ satur
Logoss, cilvÁkam k‚ unik‚lajam, individu‚lajam nepiemÓt ontoloÏiska
vÁrtÓba. Platona Likumos izteikta t‚ traÏisk‚ pretruna, kas atkl‚ta arÓ
grieÌu traÏÁdij‚: Pasaule (kosmoss) nepast‚v cilvÁka dÁÔ, bet cilvÁks
past‚v pasaules dÁÔ.12 Persona nav nekas cits k‚ ìmaskaî, ko nes kosmoss;
ideja, kas izteikta k‚ mor‚la nepiecieamÓba (nevis brÓvÓbas radÓta).
ìMaskaî, ko no iekienes vada k‚da spÁcÓg‚ka k‚rtÓba, kas determinÁ
cilvÁka gribu, padarot brÓvÓbas jÁdzienu par nosacÓtu un bezsaturisku.
LÓdz ar to nevar run‚t par personas ontoloÏisko statusu, jo viens no
personu raksturojoiem kvalitatÓvajiem nosacÓjumiem ir tiei brÓvÓba,
brÓva griba, brÓva izvÁle, kas ieved cilvÁku atbildÓbas un mÓlestÓbas sfÁr‚.
GrieÌu prosÙpon latÓniskais ekvivalents ir romieu persona, kuras
dominÁjo‚ nozÓme ir ëlomaí, ar individualit‚tei vair‚k pietuvin‚tu saturu
(piem., Cicerona filozofij‚). Tas atbilst romieu uzskatiem par cilvÁku
k‚ par soci‚las lomas nesÁju, par personu k‚ soci‚lo attiecÓbu veidot‚ju
(k‚ attiecÓbu formas te par‚d‚s organiz‚cijas, kolÁÏijas, asoci‚cijas,
kontrakti, arÓ ñ valsts). IndivÓda brÓvÓba ir sves jÁdziens arÓ aj‚ personas
koncept‚ ñ valsts k‚ organizÁtu attiecÓbu kopa nosaka (determinÁ) cilvÁka
brÓvÓbas robe˛as. Valsts koncepts nosaka personas koncepta saturu.
Neapaub‚mi, personas izpratnÁ soci‚lais aspekts ir svarÓgs arÓ m˚sdienu
personÓbas teorij‚s, taËu nepiecieams cits personÓbu definÁjos pamats.
GrieÌu-romieu doma gan izvirza ideju par cilvÁku k‚ personu un par
esamÓbas dimensiju, ko var dÁvÁt par personoloÏisku, taËu Ó pasaules
uzskata specifika ir t‚, ka kosmoloÏiskais koncepts neÔauj pamatot o dimensiju ontoloÏiski, jo personas esamÓba izriet no cit‚m kategorij‚m ñ
no kosmosa vai valsts.
Lai ontoloÏiski atbrÓvotu personu, bija nepiecieams radik‚ls kosmoloÏisks apvÁrsums, ko vÁsturiski Óstenoja grieÌu BaznÓcas teologi centienos
pieÌirt formulÁjumus savam ticÓbas saturam ñ TrÓsvienÓgajam Dievam.
Rietumu teoloÏij‚ jau 3. gadsimt‚ latÓÚu BaznÓcas apoloÏÁts Tertuli‚ns
lietoja personas jÁdzienu TrÓsvienÓbas doktrÓn‚ (una substantia, tres personae ñ ëDievs ir viena b˚tÓba, trÓs personasí).13 Bibliskais pasaules uzskats
lau˛ hellÁÚu noslÁgt‚s ontoloÏijas ciklu (ka centr‚ ir kosmoss, kas past‚v
un darbojas pÁc nepiecieamÓbas principa, bet cilvÁka persona ir t‚ adjunkts, pavadonis, izpausme bez patst‚vÓgas ontoloÏiskas vÁrtÓbas).
Pirmk‚rt, BÓbeles doktrÓna par radÓanu ex nihilo ëno nek‚í dod radik‚li cit‚du esamÓbas izpratni: pasaule (kosmoss) tiek caurskatÓta lÓdz
paiem pirms‚kumiem, lÓdz ‚rpuspasaulÓgajam, suverÁni Esoajam ñ
103
Dace Dolace
Dievam. Tas Ôauj formulÁt kosmosu nevis k‚ nepiecieamÓbu, bet k‚
brÓvÓbas un mÓlestÓbas produktu, jo ar BaznÓcas formulÁto radÓanas doktrÓnu pasaules archÁ ëpirms‚kumsí tika p‚rvietots uz brÓvÓbas sfÁru.
Otrk‚rt, Dieva paa esamÓba tika identificÁta k‚ Persona. Dievs ir
nevis abstrakta dieviÌa b˚tÓba, bet prim‚ri Persona jeb TÁvs, kas mÓlestÓb‚ brÓvi no sevis lai˛ esamÓb‚ DÁlu (Logosu) un SvÁto Garu. Dieva
ontoloÏisk‚ brÓvÓba ir taj‚, ka Dievs transcendÁ, p‚rvar savu nepiecieamo
dabu, ir ‚rpus savas papietiekam‚s, mon‚disk‚s b˚tÓbas un k‚ TÁvs
dzemdina DÁlu. Tas ir Dieva ekst‚tiskais (gr. ek-stasis ë‚rpus st‚voklis,
atraan‚s ‚rpusí) raksturs: Dieva b˚tÓba ir mÓlestÓba jeb brÓvi Óstenots
kopÓbas akts. MÓlestÓba ir ontoloÏiski Óstenota brÓvÓba: izieana no savas
personas, lai radÓtu kopÓbu ar otru personu. MÓlestÓba ir Dieva eksistences
mods. T‚dÁj‚di Dieva Persona kÔ˚st par pasauli veidojou un vadou
principu visp‚r, un Dieva Persona, kas radÓjusi cilvÁku pÁc sava dieviÌ‚
tÁla un lÓdzÓbas, kÔ˚st par cilvÁka k‚ personas ontoloÏisko pamatojumu.
CilvÁka persona iemanto t‚du pau eksistences modu, k‚ds ir Dievam, ñ
mÓlestÓbu k‚ ek-stasis. M˚sdien‚s teoloÏij‚ un soci‚laj‚s zin‚tnÁs aktu‚ls
ir kÔuvis jaut‚jums par dieviÌo Trij‚dÓbu jeb Tri‚di k‚ cilvÁku soci‚lo
attiecÓbu pirmmodeli ñ tas ir koncepts par visu cilvÁcisko attiecÓbu izrietamÓbu no mÓlestÓbas attiecÓbu mistÁrijas Dieva Personu starp‚.14
M˚sdienu grieÌu filozofs Kristoss Jannaras (Christos Yannaras), kur
aktualizÁ 4. gadsimta Bizantijas teoloÏisko tradÓciju eksistenci‚l‚s filozofijas kontekst‚, akcentÁ tiei o personas ekst‚tisko teoloÏiju k‚ eksistenci‚li un soci‚li jaudÓgu.15 K. Jannaras nor‚da, ka personas attiecÓbas
ietvertas jau grieÌu jÁdziena sare˛ÏÓtaj‚ semantik‚: priedÁklis prosëpriek‚í kop‚ ar lietv‚rdu Ùps ëskatiens, skats, acsí (Ïenit. ñ Ùpos) veido
saliktu jÁdzienu pros-Ùpon ëkaut kas, kas atrodas acu priek‚; skatiens,
kas virzÓts uz kaut koí. T‚dÁj‚di v‚rds ìpersonaî izsaka savstarpÁji
attiecin‚tu, korelatÓvu ÓstenÓbu. Persona s‚kotnÁji ir nepastarpin‚tu
attiecÓbu subjekts un ir attiecin‚ta uz k‚du Otru. Gan personas v‚rda
etimoloÏija, gan personas aizs‚kums dieviÌaj‚ realit‚tÁ izslÁdz personas
individu‚lu izpratni ‚rpus attiecÓbu telpas. Ekst‚tisk‚ sevis p‚rsniegana
ir saskarsmes attiecÓbu b˚tÓba. T‚ ir paatteikan‚s no individu‚l‚s dabas
papietiekamÓbas, t‚ ir atvÁran‚s citiem, sevis veltÓana vÁrstÓb‚ uz Otru.
Kategorija ìOtrsî nor‚da uz patristisk‚s antropoloÏijas Átisko dimensiju.
E. Levins saka: onto-antropo-loÏija, kas izolÁta no Átikas, izsaka sevi
Kaina v‚rdos Dievam: Vai tad es esmu sava br‚Ôa sargs?16
Tikai mÓlestÓbas attiecÓb‚s var atkl‚ties personas unikalit‚te, noslÁpums, t‚s transcendent‚lais p‚rdabiskais kodols. –o konceptu‚lo lÓniju
turpina attÓstÓt m˚sdienu psiholoÏija, kas balstÓta senaj‚ BaznÓcas tradÓcij‚
104
CilvÁka koncepcijas attÓstÓba: patristisk‚ antropoloÏija un m˚sdienu cilvÁkzin‚tnes
un attiecÓbu praksÁ un konsekventi respektÁ personas ontoloÏisko
raksturu. Tam‚ra Florenska (Тамара Флоренская) run‚ par mÓlestÓbas
dialoga principiem un iespÁjamÓbu17:
1) galvenais nosacÓjums ñ otra cilvÁka potenci‚l‚ garÓg‚ ìesî atzÓana.
J‚piebilst, ka is garÓgais ìesî nav vienk‚ra metafora, tÁls, bet atbilstoi biblisk‚s zin‚tnes antropoloÏiskajiem priekstatiem personas
centrs jeb ìgarÓgais cilvÁksî, kur ir sakrament‚l‚ saskarsmÁ ar
Kristu;
2) no t‚ izriet, ka princip‚ nav iespÁjams izdarÓt spiedienu un vadÓt
cilvÁku, nenodarot viÚam Ôaunu. Otras personas dziÔums mums ir
noslÁpums. Dialog‚, pateicoties attiecÓbu kvalit‚tei un garÓg‚ vadÓt‚ja, pedagoga vai psihologa pazemÓbai Dieva priek‚, sarunu biedra
personÓba atsedz sevi pati jeb, pareiz‚k sakot ñ Dievs Ôauj iel˚koties
Otra noslÁpum‚. ArÓ 20. gadsimta pastor‚l‚s teoloÏijas autorit‚te
Suro˛as metropolÓts Antonijs (Bl˚ms) (Митрополит Сурожский
Антоний (Блюм)) uzsver, ka saskarsmÁ ar smagi slimu vai garÓgi
ievainotu cilvÁku pamatlikums ir atturÁties no dominÁjoas aktivit‚tes, kas izpau˛as k‚ centieni viÚam palÓdzÁt, balstoties teorÁtiskaj‚s
zin‚an‚s un mÁÏinot viÚu p‚rliecin‚t par garÓgiem jaut‚jumiem un
risin‚jumiem, pirms is cilvÁks visp‚r ir jaut‚jis! Pieejas nosacÓjums ñ
gaidÓana, kas pielÓdzin‚ma iekÁji spraigai klusÁanai un uzl‚dÁta
ar l˚ganu, maksim‚lu ziedoanos, klausÓanos un koncentrÁanos
uz Dievu un uz otru cilvÁku. –Ó upurÁan‚s jeb ek-stasis ir mÁrÌtiecÓga
tuvoan‚s l˚zumam attiecÓb‚s, kad ciean‚s noslÁdzies indivÓds pirmais dod impulsu nopietnai sarunai par liet‚m, kas skar viÚa personÓbas kodolu18;
3) kvalitatÓvas attiecÓbas ir t‚s, kur‚s notiek cilvÁka pieÚemana, kas
balst‚s p‚rliecÓb‚ par viÚa garÓgo cienÓgumu (Dieva atveidu personÓb‚), neskatoties uz Ó cilvÁka faktiski esoo st‚vokli. MÓlestÓbas
gudrÓba past‚v spÁj‚ redzÁt dinamisk‚ vienotÓb‚ gan cilvÁka garÓgo
potenci‚lu (redzÁt viÚa garÓgo vaigu, tÁlu), gan faktisko esamÓbu, k‚
arÓ prasmÁ kritiski noÌirt un izvÁrtÁt o faktisko izturÁanos, nepiecieamÓbas gadÓjum‚ pau˛ot savu stingro attieksmi pret to;
4) karitatÓvais dialogs ir arÓ terapeitisks un atkl‚smes process abiem.
Taj‚ partneri viens otram palÓdz padarÓt katra garÓgo ìesî redzamu,
re‚lu ñ iemiesot to faktisk‚s soci‚l‚s dzÓves procesos, respektÓvi,
palÓdz cilvÁkam Óstenot, apliecin‚t sevi k‚ personu.
Dievs ir Persona, un no t‚ izriet cilvÁka k‚ personas izpratne. CilvÁku
k‚ personu ontoloÏiski raksturo:
105
Dace Dolace
1) atbilstÓba Dieva tÁlam un lÓdzÓbai, kas cilvÁkam dod spÁju st‚ties
dinamisk‚s un darbÓg‚s (enerÏÁtisk‚s) savstarpÁj‚s lÓdzdalÓbas jeb
sinerÏijas attiecÓb‚s ar Dievu;
2) psihosomatisk‚ un garÓg‚ daba k‚ neatk‚rtojams un organisks miesas, dvÁseles un gara sakausÁjums;
3) brÓvÓba, kas pasarg‚ cilvÁkkoncepciju no determinisma un redukcionisma, bet pau cilvÁku dara mor‚li spÁjÓgu mÓlÁt un uzÚemties
atbildÓbu;
4) socialit‚te jeb vÁrstÓba uz attiecÓb‚m, uz solidarit‚ti, uz karitatÓvo
kohÁziju (sakÔautÓbu), kas Óstenojas k‚ ekst‚tisks individu‚lisma p‚rvarÁjums.
CilvÁka ontoloÏisk‚ autotransform‚cija
Patristisk‚ antropoloÏija, balstoties apustuÔa P‚vila teoloÏij‚19, iezÓmÁ
arÓ robe˛Ìirtni starp diviem antropoloÏiskajiem modiem:
1) anthrÙpos pneumatikos ñ ëgarÓgo cilvÁkuí (jeb ëiekÁjoí, ëjaunoí, ëno
Dieva dzimuoí cilvÁku), kur ir dieviÌ‚s loÏikas sapratÁjs un
Óstenot‚js soci‚laj‚s un kult˚ras situ‚cij‚s, un
2) anthrÙpos psychikos ñ ëpsihisko cilvÁkuí, kuru vada ëegoism‚ centrÁts pr‚tsí un kuru Raksti un BaznÓctÁvi sinonÓmiski dÁvÁ arÓ par
ì‚rÁjo cilvÁkuî jeb m˚sdienu izteiksmÁ ñ par egoistisko cilvÁku.
–aj‚ sakar‚ vÁl viens b˚tisks jÁdziens, kas izriet no patristisk‚s antropoloÏijas, ir ìontoloÏisk‚ autotransform‚cijaî (S. Horu˛ija formulÁjum‚).20 T‚s mÁrÌis ir cilvÁka esamÓbas moda nomaiÚa. –odienas cilvÁkzin‚tnÁs, k‚ arÓ kult˚r‚ tas ir Ôoti b˚tisks jaut‚jums ñ vai cilvÁks spÁj
mainÓties? Patristisk‚ antropoloÏija uzsver, ka tas notiek, veidojot piederÓbas attiecÓbas ar Dievu k‚ savas dzÓvÓbas avotu. –aj‚ sakar‚ eksegÁtiski
interesanti ir apustuÔa P‚vila v‚rdi: Netopiet ai pasaulei lÓdzÓgi (syshÁmatizesthe), bet p‚rvÁrtieties (metamorph˚sthe), atjaunodamies sav‚ gar‚.21
Abi izceltie grieÌu v‚rdi uzr‚da jÁdzienu opozÓciju: morphÁ ëesamÓbas
esenci‚la formaí vs. schÁma ë‚rÁjais izskats, ‚rÁja forma vai jutekliski
tverama strukt˚ra > fig˚ra jeb pozÓcija dej‚ > apÏÁrbs, ietÁrpsí.22 ìMetamorfozeî eit nozÓmÁ ëiekÁju p‚rvÁranos, p‚rtapanu, transform‚cijuí,
bet jÁdziens ìshÁmaî kalpo par simbolu ‚rÁjai socializ‚cijai, ko var
raksturot k‚ soci‚l‚s maskas uzlikanu, ìpielÓdzin‚anos pasauleiî un
noteiktu soci‚lo lomu apg˚anu, nemainot savu personas ievirzi. Bez
antropoloÏiskiem kritÁrijiem soci‚laj‚ darb‚ un pedagoÏij‚ problÁmas
risin‚jums var palikt ‚das ‚rÁjas shÁmas lÓmenÓ.
106
CilvÁka koncepcijas attÓstÓba: patristisk‚ antropoloÏija un m˚sdienu cilvÁkzin‚tnes
Pretstat‚ shematiskaj‚m adaptÓvaj‚m izmaiÚ‚m antropoloÏisk‚s
p‚rtapanas mÁrÌis ir jaunu b˚tÓbas formu raan‚s. Rezult‚t‚ persona
adaptÁjas jaun‚ savas past‚vÁanas mod‚, ko BaznÓcas teoloÏij‚ dÁvÁ
da˛‚di: par cilvÁka sakr‚lo, sakrament‚lo, eklezi‚lo statusu. GrieÌu ortodoksais teologs un filozofs Joanns Zizulas (John Zizioulas) to apraksta
k‚ personas euharistisko esamÓbas modu23. S. Horu˛ijs, apzinot patristikas
mantojumu, dot‚s transform‚cijas skaidrojumos lieto jÁdzienu ìAntropoloÏisk‚s Robe˛asî sasniegana24 ñ BaznÓctÁvu antropoloÏiskais modelis
ietver cilvÁka dabisk‚s eksistences robe˛as p‚rvarÁjumu, zin‚mos robe˛apgabalos saskaroties ar dieviÌ‚s CitesamÓbas realit‚ti, kas izmaina
cilvÁka esamÓbas st‚vokli, sakralizÁ to.
SvarÓgi pamanÓt, ka struktur‚li (ne saturiski) BaznÓctÁvu antropoloÏija
uzr‚da to pau cilvÁka dinamisko tendenci atst‚t savu dabisko centru
un pietuvoties robe˛st‚vokÔiem, par kuru tika run‚ts s‚kum‚ m˚sdienu
cilvÁka sakar‚, kad tas tiecas past‚vÁt patoloÏiskajos antropoloÏiskajos
robe˛st‚vokÔos. Tas nozÓmÁ, ka teoloÏiskajai antropoloÏijai ir daudz
dinamisk‚ks diskurss nek‚ klasiskajai Eiropas antropoloÏijai, kas sav‚s
statiskaj‚s kategorij‚s nespÁj aprakstÓt un izskaidrot procesus, kuros
non‚k modernais cilvÁks. SalÓdzinot abus antropoloÏiskos robe˛apgabalus ñ uz dieviÌoanos un uz patoloÏiju vÁrstu ñ, S. Horu˛ijs definÁ
atÌirÓbu: atraan‚s pirmaj‚ robe˛st‚voklÓ rada cilvÁk‚ ontoloÏiskas
izmaiÚas ñ svÁtumu, jo cilvÁks, p‚rk‚pis sava dabisk‚ ìesî robe˛u, saskaras ar metaantropoloÏisko ÓstenÓbu. Tas padara garÓgu visu cilvÁka
personÓbu, visus t‚s aspektus (pr‚tu, j˚tas, Ìermeni), lÓdz ar to Ó izieana
no sava dabisk‚ ìesî centra nevis grauj cilvÁka identit‚ti, bet tiei veido
un nostiprina to. TaËu atraan‚s otraj‚, patoloÏiskaj‚ robe˛st‚voklÓ
cilvÁk‚ rada tikai ontiskas izmaiÚas, kur‚m piemÓt nevis personÓbas
identit‚ti stabilizÁjos, bet ‚rdos raksturs, jo cilvÁks, izejot no sevis,
non‚k antropoloÏisk‚s (nevis meta-antropoloÏisk‚s) realit‚tes atkarÓb‚s
jeb g˚st‚: S. Horu˛ijs to raksturo k‚ ‚rÁjo apst‚kÔu noteicoo ietekmi
p‚r cilvÁka ìesî un vienlaikus k‚ cilvÁka zemapziÚas destruktÓvo spÁku
nekontrolÁjamu atbrÓvoanos un varu p‚r cilvÁku.25
Patristik‚ os zemapziÚas destruktÓvos spÁkus dÁvÁ par hamartoloÏiskaj‚m (grÁka izraisÓtaj‚m) kaislÓb‚m jeb apziÚas patoloÏij‚m (> gr.
pathos ënelaime, cieanas, slimÓba, afekts, kaislÓbaí). BaznÓctÁvi (J‚nis
Kasi‚ns, Sinaja Nils, Efraims SÓrietis, J‚nis Pak‚pnieks) kaislÓbas uzskata
par personÓbas iekÁjo slimÓbu. T‚ izpau˛as k‚ nekontrolÁta tieksme un
atkarÓba no liet‚m un st‚vokÔiem, kas ir pretÁji Gara dzÓvei. Teologs,
metropolÓts Nikolajs (MogiÔevskis) (Николай Могилевский), BaznÓctÁvu
m‚cÓbas apzin‚t‚js, sniedz o patoloÏiju definÓciju:
107
Dace Dolace
ApziÚas patoloÏisk‚s kaislÓbas ir psihiskas par‚dÓbas, kas
sakÚojas egoism‚ jeb pamÓl‚ un p‚rÚem visus dvÁseles aspektus
un spÁkus, virzot cilvÁku uz grÁku un valdot p‚r cilvÁka gribu.
KÔuvuas par paradumu, t‚s iesakÚojas cilvÁka sirdÓ un kÔ˚st par
cilvÁka dabas dominÁjou sast‚vdaÔu.26
ApziÚas patoloÏiju vara p‚r indivÓdu slÁpjas nezin‚an‚ un sevis nepazÓan‚. PatoloÏijas, kas n‚k no iekienes, no cilvÁka sirds, valda p‚r cilvÁka pr‚tu un apg‚na visu cilvÁku27. Patristisk‚ tradÓcija glab‚ diferencÁtu
kaislÓbu tipoloÏiju, kur‚ ietilpst astoÚi patoloÏiski pamattipi: 1) glutonija
(rijÓba jeb nes‚tÓba attiecÓb‚ uz produktiem un viel‚m), 2) mantk‚rÓba,
3) seksu‚la neÌÓstÓba, 4) dusmas, 5) skumjas, 6) gr˚tsirdÓba, 7) godk‚re,
8) lepnÓba. No Óm patoloÏij‚m izriet viss cilvÁka netikumu un devi‚ciju
tÓkls. BaznÓctÁvi savos antropoloÏiskajos pÁtÓjumos detalizÁti apraksta
o patoloÏiju pazÓmes un darbÓbu gan psihes, gan soci‚lo attiecÓbu jom‚,
k‚ arÓ atkl‚j kaislÓbu ÏenÁzi un atbrÓvoanos no t‚m, paredzot nopietnu
garÓgu intervenci un praksi, kas p‚rsniedz psihoterapeitisko pieeju robe˛as
un kompetenci.
PalÓdzoo profesiju speci‚listam b˚tu j‚b˚t izglÓtotam o kaislÓbu
patoloÏiskajos meh‚nismos, kas cilvÁku aizvirza prom no viÚa identit‚tes
jeb personÓbas centra. KaislÓbu tipoloÏijas p‚rzin‚ana palÓdz izskaidrot
cit‚di neizprotamu cilvÁka rÓcÓbu. Liel‚kaj‚ daÔ‚ soci‚lo un pedagoÏisko
gadÓjumu n‚kas sastapties ar t‚diem problÁmas cÁloÚiem, kas dziÔi sakÚojas cilvÁka dab‚ un prasa antropoloÏisku interpret‚ciju un kompetentu
iejaukanos.
Secin‚jumi
Nobeigum‚ b˚tu viet‚ izvirzÓt antropoloÏisk‚s identit‚tes jÁdzienu.
AntropoloÏisk‚ identit‚te starpdisciplin‚ros antropoloÏiskos pÁtÓjumos
tiek definÁta k‚ subjekta atbilstÓba avotam, no kura izriet viss viÚa uzvedÓbas normu kopums, un vÁl dziÔ‚k ñ k‚ savas piederÓbas apzin‚an‚s
k‚dam univers‚l‚kam veselumam, kas satur personas leÏitimiz‚cijas
diskursu28.
P‚rformulÁjot palÓdzo‚s specialit‚tes pÁc antropoloÏisk‚s identit‚tes
kritÁrija, centr‚ izvirz‚s ‚das funkcijas: veidot vai atjaunot cilvÁka veseluma identit‚ti, novÁrot personÓbas iekÁj‚s destrukcijas un apziÚas
patoloÏijas (kas ir soci‚lo devi‚ciju un pedagoÏisko problÁmu iekÁjais
cÁlonis) un ievadot cilvÁku univers‚l‚ku Átisko sakarÓbu izpratnÁ, t‚
sekmÁjot viÚa sakr‚l‚s piederÓbas veidoanos un atskaites punkta atraanu savai identit‚tei. K‚ jau minÁts, tas paredz antropoloÏisk‚ moda
108
CilvÁka koncepcijas attÓstÓba: patristisk‚ antropoloÏija un m˚sdienu cilvÁkzin‚tnes
p‚rtapanu. Ja Ó dziÔ‚k‚ ìnormu avotaî tr˚kst, cilvÁks apg˚st iemaÚas,
k‚ uzlikt ìsoci‚lo maskuî, paliekot ‚rÁjo zÓmolu lÓmenÓ. AntropoloÏisk‚s
identit‚tes formÁan‚s k‚ stratÁÏisks uzdevums nozÓmÁ arÓ to, ka cilvÁkam
tiek izkoptas transcendÁanas (latÓÚu transcendentia ëp‚rieana, p‚rk‚panaí) spÁjas. Praktiskais teologs, Toronto universit‚tes profesors D˛ons
Halls (John Hull) t‚s raksturo ‚di:
T‚ ir spÁja un prasme transcendÁt savu bioloÏisko realit‚ti, resp.,
spÁja padarÓt savu bioloÏisko organismu par instrumentu p‚rbioloÏisku un p‚rinstinktÓvu mÁrÌu sasnieganai. –‚ds transcendÁanas
potenci‚ls ietver abstrakt‚s un kritisk‚s dom‚anas spÁju, iztÁli,
emp‚tiju, spÁju uztvert garÓgus simbolus un kapacit‚ti integrÁt pieredzi un zin‚anas, apliecinot visu jÁgpilno, kas ir augst‚ks par
individu‚lo patikas vai s‚pju saj˚tu.29
DefinÓcija iezÓmÁ cilvÁka transcendenci, pirmk‚rt, k‚ modern‚ individu‚lisma p‚rvarÁjumu un, otrk‚rt, k‚ kvalitatÓvu ìinstrument‚l‚s
dom‚anasî apvÁrsumu: nevis padarÓt apk‚rtÁjos par instrumentiem savu
mÁrÌu sasniegan‚, bet instrumentalizÁt savu dabisko antropoloÏisko
dimensiju augst‚ku mÁrÌu sasnieganai. T‚ ir pietuvoan‚s radoam
AntropoloÏisk‚s Robe˛as apgabalam, aiz kuras s‚kas dzÓves, tai skait‚
Ìermenisk‚s dzÓves, svÁtoan‚s.
KaritatÓvais soci‚lais darbs k‚ solidarit‚tÁ balstÓta darbÓba sasaucas
ar m˚sdienu socioloÏijas atzinumiem un prognozÁm par individu‚lisma
un liber‚lisma krÓzi sabiedrÓb‚. J. H‚berm‚ss, run‚jot par t. s. instrument‚lo racion‚lismu, raksturo to k‚ sekularizÁt‚s sabiedrÓbas galÁji
vienk‚rotu attieksmi pret izglÓtÓbu un kult˚ru. ViÚapr‚t, Ó apziÚas tipa
viet‚ j‚n‚k komunikatÓvajai darbÓbai k‚ cilvÁka tapanas nosacÓjumam.
KomunikatÓv‚ mijiedarbe k‚ neatÚemams modern‚s sabiedrÓbas komponents nozÓmÁ to, ka jebkura cilvÁcisk‚s darbÓbas forma past‚v Átikas
robe˛‚s. Patristisk‚ antropoloÏija padziÔina o skatÓjumu, izvirzot komunik‚cijas Átiskos pamatjÁdzienus, kas past‚v k‚ nojÁgumu kopa grÁkatziÚa ñ pazemÓba ñ kalpoana. BaznÓctÁvi formulÁ pazemÓbu k‚ eksistenci‚lu st‚vokli, k‚ visaptverou garÓga rakstura ìgrÁkatziÚuî. –Ó st‚vokÔa
b˚tÓbu var raksturot k‚ cilvÁkam dotu personisku atkl‚smi par savu
individu‚listisko nepietiekamÓbu veidoties par pilnÓgu personÓbu. CilvÁks
par cilvÁku top tikai caur dzÓv‚m personu attiecÓb‚m, respektÓvi, caur
univers‚lo komunik‚ciju, kuras formula iedzÓvin‚ta BaznÓcas TradÓcij‚,
proti, tuvojoties Dievam, cilvÁki tuvojas viens otram. Patristika m‚ca,
ka Óstas cilvÁka identit‚tes un personÓbas veselÓbas zÓme ir paradoks‚la:
t‚ ir savas nepilnÓbas apzin‚an‚s un pieÚemana. T‚dÁj‚di cilvÁks atver
109
Dace Dolace
savas antropoloÏisk‚s telpas robe˛as da˛‚du lÓmeÚu saskarsmei (pirm‚m
k‚rt‚m sakr‚lai) un solidarit‚tei, un cilvÁka dzÓves kvalit‚te ieg˚st
b˚tiskas jaunas dimensijas.
2007. gad‚ karitatÓv‚ soci‚l‚ darba profesija ieguva likumisku pamatu ñ Soci‚lo
pakalpojumu un soci‚l‚s palÓdzÓbas likum‚ t‚ tika definÁta k‚ soci‚lajam darbam
analoga profesija.
2
The Caritas Europe Strategy. To Live Solidarity and Partnership in Europe
and in the World. Dubrovnik (Croatia), 2012, p. 4.
3
Мейендорф И. Православие в современном мире. Нью-Йорк, 1981, с. 88.
4
Хоружий С. С. Православно-аскетическая антрополoгия и кризис современного человека. Православное учение о человеке. Москва-Клин: Синодальная Богословская Комиссия, 2004, c. 155.
5
Сигов К. Проблема разрыва между онтологией и этикой в современных
учениях о человеке. Православное учение о человеке. Москва-Клин: Синодальная Богословская Комиссия, 2004, с. 340–356.
6
Habermas J. Moral Consciousness and Communicative Action. Cambridge:
MIT Press, 1990, p. 229.
7
Хоружий С. С. Очерки синергийной антропологии. Москва: Институт синергийной антропологии, 2005, с. 146–163; Torrance T. F. The Incarnation: Ecumenical Studies in the Nicene-Constantinopolitan Creed. Wipf & Stock
Publishers, 1998; Torrance T. F. Divine Meaning: Studies in Patristic Hermeneutics. T. & T. Clark Publishers, 2001.
8
Koment‚rs mans ñ D. D.
Rahner K. Die theologische Dimension der Frage nach dem Menschen. Schriften
zur Theologie. Bd. XII. Einsiedeln, 1975, S. 387ñ406.
9
–eit apzin‚ti tiks lietots nevis jÁdziens ìpersonÓbaî, bet gan ìpersonaî k‚ zin‚ms
cilmes jeb pirmjÁdziens, kas atsedz odienas da˛‚do personÓbas skaidrojumu
dziÔ‚kos sl‚Úus.
10
Torrance T. F. The Christian Frame of Mind. Reason, Order, and Openness
in Theology and Natural Science. Colorado Springs: Helmers & Howard, 1989,
p. 164.
11
Kittel G., Friedrich G. (eds.) Theological Dictionary of the New Testament
Vol. VI. Grand Rapids, Michigan: WM. B. Eerdmans Publishing Company,
1968, pp. 768ñ778.
12
Zizioulas J. Being as a Communion: Studies in Personhood and the Church.
London: Darton, Longman & Todd, 1985, pp. 32ñ46.
13
fiilsons E. KristÓg‚s filozofijas vÁsture Viduslaikos. RÓga: Filozofijas un socioloÏijas instit˚ts, 1997, 242. lpp.
14
Torrance T. F. Theology in Reconciliation. Grand Rapids, Michigan: WM.
B. Eerdmans Publishing Company, 1975; Grenz J. The Social God and the
1
110
CilvÁka koncepcijas attÓstÓba: patristisk‚ antropoloÏija un m˚sdienu cilvÁkzin‚tnes
Relational Self. A Trinitarian Theology of the Imago Dei. London: Westminster
John Knox Press, 2001.
15
Яннарас Х. Избранное: Личность и Эрос. Москва: РОССПЭН, 2005, c. 28.
16
1. Mozus 4,9.
17
Флоренская Т. А. Диалог в практической психологии. Наука о душе. Москва:
Гуманитарный издательский центр ВЛАДОС, 2001, с. 187.
18
Антоний (Блюм), Митрополит Сурожский. Пастырство. Таганрог: Новые
Мехи, 2005, c. 19.
19
Rom. 8; Gal. 5.
20
Хоружий С. С. Православно-аскетическая антрополoгия и кризис современного человека. Православное учение о человеке. Москва-Клин: Синодальная Богословская Комиссия, 2004, с. 154–167.
21
Rom. 12:2.
22
Kittel G., Friedrich G. (eds.) Theological Dictionary of the New Testament
Vol. VII. Grand Rapids, Michigan: WM. B. Eerdmans Publishing Company,
1971, p. 954.
23
Zizioulas J. Being as a Communion: Studies in Personhood and the Church.
London: Darton, Longman & Todd, 1985, p. 174.
24
Хоружий С. С. Очерки синергийной антропологии. Москва: Институт синергийной антропологии, 2005, с. 27.
25
Там же, с. 40.
26
Николай (Могилевский), Митрополит. Тайна души человеческой. Москва:
Благовещение, 2008, с. 57.
27
Mk. 7, 21ñ23.
28
Миненков Г. Я. Проект идентичности в контексте образования: антропологическая перспектива. Наука и богословие: антропологическая перспектива. Ред. В. Порус. Москва: Библейско-богословский институт св. апостола
Андрея, 2004, с. 284–298.
29
Hull J. M. A Spirituality of Disability: The Christian Heritage as both Problem
and Potential. Studies in Christian Ethics Vol. 16, No. 2, 2003, pp. 29ñ30.
LITERAT¤RA
Ferree W. Social Charity. Minneola, L.I., N.Y.: Center for Economic and Social
Justice, 2003.
Grenz J. The Social God and the Relational Self. A Trinitarian Theology of the
Imago Dei. London: Westminster John Knox Press, 2001.
Habermas J. Moral Consciousness and Communicative Action. Cambridge: MIT
Press, 1990.
Hull J. M. A Spirituality of Disability: The Christian Heritage as both Problem
and Potential. Studies in Christian Ethics Vol. 16, No. 2, 2003, pp. 21ñ35.
111
Dace Dolace
Kittel G., Friedrich G. (eds.) Theological Dictionary of the New Testament
Vol. VI, VII. Grand Rapids, Michigan: WM. B. Eerdmans Publishing Company,
1968, 1971.
Rahner K. Die theologische Dimension der Frage nach dem Menschen. Schriften
zur Theologie. Bd. XII. Einsiedeln, 1975.
The Caritas Europe Strategy. To Live Solidarity and Partnership in Europe and
in the World. Dubrovnik (Croatia), 2004.
Torrance T. F. Divine Meaning: Studies in Patristic Hermeneutics. T. & T. Clark
Publishers, 2001.
Torrance T. F. The Christian Frame of Mind. Reason, Order, and Openness in
Theology and Natural Science. Colorado Springs: Helmers & Howard, 1989.
Torrance T. F. The Incarnation: Ecumenical Studies in the Nicene-Constantinopolitan Creed. Wipf & Stock Publishers, 1998.
Torrance T. F. Theology in Reconciliation. Grand Rapids, Michigan: WM.
B. Eerdmans Publishing Company, 1975.
Zizioulas J. Being as a Communion: Studies in Personhood and the Church.
London: Darton, Longman & Todd, 1985.
fiilsons E. KristÓg‚s filozofijas vÁsture Viduslaikos. RÓga: Filozofijas un socioloÏijas instit˚ts, 1997.
Антоний (Блюм), Митрополит Сурожский. Пастырство. Таганрог: Новые
Мехи, 2005.
Мейендорф И. Православие в современном мире. Нью-Йорк, 1981.
Миненков Г. Я. Проект идентичности в контексте образования: антропологическая перспектива. Наука и богословие: антропологическая перспектива. Ред. В. Порус. Москва: Библейско-богословский институт св. апостола
Андрея, 2004, с. 284–298.
Николай (Могилевский), Митрополит. Тайна души человеческой. Москва:
Благовещение, 2008.
Сигов К. Проблема разрыва между онтологией и этикой в современных учениях о человеке. Православное учение о человеке. Москва-Клин: Синодальная Богословская Комиссия, 2004, с. 340–356.
Хоружий С. С. Очерки синергийной антропологии. Москва: Институт синергийной антропологии, 2005.
Хоружий С. С. Православно-аскетическая антропология и кризис современного человека. Православное учение о человеке. Москва-Клин: Синодальная Богословская Комиссия, 2004, с. 154–167.
Флоренская Т. А. Диалог в практической психологии. Наука о душе. Москва:
Гуманитарный издательский центр ВЛАДОС, 2001.
Яннарас Х. Избранное: Личность и Эрос. Москва: РОССПЭН, 2005.
112
Inese Sirica
CILV«KA ATT«LOJUMS LATVIE–U TAUTAS M¬KSL¬
Summary
Depiction of Human in Latvian Folk Art
The exploration and investigation of anthropomorphic ornaments
in Latvian folk art have started comparatively recently. During organizing
the collection of hope chests and closets at the Latvian Open-Air Museum
and working on Bachelor and Masterí theses (both dealing with painted
ornaments of hope chests), the author came to a conclusion that the
painted ornament has been undeservedly neglected. Having searched
through more than a thousand of hope chests and closets dated back to
the 18th and 19th centuries it is possible to state that the most common
painted motifs were vases, flowers, garlands, wreathes, dates, person
names, birds (especially roosters, hens, and storks), zoomorphic and
anthropomorphic figures. Currently the exploration of hope chests and
closets in the local museums of Latvia takes place. The obtained
information will most definitely discover more diverse variety of painted
ornaments that appear in Latvian folk art.
Key-words: woman and man, hunter, painted ornament, anthropomorphic motif, picture
*
Ievads
Ãeometriskais ornaments Latvijas tautas m‚kslas kontekst‚ tradicion‚li tiek uzskatÓts par raksturÓg‚ko. Latvieu konvers‚cijas v‚rdnÓcas
1937. gada XV sÁjum‚ pie termina latvieu ornamentika1 nor‚dÓts, ka
sen‚k‚ latvieu kult˚ras ornamentika ir izteikti Ïeometriska. M‚kslas
maÏistre Daina Kraukle 2008. gada izdotaj‚ gr‚mat‚ Latvieu ornaments2 uzskaitÓjusi t‚das Ïeometriskas zÓmes k‚ aplis, horizont‚la un
vertik‚la lÓnija, krusts, zvaigzne, lietuvÁna krusts, ugunskrusts, k‚u
krusts, jumis, krusta krusts, dubultkrusts, skujiÚa, koks, lÓklocis, lÓkumiÚ,
pusaplis, rombs, pieminÁts augu ornaments un dzÓvnieku raksts. D. Kraukle
ir aprakstÓjusi ornamenta pamatformas, piemeklÁjusi tautasdziesmas un
katras zÓmes sinonÓmus vai poÁtiskus nosaukumus, sniegusi visp‚rin‚tu
un simbolisku zÓmju skaidrojumu. PamatzÓmes saskatÓtas galvenok‚rt
113
Inese Sirica
tekstilij‚s, retu reizi pieminÁts, ka ornaments Latvijas teritorijas tautas
m‚ksl‚ pielietots, piemÁram, lai papildin‚tu dzÓvojamo m‚ju interjeru
vai eksterjeru, tomÁr ne vienmÁr ir nosaukts, uz k‚da materi‚la zÓme /
ornaments ticis attÁlots.
Latvijas teritorijas tautas m‚ksl‚ ornamenta pÁtniecÓb‚ iztr˚kst met‚la
un koka formu rot‚juma novÁrtÁjuma, kur sastopami ne vien Ïeometriski
elementi, bet vairum‚ tomÁr floras, zoomorfie un arÓ antropomorfie
motÓvu risin‚jumi. “emot vÁr‚ m˚sdienu tautas m‚kslas pÁtÓjumus, nevar
piekrist pirms aptuveni 80 gadiem Latvieu konvers‚cijas v‚rdnÓc‚
paustajam apgalvojumam, ka viskupl‚k latvieu ornamentika izpaudusies
etnografiskos tÁrpos un audumos. Koka priekmeti ai ziÚ‚ maz‚k ievÁrojami3. Jau 1928. gad‚ Uga Skulme veltÓjis kritiku Riharda ZariÚa sast‚dÓtajiem latvju rakstiem gr‚matniecÓbas ˛urn‚l‚ Latvju Gr‚mata un
nor‚dÓjis, ka [..] m˚su etnografiskais muzejs un arÓ ìLatvju rakstiî lÓdz
im nav piegriezui pien‚cÓgu vÁrtÓbu ratiem, kaman‚m, laiv‚m, darba
rÓkiem. [..] nesaprotami, k‚pÁc p˚ra l‚des nebija atraduas lÓdz im
˛ÁlastÓbu etnogr‚fu acÓs4 jeb nav pÁtÓtas. Tiei uz p˚ral‚dÁm, skapjiem
un citiem tautas jeb etnogr‚fiskajiem mÁbeÔu veidiem ar kr‚s‚m atveidoti
floras, zoomorfie un arÓ antropomorfie motÓvi.
Tautas m‚kslas pÁtnieks Eduards Paegle lieto apzÓmÁjumu p˚ra l‚des
ornaments5, ar to tiek saprasts otÁjums ñ ar kr‚su un otu zÓmÁti motÓvi
uz koka plaknes. TÁlnieks Gustavs –Ìilters otÁjumus saucis par gleznotajiem rakstiem.6 J‚nor‚da, ka arÓ ar kokgriezumiem ornamentÁtaj‚s liet‚s
k‚ sprÁslÓcas vismaz 19. gadsimt‚ tika pielietota bag‚tÓga ornamentu
daudzveidÓba: sirdis, enkuri, saulÓtes, Ákas, dzÓvnieki un arÓ antropomorfie
motÓvi.
Vair‚ku gadu laik‚, sistem‚tiski apzinot un pÁtot lÓdz m˚sdien‚m
saglab‚ju‚s tautas m‚kslas liecÓbas ñ p˚ral‚des un skapjus ñ Latvijas
Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚jum‚ un Latvijas Nacion‚laj‚ vÁstures
muzej‚ uzglab‚tajos PieminekÔu valdes 20. gadsimta 20.ñ40. gadu s‚kuma ekspedÓciju materi‚los, novÁrots, ka 18. un 19. gadsimt‚ p˚ral‚des
un skapji bag‚tÓgi kr‚soti jeb otÁti ar t‚du ornamentu motÓvu kl‚stu k‚
da˛‚das ziedu kompozÓcijas, v‚zes, putni, dzÓvnieki un arÓ cilvÁki. Nereti
sastopami uzraksti ñ gada skaitÔi, personv‚rdi. Antropomorfie motÓvi
nav konstatÁti bie˛i, tomÁr eso‚s liecÓbas ir saistoas, pieminÁanas un
analÓzes vÁrtas, jo apliecina, ka Latvijas teritorijas tautas m‚ksl‚ bijui
zin‚mi cilvÁku motÓvi. Gleznots vÓriea un sievietes p‚ris, vÓrietis zirga
mugur‚, vÓrietis pÓÔu mednieks, cilvÁks citu otÁto ornamentu kopum‚,
antropomorfa rakstura hibridizÁti tÁli ñ motÓvi, kas sastopami uz Latvijas
114
CilvÁka attÁlojums latvieu tautas m‚ksl‚
teritorij‚ atrastaj‚m 17., 18. un 19. gadsimta p˚ral‚dÁm un skapjiem.
Zem p˚ral‚˛u v‚kiem iespÁjams atrast da˛‚das uzlÓmÁtas papÓra sloksnes,
kur‚s redzami cilvÁku tÁli: 19. gadsimta prinËi un princeses, kristÓgajai
kult˚rai raksturÓgas personas, te‚tra varoÚi vai k‚zu ainas. CilvÁka motÓvs
saskat‚ms arÓ kokgriezumos un p˚ral‚˛u apkalumos.
AgrÓn‚kie cilvÁka atveidojumi Latvijas teritorijas kult˚r‚
Sen‚kais skulptur‚lais cilvÁka atveidojums
Latvijas teritorij‚7 ir sievietes fig˚ra no SÁÔu Zvejnieku kapulauka pie Burtnieku ezera (Vidzeme)
(1. att.).
Plakanskulpt˚ra datÁta ar 4. g. t. p. Kr., 13 cm
augsta, darin‚ta no kaula, t‚s siluets rot‚ts ar iegrieztiem trÓsst˚rveida iedziÔin‚jumiem. Citi arheoloÏiskajos izrakumos atrastie sen‚kie cilvÁka tÁli ir nosacÓta un stilizÁta rakstura, veidoti no kaula, raga,
m‚la un dzintara. IespÁjams, akmens laikmet‚ atveidotajam cilvÁka tÁlam piemÓt maÏiska nozÓme.
ArheoloÏe Loze pieÔauj, ka neolÓta laika antropomorf‚s kok‚, rag‚ vai kaul‚ griezt‚s skulpt˚ras
bijui kulta objekti.8 Akmens laika antropomorfie
tÁli (vÓriea vai sievietes) ir individu‚li un nereti
anatomiskaj‚m cilvÁka proporcij‚m neatbilstoi, bet
uz 17.ñ19. gadsimta kr‚sot‚m un otÁt‚m p˚ral‚dÁm
un uz 18.ñ19. gadsimta kr‚sotiem skapjiem atveidotais vÓrietis un sieviete veido nosacÓti anatomiski
pareizu cilvÁku p‚ri ñ vienÓbu jeb tandÁmu.
1. attÁls. Sievietes fig˚riÚa. SÁÔu Zvejnieku kapulauks, Valmieras apriÚÌis. 4. g.
t. p. Kr. Kauls. Augstums 13 cm. 100 Latvijas vÁstures relikvijas. 2002, 13. lpp.
OtÁtais sievietes un vÓriea motÓvs
Sen‚k‚ lÓdz im zin‚m‚ zemnieku p˚ral‚de otÁta 1670. gad‚, atrasta
Liep‚jas apriÚÌa NÓcas pagast‚ 20. gadsimta 30. gados un m˚sdien‚s
atrodas Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚jum‚ BDM 4029
(2. att.).
115
Inese Sirica
17. gadsimta dr‚n‚s
tÁrptie rok‚s sadevuies sieviete un vÓrietis gleznoti zem
p˚ral‚des v‚ka. Abi atrodas
taisnst˚rveida plaknes centr‚,
iegleznoti uzotÁt‚ astoÚskaldnÓ, visapk‚rt viÚiem
gleznoti da˛‚du ÌirÚu cilvÁka mÁrogiem proporcion‚li milzÓgi ziedi, taj‚ skait‚
otÁjumos jo bie˛i attÁlot‚s
tulpes. V‚kam atveroties, uzgleznotie cilvÁki uzl˚ko skatÓt‚jus. Izcelti sejas panti,
matu sak‚rtojums, atseviÌas
tÁrpa iezÓmes, k‚ apkakle, pie- 2. attÁls. Sen‚k‚ zin‚m‚ p˚ral‚de. 1670. g.
durknes, kurpes, zeÌes u. tml.
Liep‚jas apriÚÌis, NÓcas pagasts.
BDM 402. Atrodas Latvijas Etnogr‚fisk‚
P‚ra tÁrpos saskat‚mas lÓdzÓbrÓvdabas muzeja kr‚jum‚.
bas ar Eirop‚ valdoaj‚m modes tendencÁm, piemÁram, Foto: Inese KundziÚa, 2013. gada 12. j˚lijs
17. gadsimta vid˚ radÓto holandieu un fl‚mu portretu ietÁrpa un tÁla atbl‚zm‚m. Antonija van
Deika gleznotajai Marijas de Tassi (radÓts 17. gadsimta 30. gadu beig‚s;
atrodas Luhtenteinu muzej‚ VÓnÁ) kleitas veidols piedurkÚu, apkakles
un vidukÔa daÔas risin‚jum‚ un arÓ pielietotaj‚s kr‚s‚s sasaucas ar NÓcas
p˚ral‚des nezin‚mo sievieti. Rembranta gleznotais vÓriea portrets ar
garo cepuri un cimdiem (1658.ñ1860. gadi; atrodas Nacion‚laj‚ m‚kslas
galerij‚ Vaington‚) ir garmatains skaistulis ar ˚s‚m. ArÓ zem NÓcas
p˚ral‚des v‚ka gleznotais vÓrietis ir attÁlots k‚ lÓdzvÁrtÓgas modes tendenËu piekritÁjs. VÓriea tÁl‚ saskat‚ms t‚ saucamajam kavalieru stilam
raksturÓgais: gari viÔÚoti mati, kamzolis, kur atg‚dina brÓva piegriezuma
˛aketi, ordeÚa lenta p‚r labo plecu, seju rot‚ ÌÓÔb‚rdiÚa un uzskrullÁtas
˚sas, k‚ arÓ platmale, rot‚ta ar lentu un spalvu.
Cit‚di ir veidots PieminekÔu valdes 1942. gada ekspedÓciju materi‚los
par Jelgavas apriÚÌa Bukaiu pagastu apzin‚to trÓs p˚ral‚˛u vÓriea un
sievietes otÁtais motÓvs uz p˚ral‚des priekÁj‚s plaknes. Zili kr‚sot‚
p˚ral‚de no SaulÓtÁnu10 m‚j‚m otÁta 1842. gad‚, priekÁj‚s plaknes centr‚
atveidotas divas v‚zes ar lapotiem zariem, kuru galotnÁs novietots vistas
un gaiÔa p‚ris. Viens otru uzl˚kojoie putni nor‚da uz sieviÌo un vÓriÌo
apvienÓbu laulÓb‚. Savuk‚rt priekÁj‚s plaknes malÁj‚s josl‚s kreisaj‚
116
CilvÁka attÁlojums latvieu tautas m‚ksl‚
pusÁ stilizÁt‚ un nosacÓt‚ manierÁ uzotÁta sieviete un labaj‚ ñ vÓrietis,
abi cilvÁki atveidoti, salikui rokas s‚nos un lepni uzl˚kojot skatÓt‚jus.
Sieviete tÁrpta gar‚ dzelten‚ kleit‚ ar melnu jostu, galvu rot‚ cepure.
VÓrietis tÁrpts milit‚raj‚ mundierÓ ar augstu cepuri galv‚. Sejas risin‚tas
stilizÁti: izceltas acis un mute.
Uz Jelgavas apriÚÌa Bukaiu pagasta LielbÁrtulaiu un LabeÔu11 (zÓmÁjusi L. Druste) m‚j‚s 1942. gad‚ apzin‚taj‚m p˚ral‚dÁm otÁto cilvÁku
tÁli risin‚ti sav‚d‚k: vÓrietis un sieviete atrodas profil‚, viens otru uzl˚kojot, un Ìietam‚ dinamisk‚ kustÓb‚. LabeÔu m‚j‚s sieviete tÁrpta gar‚
dzelten‚ kleit‚ un jautri dejo (uz to nor‚da roku kustÓbas), savuk‚rt
mundierÓ tÁrptais vÓrietis melnos z‚bakos un platu melnu cepuri galv‚
spÁlÁ p˚amo instrumentu. Uz LielbÁrtulaiu m‚j‚s 1825. gad‚ otÁt‚s
l‚des cilvÁkiem detalizÁt‚k izcelti sejas panti, acis un galvas rotas. Uz
ab‚m l‚dÁm otÁti arÓ putni, kuri viens otru uzl˚ko.
J‚uzsver, ka lÓdz im vÓriea un sievietes motÓvs nosacÓti lÓdzÓg‚ kompozÓcij‚ konstatÁts tikai Zemgales p˚ral‚dÁm. Realit‚tÁ otÁtais vÓriea
un sievietes motÓvs redzams uz Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja
Zemgales sÁtas Ribu klÁtÓ eksponÁt‚s 1817. gad‚ (?) otÁt‚s p˚ral‚des
no Bauskas apriÚÌa Iecavas pagasta BDM 542412 (3. att.).
3. attÁls. P˚ral‚de. 1817. (4?) g.
Iecavas apk‚rtne. BDM 5424.
Atrodas Latvijas Etnogr‚fisk‚
brÓvdabas muzeja kr‚jum‚.
Foto: Ieva Voitkevica,
2012. gada maijs
IespÁjams, l‚de izgatavota Iecavas mui˛‚, jo teicÁja 1966. gad‚ st‚stÓjusi, ka t‚ darin‚ta viÚas tÁvam‚tes m‚tes laik‚, kura str‚d‚jusi Iecavas
mui˛‚ par istabmeitu. P˚ral‚de kr‚sota pelÁcÓgi zila, uz priekÁj‚s plaknes
vertik‚laj‚ s‚nu josl‚ otÁts stilizÁts vÓriea un sievietes p‚ris. VÓrietis
novietots kreisaj‚, bet sieviete labaj‚ pusÁ. OtÁjum‚ izmantota vien sarkan‚ un balt‚ kr‚sa. Sieviete tÁrpta sarkan‚ gar‚ kleit‚, sarkanu cepuri
galv‚. ViÚas rokas saliktas s‚nos. VÓrietis tÁrpts sarkan‚ tÁrp‚ un cepurÁ,
lab‚ roka ielikta s‚nos, bet kreis‚ ir pacelta sveicien‚ vai arÓ tas ir pacelts
zobens. Abi cilvÁki uzl˚ko skatÓt‚ju, sejas panti nav izcelti, vien iezÓmÁta
acu un mutes vieta. Virs katra attÁloti cilvÁkiem proporcion‚li lieli putni,
117
Inese Sirica
kuri viens otru uzl˚ko (sieviÌais un vÓriÌais). ArÓ Ãederta Eliasa Jelgavas
VÁstures un m‚kslas muzeja kr‚jum‚ atrodas zilgana p˚ral‚de, kura
otÁta 1838. gad‚, uz t‚s priekÁj‚s plaknes uzotÁts sievietes un vÓriea
p‚ris. MotÓvu risin‚jums form‚li lÓdzÓgs (sieviete gar‚ kleit‚ un rokas
saliktas s‚nos, vÓrietis ar savdabÓgu milit‚ra rakstura cepuri un rok‚m,
salikt‚m s‚nos) PieminekÔu valdes uzmÁrÓt‚s p˚ral‚des Bukaiu pagasta
SaulÓtÁnu piemÁram.
4. attÁls. P˚ral‚de. 1838. g. Jelgavas apk‚rtne.
Atrodas Ãederta Eliasa Jelgavas VÁstures un m‚kslas muzeja kr‚jum‚.
Foto: Inese KundziÚa, 2014. gada 10. janv‚ris
AtÌirÓgs vÓriea un sievietes tandÁms redzams uz Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚jum‚ (ekspozÓcij‚ LaukgaÔu klÁtÓ p˚ral‚˛u
izst‚dÁ) eso‚s p˚ral‚des priekÁj‚s plaknes, BDM 101 (4. att.). LÓdzÓga
p˚ral‚de publicÁta Riharda ZariÚa sast‚dÓtajos Latvju rakstos, kur nor‚dÓts, ka p˚ral‚de apzin‚ta Aizputes apriÚÌa CÓravas pagast‚. Uz muzej‚
eso‚s p˚ral‚des otÁts cits gada skaitlis ñ 1799. gads, savuk‚rt Latvju
rakstos13 publicÁt‚ p˚ral‚de datÁta ar 1804. gadu. Abu p˚ral‚˛u priekÁj‚s plaknes otÁjumu risin‚jums ir lÓdzÓgs: centr‚lie motÓvi ir divas rozetes; horizont‚laj‚ augÁj‚ josl‚ pa p‚riem atveidoti dzÓvnieki, putni
un cilvÁki (divi zaÌi, divi aÔÚi vai brie˛i, divi nenosak‚mi dzÓvnieki,
divi st‚rÌi un vÓrietis ar sievieti, elkoÚos sadevuies ñ abiem cilvÁkiem
rokas saliktas s‚nos). CilvÁki atveidoti izteikti stilizÁti, sej‚ iezÓmÁtas
acis un vÓrietim b‚rda, bet dzimums nosak‚ms pÁc nosacÓta apÏÁrba:
brunËi sievietei un bikses vÓrietim. Liep‚jas muzeja kr‚jum‚ tiek uzglab‚ta form‚li un otÁjumu veid‚ lÓdzÓga p˚ral‚de, otÁta 1799. gad‚. Savuk‚rt ApriÌu novada muzej‚ atrodas 1799. gad‚ otÁts skapis, kura
118
CilvÁka attÁlojums latvieu tautas m‚ksl‚
rot‚jum‚ pielietots lÓdzÓgs kr‚sojums un otÁto motÓvu risin‚jums. PÁc
otÁto motÓvu form‚laj‚m pazÓmÁm j‚secina, ka ‚da otÁjuma risin‚jumu
18. gadsimta beig‚s un 19. gadsimta s‚kum‚ veicis k‚ds otnieks CÓravas
apk‚rtnÁ.
VÓriea ñ j‚tnieka motÓvs
Latvijas teritorij‚ DaugmalÁ, Salaspils Laukskolas apbedÓjumos veiktajos arheoloÏiskajos izrakumos k‚ izÚÁmuma gadÓjuma savrupatradumi
tika uzieti trÓs 11. gadsimta (?) piekariÚi ar bruÚota j‚tnieka tÁlu (zirgs
un cilvÁks). Arheologs Guntis ZemÓtis nor‚da, ka tie ir pag‚niskie piekariÚi un soci‚l‚ statusa simboli.14 1936. gad‚ DaugmalÁ atrastais j‚tnieka
piekariÚ: zirgs ir atveidots profil‚, j‚tnieks uzl˚ko skatÓt‚ju, izcelta ÌÓÔveida b‚rda un ˚sas, galvassega. 1982. gad‚ Daugmales pilskaln‚ atrastais
j‚tnieka piekariÚ atveidots kompozicion‚li lÓdzÓgi: zirga profils, j‚tnieks
uzl˚ko skatÓt‚ju, izcelta smaila b‚rda, arÓ bruÚukrekls. ArÓ 1974. gad‚
arheoloÏiskajos izrakumos atrastais piekariÚ Salaspils Laukskolas kapulauk‚ atveidots lÓdzÓgi. IespÁjams, o piekariÚu nozÓme meklÁjama indoeiropieu kult˚rai raksturÓgaj‚ zirga un sol‚raj‚ kult‚.
SavdabÓgs vÓriea un zirga tandÁms risin‚ts kokgrieztaj‚ 19. gadsimta sprÁslÓc‚ BDM 3021815 no KuldÓgas apriÚÌa Skrundas pagasta.
CilvÁka galva un zirga galva atveidota profil‚, nav izceltas acis, nojauami
vien silueti. Skrundas pagasta sprÁslÓca pagaid‚m ir vienÓg‚ sprÁslÓca,
kuras izdaiÔoanai izmantots zirga un cilvÁka motÓvs. Savuk‚rt krievu
tautas m‚kslas piemÁros samÁr‚ bie˛i uz kr‚sotaj‚m sprÁslÓc‚m ar pÁdu
uzotÁts jeb uzkr‚sots j‚tnieks zirga mugur‚, piemÁram, ArhangeÔskas
apgabal‚.
Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kolekcij‚ vÓriea zirga mugur‚
motÓvs nolas‚ms uz diviem otÁtiem skapjiem. Divdurvju skapja BDM
20216 topogr‚fija ir Kurzeme, kr‚sots 1887. gad‚, durvÓs pa labi augdaÔ‚
virs otÁtajiem ziediem un lap‚m v‚ze, uzotÁts j‚tnieks. Zilgani pelÁki
punktotais zirgs attÁlots profil‚, liegi dinamiski soÔojot uz prieku. Meistars/amatnieks izcÁlis zirga acis, n‚sis, krÁpes, uzzÓmÁti iemaukti un pavada,
kuru rok‚s tur vÓrietis. J‚tnieks ir b‚rdains vÓrs ar cepuri galv‚, atveidots
profil‚. Uz dzegas uzotÁtais personv‚rds Maria Megne nor‚da, ka skapja
Ópaniece ir bijusi sieviete Marija. T‚ k‚ is ir p˚ra skapis, tad, iespÁjams,
j‚tniekam ir simboliska nozÓme.
Viendurvju skapis BDM 613317 atrodas Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja lÓbieu sÁtas DÁliÚi dzÓvojamaj‚ Ák‚ (5. att.).
119
Inese Sirica
Kr‚sots ‚derÁjuma tehnik‚, j‚tnieka tÁls otÁts uz skapja
dzegas virs gada skaitÔa 1853.
Muzeja priekmeta aprakst‚
nor‚dÓts, ka skapis darin‚ts
ZiemeÔkurzemes k‚dreiz lÓbieu apdzÓvotaj‚ zvejniekciem‚ MiÌeÔtornÓ, m˚sdienu
Ventspils novada T‚rgales pagast‚. P˚ra skapis piederÁjis
k‚dai lÓbietei. Zirgs attÁlots 5. attÁls. Skapis. 1853. g. T‚rgales pagasts.
profil‚, raiti soÔojot uz prieku. BDM 6133. Atrodas Latvijas Etnogr‚fisk‚
brÓvdabas muzeja kr‚jum‚, eksponÁts
Kr‚sots melns, ar baltu pavadu
lÓbieu sÁt‚ DÁliÚi.
j‚tnieks vada zirgu. Zirgam
Foto: Inese KundziÚa, 2013. gada j˚lijs
izcelta acs, ausis, viÔÚota aste.
J‚tnieks uzl˚ko skatÓt‚ju. AttiecÓb‚ pret j‚tnieku zirgs ir neliela izmÁra. VÓriea tÁls veidots stipri stilizÁts, izceltas acis, uzacis, mute (˚sas?), melna cepure (h˚te?) galv‚, tÁrpies uzvalk‚ un z‚bakos. Latvijas VÁstures instit˚ta 1982. gad‚ veiktaj‚
ekspedÓcij‚ Ventspils rajona U˛avas ciema padomÁ Mitti m‚j‚s tika
apzin‚ts tumi br˚ni kr‚sots viendurvju skapis, otÁts 1853. gad‚. Skapja
uzmÁrÓjumu veikusi I. ZiemiÚa.18 Form‚li skapis lÓdzÓgs BDM 6133, arÓ
uz Mitti m‚ju skapja saskat‚ms vÓriea zirg‚ motÓvs ñ tas attÁlots labaj‚
augÁj‚ priekÁj‚s plaknes mal‚. Diem˛Ál nav iespÁjams veikt detalizÁtu
motÓva aprakstu, jo ekspedÓcijas laik‚ veiktais zÓmÁjums ir nosacÓts. Abu
skapju identiskais datÁjums ñ 1853. gads ñ un izcelsmes vieta mudina
dom‚t, ka otÁtais j‚tnieka tÁls varÁtu b˚t form‚li lÓdzÓgs, iespÁjams, t‚
veidoan‚ darbojies viens un tas pats meistars.
VÓriea ñ mednieka motÓvs
Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚jum‚ atrodas 20. gadsimta 30. gados ZemgalÁ ieg˚t‚ p˚ral‚de. Tumi zaÔ‚ p˚ral‚de kr‚sota
1834. gad‚, uz t‚s uzotÁtas divas v‚zes ar ziedu un augu kompozÓciju,
divi putni, kreisaj‚ pusÁ pa kreisi lauva un pa labi ñ j‚tnieks zirga mugur‚.
Glu˛i k‚ iepriekÁjie vÓriea zirg‚ otÁjumi, arÓ te ievÁrota lÓdzÓga kompozÓcija motÓva atveidÁ: pelÁcÓgi punktotais zirgs profil‚, j‚tniekam rok‚s
pavada no iemauktiem. –is j‚tnieks atÌirÓb‚ no iepriekÁjiem atveidots
profil‚, galv‚ cepure (h˚te), kuru izrot‚ sarkanÓga spalva. IespÁjams,
gleznota nosacÓta medÓbu aina, jo iepretim atveidota lauva. Kompozi120
CilvÁka attÁlojums latvieu tautas m‚ksl‚
cion‚li lÓdzÓgs motÓvs redzams uz p˚ral‚des priekÁj‚s plaknes Jelgavas
Sv. TrÓsvienÓbas baznÓcas tornÓ. T‚ ir Ãederta Eliasa VÁstures un m‚kslas
muzeja kr‚juma p˚ral‚de, JVMM 28932 (6. att.), kr‚sota un otÁta
1827. gad‚, piederÁjusi k‚dai jelgavniecei.19
6. attÁls. P˚ral‚de. 1827. g. Jelgavas apk‚rtne. JVMM 2893.
Atrodas Ãederta Eliasa Jelgavas VÁstures un m‚kslas muzej‚.
Foto: Inese KundziÚa, 2014. gada 10. janv‚ris
PieminekÔu valdes 1944. gad‚ veiktaj‚ ekspedÓcij‚ Ventspils apriÚÌa
Dundagas pagasta Emeru20 m‚j‚s tika uzmÁrÓta k‚da ebreja (˛Óda) no
Z˚ru pagasta p˚ral‚de, kr‚sota un otÁta 1855. gad‚, priekÁj‚ plaknÁ
centr‚ otÁta v‚ze ar vijÓgiem zariem, savuk‚rt malÁj‚ plaknÁ pa kreisi
redzams, ka bijis otÁts j‚tnieka tÁls, labaj‚ pusÁ ñ stirnai lÓdzÓgs dzÓvnieks.
Zirgs atveidots kustÓb‚ ñ soÔojot uz prieku. IespÁjams, uz Ós p˚ral‚des
attÁlota medÓanas aina.
VÓriea ñ pÓÔu mednieka motÓvs
Krievij‚, MezeÚas upes apk‚rtnes teritorij‚, t‚dos tautas m‚kslas
piemÁros k‚ kr‚sot‚s sprÁslÓcas var b˚t attÁlotas pÓÔu medÓbu ainas.
Putns krievu tautas m‚ksl‚ asociÁjas ar sievieti, pÓÔu medÓbas nor‚da uz
lÓgavas pielabin‚anu jeb lÓgavas ieg˚anu.21 MezeÚas sprÁslÓcas otÁtaj‚
motÓv‚ redzams vÓrietis, kur auj lidojoas pÓles, lÓdzi ir suns. Idejiski
lÓdzÓgs, bet form‚li atÌirÓgs pÓÔu auanas motÓvs Latvijas teritorij‚
attÁlots uz viendurvju skapja. Skapi PieminekÔu valdes ekspedÓcij‚
1924. gada 16. j˚nij‚ t‚s dalÓbnieks A (?). R‚cens uzmÁrÓjis Liep‚jas
apriÚÌa PÁrkones pagasta Vaiteku22 m‚j‚s. RakstÓtaj‚ liecÓb‚ nor‚dÓts,
ka skapis bijis kr‚sots zaÔ. Kr‚sots 1854. gad‚, uz dzegas otÁts vÓriea
121
Inese Sirica
personv‚rds Karl Ghuse. Uz skapja durvju augÁj‚s daÔas attÁlota si˛etiska aina ñ mednieks atp˚tas brÓdÓ sÁ˛ uz celma me˛‚ un pÓpÁ pÓpi, zem
kreis‚s rokas atrodas bise, divi suÚi gaida pavad‚. Viena pÓle lido. Medniekam galv‚ cepure, k‚j‚s z‚baki, mugur‚ mÁtelis. LÓdz im Vaiteku
m‚j‚s apzin‚tais skapis ir izÚÁmuma piemÁrs otÁt‚ pÓÔu medÓbu ainas
motÓvam.
AtseviÌa cilvÁka motÓvs
StilizÁtas cilvÁka aprises Latvijas teritorij‚ tika veidotas (uzzÓmÁtas)
uz neolÓta laika m‚la traukiem, cilvÁka tÁls nav dominÁjoais, bet iekÔaujas
veidot‚ ornamenta ritm‚ (punkti, svÓtriÚas u. tml.). PiemÁram, uz Kuru
k‚p‚s Nidas vÁl‚ neolÓta apmetnÁ konstatÁt‚ m‚la poda ar auklu iespiests
grafisks cilvÁka tÁls.23 CilvÁka motÓvs k‚ sast‚vdaÔa no kopÁj‚ ornamentu
kopuma redzams uz 1982. gada 15. j˚lij‚ Latvijas VÁstures instit˚ta
ekspedÓcij‚s uzmÁrÓtaj‚ 1841. gad‚ otÁt‚s p˚ral‚des zÓmÁjuma. P˚ral‚de
uzmÁrÓta Ventspils rajona U˛avas ciema padomes Tiltar‚ju24 m‚j‚s. KolorÁtaj‚ zÓmÁjum‚ redzams, ka uz p˚ral‚des priekÁj‚s plaknes pa labi no
atslÁgas apkaluma vairodziÚa otÁts izteikti stilizÁts cilvÁka motÓvs. CilvÁks, k‚ ierasts antropomorfajos otÁjumos, salicis rokas s‚nos. Kopum‚ redzami t‚di motÓvi k‚ v‚ze ar ziediem,
tulpes, gailis, briedis vai alnis, k‚ds nenosak‚ms putns, Ëetri t. s. auseklÓi, un cilvÁks ir
Ìietami sapl˚dis starp tiem.
Divi vien‚di cilvÁki caurgriezti uz 19. gadsimta sprÁslÓcas no Valmieras apriÚÌa IpiÌu
pagasta Vecmangu m‚j‚m (7. att.).
SprÁslÓca atrodas Latvijas Etnogr‚fisk‚
brÓvdabas muzeja kr‚jum‚ (BDM 3574025).
Caurgriezti divi identiski cilvÁki / vÓriei. Rokas
saliktas s‚nos, cepure ar plat‚m mal‚m, mÁtelÓtis. Caurgriezts arÓ enkura un sirds motÓvs.
7. attÁls. SprÁslÓca. 19. gs. beigas.
Valmieras apriÚÌis, IpiÌu pagasts. BDM 35740.
Atrodas Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja
kr‚jum‚. Foto: Uldis Veisbuks, 2012. gads
122
CilvÁka attÁlojums latvieu tautas m‚ksl‚
LÓdzÓgi tÁrpts vÓriea tÁls saskat‚ms p˚ral‚des atslÁgas cauruma vairodziÚ‚ CÁsu apriÚÌa Vecpiebalgas pagasta StaÚu26 m‚j‚s. 1928. gad‚
vairodziÚa novilkumu veicis PieminekÔu valdes dalÓbnieks E. Dzenis.
Kaltaj‚ motÓv‚ cilvÁks rada nebÁdnÓgu un dejisku iespaidu ñ katr‚ rok‚
tur atslÁgas, k‚jas saliektas uz s‚niem un sapl˚st ar centr‚lo apkaluma
joslu. Galv‚ lÓdzÓga cepure, k‚ IpiÌu pagasta sprÁslÓcas cilvÁkiem.
Antropomorfie hibrÓdu motÓvi
Zin‚mi trÓs piemÁri ar vÓriÌ‚ un sieviÌ‚ n‚ru (augdaÔa ir antropomorfa, bet apakdaÔa k‚ zivij vai k‚dam citam ˚dens dzÓvniekam) tandÁma atveidojumu uz div‚m 19. gadsimta s‚kuma p˚ral‚dÁm un uz
viena skapja. Latvijas Etnogr‚fiskaj‚ brÓvdabas muzej‚ atrodas 1814. gad‚
otÁt‚ p˚ral‚de (BDM 182927) no Kurzemes (8. att.).
8. attÁls. P˚ral‚de. Anno 1814. Kurzeme ? BDM 1829.
Atrodas Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚jum‚.
Foto: Inese KundziÚa, 2013. gada augusts
P˚ral‚des priekÁj‚ plaknÁ otÁto n‚ru motÓvs ir ar grotesku iezÓmi ñ
n‚ru astes sapl˚st un p‚rvÁras par otÁtajiem ziediem, augiem un putniem.
OtÁjuma groteskas veida pieeja lÓdzÓga ar 16. gadsimta pirm‚s puses
it‚Ôu k‚zu l‚dÁs (cassone) atveidoto grotesko kok‚ griezto pieeju. K‚zu
l‚des priekÁj‚s plaknes centr‚ atrodas Ópanieka Ïerbonis, abpus tam
sieviete un vÓrietis, kuru astes veido vijÓgas groteskas, p‚rejot no viena
motÓva cit‚.
Cit‚di risin‚ts n‚ru otÁjums redzams piemÁr‚ no Tukuma apriÚÌa
Engures pagasta Prie˛kalnu28 m‚j‚m. PieminekÔu valdes dalÓbnieka
V. Zosta 1930. gad‚ veiktais p˚ral‚des uzmÁrÓjums. P˚ral‚de otÁta
123
Inese Sirica
1823. gad‚, iespÁjams, otnieks bijis k‚ds ebrejs. VÓrietis un sieviete otÁti
priekÁj‚s plaknes malÁj‚s daÔ‚s, zem n‚ru astÁm atveidotas nosacÓtas
ìÌÁresî, kuras it k‚ nogrie˛ astes. N‚ras motÓvs var b˚t atveidots kaltaj‚
19. gadsimta rokturÓ no Madonas apriÚÌa OÔu pagasta, ‚ds piemÁrs ir
izÚÁmums un atrodas Latvijas Nacion‚l‚ vÁstures muzeja kr‚jum‚.
Uz PieminekÔu valdes dalÓbnieka 20. gadsimta s‚kum‚ uzÚemt‚ fotoattÁla redzams Jelgavas apriÚÌa SÓpeles pagasta BanËu29 m‚j‚s fiksÁtais
1789. gad‚ otÁtais skapis. Uz durvju apakÁj‚ pildiÚa bijuas otÁtas divas
n‚ras. MotÓva risin‚jums lÓdzÓgs iepriekÁjiem n‚ras tÁliem: paceltas rokas
nosacÓt‚ ìorantasî poz‚ (nav saliktas s‚nos k‚ otÁtajiem vÓriea un sievietes motÓviem).
PieminekÔu valdes ekspedÓcij‚ 1924. gad‚ Liep‚jas apriÚÌa Dunikas
pagasta SikÚu ciem‚30 tika uzmÁrÓta p˚ral‚de, kuras s‚nu plaknes apkalumos virs rokturiem kalts eÚÏeÔa motÓvs, antropomorfs tÁls ar sp‚rniem.
Pagaid‚m tas ir izÚÁmuma gadÓjuma kalts eÚÏeÔa motÓvs uz zemnieku
p˚ral‚des. MuzicÁjoi eÚÏeÔi redzami barok‚laj‚s Kurzemes un Zemgales
teritorijas baznÓc‚s: Usmas un Bornes baznÓcas draudzes telpas griestu
velves rot‚ gleznoti muzicÁjoi eÚÏeÔi. 18. gadsimta st˚ra skapis Usmas
baznÓcas m‚cÓt‚ja ÏÁrbkambarÓ rot‚ts ar kok‚ grieztiem ciÔÚiem ñ sp‚rnot‚m eÚÏeÔu galv‚m, k‚ arÓ lidojoiem un p˚amos instrumentus spÁlÁjoiem eÚÏeÔiem.
UzlÓmÁtie cilvÁku tÁli p˚ral‚des v‚ka iekpusÁ
Spilgts piemÁrs neierastu un zem p˚ral‚des v‚ka uzlÓmÁtu cilvÁku
tÁlu uztverei ir Annas Brigaderes aprakstÓt‚s Anneles izj˚tas triloÏij‚
Dievs, Daba, Darbs. Galveno varoni Anneli p‚rÚem saj˚sma par d‚mu
un kungu attÁliem, kuri uzlÓmÁti zem m‚tes p˚ral‚des v‚ka. T‚ ir 19. gadsimta beigu zemnieku ñ g‚jÁju bÁrna saj˚sma par ikdien‚ neierastiem
attÁliem.
PÁc l‚des v‚ka atvÁranas [..] uzlec vesela rinda dÓvainu vÓriÚu un
sieviÚu, sablÓvÁjusies iekpusÁ. Annele novÁrtÁ, ka kungiem ir garas zeÌes
p‚ri ceÔiem, un kurpes zelta spr‚dzÁm, bikses Ósas, ap gurniem pieb‚ztas
k‚ p˚Ôi, plecos kar‚jas Óss, zaÔ paltraciÚ un pie cepures lÓgojas gara,
balta spalva. Vien‚ pusÁ tam zobens, otr‚ duncis. ViÚ st‚v lepni uzskrullÁt‚m ˚s‚m, vienu roku iespiedis s‚nos, otru uz zobena spala un skat‚s
taisni uz Anneli31. Annelei tÁli Ìiet tik iespaidÓgi, ka visas vasaras garum‚
viÚa par tiem sapÚo.
Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kolekcij‚ ir vair‚kas p˚ral‚des, zem kuru v‚kiem slÁpjas lÓdzÓgas ainas, piemÁram, atverot ar
124
CilvÁka attÁlojums latvieu tautas m‚ksl‚
1700. gadu datÁt‚s p˚ral‚des izliekto v‚ku, atkl‚jas rinda ar d‚m‚m
kupl‚s, grezn‚s kleit‚s un ìkavalieru stilaî ˚sainiem kungu atveidiem.
Centr‚ uzlÓmÁts papÓrs ar da˛‚diem kristÓgajai ticÓbai attiecin‚miem svÁto
tÁliem. J‚nis JaunsudrabiÚ Baltaj‚ gr‚mat‚ atminas redzÁjis da˛‚das
Kristus dzÓves ainas un kolorÓti apraksta savas bÁrnÓbas izj˚tas (attiecin‚mas uz 19. gadsimta beig‚m), kuras p‚rÚÁma, ieraugot uzlÓmÁt‚s bildes
uz l‚des v‚ka. ViÚ to nosauc par savu pirmo redzÁto izst‚di: Bet, kas
manas acis pie Ievas l‚des visvair‚k saistÓja, t‚s bija skaist‚s bildes, ar
kur‚m no vietas bija nokl‚ti abi l‚des v‚ki32. (9. att.)
9. attÁls. J‚Úa JaunsudrabiÚa ilustr‚cija Baltajai gr‚matai, 1957, 77. lpp.
Secin‚jumi
Rakst‚ sniegts vien neliels ieskats tautas m‚ksl‚ sastopamaj‚ cilvÁka
motÓv‚ un ieskicÁta to iespÁjam‚ klasifik‚cija: otÁtais vÓriea un sievietes
p‚ris uz 8 p˚ral‚dÁm ZemgalÁ un KurzemÁ un uz 1 skapja KurzemÁ, vÓrietis zirga mugur‚ uz 3 skapjiem, vÓrietis-mednieks uz 3 p˚ral‚dÁm,
vÓrietis-pÓÔu mednieks uz 1 skapja, n‚ru p‚ris uz 2 p˚ral‚dÁm un 1 skapja,
eÚÏelis rokturu apkalumos uz 1 p˚ral‚des, atseviÌi cilvÁka motÓvi uz 1
caurgriezt‚s sprÁslÓcas. Palaik norisin‚s sistem‚tiska kr‚soto un otÁto
p˚ral‚˛u un skapju apsekoana Latvijas novadu muzejos, t‚dÁj‚di turpm‚kaj‚ gait‚ var tikt atkl‚ti jauni antropomorfie motÓvi un to vari‚cijas.
Rakst‚ netika pieminÁti antropomorfie tÁli daudzveidÓgaj‚s mask‚s,
krucifiksos, ìderÓbu sakt‚sî redzamais cilvÁku roku motÓvs u. c. TÁma
un motÓvu loks lÓdz im ir bijis neapzin‚ts, un turpm‚kaj‚ izpÁtÁ veicin‚s
jaunus atkl‚jumus.
125
Inese Sirica
Orn‚mentika. Latvieu konvers‚cijas v‚rdnÓca. XV sÁjums. RÓga: Gr‚matu
apg‚dniecÓba A. Gulbis, 1937, 30024.ñ30031. lpp.
2
Kraukle D. Latvieu ornaments. RÓga: Jumava, 2008.
3
Orn‚mentika. Latvieu konvers‚cijas v‚rdnÓca. XV sÁjums. RÓga: Gr‚matu
apg‚dniecÓba A. Gulbis, 1937, 30028.ñ30029. lpp.
4
Skulme U. Latvju raksti. Latvju gr‚mata. Kritikas un gr‚matniecÓbas ˛urn‚ls
Nr. 2, marts / aprÓlis, 106. lpp.
5
Paegle E. LietiÌ‚ m‚ksla. Latvijas Saule Nr. 35, 1925, 380. lpp.
6
–Ìilters G. LÓgaviÚas p˚rs un viÚa raksti. IlustrÁts fiurn‚ls Nr. 6, 1927.
7
100 Latvijas vÁstures relikvijas. Sast. I. Zeib‚rte. RÓga: Latvijas Nacion‚lais
vÁstures muzejs, 2012, 12. lpp.
8
Loze I. Akmens laikmeta m‚ksla Austrumbaltij‚. RÓga: Zin‚tne, 1983, 10. lpp.
9
BDM 402, p˚ral‚de, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta apraksta lapa.
10
Latvijas Nacion‚l‚ vÁstures muzeja Etnogr‚fijas nodaÔas Rokrakstu, zÓmÁjumu
un dokumentu kolekcija (turpm‚k ñ ZAE) Mape L‚de. 1942. g. ekspedÓcijas
materi‚ls Jelgavas apriÚÌa Bukaiu pagasta SaulÓtÁnu m‚j‚s.
11
ZAE. Mape L‚de. 1942. g. ekspedÓcijas materi‚ls Jelgavas apriÚÌa Bukaiu
pagasta LabeÔu un LielbÁrtulaiu m‚j‚s, zÓmÁjusi L. Druste.
12
BDM 5424, p˚ral‚de, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta apraksta lapa.
13
Latvju raksti. RÓga: ValstspapÓru spiestuves izdevums. 3. sÁjums. Ilustr‚cija
XII. 117i.
14
ZemÓtis G. Ornaments un simbols Latvijas aizvÁsturÁ. RÓga: Latvijas VÁstures
instit˚ta apg‚ds, 2004.
15
BDM 30218, sprÁslÓca, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta apraksta lapa.
16
BDM 202, skapis, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta
apraksta lapa.
17
BDM 6133, skapis, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta apraksta lapa.
18
Latvijas VÁstures instit˚ta Etnogr‚fijas kr‚tuves materi‚li: E 56, 1628zt (skapis,
Ventspils rajons, U˛avas ciema padome, Mitti).
19
Ãederta Eliasa Jelgavas VÁstures un m‚kslas muzeja kr‚jums un ekspozÓcija:
JVMM 28932 (p˚ral‚de) priekmeta apraksts.
20
ZAE. Mape L‚de. 1944. g. ekspedÓciju materi‚ls Ventspils apriÚÌa Dundagas
pagasta Emeru m‚j‚s.
21
Кошаев В. Б. Композиция в русском народном искусстве (на материалах изделий из дерева). Москва: Гуманитар. Изд. центр ВЛАДОС, 2006, с. 27.
22
ZAE 381. Mape L‚de. 1924. g. ekspedÓciju materi‚ls Liep‚jas apriÚÌa PÁrkones
pagasta Vaiteku m‚j‚s, zÓmÁjis A. R‚cenis.
1
126
CilvÁka attÁlojums latvieu tautas m‚ksl‚
Loze I. Akmens laikmeta m‚ksla Austrumbaltij‚. RÓga: Zin‚tne, 1983, 129. lpp.
Latvijas VÁstures instit˚ta Etnogr‚fijas kr‚tuves materi‚li: E 56, 1576zt (p˚ral‚de, Ventspils rajons, U˛avas ciema padome, Tiltar‚ji).
25
BDM 35740, sprÁslÓca, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta apraksta lapa.
26
ZAE. Mape L‚de. 1928. g. ekspedÓciju materi‚ls CÁsu apriÚÌa Vecpiebalgas
pagasta StaÚu m‚j‚s, zÓmÁjis E. Dzenis.
27
BDM 1829, p˚ral‚de, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta apraksta lapa.
28
ZAE. Mape L‚de. 1930. g. ekspedÓciju materi‚ls Tukuma apriÚÌa Engures
pagasta Prie˛kalnu m‚j‚s, zÓmÁjis V. Zosts.
29
ZAE 5692. Mape Skapis. EkspedÓcija Jelgavas apriÚÌa SÓpeles pagasta BanËu
m‚j‚s.
30
ZAE. Mape L‚de. 1924. g. ekspedÓciju materi‚ls Liep‚jas apriÚÌa Dunikas
pagasta SikÚu ciem‚.
31
Brigadere A. Dievs, Daba, Darbs. RÓga: Liesma, 1973, 36.ñ38. lpp.
32
JaunsudrabiÚ J. Balt‚ gr‚mata. RÓga, 1957, 77. lpp.
23
24
LITERAT¤RA UN AVOTI
100 Latvijas vÁstures relikvijas. Sast. I. Zeib‚rte. RÓga: Latvijas Nacion‚lais
vÁstures muzejs, 2012.
BDM 101, p˚ral‚de, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta
apraksta lapa.
BDM 202, skapis, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta
apraksta lapa.
BDM 402, p˚ral‚de, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta
apraksta lapa.
BDM 1829, p˚ral‚de, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta apraksta lapa.
BDM 5424, p˚ral‚de, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta apraksta lapa.
BDM 6133, skapis, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta
apraksta lapa.
BDM 30218, sprÁslÓca, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta apraksta lapa.
BDM 35740, sprÁslÓca, Latvijas Etnogr‚fisk‚ brÓvdabas muzeja kr‚juma priekmeta apraksta lapa.
Brigadere A. Dievs, Daba, Darbs. RÓga: Liesma, 1973.
Ãederta Eliasa Jelgavas VÁstures un m‚kslas muzeja kr‚jums un ekspozÓcija:
JVMM 28932 (p˚ral‚de) priekmeta apraksts.
JaunsudrabiÚ J. Balt‚ gr‚mata. RÓga, 1957.
127
Inese Sirica
Kraukle D. Latvieu ornaments. RÓga: Jumava, 2008.
Latvieu konvers‚cijas v‚rdnÓca. XV sÁjums. RÓga: Gr‚matu apg‚dniecÓba
A. Gulbis, 1937.
Latvijas VÁstures instit˚ta Etnogr‚fijas kr‚tuves materi‚li: E 56, 1576zt (p˚ral‚de, Ventspils rajons, U˛avas ciema padome, Tiltar‚ji).
Latvijas VÁstures instit˚ta Etnogr‚fijas kr‚tuves materi‚li: E 56, 1628zt (skapis,
Ventspils rajons, U˛avas ciema padome, Mitti).
Latvju raksti. RÓga: ValstspapÓru spiestuves izdevums. 3. sÁjums. Ilustr‚cija XII.
117i.
Loze I. Akmens laikmeta m‚ksla Austrumbaltij‚. RÓga: Zin‚tne, 1983.
Paegle E. LietiÌ‚ m‚ksla. Latvijas Saule Nr. 35, 1925, 380. lpp.
Skulme U. Latvju raksti. Latvju gr‚mata. Kritikas un gr‚matniecÓbas ˛urn‚ls
Nr. 2, marts / aprÓlis, 106. lpp.
–Ìilters G. LÓgaviÚas p˚rs un viÚa raksti. IlustrÁts fiurn‚ls Nr. 6, 1927.
ZAE 5692. Mape Skapis. EkspedÓcija Jelgavas apriÚÌa SÓpeles pagasta BanËu
m‚j‚s.
ZAE. Mape L‚de. 1924. g. ekspedÓciju materi‚ls Liep‚jas apriÚÌa Dunikas pagasta SikÚu ciem‚.
ZAE 381. Mape L‚de. 1924. g. ekspedÓciju materi‚ls Liep‚jas apriÚÌa PÁrkones
pagasta Vaiteku m‚j‚s, zÓmÁjis A. R‚cenis.
ZAE. Mape L‚de. 1928. g. ekspedÓciju materi‚ls CÁsu apriÚÌa Vecpiebalgas
pagasta StaÚu m‚j‚s, zÓmÁjis E. Dzenis.
ZAE. Mape L‚de. 1930. g. ekspedÓciju materi‚ls Tukuma apriÚÌa Engures pagasta Prie˛kalnu m‚j‚s, zÓmÁjis V. Zosts.
ZAE. Mape L‚de. 1942. g. ekspedÓcijas materi‚ls Jelgavas apriÚÌa Bukaiu
pagasta LabeÔu un LielbÁrtulaiu m‚j‚s, zÓmÁjusi L. Druste.
ZAE. Mape L‚de. 1942. g. ekspedÓcijas materi‚ls Jelgavas apriÚÌa Bukaiu pagasta SaulÓtÁnu m‚j‚s.
ZAE. Mape L‚de. 1944. g. ekspedÓciju materi‚ls Ventspils apriÚÌa Dundagas
pagasta Emeru m‚j‚s.
ZemÓtis G. Ornaments un simbols Latvijas aizvÁsturÁ. RÓga: Latvijas VÁstures
instit˚ta apg‚ds, 2004.
Кошаев В. Б. Композиция в русском народном искусстве (на материалах изделий из дерева). Москва: Гуманитар. Изд. центр ВЛАДОС, 2006.
128
Ilona œaha
T«VA T«LS INGMARA BERGMANA
AUTOBIOGR¬FIJ¬ LATERNA MAGICA UN
VIZMAS BEL–EVICAS TRILOÃIJ¬ BILLE
Summary
The Image of the Father in Ingmar Bergmanís Autobiography
ëLaterna Magicaí and Vizma Belevicaís Trilogy ëBilleí
In Swedish literature, the theme of father and child has always been
topical, being presented in various ways from complete dedication to
children up to childrenís rejection. Father is both a kinship and a cultural
category that can be found in the relations between father and son /
father and daughter. In Latvian literature, the model of father ñ child
relations is not common.
The author of the present article compares the image of the father
presented in the autobiography ëLaterna Magicaí by a Swedish writer,
Ingmar Bergman, and in the trilogy ëBilleí by a Latvian writer, Vizma
Belevica.
In the texts of both writers, the image of the father has a great significance. In Belevicaís trilogy, the fatherís significance, his role is not
fully presented. It is an ambivalent image: on the one hand, he provided
a certain sense of peace and security (as the father did not admonish his
children, he did not shout at them, he did not hit them), on the other ñ
the father is a weak and defenceless man.
Bergman, remembering his father ñ a priest, emphasizes that his
father used various forms of punishment that limited the childís space,
his desire and ability to move in it. For Bergman the image of the father
is closely connected to God. Visiting the church, praying to God and
praising God are presented as an involuntary and forced activity, but
they are harmoniously incorporated into the daily life of the child.
Connecting God to the category of childhood, the time triad (past ñ
present ñ future) is declared. Under the influence of the father the past is
closely connected with the presence of God, the present (youth) ñ with a
departure from God and growing into disbelief in Him, and the future ñ
with a certain attitude to God when, in the consciousness of the child
and youngster, the father is not God anymore.
Key-words: father, mother, child, childhood, God
129
Ilona œaha
*
Ievads
19. gadsimta un it Ópai 20. gadsimta Rietumeiropas daiÔliterat˚r‚
nozÓmÓgs temats ir ìtÁvu ñ dÁluî konflikts. AttiecÓbas starp vec‚ko un
jaun‚ko paaudzi tika atainotas pÁc nolieguma principa, kur jaun‚ patiesÓba dzimst paaud˛u strÓdos un konfliktos.
Zigmunds Freids uzsver: man gr˚ti minÁt k‚du bÁrnÓbas vajadzÓbu,
kas b˚tu spÁcÓg‚ka par nepiecieamÓbu pÁc tÁva aizsardzÓbas1. TÁva simbolik‚ ietverta ne tikai reliÏiski teoloÏiska, individu‚la un visp‚rcilvÁciska
dimensija, bet arÓ soci‚ls skanÁjums: TÁvs g˚st ambivalentu izvÁrsumu
pa‚ psihoanalÓzÁ, turkl‚t is izvÁrsums ir saistÓts ar p‚rprasto Oidipa
kompleksu. TomÁr kopum‚ to var raksturot ‚di: k‚ b˚t paam, k‚
iespÁt b˚t brÓvam un patst‚vÓgam2, raksta Igors –uvajevs.
TÁvs ir kult˚ras k‚rtÓbas reprezentants bÁrnam, kas nolemts
pam‚cÓanai un iniciÁanai. [..] tÁva autorit‚te attiecÓb‚ pret viÚa
bÁrniem un pieauguo p‚r‚kums p‚r nepilngadÓgajiem m˚su Rietumu kult˚ras vÁsturÁ ir stabilas normas, jo t‚s vienlaikus balstÓjui
da˛‚du priekstatu modeÔi.3
TÁva un bÁrna tÁma 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta s‚kuma
latvieu valod‚ tulkotaj‚ zviedru literat˚r‚ risin‚ta da˛‚di ñ no pilnÓgas
ziedoan‚s bÁrna lab‚ lÓdz bÁrna atgr˚anai. –aj‚ saistÓb‚ minami vair‚ki
darbi: Augusta Strindberga (August Strindberg) dr‚m‚ TÁvs (Fadren,
1887) atkl‚tas Ïimenes nesaskaÚas un cÓÚa par bÁrna n‚kotni; tÁva kl‚tb˚tne ir j˚tama arÓ A. Strindberga dr‚m‚ J˚lijas jaunkundze (Frˆken
Juli, 1888), kur‚ jaunkundze atzÓstas, ka manÓ no sevis paas nek‚ nav.
ManÓ nav nevienas domas, kura neb˚tu no tÁva [..]4; Gustava Jeijerst‚ma
(Gustaf af Geijerstam) rom‚ni LaulÓbas komÁdijas, SapÚi un dzÓve
(ƒktenskapets komedi, 1898, Vilse i livet, 1909), kur tÁvs atteic‚s no
savas laimes tikai t‚dÁÔ, ka mÓlÁja meitas un gribÁja dzÓvot vienÓgi viÚ‚m5;
Selmas L‚gerlevas (Selma Lagerlˆf) rom‚n‚ Portug‚les Ìeizars (Kejsarn
av Portugallien, 1914) tÁvs, zaudÁdams bÁrnu, saj˚k pr‚t‚; Sigfrida Siverca (Sigfrid Siwertz) rom‚n‚ Selambi (Selambs, 1920) vÓrs pÁc sievas
n‚ves spÁj audzin‚t piecus bÁrnus; Kela Vesto (Kjell Westˆ) rom‚n‚
Nedienas, kam gaura v‚rd‚ (Vådan av att vara skrake, 2000) spilgti
iezÓmÁtas tÁva un dÁla attiecÓbas, u. c. Œpai nozÓmÓgi ir zviedru rakstnieka
JÁrana TunstrÁma6 (Gˆran Tunstrˆm) rom‚ni MÁnesspiens (Skimmer,
1996) un ZiemsvÁtku oratorija (Juloratoriet, 1983).
Zviedru bÁrnu un jaunieu literat˚r‚ liel‚k‚ daÔa darbu7 ir veltÓta
bÁrnu un vec‚ku attiecÓb‚m, Ópau vietu ier‚dot tÁva un bÁrna komuni130
TÁva tÁls Ingmara Bergmana autobiogr‚fij‚ ìLaterna Magicaî ...
k‚cijai. BÁrna un tÁva attiecÓbas aj‚ laika posm‚ atainotas ‚dos latviski
tulkotajos vai atk‚rtoti publicÁtajos darbos: Somijas zviedru rakstnieces
T˚ves J‚nsones (Tove Jansson) pasaku rom‚ns TÁtis un j˚ra (Pappan
och havet, 1965), kur‚ tÁvs, sekojot saviem sapÚiem, dodas prom no
m‚j‚m kop‚ ar Ïimeni uz gandrÓz neapdzÓvotu salu; Astridas LindgrÁnes
(Astrid Lindgren) rom‚n‚ Ronja ñ laupÓt‚ja meita (Ronja Rˆvardotter,
1981) akcentÁtas tÁva un meitas attiecÓbas. Ronja spÁj izlÓgt ar savu
tÁvu, kur savuk‚rt, atteikdamies no meitas, zaudÁ sevi pau, tomÁr,
mainot savus uzskatus par mÓlestÓbu bez jebk‚diem nosacÓjumiem, tÁvs
spÁj piedot savam ienaidniekam. Pieauguo un bÁrnu attiecÓb‚m ir pievÁrsta liela uzmanÓba arÓ st‚st‚ Gr‚mata par Pepiju GarzeÌi (Boken om
Pippi Långstrump, 1952). Interesantas ir Pepijas un viÚas tÁva attiecÓbas,
kas ir visnotaÔ atÌirÓgas no ierast‚s bÁrnu un vec‚ku saskarsmes. Pepijas
tÁvs nenor‚da un nem‚ca, k‚ meitai b˚tu lab‚k vai neb˚tu j‚rÓkojas
vien‚ vai otr‚ situ‚cij‚. ViÚi mÓl viens otru, ir draugi, kas kop‚ dejo un
rotaÔ‚jas.
TÁvs ir gan radniecÓbas, gan kult˚ras kategorija, kas konstituÁjama
tÁvu un dÁlu / tÁvu un meitu attiecÓb‚s. Latvieu literat˚r‚ tÁva un bÁrna
attiecÓbu modelis nav bie˛a par‚dÓba. Viens no latvieu literat˚ras fundament‚l‚kajiem paaud˛u konflikta atainojumiem ir R˚dolfa BlaumaÚa
luga Indr‚ni (1904). [..] latvieu literat˚r‚ uzsl‚Úojusies evaÚÏÁliski
iekr‚sota skepse pret likumu un tiesu k‚ soci‚lo regulatÓvu (ìPie pagasta
tiesasî, ìIndr‚niî)8, raksta Iveta Leit‚ne. Ar vienas Ïimenes locekÔu traÏisko attiecÓbu tÁlojumu lug‚ spilgti par‚dÓts atÌirÓgu dzÓvesveidu un
mor‚les principu konflikts, kura centr‚ ir Indr‚nu tÁvs un viÚa vec‚kais
dÁls Edvarts. Darb‚ tiek pretnostatÓtas divas paaudzes ñ jaun‚k‚ un
vec‚k‚. Indr‚nu saimnieki ir vec‚s un patriarh‚l‚s dzÓves p‚rst‚vji, kuru
laik‚ m‚j‚s valdÓja sirsnÓgas attiecÓbas, miers un saskaÚa, par ko seviÌi
r˚pÁj‚s Indr‚nu m‚te. Vec‚kajai paaudzei ir p‚rliecÓba, ka vÁl jau b˚tu
laiks un tiesÓbas str‚d‚t, valdÓt un rÓkoties, bet jaun‚ alkst sevi apliecin‚t
un pier‚dÓt savas tiesÓbas taisnÓbu. ìSpÁcÓgajiemî tÁviem, k‚, piemÁram,
Indr‚nu tÁvam, tomÁr neizdodas iem‚cÓt bÁrniem vÁrtÓbas un arÓ nespÁj
pamatot savas eksistences nepiecieamÓbu.
Latvieu jaun‚kaj‚ literat˚r‚ noslÁpumainas un mistiskas bÁrna un
tÁva (meitas un tÁva) attiecÓbas ataino Elita Franciska Cimare rom‚n‚
Purv‚ ieÚemtie (2003), kur‚ meita Fanija atzÓst:
[..] es esmu svea savai m‚tei, svea savai babiÚai. Es esmu sava
tÁva meita. Un mans tÁvs ir viÚ‚m sves, jo viÚu dzimt‚ kalna
m‚l‚ k‚jas grimst un ieÌep, bet mans tÁvs neprot brist. Un es arÓ
nepratÓu.9
131
Ilona œaha
ArÓ Fanijas meita HelÁna pret savu tÁvu saj˚t Ópau mÓlestÓbu:
HelÁna mÓl mammu un ir paklausÓga. TÁvu viÚa mÓl vÁl daudz
vair‚k [..].10
Darb‚ ieskanas arÓ dzimtas traÏisk‚s vÁsturisk‚s pieredzes motÓvs,
jo vectÁvs bijis izs˚tÓjum‚.
TÁva-bÁrna modelis, kur uzsvÁrta veco tÁvu apr˚pe, aktu‚ls vair‚kos
latvieu literat˚ras darbos: ApsÓu JÁkaba st‚st‚ Pie pagasta tiesas, jau
pieminÁtaj‚ R. BlaumaÚa lug‚ Indr‚ni, br‚Ôu KaudzÓu rom‚n‚ MÁrnieku
laiki, Andreja UpÓa rom‚n‚ ZaÔ‚ zeme u. c. R˚pes par vec‚kiem pamatotas kristÓgaj‚s vÁrtÓb‚s.
Latvieu liter‚raj‚ telp‚ bÁrna un tÁva tÁmu papildina no cit‚m valod‚m tulkoti darbi ñ arÓ no zviedru valodas.
Spilgti tÁva un bÁrna attiecÓbu piemÁri Zviedrij‚ un Latvij‚ 20. gadsimta beig‚s ir I. Bergmana autobiogr‚fija Laterna Magica un V. Belevicas Billes triloÏija.
I. Bergmans un V. Belevica
Ingmara Bergmana11 (Ingmar Bergman) v‚rds latvieu lasÓt‚jam asociÁjas ar kinom‚kslu, te‚tri un arÓ literat˚ru, precÓz‚k, ar autobiogr‚fiska
satura liter‚rajiem darbiem: LaulÓbas dzÓves ainas (Scenen ur ett ‰ktenskap, 1973), Laterna Magica (Laterna Magica, 1987), Lab‚ griba (Den
goda viljan, 1991), IntÓm‚s grÁks˚dzes (Enskilda samtal, 1996), Priekstati (Fˆrest‰llningar, 2000). I. Bergmans lÓdz‚s A. Strindbergam un S. L‚gerlÁvai ir treais slaven‚kais Zviedrijas reprezentants 20. gadsimta pasaules kult˚r‚.
I. Bergmana filmas un liter‚rie darbi tiek atzÓti par veiksmÓgiem:
ViÚ ir ietekmÁjis uzskatu par zviedru cilvÁka iekÁjo dzÓves p‚rdzÓvojumu
vair‚k nek‚ jebkur cits zviedrs.12 I. Bergmans ir ieviesis jaunu ˛anru ñ
filmu scen‚riju ar jaunu un neatkarÓgu liter‚ru kvalit‚ti un strukt˚ru.13
Literat˚rzin‚tnieks JÁrans Hegs (Gˆran H‰gg) I. Bergmanu uzskata par
atzÓan‚s literat˚ras14 (bek‰nnelselitteratur) lielo iedvesmot‚ju15.
1993. gad‚ Ilzes KaËevskas tulkojum‚ latvieu valod‚ tiek izdota
autobiogr‚fija Laterna Magica.16 J‚atzÓmÁ, ka neliels darba Laterna
Magica fragments tika publicÁts ˛urn‚l‚ Avots 1990. gad‚.17 Savuk‚rt
Latvijas liter‚raj‚ telp‚ m‚kslinieks ien‚cis 1979. gada nogalÁ, kad pirmo
reizi latvieu valod‚ tika publicÁts viÚa darba LaulÓbas dzÓves ainas fragments.18 1982. gad‚ rom‚nu izdeva atseviÌ‚ gr‚mat‚.
132
TÁva tÁls Ingmara Bergmana autobiogr‚fij‚ ìLaterna Magicaî ...
Autobiogr‚fisko rom‚nu si˛et‚ rakstnieks nereti izmanto savas bÁrnÓbas atmiÚas. –Ìiet, ka autors necenas iekarot lasÓt‚ja simp‚tijas, pielietojot visai atkl‚to rakstÓbas stilu. ViÚ pÁta attiecÓbas ar cilvÁkiem, tuvinieku raksturus, seviÌi lielu uzmanÓbu velta m‚tei un savam patÁlam,
atkl‚jot tr˚kumus, v‚jÓbas, aubas un bailes. I. Bergmana autobiogr‚fija
ir uzskat‚ma par b˚tisku avotu viÚa personÓbas, dzÓves un daiÔrades
izpÁtÁ, jo projekcijas apar‚ts ñ laterna magica ñ ir iedarbin‚ts un attÁlo
I. Bergmani vis‚dos m‚kslinieciskos rakursos19.
I. Bergmana plaai rezonansei Latvij‚ ir vair‚ki iemesli: to noteica
jau izveidojusies kult˚ras situ‚cija Latvij‚, kur‚ pÁc valsts neatkarÓbas
atg˚anas autobiogr‚fija kÔ˚st popul‚rs ˛anrs un rodas nepiecieamÓba
st‚stÓt par savu dzÓvi, atkl‚t personiskus p‚rdzÓvojumus un domas, kas
padomju laik‚ nebija iespÁjams. J‚atzÓmÁ I. Bergmana popularit‚te un
atpazÓstamÓba vis‚ pasaulÁ, kas arÓ noteica tulkot‚ju un izdevÁju izvÁli.
Latvij‚ V. Belevica ir mÓlÁta un cienÓta, latvieu pÁckara kult˚ra nav
iedom‚jama bez viÚas v‚rda. Anda KubuliÚa monogr‚fij‚ Vizma Belevica atzÓst, ka rakstniecei [..] nav daudzrakstÓt‚jas, bet dziÔrakstÓt‚jas
slava... Starp m˚sdienu latvieu dzejniecÁm, Ìiet, viÚa ir pati di˛‚k‚20.
Literat˚rzin‚tnieks Viesturs Vecgr‚vis, vÁrtÁjot A. KubuliÚas monogr‚fiju, nosauc rakstnieci un dzejnieci [..] par vienu no talantÓg‚kaj‚m un
kolorÓt‚kaj‚m m˚su literat˚ras jaunradÓt‚j‚m ne tikai pÁckara gados,
bet vis‚ Ósaj‚ m˚su literat˚ras attÓstÓb‚ visp‚r21.
Guntis Berelis, analizÁjot V. Belevicas daiÔradi, piemin dzejoli V‚rdi
par v‚rdiem, kas koncentrÁti un spilgti raksturo rakstnieces darbus: v‚rds
un vara, v‚rda vara, v‚rds un brÓvÓba, putns un dzejnieks22.
No latvieu autoriem zviedru valod‚ V. Belevica ir tulkota visvair‚k.
Apl˚kojot p‚rtulkoto dzejas un prozas darbu kl‚stu, j‚teic, ka zviedru
auditorijai ir bijusi visai liela iespÁja iepazÓt latvieu autori, saskatot viÚas
daiÔradÁ ne tikai Latvijas kult˚ru un vÁsturi, bet arÓ latvieu tautas mÓlestÓbu pret savu dzimteni, dabu un valodu, izciesto s‚pi un izdzÓvoanas
spÁku, turkl‚t nevienu neaps˚dzot23.
–aj‚ pÁtÓjum‚ zviedru rakstnieka I. Bergmana autobiogr‚fiskais teksts
Laterna Magica salÓdzin‚ts ar V. Belevicas Billes triloÏiju ñ Bille (1992. gad‚ Amerik‚, 1995. gad‚ Latvij‚), Bille dzÓvo t‚l‚k (1996), Billes skaist‚
jaunÓba (1999), tulkotu arÓ zviedru valod‚.
V. Belevicas autobiogr‚fisk‚ naratÓva tradÓcij‚ sakÚotaj‚ darb‚ Billes
triloÏija un I. Bergmana autobiogr‚fij‚ saskat‚ma sava veida radniecÓba
vÁstÓjuma sarakstÓanas un izdoanas laik‚ (apmÁram 20. gadsimta 90. gadi),
tÁlot‚ laika ziÚ‚ (pirmskara laiks, Otrais pasaules kar, pÁckara laiks), bÁrnÓ133
Ilona œaha
bas koncepta asociatÓvo komponentu izvÁlÁ (nesaprast‚ bÁrna motÓvs).
Darbus vieno arÓ tas, ka no liter‚ri tÁlotaj‚m bÁrnÓbas un jaunÓbas gait‚m
rakstniekus Ìir b˚tiska laika distance. Interesanta sakritÓba ñ I. Bergmans
uzrakstÓja autobiogr‚fiju Laterna Magica GotlandÁ, ForÁ saliÚ‚, savuk‚rt
V. Belevica triloÏijas otro daÔu uzrakstÓja GotlandÁ, Visbij‚. Zviedrija
ir viena no nedaudzaj‚m valstÓm, kas asociÁjas ar pozitÓviem priekstatiem. Billes triloÏij‚ man‚ma arÓ ìzviedru tekstaî kl‚tb˚tne, proti, autore,
rakstÓdama par sav‚m skolas gait‚m, apaknodaÔ‚ Lielais reveranss Zviedrijas karalim piemin arÓ Zviedrijas karali. [..] bija redzams un saprotams,
ka viÚ par citiem ne tikai gar‚ks, bet arÓ augst‚ks kungs. Karalis!24
M‚tes loma I. Bergmana un V. Belevicas darbos
M‚jas izj˚ta abu autoru darbos pirm‚m k‚rt‚m saistÓta ar m‚tes
tÁlu. M‚tes tÁl‚ rakstnieki nereti uzsver savu cilvÁcisko un sieviÌÓgo
ide‚lu, k‚ vispozitÓv‚ko iezÓmi akcentÁjot spÁju ziedoties bÁrnam.
Filozofs un psihologs «rihs Fromms (Erich Fromm) nor‚da, ka m‚te
ir m‚jas, no kur‚m mÁs n‚kam, viÚa ir daba, zeme, oke‚ns; tÁvs nep‚rst‚v
nevienu no Óm dabiskaj‚m m‚j‚m. [..] TÁvs ir tas, kas m‚ca bÁrnu, kas
r‚da viÚam ceÔu pasaulÁ25.
J‚atzÓst, ka gan I. Bergmana autobiogr‚fij‚ Laterna Magica, gan
V. Belevicas Billes triloÏij‚ bÁrnam attiecÓbas ar m‚ti ir visai sare˛ÏÓtas,
tiek apmierin‚tas no m‚tes atkarÓg‚s prim‚r‚s vajadzÓbas, t. i., bÁrns ir
apÏÁrbts un pabarots, bet izpaliek sekund‚r‚s vajadzÓbas, kas taj‚ pa‚
laik‚ ir Ôoti b˚tiskas ñ vajadzÓba pÁc emocion‚la un fiziska kontakta ar
m‚ti. Ja m‚te nepilda visas savas funkcijas ÏimenÁ, main‚s dzÓves k‚rtÓba,
m‚j‚s ien‚k citi likumi un noteiktas citas priorit‚tes, tiek izmainÓtas arÓ
pamatvÁrtÓbas, kas savuk‚rt ietekmÁ personÓbu un determinÁ cilvÁka un
apk‚rtÁj‚s pasaules attiecÓbu veidoan‚s specifiku.
M‚tes tÁla semantikai I. Bergmana un V. Belevicas autobiogr‚fiskaj‚
proz‚ ir vair‚kas kopÓgas iezÓmes: m‚tiÌums, bet bez izteikt‚m mÓÔuma
izpausmÁm pret bÁrnu, neiedziÔin‚an‚s bÁrna emocion‚laj‚ pasaulÁ un
p‚rdzÓvojumos, nepiecieam‚s r˚pes par Ïimeni.
VÁstÓjuma pirmaj‚ lappusÁ I. Bergmans iepazÓstina ar savu tuv‚ko
cilvÁku, kura mÓlestÓbu autors cent‚s ieg˚t visas savas dzÓves laik‚ un
kuram memu‚ros veltÓjis Ópau uzmanÓbu, ñ m‚ti:
M˚su attiecÓbas nepavisam nebija vienk‚ras: mana uzticÓba traucÁja un kaitin‚ja viÚu, mani maiguma apliecin‚jumi un br‚zmainie
izvirdumi apgr˚tin‚ja viÚu. ViÚa bie˛i vien s˚tÓja proj‚m vÁsi ironisk‚ tonÓ. Es raud‚ju aiz apvaldÓta naida un vilan‚s saj˚tas.26
134
TÁva tÁls Ingmara Bergmana autobiogr‚fij‚ ìLaterna Magicaî ...
Savuk‚rt V. Belevicas triloÏij‚ atkl‚jas Billes visliel‚k‚ traÏÁdija ñ
m‚tes (Bille m‚ti dÁvÁ par mammuci) nemÓlestÓba pret Billi un meitenes
neievÁroana. –im m‚tes un meitas attiecÓbu posmam galvenok‚rt veltÓta
triloÏijas pirm‚ gr‚mata Bille un otr‚s gr‚matas Bille dzÓvo t‚l‚k s‚kums.
Katrs neveiksmÓgs mÁÏin‚jums tuvoties m‚tei Billi arvien vair‚k nocietina.
LÁvurs, kraupis, dull‚, muÔÌe, jÁlnadzis, lemesis, knauÌis ñ ar ‚diem
epitetiem Bille tiek ìapd‚vin‚taî no m‚tes, kad vai nu pastr‚d‚jusi k‚du
nedarbu, vai m‚te ir slikt‚ om‚, arÓ vienk‚ri t‚pat:
Gan jau mammucis tad viÚu dunk‚ja, purin‚ja un sauca par
kraupi vai vÁl briesmÓg‚k ñ tÁva meitu un nol‚dÁt‚m G˚tmaÚu
asinÓm.27
ApzÓmÁjums G˚tmaÚu asinis nor‚da uz Billes m‚tes neapmierin‚tÓbu
ar savu dzÓvi un neizdevuos laulÓbu, nevis abstrakto Ôaunumu. M‚te,
nevarÁdama piedot vÓram savu neizdevuos dzÓvi, kÔ˚st Ógna ikreiz, redzot
tÁva kopiju ñ Billi, t‚dÁj‚di nespÁj apturÁt negatÓvo attieksmi pret bÁrnu.
VÁlme pÁc norm‚las un mierÓgas dzÓves ietver arÓ nepiecieamÓbu pÁc
materi‚l‚ nodroin‚juma. Billes tÁvs nodev‚s dzeranai, naudas tr˚kums
iznÓcin‚ja mÓlestÓbu, radot agresiju un nep‚rtrauktus skand‚lus. Billes
vec‚ki j˚tas k‚ bag‚t‚s RÓgas pabÁrni un t‚dÁj‚di par savu kompleksu
remdÁanas lÓdzekli izmanto dusmu izg‚anu uz savu vÁl pagaid‚m vienÓgo bÁrnu. Epizodiski triloÏij‚ ieskanas Billes laimÓgie brÓ˛i kop‚ ar
m‚ti, kad meitene j˚t, ka viÚa m‚tei ir vajadzÓga. PiemÁram, viens no
laimÓg‚kajiem Billes p‚rdzÓvojumiem ir tad, kad viÚa j˚t savu lÓdzdalÓbu,
kop‚ ar m‚ti pasniedzot kara g˚stekÚiem p‚rtiku, neraugoties uz rÓcÓbas
bÓstamÓbu. ApziÚa, ka viÚai ar mammuci ir kopÓgi noslÁpumi, ienes Billes
sirdÓ neaprakst‚mu laimes saj˚tu:
Bille bija laimÓga un lepna, ka visu dienu cÓnÓj‚s ar v‚rpat‚m un
neÚÁma galv‚, ja mammucis k‚dreiz sabÔ‚va. Lai jau, ja bez bÔauanas nevar. Citas lietas viÚ‚m svarÓg‚kas un kop‚. Tur Bille nav
nek‚ds lÁvurs, tur viÚas ar mammuci varonÓgas ñ lai auj un liek
cietum‚, bet darÓs!28
LÓdz ar Billes izaugsmi meitenes apziÚ‚ main‚s arÓ attieksme pret
m‚ti. Par to liecina Billes agresija, kas apslÁpta meitenes dom‚s:
Bille, kas agr‚k patiesi ticÁjusi, ka mammucis visu m‚k un dara
lab‚k par citiem, to vien s‚kusi meklÁt un vÁrot, ko mammucis
nem‚k. Un tad t‚ds kauns, k‚ dusmas, k‚ Ôauns prieks: Aha! Pati
nejÁdz, bet citus drÓpelÁ!29
135
Ilona œaha
Ar laiku notiek Billes pak‚peniska atbrÓvoan‚s no m‚tes ietekmes. PÁc
meitenes izvaroanas mÁÏin‚juma un m‚tes neticÓbas Bille s‚k ienÓst savu
mammuci, turkl‚t ìmammucisî kÔ˚st par ìm‚tiî uz visu turpm‚ko laiku:
Mammucis raud, un Billei nav ˛Ál. Tas nav tikai t‚ds teiciens, ka
sarkans gar acÓm. Billei ir sarkans gar acÓm, tik sarkans, ka, varÁjusi
jel pakustÁties, bijis kas pie rokas, viÚa krautu, vai acs, vai galva.
Sistu miesÓgai m‚tei, kas visbriesmÓg‚kais grÁks.30
Naids p‚rskrÁjis, un k‚ tu, vien‚ m‚j‚ dzÓvojot, pavisam nerun‚si? VienÓgi ne dom‚s mammucis vairs nav mammucis. Tikai m‚te.
Ofici‚li. Un t‚ds pelÁks r˚gtums sirdÓ. K‚ pelaÌi.31
LÓdzÓga situ‚cija saskat‚ma I. Bergmana tÁva un viÚa m‚tes gr‚mat‚s
atainotaj‚s attiecÓb‚s. T‚s kÔuva vÁs‚kas neilgi pirms I. Bergmana n‚kanas pasaulÁ, turkl‚t t‚s pasliktin‚ja dzÓves apst‚kÔi, autora tÁva neatk‚pan‚s no saviem principiem un savu uzskatu uzspieana, t‚dÁÔ j‚teic,
ka apzÓmogots ir piedzimanas un gaidÓanas laiks. M‚tes un tÁva dzÓves
re‚lijas un attiecÓbas I. Bergmans ir atainojis autobiogr‚fiskajos darbos
Lab‚ griba un IntÓm‚s grÁks˚dzes, kur autors lasÓt‚jam liek saprast, ka
bÁrns (Ingmars), kur dzims 14. j˚lij‚, jau ir nosalis, pasaulÁ viÚ ien‚ks
pa vec‚ku ìlab‚s gribasî durstÓgaj‚m lausk‚m. Autors attÁlo savu m‚ti,
kurai salst vÁders, Ó fizisk‚ sasalana m‚cÓt‚jmui˛‚ p‚rnestaj‚ nozÓmÁ
nor‚da uz vec‚ku atsalu‚m j˚t‚m vÁl pirms gaid‚m‚ bÁrna piedzimanas. Ingmara tÁvs negribÁja mainÓt dzÓves apst‚kÔus savas p‚rliecÓbas
un uzskatu dÁÔ. A. CimdiÚa nor‚da, ka [..] patriarh‚l‚s kult˚ras tradÓcij‚
sievietes ir apspiestas vai noklusÁtas, tÁlotas un audzin‚tas saskaÚ‚ ar
maskulÓnu ideoloÏiju, kas gadsimtiem ilgi mÁrÌtiecÓgi kavÁjusi sievietes
paizaugsmi un paatkl‚smi kult˚ras form‚s, visp‚rcilvÁcisko definÁjot
no vÓrieu intereu puses32.
LÓdz‚s pragmatismam un materi‚laj‚m vÁrtÓb‚m cilvÁkam nereti ir
vÁlme un nepiecieamÓba pÁc personiskas brÓvÓbas. I. Bergmana m‚te,
uzaudzin‚ta laimÓg‚, turÓg‚ ÏimenÁ, gribÁja saglab‚t savu brÓvÓbu arÓ
pÁc k‚z‚m ar autora tÁvu: Es nesamierin‚os, ka man laupa brÓvÓbu, es
nesamierin‚os, ka nevaru dom‚t, k‚ gribu, just, k‚ gribu.33
M‚te, nepiepildÓdama savu jaunÓbas sapni ñ es vÁlos kÔ˚t t‚da k‚ t‚
profesore. Es gribu st‚vÁt visas neaptveram‚s ne˛ÁlÓbas vid˚. Es gribu palÓdzÁt, remdÁt un mierin‚t. VÁlos ieg˚t visas iedom‚jam‚s zin‚anas34 ñ
saprot, ka bÁrni ir tie, kas neÔauj izrauties no Ó apÔa, t‚dÁÔ r˚gtums un
Ógnums tiek ìuzveltsî uz bÁrnu pleciem. I. Bergmans ataino savu m‚ti
k‚ sievieti, kura sav‚ jaunÓb‚ bija stipra, vit‚la, mÁrÌtiecÓga, untumaina
un zin‚tk‚ra, bet tagad p‚rvÁras par b˚tni, kur‚ vÁjo ledains vÁj.
136
TÁva tÁls Ingmara Bergmana autobiogr‚fij‚ ìLaterna Magicaî ...
TÁva tÁls I. Bergmana un V. Belevicas darbos
TÁva loma Billes triloÏij‚ atkl‚ta nepilnÓgi, tomÁr papucis Billei
asociÁj‚s ar kaut k‚du zin‚mu miera un aizsarg‚tÓbas saj˚tu. Œsus mÓÔuma
brÓ˛us Bille guva no tÁva, tÁvs viÚu neapsauk‚ja, nekliedza, nesita. Kaut
kas tik pasaprotams k‚ bÁrna galvas noglaudÓana, Úemana uz rok‚m
vai arÓ neliela uzmanÓbas veltÓana Billei gadÓj‚s Ôoti reti, ja tas arÓ notika,
tie bija Ósti svÁtki:
Billi uz rok‚m reizÁm ÚÁma papucis, bet kas papucim atlika?
Cita, skaist‚ka bÁrna viÚam nebija, tikai Bille ar saviem vasarasraibumiem, taisnajiem, pelÁkajiem matiem un garo, tievo kaklu.35
M‚tes k‚ ‚rdo‚s fig˚ras izj˚ta varÁtu veicin‚t Billes cie‚ku saistÓbu
ar tÁvu, tomÁr to liedz tÁva disfunkcionalit‚te. PÁc bankrota tÁvs p‚rtop
v‚j‚ un neaizsarg‚t‚ cilvÁk‚; viÚ zaudÁ arÓ savu autorit‚ti, jo nav spÁjÓgs
uzturÁt Ïimeni un b˚t par atbalstu m‚tei un Billei. Meitenes un tÁva
vienojos elements ir asinsbalss. Caur o kopÓgo piederÓbu meitene sevi
uztver negatÓvi. ViÚa j˚tas neveikla, neapÌÁrÓga un lempÓga, jo viÚu asinis
ir kauns, kas j‚slÁpj no citiem:
Tumas asinis, gandrÓz vai melnas. Nol‚dÁt‚s G˚tmaÚu asinis.
Laikam Billei arÓ t‚das, un par to mammucis viÚus abus neierauga.
Mammucim droi vien gaias un tÓras.36
Billes triloÏij‚ m‚te noÌir sevi no vÓra (Billes tÁva). To j˚t arÓ Bille,
pieÚemot to k‚ kaut ko pasaprotamu:
J‚, j‚, nu Bille jau tÁvam vien dzimusi, m‚tes viÚai nemaz nav.
M‚te vien‚ pusÁ, taisnaj‚, Bille ar papuci otr‚, pagalam netaisn‚
un Ôaun‚. Taj‚, uz kuru skat‚s izplÁst‚m acÓm un k‚pjas atpakaÔ.37
I. Bergmana tÁvs bija m‚cÓt‚js, t‚dÁÔ arÓ bÁrnu dzÓves ritms bija pak‚rtots tÁva statusam un viÚa uzskatiem. Autora tÁvam piemita aktiera
talants, taËu ‚rpus skatuves viÚ bija nervozs, viegli aizkaitin‚ms un
nom‚kts. I. Bergmans neataino laimÓgu bÁrnÓbu un neapvelta savus vec‚kus ar kliej‚m, k‚ to dara liel‚k‚ daÔa slavenu m‚kslinieku. ViÚ run‚
atkl‚ti par vis‚s taut‚s un iek‚rt‚s, paaud˛u paaudzÁs kopto bÁrnu bezierunu pakÔauanu un sodÓanu:
T‚ sodi bija kaut kas pasaprotams, nem˚˛am kas apaub‚ms.
Tie varÁja b˚t spÁji un vienk‚ri pliÌi vai pÔ‚viens pa dibenu, bet
tie varÁja b˚t arÓ ‚rÁji izsmalcin‚ti, noslÓpÁti paaud˛u paaudzÁs.
[..] Es nevaru apgalvot, ka tas bija Ôoti s‚pÓgi, smeldzin‚ja pats
ritu‚ls un pazemojums. [..] Kad sitieni bija saÚemti, vajadzÁja tÁvam
137
Ilona œaha
nosk˚pstÓt roku, pÁc tam tika teikti piedoanas v‚rdi, no sirds novÁl‚s grÁka smagums, p‚rÚÁma atbrÓvotÓbas saj˚ta un ˛ÁlastÓbas
j˚tas, kaut gulÁt, protams, n‚c‚s iet bez vakara azaida un lasÓanas,
tomÁr atvieglojums bija neizsak‚ms.38
TÁvs piemÁroja saviem bÁrniem da˛‚dus soda veidus ñ sitienus, neatÔauanu apmeklÁt kino, Ádiena nedoanu, aizliegumu iziet no gultas,
ieslÁganu tumaj‚ istab‚ u. c. ñ, t‚dÁj‚di ierobe˛odams bÁrna telpu,
vÁlmes un iespÁju p‚rvietoties taj‚. ÃimenÁ past‚vÁja vien aizliegumi un
noteikumi, tie bija k‚ Ánas, visbie˛‚k nesaprotami39.
Ar tÁvu nekad neko nevarÁja zin‚t: ReizÁm viÚam visu dienu bija
labs garast‚voklis, reizÁm m‚cÓt‚ju sagr‚ba dÁmoni un viÚ kÔuva nerunÓgs, noslÁgts un viegli aizkustin‚ms.40
I. Bergmans nespÁja rast saikni ar savu tÁvu, kas varÁja b˚t par
iemeslu tam, ka rakstniekam neizveidoj‚s tuvas attiecÓbas ar saviem
bÁrniem. DÁl‚ viÚ saskatÓja sava tÁva vaibstus un raksturu:
[..] Tumi zilas acis, t‚ pati matu kr‚sa, t‚da pati jutekliska mute.
T‚ pati bergmaniski noliedzo‚ attieksme, kas jaut‚s viÚa st‚j‚:
nepieskaries man, nen‚c man tuvum‚, liec mani mier‚, es esmu
Bergmanis, velns par‚vis.41
I. Bergmana autobiogr‚fij‚ Laterna Magica un V. Belevicas Billes
triloÏij‚ bÁrni, vÁlÁdamies saÚemt vec‚ku mÓlestÓbu, cenas izdom‚t
da˛‚das viltÓbas, lai radÓtu vÁlÁanos r˚pÁties par viÚiem. Viens no t‚diem
veidiem, ko izdom‚ gan Ingmars, gan arÓ Bille, ir slima bÁrna tÁloana,
termometra uzberzÁana utt. Rakstnieki da˛‚di, bet tomÁr lÓdzÓg‚ veid‚
apraksta bÁrna cenanos piem‚nÓt savus vec‚kus, lai tikai vec‚kos rastos
apziÚa, ka bÁrni ir vajadzÓgi un viÚu liktenis k‚dam r˚p:
I. Bergmana Laterna Magica
Es pamaz‚m sapratu, ka manai visvis‚dai j˚telÓgai un nepr‚tÓgai piel˚gsmei nav pan‚kumu. Un t‚ es Ôoti
agri s‚ku izmÁÏin‚t paÚÁmienu, kam
vajadzÁja modin‚t viÚ‚ patiku un
interesi. Tas, kur bija slims, t˚liÚ
modin‚ja viÚ‚ lÓdzj˚tÓbu. T‚ k‚ biju
slimÓgs bÁrns, kuru alla˛ mocÓja
krampji, tad tas, protams, kaut s‚pÓgs, tomÁr bija dros ceÔ uz viÚas
maigumu.42
138
V. Belevicas Bille
Cik karsti Bille agr‚k k‚rojusi saslimt, lai uztraucas un lutina, bet nesaslima ne sitama, lai k‚ gadÓj‚s p‚rsalt vai izmÁrcÁties. [..] Un nosprieda,
ka Ó ir Óst‚ reize slimot pÁc Laimdodotas modes. Jau vakar‚ r‚dÓties saguruai, no rÓta teikt, ka galva s‚p un
reibst un tad uzberzÁt termometru.
T‚ arÓ darÓja. VienÓgais r˚gtums bija
izlikties, ka Ást negribas, jo gribÁj‚s
pÁc suÚa, un mammucis, k‚ par spÓti,
izcepis kartupeÔu pank˚kas.43
TÁva tÁls Ingmara Bergmana autobiogr‚fij‚ ìLaterna Magicaî ...
SlimÓbas un ìslim‚ tÁloanaî palÓdzÁja ieg˚t m‚tes uzmanÓbu tikai
uz noteiktu laika sprÓdi, t‚dÁÔ, nerodot kontaktu ar m‚ti, V. Belevicas
Bille meklÁ tÁvu.
ZÓmÓgs I. Bergmana autobiogr‚fij‚ Laterna Magica ir bÁrna un Dieva
attiecÓbu modelis. Rakstniekam Dievs ciei saistÓts ar tÁva tÁlu; pasaules
uzskata saknes meklÁjamas reliÏiozaj‚ vidÁ, kur‚ viÚ uzaudzis. I. Bergmana tÁvs ir m‚cÓt‚js, t‚dÁÔ jau no maz‚m dien‚m skatÓjis dzÓves un
n‚ves neredzam‚s puses.
Autobiogr‚fij‚ Laterna Magica ieana uz baznÓcu, dievl˚gana un
godin‚ana ir vair‚k piespiedu nodarbe, tomÁr t‚ organiski iekÔaujas
bÁrna ikdien‚, jo I. Bergmans aug m‚cÓt‚ja ÏimenÁ. TicÓbas uzspieana
rada bÁrn‚ pretreakciju un domas par Dieva neesamÓbu:
Dieva nav, neviens nevar pier‚dÓt viÚa esamÓbu. Bet, ja viÚ ir,
tad acÓm redzami ir pretÓgs Dievs, sÓkumains, ÔaunatminÓgs un neobjektÓvs, t‚, l˚k!44
–aj‚ gadÓjum‚ autors par‚da nevis nepatiku vai neticÓbu Dievam,
bet gan attieksmi pret savu tÁvu, sava veida pretreakciju tÁvam-garÓdzniekam. Viens no zÓmÓgajiem autobiogr‚fijas dominÁjoo person‚˛u attiecÓbu modeÔiem ir motÓvs par pakÔauanos k‚da cita cilvÁka ietekmei.
BÁrns nespÁj pretoties tÁva iespaidam, k‚ rezult‚t‚ rodas negatÓva
attieksme pret Dievu.
TÁvs-m‚cÓt‚js ir k‚ tilts starp Dievu un cilvÁku, kas reizÁ arÓ nodod
Dieva gribu, kas ÓstenÓb‚ ir viÚa paa griba. Autobiogr‚fij‚ I. Bergmans
par‚da tÁva dubulto dabu:
TÁvs baznÓc‚ run‚ par Dieva mÓlestÓbu. Bet eit m‚j‚s? Kas notika
ar mums? K‚ mÁs spÁj‚m p‚rvarÁt dvÁseles saÌeltÓbu, sevÓ apspiesto
naidu?45
Rakstnieks ataino savu tÁvu arÓ k‚ talantÓgu m‚cÓt‚ju:
TÁva sprediÌi bija popul‚ri un baznÓca vienmÁr p‚rpildÓta, kad
viÚ teica sprediÌi. ViÚ bija r˚pÓgs dvÁseÔu gans, un viÚam piemita
nenovÁrtÁjams talants: spo˛a atmiÚa. Gadu gad‚ viÚ bija kristÓjis,
iesvÁtÓjis, laul‚jis un apbedÓjis daudzus no savas Ëetrdesmit t˚kstou
cilvÁku liel‚s draudzes. ViÚ atcerÁj‚s viÚu visu sejas, v‚rdus, viÚu
dzÓves apst‚kÔus. Ikviens cilvÁks, apjauzdams tÁva neviltoto interesi
un mÓlestÓbas pilno nopietnÓbu, jut‚s izredzÁts, t‚pÁc, ka viÚu atcerÁj‚s. [..] ViÚ, bez aub‚m, bija iemÓÔots m‚cÓt‚js.46
B˚tiski ir atzÓmÁt to, ka autora tÁvs kÔuva par m‚cÓt‚ju nevis pÁc
paa vÁlÁan‚s, bet gan pÁc m‚tes vÁlmes. Savulaik tÁvatÁvs negribÁja
139
Ilona œaha
kÔ˚t par m‚cÓt‚ju, neraugoties uz visas dzimtas nost‚ju. Rezult‚ts bija
viens ñ viÚ tika izraidÓts no Ïimenes. TÁvs ir visu m˚˛u cÓnÓjies atÌirt
patiesÓbu no meliem, t‚dÁÔ te nepast‚v jaut‚jums par reliÏiozit‚ti, jo
piederÓba baznÓcai un ticÓba Dievam nav noteicoais elements garÓguma
saglab‚an‚. B˚tisks faktors reliÏiozit‚tes atmosfÁras veidoan‚ ÏimenÁ
un m‚j‚s ir spÁja saglab‚t mÓlestÓbu, uzticÓbu un cieÚu pret Ïimenes locekÔiem. TÁvam savuk‚rt vardarbÓg‚ attieksme pret bÁrniem ir k‚ sava veida
reliÏiozit‚tes tr˚kuma izteiksmes forma, destruktÓva rakstura uzvedÓba,
k‚ rezult‚t‚ notiek p‚rr‚vums starp bÁrnu un vec‚ku paaudzi. Autobiogr‚fij‚ par‚d‚s atÌirÓba da˛‚du paaud˛u viedoklÓ pret da˛‚d‚m vÁrtÓb‚m, kas konceptu‚li iezÓmÁ p‚rejas laiku.
Gr‚matas beig‚s I. Bergmans apraksta Ópai svarÓgu ceÔojumu ar
tÁvu, kur‚ galvenais person‚˛s atkl‚j savu cieo saikni ar tÁvu, ko nekad
nebija izjutis, un tÁva iespaid‚ mÁÏina atzÓt Dieva esamÓbu.
VÁl ceÔojuma s‚kum‚ vÁstÓt‚js atzÓst, ka brauciens ar tÁvu vienmÁr
bija bÓstams pas‚kums. Nekad nevarÁja zin‚t, k‚ tas beigsies. ReizÁm
viÚam visu dienu bija labs garast‚voklis, reizÁm m‚cÓt‚ju sagr‚ba dÁmoni
un viÚ kÔuva nerunÓgs, noslÁgts un viegli aizkaitin‚ms47.
Savuk‚rt ceÔ‚ I. Bergmans izsaka savu vÁlmi b˚t kop‚ ar tÁvu: T‚
mÁs varÁtu apbraukt apk‚rt zemeslodei ñ tu un es.48
BÁrna apziÚ‚ Ïimenes locekÔu lomas un savstarpÁj‚s attiecÓbas m‚j‚s
ir Ôoti b˚tiskas. M‚tes un tÁva kl‚tesamÓba nodroina bÁrna jÁgpilnu
dzÓves apjautu, t‚dÁÔ iem tÁliem pieÌirta Ópaa nozÓme person‚˛a identit‚tes veidoan‚. Tikai analizÁjot savu piederÓgo statusu un darbÓbas,
bÁrns mÁÏina rast savu vietu m‚jas telp‚. BÁrnu un vec‚ku saskaÚa kÔ˚st
par vienu no svarÓg‚kaj‚m vÁrtÓb‚m, kas ir nepiecieama, lai bÁrns m‚j‚s
justos labi. Tikai t‚d‚ gadÓjum‚ bÁrnam radÓsies priekstats par sadzÓvisku
droÓbu. Liel‚kais kauns un galÁj‚ zÓme pozitÓvu priekstatu iziran‚ par
Ïimeni ir vardarbÓba ÏimenÁ, agresija pret sievu, kas izvÁras bÁrnu
priek‚. Abu autoru tekstos ir atseviÌas epizodes, kur‚s var konstatÁt
neiecietÓbas tÁlojumu paralÁles:
Papucis iedzina mammuci kakt‚. ZibÁja d˚res. Mammucis, galvu
ar elkoÚiem sarg‚jot, drausmÓgi kliedza.49
I. Bergmans autobiogr‚fij‚ apraksta lÓdzÓgu situ‚ciju:
[..] viÚ atgr˚da viÚu s‚Úus un nost‚j‚s durvÓs. M‚te met‚s viÚam
virs˚, un s‚k‚s kautiÚ. M‚te iecirta tÁvam pÔauku, viÚ pagr˚da
viÚu pret sienu. ViÚa zaudÁja lÓdzsvaru un pakrita. Es skaÔi
kliedzu.50
140
TÁva tÁls Ingmara Bergmana autobiogr‚fij‚ ìLaterna Magicaî ...
LÓdzÓgi tÁlota bÁrnu reakcija, novÁrojot vec‚ku nesaskaÚas, kautiÚus
un klieganu. ViÚus p‚rÚem da˛‚di psiholoÏiski p‚rdzÓvojumi ñ bailes,
kauns, lÓdzcietÓba:
I. Bergmana Laterna Magica
Es skaÔi kliedzu. [..]
Es st‚vu bÁrnistab‚, skatos uz projekcijas apar‚tu, kaismÓgi nometos
ceÔos un piesolu Dievam gan filmu,
gan apar‚tu, ja m‚te un tÁvs izlÓgs.
Manas l˚ganas tika uzklausÓtas.51
V. Belevicas Bille
Bille aizspieda ausis tik ciei, ka galva
s‚ka d˛inkstÁt. T‚ viÚa dzirdÁja, ka
kliedz, bet nedzirdÁja, ko kliedz. Bet
kliedza skaÔ‚k un skaÔ‚k, viens p‚r
otru.
ñ MÓÔo DieviÚ, mÓÔo DieviÚ, es tev atkal
ticÁu, es skaitÓu tÁvreizi katru vakaru,
tikai nevajag, l˚dzu, l˚dzu, nevajag
[..] lai nenotiek [..].
DieviÚ Billi dzirdÁt negribÁja. [..]
Notika. [..]52
MinÁtaj‚s epizodÁs nav tieas teikumu vai fr‚˛u paralÁles, tomÁr
lÓdzÓba fabulas lÓmenÓ un emocion‚l‚ noskaÚojuma ziÚ‚ ir acÓmredzama.
Gan Bille, gan Ingmars saprot, ka tikai Dieva var‚ ir salabin‚t tÁvu un
m‚ti.
Secin‚jumi
M‚jas izj˚ta abu autoru darbos pirm‚m k‚rt‚m saistÓta ar m‚ti,
taËu gan I. Bergmana autobiogr‚fij‚ Laterna Magica, gan V. Belevicas
Billes triloÏij‚ bÁrniem attiecÓbas ar m‚ti ir visai sare˛ÏÓtas, tiek apmierin‚tas no m‚tes atkarÓg‚s prim‚r‚s, bet izpaliek sekund‚r‚s vajadzÓbas.
Abu autoru tekstos Ópaa vieta ier‚dÓta tÁva tÁlam, kas V. Belevicas
triloÏij‚ ir ambivalents: no vienas puses, tas deva zin‚mu miera un aizsarg‚tÓbas saj˚tu, no otras puses, tÁvs ir v‚j un neaizsarg‚ts cilvÁks. I. Bergmans, atcerÁdamies tÁvu-m‚cÓt‚ju, akcentÁ, ka tÁvs piemÁroja da˛‚dus
soda veidus, kas ierobe˛oja bÁrna telpu, vÁlmi un iespÁju p‚rvietoties
taj‚.
ZÓmÓgs abu rakstnieku rom‚nos ir bÁrna un Dieva attiecÓbu modelÁjums. I. Bergmanam Dievs ciei saistÓts ar tÁva tÁlu. Ieana baznÓc‚,
dievl˚gana un godin‚ana ir vair‚k piespiedu nodarbe, tomÁr t‚ organiski iekÔaujas bÁrna ikdien‚. TicÓbas uzspieana rada bÁrn‚ pretreakciju
un domas par Dieva neesamÓbu. Saistot Dievu ar bÁrnÓbas kategoriju,
tiek pieteikta pag‚tnes ñ tagadnes ñ n‚kotnes laika tri‚de. TÁva ietekmÁ
pag‚tne ir ciei saistÓta ar Dieva kl‚tesamÓbu, tagadne (jaunÓbas periods) ñ
141
Ilona œaha
ar aizieanu no Dieva un neticÓbu tam, n‚kotne ñ ar konkrÁtu attieksmi
pret Dievu, kad tÁvs p‚rst‚j b˚t Dievs bÁrna un jauniea apziÚ‚.
V. Belevicas Billes triloÏij‚ Ïimenei attiecÓbas ar Dievu ir tikai
form‚las; taj‚s iezÓmÁjas b˚tiska atÌirÓba starp ticÓbu Dievam un baznÓcai.
Freids Z. Œgnums kult˚r‚. CitÁts pÁc: –uvajevs I. PsihoanalÓze un dzÓves m‚ksla.
RÓga: Intelekts, 1998, 99. lpp.
2
–uvajevs I. PsihoanalÓze un dzÓves m‚ksla. RÓga: Intelekts, 1998, 100. lpp.
3
Assmann A. Wordsworth und die romantische Krise: Das Kind als Vater.
Tellenbach, 1978, S. 48.
4
Strindbergs A. J˚lijas jaunkundze. Kreditori. RÓga: Daugava, 1995, 63. lpp.
5
Jeijerst‚ms G. LaulÓbas komÁdija. SapÚi un dzÓve. RÓga: Avots, 1994, 178. lpp.
6
Zviedru rakstnieka Gˆran Tunstrˆm v‚rdu tulkot‚ji latviskojui divos variantos: JÁrans TunstrÁms ñ tulkot‚ja Ivara Orehova tulkojum‚, Jorans Tunstrems ñ
Solveigas Elsbergas tulkojum‚.
7
–aj‚ sakar‚ b˚tu minami gandrÓz visi A. LindgrÁnes darbi, tostarp Br‚lÓtis un
Karlsons, kas dzÓvo uz jumta (Lillebror och Karlsson, som bor på taket, 1950),
Gr‚mata par Pepiju GarzeÌi (Boken om Pippi Långstrump, 1952), kur‚ rakstniece netiei st‚sta par div‚m ÏimenÁm ñ Pepijas un viÚas past‚vÓgo rotaÔu biedru
Tommija un Annikas Ïimeni, EmÓla nedarbi (Emil i Lˆnneberga, 1966), Br‚Ôi
Lauvassirdis (Brˆderna Lejonhj‰rta, 1973) u. c. Somijas zviedru rakstnieces
T˚ves J‚nsones pasaku liel‚kaj‚ daÔ‚ atainotas Ïimenes attiecÓbas un problÁmas
ÏimenÁ: st‚sts Mazie troÔÔi un lielie pl˚di (Småtrollen och den stora ˆversv‰mningen, 1945), noveÔu kr‚jums Neredzamais bÁrns (Det osynliga barnet, 1962) u. c.
8
Leit‚ne I. TÁva fig˚ra latvieu literat˚r‚ kristietÓbas un ApgaismÓbas kontekst‚.
Latvijas Universit‚tes raksti. Acta Universitatis Latviensis. Literat˚rzin‚tne, folkloristika, m‚ksla. Latvieu literat˚ra un reliÏija. Nr. 732, 2008, 64. lpp.
9
Cimare F. E. Purv‚ ieÚemtie. RÓga: AGB, 2003, 10. lpp.
10
Turpat, 19. lpp.
11
Zviedru rakstnieka un re˛isora Ingmar Bergman v‚rdu tulkot‚ji latviskojui
vair‚kos variantos: Ingm‚rs Bergmanis ñ MudÓtes Treimanes un Solveigas Elsbergas, Ingmars Bergmanis ñ Rutes LediÚas un Ilzes KaËevskas tulkojumos. Raksta
autore izmanto zviedru transkripcijai tuv‚ko, k‚ arÓ pÁdÁjos gados plasaziÚas
lÓdzekÔos bie˛‚k izmantoto latviskoto variantu ñ Ingmars Bergmans.
12
Skawonius B. Intervjun: Kaos ‰r granne med Bergman. Dagens Nyheter 14 juli,
2004, s. 4.
13
Algulin I. A History of Swedish Literature. Udevalla: Bohusl‰nimngens
Boktryckeri AB, 1989, p. 252.
Skat. arÓ: Sˆderblom I., Edqvist S.-G. Litteraturhistoria. Stockholm: Natur och
Kultur, 1992, s. 496.
1
142
TÁva tÁls Ingmara Bergmana autobiogr‚fij‚ ìLaterna Magicaî ...
ArÓ literat˚rzin‚tnieks JÁrans Hegs (Gˆran H‰gg) apgalvo, ka I. Bergmans ir
ietekmÁjis zviedru literat˚ru. (H‰gg G. Den svenska litteraturhistorien. Stockholm: Wahlstrˆm o Widstrand, 1996, s. 553.)
14
AttiecÓb‚ uz ìatzÓan‚s literat˚ruî J. Hegs raksta: Gr‚mat‚m nereti bija liter‚ri
pavira forma, un t‚s iezÓmÁj‚s ar t‚du pau paapmierin‚tÓbu k‚ Ósta atzÓan‚s.
(H‰gg G. Den svenska litteraturhistorien. Stockholm: Wahlstrˆm o Widstrand,
1996, s. 642.)
15
H‰gg G. Den svenska litteraturhistorien. Stockholm: Wahlstrˆm o Widstrand,
1996, s. 622.
16
Interese par Laterna Magica bijusi liela. Uzreiz pÁc t‚s izn‚kanas zviedru
valod‚ tika noslÁgti lÓgumi gr‚matas tulkoanai 24 valod‚s. Latvij‚ ie memu‚ri
izn‚k, sagaidot re˛isora 75. gadu jubileju.
17
Bergmanis I. Laterna Magica. Avots Nr. 4, 1990.
18
Bergmanis I. LaulÓbas dzÓves ainas. Literat˚ra un M‚ksla Nr. 50, 1979.
19
Bergmanis I. Laterna Magica. Kritika. V‚rds Nr. 6, 1993, 33. lpp.
20
KubuliÚa A. Cildenums. Literat˚ra un M‚ksla 1987. gada 23. janv‚rÓ, 6. lpp.
21
Vecgr‚vis V. Andas KubuliÚas monogr‚fija Vizma Belevica par un pret.
Karogs Nr. 5, 1998, 222. lpp.
22
Berelis G. Latvieu literat˚ras vÁsture. No pirmajiem rakstiem lÓdz 1999. gadam. RÓga: Zvaigzne ABC, 1999, 158. lpp.
23
Arenhill M. Det allra ˆmtåligaste. Tidningen boken: Sveriges stˆrsta boktidning
Nr. 10, 1996, s. 8.
24
Belevica V. Bille. RÓga: Jumava, 1995, 185. lpp.
25
Fromms «. MÓlestÓbas m‚ksla. RÓga: Jumava, 2005, 51. lpp.
26
Bergmanis I. Laterna Magica. RÓga: Liesma, 1993, 4. lpp.
27
Belevica V. Bille. RÓga: Jumava, 1995, 21. lpp.
28
Belevica V. Bille dzÓvo t‚l‚k. RÓga: Jumava, 1996, 100. lpp.
29
Turpat, 159. lpp.
30
Belevica V. Billes skaist‚ jaunÓba. RÓga: Jumava, 1999, 156. lpp.
31
Turpat, 158. lpp.
32
CimdiÚa A. Feminisms un literat˚ra. RÓga: Zin‚tne, 1997, 7. lpp.
33
Bergmanis I. IntÓm‚s grÁks˚dzes. RÓga: Daugava, 2000, 81. lpp.
34
Bergmanis I. Lab‚ griba. RÓga: Daugava, 1998, 58. lpp.
35
Belevica V. Bille. RÓga: Jumava, 1995, 116. lpp.
36
Belevica V. Bille dzÓvo t‚l‚k. RÓga: Jumava, 1996, 94. lpp.
37
Turpat, 91. lpp.
38
Bergmanis I. Laterna Magica. RÓga: Liesma, 1993, 8.ñ9. lpp.
39
Turpat, 12. lpp.
40
Turpat, 216. lpp.
41
Turpat, 138. lpp.
42
Turpat, 5. lpp.
143
Ilona œaha
Belevica V. Bille. RÓga: Jumava, 1995, 195.ñ198. lpp.
Bergmanis I. Laterna Magica. RÓga: Liesma, 1993, 65. lpp.
45
Turpat, 228. lpp.
46
Turpat, 108. lpp.
47
Turpat, 216. lpp.
48
Turpat, 223. lpp.
49
Belevica V. Bille. RÓga: Jumava, 1995, 83.ñ84. lpp.
50
Bergmanis I. Laterna Magica. RÓga: Liesma, 1993, 16. lpp.
51
Turpat.
52
Belevica V. Bille. RÓga: Jumava, 1995, 83. lpp.
43
44
LITERAT¤RA
Algulin I. A History of Swedish Literature. Udevalla: Bohusl‰nimngens Boktryckeri AB, 1989.
Arenhill M. Det allra ˆmtåligaste. Tidningen boken: Sveriges stˆrsta boktidning
Nr. 10, 1996, s. 8.ñ9.
Assmann A. Wordsworth und die romantische Krise: Das Kind als Vater. Tellenbach, 1978.
Belevica V. Bille. RÓga: Jumava, 1995.
Belevica V. Bille dzÓvo t‚l‚k. RÓga: Jumava, 1996.
Belevica V. Billes skaist‚ jaunÓba. RÓga: Jumava, 1999.
Berelis G. Latvieu literat˚ras vÁsture. No pirmajiem rakstiem lÓdz 1999. gadam.
RÓga: Zvaigzne ABC, 1999.
Bergmanis I. IntÓm‚s grÁks˚dzes. RÓga: Daugava, 2000.
Bergmanis I. Lab‚ griba. RÓga: Daugava, 1998.
Bergmanis I. Laterna Magica. Avots Nr. 4, 1990, 24.ñ31. lpp.
Bergmanis I. Laterna Magica. Kritika. V‚rds Nr. 6, 1993, 32.ñ33. lpp.
Bergmanis I. Laterna Magica. RÓga: Liesma, 1993.
Bergmanis I. LaulÓbas dzÓves ainas. Literat˚ra un M‚ksla Nr. 50, 1979, 12.ñ15. lpp.
Cimare F. E. Purv‚ ieÚemtie. RÓga: AGB, 2003.
CimdiÚa A. Feminisms un literat˚ra. RÓga: Zin‚tne, 1997.
Fromms «. MÓlestÓbas m‚ksla. RÓga: Jumava, 2005.
H‰gg G. Den svenska litteraturhistorien. Stockholm: Wahlstrˆm o Widstrand,
1996.
Jeijerst‚ms G. LaulÓbas komÁdija. SapÚi un dzÓve. RÓga: Avots, 1994.
KubuliÚa A. Cildenums. Literat˚ra un M‚ksla Nr. 4, 1987. gada 23. janv‚rÓ,
6.ñ17. lpp.
Leit‚ne I. TÁva fig˚ra latvieu literat˚r‚ kristietÓbas un ApgaismÓbas kontekst‚.
Latvijas Universit‚tes raksti. Acta Universitatis Latviensis. Literat˚rzin‚tne, folkloristika, m‚ksla. Latvieu literat˚ra un reliÏija. Nr. 732, 2008, 64.ñ74. lpp.
144
TÁva tÁls Ingmara Bergmana autobiogr‚fij‚ ìLaterna Magicaî ...
Skawonius B. Intervjun: Kaos ‰r granne med Bergman. Dagens Nyheter 14 juli,
2004, s. 4.ñ6.
Strindbergs A. J˚lijas jaunkundze. Kreditori. RÓga: Daugava, 1995.
–uvajevs I. PsihoanalÓze un dzÓves m‚ksla. RÓga: Intelekts, 1998.
Vecgr‚vis V. Andas KubuliÚas monogr‚fija Vizma Belevica par un pret. Karogs
Nr. 5, 1998, 222.ñ227. lpp.
145
Gundega GailÓte
M¬TES LATVIJAS T«LS
LATVIE–U KARIKAT¤RAS V«STUR«
Summary
ëMother Latviaí in the History of Latvian Caricature
The article deals with exploring the history of picturing ëMother
Latviaí in Latvian caricature. The symbol of ëMother Latviaí serves as a
very important element of Latvian identity. The usage of national allegories related to family and kinship serves as an effective way to develop
nationalism in many countries. Caricatures, which have prominent
abilities to draw symbolic boundaries between ëusí and ëthemí, produce
and sustain ethnic stereotypes, play a role of a significant factor of shaping
national identity in Latvia. The author explores the development of the
visualization of ëMother Latviaí in the main periods of the national
history, the main types of a symbol, its meanings, and functions. The
author points out that ëMother Latviaí acting as a means of unification
and inclusion, also functions as a tool of exclusion, marking the otherness.
The analysis focuses, besides the narrative means, on the visual means
(size, composition, and colour of the images). The material consists of
Latvian caricatures by Rihards ZariÚ, P. KundziÚ, J. SpriÚÏis, A. Kronenbergs, I. ZeberiÚ and other prominent Latvian artists.
Key-words: ëMother Latviaí, caricature, national identity, ethnicity,
ëselfí, ëotherí
*
Ievads
2014. gads ir nozÓmÓgs Latvijas vÁsturÁ ar pievienoanos eiro monet‚rajai savienÓbai, kur‚ katra valsts izvÁlas nacion‚los simbolus savas
monÁtas aversam. Latvijas jaun‚s naudas dizaina konkurs‚ uzvarÁja
Riharda ZariÚa jau 1929. gad‚ izstr‚d‚tais veidols ar senu un spÁcÓgu
simbolu ñ M‚ti Latviju, kas ir viens no iemÓÔot‚kajiem izcil‚ latvieu
grafiÌa tÁliem.
M‚tes Latvijas ñ dzimtenes k‚ sievietes un m‚tes ñ tÁlam ir vit‚la
loma latviskaj‚ identit‚tÁ. K‚ atzÓmÁ Agita Mis‚ne un Aija PriedÓte, M‚te
Latvija ir latvieu kult˚ras svÁtums, kas nacion‚l‚s atdzimanas period‚
(1988 ñ 1991) bie˛i aktualizÁts.1 Katrs Latvijas iedzÓvot‚js pazÓst t‚s
146
M‚tes Latvijas tÁls latvieu karikat˚ras vÁsturÁ
slaven‚kos atveidus ñ M‚tes Latvijas tÁls BrÓvÓbas piemineklÓ un Br‚Ôu
kapos RÓg‚.2 Par zÓmÓgu valsts m‚kslas un politisk‚s dzÓves par‚dÓbu
kÔuvusi arÓ skulpt˚ra, kas atrodas LatgalÁ, ñ K‚rÔa Jansona Vienoti
Latvijai RÁzeknÁ (1939)3 un citi t‚s atveidi vizu‚laj‚ m‚ksl‚.
Balstoties uz satÓrisk‚s grafikas piemÁriem, rakst‚ tiks apskatÓta M‚tes
Latvijas simbola vizualiz‚cijas vÁsture latvieu karikat˚r‚s. Karikat˚rai
ir svarÓga loma latvieu nacion‚l‚s identit‚tes attÓstÓbas proces‚, Ópai
19. gadsimta pÁdÁj‚ un 20. gadsimta 1. ceturksnÓ.4 J‚uzsver, ka alegorijas
un satÓrisk‚ grafika ir nozÓmÓgi faktori etniskuma5 radÓan‚ un uzturÁan‚6, jo Ópai karikat˚ras, to nosaka karikat˚ras b˚tÓba, t‚pÁc nedaudz
par Ó ˛anra pamatiezÓmÁm.
Karikat˚ras7 tÁlain‚ veid‚ spÁj atkl‚t sabiedriskaj‚m norisÁm, cilvÁka
uzvedÓbai vai raksturam piemÓtoas pretrunas, piemÁram, starp mÁrÌi
un t‚ sasnieganai izvÁlÁtajiem lÓdzekÔiem, formas un satura, rÓcÓbas un
apst‚kÔu nesaderÓbu, kontrastu starp veco un jauno, skaisto un neglÓto
utt. Karikat˚ras hiperboliz‚cijas spÁjas ieg˚st b˚tisku nozÓmi kolektÓv‚s
identifik‚cijas procesos. PazÓstamais pÁtnieks Benedikts Andersons,
rakstot par n‚ciju k‚ iedom‚tu veidojumu, atzÓmÁ kopÓgas nacion‚las
preses lomu nacion‚lisma attÓstÓb‚ un uzsver, ka etnisk‚s kult˚ras pamat‚
ir attiecÓbas starp ìsavÁjiemî un ìsveajiemî; ìsveoî reprezent‚cija ir
oblig‚ts nosacÓjums ìsavÁjoî atspoguÔojumam.8 Tiei karikat˚ra ir tas
meh‚nisms, kas Ôauj novilkt simbolisku robe˛u starp ìsavÁjiemî un
ìsveajiemî Ôoti precÓzi. Œpai svarÓgs etniskaj‚ identit‚tÁ ir kontrasts,
un t‚ radÓan‚ karikat˚rai nav konkurentu. T‚pat atÌirÓb‚ no cit‚m
vizualiz‚cijas form‚m, piemÁram, glezniecÓbas vai kino9, karikat˚ristu
darbi tiek izplatÓti ‚tri un plai, to uztveranai nav nepiecieamas speci‚las
zin‚anas.
MinÁt‚s pazÓmes nacion‚l‚s identit‚tes pÁtniekiem liek nopietni pievÁrsties arÓ karikat˚ras ˛anram.10 K‚ latvieu nacion‚l‚s identit‚tes attÓstÓbas kustÓbas specifiska iezÓme j‚min arÓ tas, ka galvenie dalÓbnieki bija
latvieu sabiedrÓbas demokr‚tija, jo daÔa inteliÏences, garÓdzniecÓbas un
bur˛u‚zijas augst‚ko sl‚Úu atrad‚s spÁcÓg‚ v‚cu ietekmÁ.11
Savuk‚rt alegorijas etniskuma vizualiz‚cij‚ izmanto, lai precÓz‚k
izceltu k‚das kopienas b˚tÓbu. LÓdz ar to tiek zaudÁta daudzveidÓba,
heterogÁniskums. Alegoriju izmantoana rada savdabÓgu kanonu, un tam
neatbilstÓba tiek uztverta k‚ liel‚ka vai maz‚ka atk‚pe no normas,
devi‚cija. J‚uzsver, ka Ïimenes metaforas loma nacion‚lism‚ ir Ôoti liela
un nacion‚l‚s kopienas ideja nor‚da uz radnieciskumu. AnaloÏija ar
Ïimeni ir diskursÓvo analÓ˛u elements, kas liel‚ mÁr‚ nosaka nacion‚lisma
konceptus un simbolus, lÓdz ar to vÁrtÓbu hierarhiju. T‚pÁc Ïimenes tÁlam
147
Gundega GailÓte
ir svarÓga nozÓme n‚cijas leÏitimit‚tÁ ñ nacion‚l‚s kopienas ìdabiskumaî
postulÁan‚.12
M‚tes Latvijas tÁls ir arÓ politisk‚s retorikas elements, kas tiek izmantots gan valsts amatpersonu ofici‚laj‚s run‚s13, gan politisko notikumu
apspriean‚.14
Rakst‚ mÁÏin‚ts rast atbildes uz ‚diem jaut‚jumiem: k‚das ÓpaÓbas
tiek pieÌirtas M‚tes Latvijas tÁlam karikat˚r‚s, k‚das ir t‚ pamatfunkcijas un tipi; k‚ ar M‚tes Latvijas tÁla palÓdzÓbu tiek veidoti ìsavÁjoî
un ìsveoî tÁli da˛‚dos diskursos ñ etniskaj‚, politiskaj‚, dzimtes; k‚di
m‚kslinieciskie lÓdzekÔi tiek izmantoti Ó tÁla radÓan‚?
Atkl‚jot tÁla attÓstÓbas dinamiku, j‚nodala Ëetri galvenie periodi
hronoloÏisk‚ secÓb‚:
1) lÓdz 1918. gadam ñ latvieu nacion‚lisma attÓstÓbas posms un cÓÚas
par neatkarÓbu;
2) 1918. ñ 1940. gads ñ neatkarÓg‚s valsts izveidoan‚s un uzplaukums;
3) 1940. ñ 1991. gads ñ Latvija PSRS sast‚v‚ un trimdas m‚kslinieku
devums;
4) neatkarÓbas periods no 1991. gada.
1. posms: cÓÚa par neatkarÓbu (19. gadsimta otr‚ puse ñ 1918. gads)
19. gadsimta beig‚s un 20. gadsimta s‚kum‚ izveidoj‚s latvieu etnisk‚s kult˚ras priekstatu sistÁmu komplekss, kas nostiprin‚j‚s kult˚ras
ainav‚, vÁsturiskos vÁstÓjumos, muzeju darbÓb‚, m‚ksl‚, to plai popularizÁja un ieviesa masu izglÓtÓb‚.15 Toreiz nacion‚l‚s kustÓbas lÓderu uzdevums bija ne tikai atrast, bet arÓ ìizgudrotî tÁlus un simbolus, kas Ôautu
uztvert latvieus k‚ autonomu spÁcÓgu n‚ciju, bet Latviju k‚ n‚kotnÁ
patst‚vÓgu valsti. AntropoloÏe Vieda Skult‚ne uzsver, ka latvieu Atmodas
ideologiem bija j‚rada pozitÓvs latviskuma tÁls.16 Nacion‚lo alegoriju
izmantoana bija efektÓgs paÚÁmiens reprezentÁt vienotu, atÌirÓgu no
cit‚m un neatkarÓgu n‚ciju, kas atbrÓvojas no v‚cu un Krievijas impÁrijas
ietekmes. Par vienu no ‚d‚m alegorij‚m kÔ˚st M‚tes Latvijas tÁls.
Sievieu alegorijas simbolizÁja n‚cijas vÁsturisko senumu un t‚s nozÓmÓg‚k‚s tradÓcijas. N‚cijas k‚ sievieu alegorijas par‚dÓan‚s latvieu
nacion‚lism‚ bija dabiska. Pirmk‚rt, latvieu folklor‚ m‚tes17 ieÚem
svarÓgu lomu ñ ‚du tÁlu ir vair‚k nek‚ 100. Popul‚r‚kais dzimt‚s zemes
tÁls ir M‚ra.18 Otrk‚rt, tas bija laiks, kad daudzas valstis (t‚pat k‚ tautas,
kas cÓnÓj‚s par savu neatkarÓbu, piemÁram, Œrija vai Polija) reprezentÁja
sevi ar sievieu alegoriju palÓdzÓbu: Brit‚nija, Marianna, HelvÁtija u. c.
148
M‚tes Latvijas tÁls latvieu karikat˚ras vÁsturÁ
Div‚m kult˚r‚m, kas visspÁcÓg‚k ietekmÁja latvieus attiecÓgaj‚ vÁstures
period‚ (v‚cu un krievu), bija Germ‚nija un M‚muÔa Krievija, lÓdz ar to
aj‚ pÁtÓjum‚ tiek izmantota arÓ komparatÓv‚ metode.
M‚muÔas Krievijas tÁla vizualiz‚cijas pirms‚kumi rodami PÁtera I
laik‚, un 19. gadsimta 2. pusÁ tas jau bija izplatÓts nacion‚ls simbols,
piemÁram, Nikolaja “ekrasova dzeja un Krievijas T˚kstogades piemineklis Novgorod‚ (1862).19 J‚piemin, ka M‚muÔa Krievija kÔ˚st par t. s.
sadzÓves elementu, jo bija attÁlota uz naudas banknotÁm.20 Germ‚nija
(piemÁram, majest‚tiskais NÓdervaldes (Niederwald) monuments, 1883)
bija pazÓstama vis‚s v‚cu zemÁs un arÓ Baltij‚.
Savuk‚rt pirmie M‚tes Latvijas vizualiz‚cijas mÁÏin‚jumi tÁlot‚jm‚ksl‚, tai skait‚ karikat˚r‚, attiecas uz 19. gadsimta 2. pusi.
AvÓzÁ Jaunie Dunduri skat‚ma viena no pirmaj‚m karikat˚r‚m21,
kur‚ redzama M‚tes Latvijas alegorija: p‚rmaiÚu vÁj dzen uz prieku
kuÏi Latvija, bet uz bur‚m las‚mi periodisko izdevumu nosaukumi. KuÏa
priekgal‚ attÁlota sieviete latvieu nacion‚laj‚ tÁrp‚, kas simbolizÁ
Latviju. Viens no svarÓg‚kajiem nacion‚l‚s identit‚tes izveidoanas uzdevumiem bija valsts nosaukuma radÓana22. MinÁtais izdevums ir viens
no pirmajiem, kur‚ atveidots Latvijas v‚rds.
M‚tes Latvijas tÁla vizualiz‚cija kÔ˚st popul‚ra 20. gadsimta s‚kum‚,
jo Ópai pateicoties latvieu grafiÌa Riharda ZariÚa (1869 ñ 1939) daiÔradei,
kur deva nozÓmÓgu ieguldÓjumu karikat˚ras attÓstÓb‚. ViÚa zÓmÁtais
M‚tes Latvijas tÁls saglab‚ cÁlumu un monumentalit‚ti arÓ gadsimta
s‚kuma ˛urn‚la Svari (1906 ñ 1907) karikat˚r‚s un vÁl‚k t‚da paa nosaukuma ˛urn‚l‚ 20. gados (1920 ñ 1931). R. ZariÚa zÓmÁjumos m‚tes
tÁlu redzam jaunu, skaistu, spÁcÓgu, lepnu, ietÁrptu kr‚Ú‚ Kurzemes
tautastÁrp‚, rot‚tu ar vair‚k‚m sakt‚m. Galv‚ ir augstais zÓÔu vainags,
kas lÓdzin‚s kronim.23 1906. gada Svaru karikat˚r‚24 skat‚ma nevis
vienk‚ri nosvÁrta un gudra, bet pat vieda M‚te Latvija, kura piesardzÓgi
uzklausa k‚rtÁjos ìsveoî solÓjumus un ieteikumus. ViÚas sejas izteiksme
skaidri apliecina, ka nevienam nevar uzticÁties, vienalga, vai tie b˚tu
v‚ciei, krievi vai citi iekarot‚ji. MinÁtaj‚ piemÁr‚ M‚te Latvija attÁlota
k‚ ceÔa g‚jÁja ar spieÌi un pauniÚu, jo Latvija vÁl nav patst‚vÓga valsts,
t‚tad nav stabilu dzÓves apst‚kÔu, un viÚa nav saimniece sav‚s m‚j‚s.
Galven‚ M‚tes Latvijas funkcija aj‚ period‚ bija simbolizÁt latviskumu, iemiesot n‚cijas vienotÓbas ideju. Latvieiem j‚b˚t savstarpÁji
solid‚riem, jo ir vienas m‚tes bÁrni pretstat‚ t. s. ìsveajiemî. J‚uzsver,
ka nacion‚l‚s neatkarÓbas ieg˚anas gait‚ latvieiem vajadzÁja atbrÓvoties
ne tikai no Krievijas impÁrijas varas, bet arÓ no gadsimtiem ilgu‚s v‚cu
politisk‚s, ekonomisk‚s un kult˚ras ietekmes, kas noteica nacion‚lisma
149
Gundega GailÓte
etnisko raksturu, ko reprezentÁ M‚tes Latvijas ‚riene. Tika radÓts ide‚ls
latvieu sievietes tÁls; tas attiecas gan uz apÏÁrbu, gan antropoloÏisk‚m
ÓpaÓb‚m: slaids augums, pareizi veidots, spÁcÓgs Ìermenis, gaii mati,
gaias acis (ìsveieî latvieu karikat˚r‚s tika attÁloti tumiem matiem
un acÓm).
M‚tes Latvijas tÁla uzdevums bija iemiesot noteiktas vÁrtÓbas, ko
jaunradÓt‚ nacion‚l‚ mitoloÏija pieÌÓra latvietÓbai: neatkarÓbu, darba
mÓlestÓbu, veselÓbu, Ópai izceÔot tuvÓbu ar dabu ñ ÓpaÓba, kas kalpoja k‚
atÌirÓbas un p‚r‚kuma zÓme p‚r v‚cieiem.
SvarÓga bija nacion‚l‚s mobiliz‚cijas funkcija. ìSavÁj‚sî sievietescietÁjas tÁls nozÓmÁ arÓ n‚cijas cieanas, ko simbolizÁ sievietes-m‚tes fig˚ra
k‚ apel‚cija pie ìsavÁjoî vÓrieu dzimtes identit‚tes, kas ir plai izplatÓta
mobiliz‚cijas diskurs‚.25
1. attÁl‚ par‚dÓts, k‚ etniski ìsveieî moka M‚ti Dzimteni. Latvija
sievietes veidol‚ piesieta pie staba, ap kuru dejo citu n‚ciju p‚rst‚vji, jo
viÚai piespriests n‚vessods. M‚kslinieks attÁlojis asiÚainos revolucion‚ros
notikumus k‚ centienus nogalin‚t Latviju. NaidÓgo ìsveoî vid˚ zÓmÁti
cara administr‚cijas p‚rst‚vji, v‚cieu milit‚risti, garÓdznieks. TomÁr
salÓdzin‚jum‚ ar gigantisko Latvijas fig˚ru ìsveieî atg‚dina liliputus,
t‚pÁc j‚b˚t cerÓbai par latvieu uzvaru n‚kotnÁ.26
1. attÁls. Autors nezin‚ms. Raiba rinda
jeb Latvijas kalnos, Latvijas lej‚sÖ
Zibens Nr. 1, 1906
150
2. attÁls. R. ZariÚ. TÁvu zemei
gr˚ti laiki. DÁli, dÁli, palÓg‚,
atkl‚tne, 1916
M‚tes Latvijas tÁls latvieu karikat˚ras vÁsturÁ
VÁl viens mobiliz‚cijas aicin‚jums attÁlots R. ZariÚa 1916. gada
zÓmÁjum‚ uz atkl‚tnes TÁvu zemei gr˚ti laiki. DÁli, dÁli, palÓg‚ (2. att.),
kur‚ sievietes fig˚ra simbolizÁ ne tikai saucienu pÁc palÓdzÓbas, bet arÓ
n‚cijas spÁku, t‚s gatavÓbu cÓnÓties.27
Tautas, kuras visvair‚k ietekmÁja latvieu nacion‚lo identit‚ti aj‚
period‚, bija v‚ciei un krievi, t‚pÁc ir piemÁri, kur uzskat‚mi redzams,
k‚ M‚tes Latvijas simbols palÓdz noÌirt ìsveosî no ìsavÁjiemî ñ visbie˛‚k v‚cieti un latvieti.28
T‚ds pretnostatÓjums redzams arÓ ˛urn‚la Austrums 1904. gada
R. ZariÚa karikat˚r‚29, kur v‚cietis padzen sievieti latvieu tautastÁrp‚
no RÓgas centra, jo tur neesot piemÁrota vieta Atmodas kustÓbai tik nozÓmÓgajiem Dziesmu svÁtkiem. Lai skaidri nor‚dÓtu uz Ósto RÓgas saimnieku,
izceltas disproporcijas augumu izmÁros: majest‚tisk‚ M‚te Latvija pret
mazo, tuklo un augstpr‚tÓgi smieklÓgo v‚cieti.
K‚ lÓdzÓba ar ìsavÁjiemî M‚tes Latvijas tÁlam ir j‚izceÔ atÌirÓba no
ìsveajiemî, lÓdz ar to karikat˚r‚s var salÓdzin‚t latvieu un kaimiÚu
tautu sievieu alegorijas.
K‚d‚ 1906. gada karikat˚r‚30 M‚muÔa Krievija attÁlota k‚ Valsts
Dome, kura saldi aizmigusi Taurijas pils (Krievijas ofici‚l‚s rezidences)
priek‚. T‚ m‚kslinieks nor‚dÓjis uz vienaldzÓbu, ko vair‚kums iedzÓvot‚ju izjuta pret parlament‚ro politiku.31 Ja salÓdzina M‚muÔas tÁlu ar
M‚tes Latvijas attÁloanas tradÓcij‚m, j‚atzÓmÁ daudz masÓv‚ks Ìermenis,
rupj‚ki sejas vaibsti, tum‚ki mati ñ kopum‚ ìKrievijaî atÌiras no
ìLatvijasî ar to, ka izskat‚s ìmaz‚k eiropeiskaî.
Ja krievu reprezent‚cijai svarÓga bija opozÓcija ìeiropeiskums ñ austrumnieciskumsî, tad antiv‚ciskaj‚ diskurs‚ liela nozÓme bija
izcelt v‚cu baronu arhaiskumu.
Kaut arÓ v‚cieiem bijusi spo˛a
pag‚tne, n‚kotne tiek apaubÓta pretstat‚ latvieiem k‚ jaunai n‚cijai, kurai lab‚kais vÁl
priek‚.
3. attÁl‚ redzama karikat˚ra32, kur‚ V‚cijas valsts attÁlota
k‚ sievietes alegorija ñ padzÓvojusi veËa, kuras lab‚kie gadi
jau pag‚jui; tomÁr viÚa to nesaprot un ar nepatiku noraida
3. attÁls. R ZariÚ. DerÓbas I.
latvieu zemnieka laulÓbu
Svari Nr. 8, 1908
151
Gundega GailÓte
pied‚v‚jumu, t‚tad latvieu un v‚cieu ne tikai mierÓgu lÓdz‚spast‚vÁanu, bet arÓ sadarbÓbas pied‚v‚jumu.
2. posms: 1918. ñ 1940. gads. NeatkarÓg‚s valsts izveidoan‚s un
uzplaukums
Starpkaru period‚ M‚tes Latvijas tÁls kÔ˚st par n‚cijas simbolu, pÁc
valstiskuma ieg˚anas tas simbolizÁja arÓ Latvijas Republiku. R. ZariÚ
uz 1919. gada pastmarkas, kas veltÓta valsts pirmajai neatkarÓbas gadadienai, to zÓmÁjis ar zobenu un vairogu, uz kura las‚ms valsts dibin‚anas
datums, savuk‚rt vainaga centr‚ redzamas trÓs novadus simbolizÁjoas
zvaigznes.
M‚te Latvija iemiesoja jaunas valsts spÁku, t‚s spÁju past‚vÁt, gatavÓbu ar ieroËiem nosarg‚t savu suverenit‚ti. T‚pÁc aj‚ period‚ t‚ bie˛i
attÁlota ar zobenu rok‚s vair‚kos da˛‚du autoru zÓmÁjumos.33
4. attÁls. J. R. Tillbergs. Bez nosaukuma. IlustrÁts ˛urn‚ls Nr. 1, 1920
IzteiksmÓgs ir J‚Úa Roberta Tillberga 1920. gada zÓmÁjums (4. att.),
kur‚ M‚te Latvija attÁlota k‚ triumfÁjoa uzvarÁt‚ja. Ir pieveikti galvenie ienaidnieki ñ V‚cija un Krievija; krievu kazaks un v‚cu bruÚinieks
gl‚bjas bÁgot, Latvija samÓda abu lielvalstu simbolus.34 Lai uzsvÁrtu
tÁla spÁku un m‚tiÌo simbiozi, tiek lietots jau iepriekÁj‚ period‚ redzamais paÚÁmiens ñ attÁlot ievÁrojami liel‚ku nek‚ p‚rÁjie tÁli, piemÁram, salÓdzinot ar politiÌiem, kuri da˛reiz zÓmÁti k‚ godk‚rÓgi un
mantk‚rÓgi punduri.35
M‚te Latvija kÔ˚st par n‚cijas vienotÓbas simbolu. Ir piemÁrs, kur‚
tiek kritizÁts latgalieu deput‚ts, kur uzskata, ka Latgalei nav j‚uztur
152
M‚tes Latvijas tÁls latvieu karikat˚ras vÁsturÁ
viscie‚kie sakari ar Latviju. ViÚa pozÓcijas absurdam pretnostatÓts M‚tes
Latvijas un Latgales apsk‚viens, abu alegorijas attÁlotas k‚ sievietes nacion‚lajos tÁrpos. M‚tiÌ‚ metafora izmantota, lai uzsvÁrtu gan o saiu
nesatricin‚mÓbu un dabiskumu, gan kopum‚ valsts nesavtÓbu attiecÓb‚
pret vis‚m t‚s ietilpstoaj‚m teritorij‚m. J‚atzÓmÁ, ka Latgali mÁdz dÁvÁt
par M‚tes Latvijas meitu.36
LÓdzÓgi piemÁri atrodami arÓ citur pasaulÁ, piemÁram, Viljama Adolfa
Bugro glezn‚ (1883)37 metropole Francija par‚dÓta k‚ m‚te, bet viÚas kolonijas ñ k‚ mazi bÁrni, kuri ir nepatst‚vÓgi un pilnÓb‚ atkarÓgi no m‚tes.
–aj‚ gadÓjum‚ nebija pamatots lÓdzÓgs atveidojums, t‚pÁc R. ZariÚ
izmanto tikai atÌirÓbas izmÁros: Latgale ir patst‚vÓga, t‚tad ìpieaugusiî,
tomÁr ne tik, lai to attÁlotu vien‚ augum‚ ar M‚ti Latviju.
M‚tes Latgales tÁls visliel‚ko izteiksmÓbu ir ieguvis Latgales M‚ras
skulpt˚r‚ RÁzeknÁ.38
M‚te Latvija ir arÓ aizbildniecÓbas, nerimstou m‚tes r˚pju simbols,
ko dzimtene izj˚t pret saviem dÁliem un meit‚m, kas savuk‚rt pieprasa
no viÚiem mÓlestÓbu un kalpoanu. Par m‚tiÌumu liecina arÓ r˚pes par
sveajiem b‚reÚiem.
Karikat˚ra 5. attÁl‚ ir reakcija uz faktu, ka atseviÌas partijas atbalstÓja pensiju pieÌiranu bijuajiem carisk‚s administr‚cijas darbiniekiem,
bet latvieu inteliÏencei ‚ds atbalsts nepien‚c‚s. Kaut arÓ autors nosoda
o partiju pozÓciju, m‚tiÌ‚s apr˚pes simbola izmantoana ir Ôoti nozÓmÓga. Interesanti novÁrot, k‚ politiskaj‚ diskurs‚ tiek iesaistÓts M‚tes
Latvijas Ìermeniskais veidols: t‚ k‚ eit tiek nor‚dÓts uz m‚tiÌ‚s lÓdzcietÓbas p‚rmÁrÓb‚m, atÌirÓb‚ no iepriekÁjiem piemÁriem viÚa zÓmÁta
k‚ mies‚s kupls, zemniecisks sieviÌis.
M‚te Latvija simbolizÁ
arÓ n‚cijas mor‚lo tÓrÓbu, jo
sievieu n‚ciju alegorijas
tiek izmantotas, lai attÁlotu
nevainojamu tikumÓbu, kas
visbie˛‚k asociÁjas ar tradÓciju ñ ar vecajiem labajiem
laikiem.39 Karikat˚r‚s Latvijas ‚rÁjais veidols izceÔ Ós
tradÓcijas, kÔ˚stot par patst‚vÓbas un tikumÓbas simbolu,
5. attÁls. E. Rid‚ns. R˚pes par b‚renÓiem.
t‚dÁj‚di kontrastÁjot ar moSvari Nr. 7, 1930
153
Gundega GailÓte
derno Eiropu (to skait‚ ñ ar
p‚rspÓlÁti m˚sdienÓg‚m latvietÁm), ko karikat˚r‚ (6. att.)
p‚rst‚v stilÓga, bet amor‚la
meiËa, gatava mainÓt savus
uzskatus atkarÓb‚ no apst‚kÔiem un noskaÚojuma.
T‚pÁc arÓ M‚ti Latviju
visbie˛‚k attÁloja tradicion‚laj‚ tautastÁrp‚ un izcÁla m‚tiÌumu k‚ sievietes augst‚ko
uzdevumu ñ pat k‚ nacion‚lu
pien‚kumu; atteikan‚s no t‚
lÓdzin‚s nodevÓbai, jo tas ir
apdraudÁjums n‚cijas n‚kot6. attÁls. R. ZariÚ. Neveicin‚t‚ un
nei.40 T‚pÁc p‚rlieku emanciveicin‚t‚ kult˚ra. Svari Nr. 22, 1923
pÁt‚s sievietes tika nosodÓtas.
–aj‚ karikat˚r‚ Latvija tiek pretnostatÓta t. s. ìmodernajaiî sievietei.
Atteikan‚s no nacion‚l‚s kult˚ras (un tradicion‚laj‚m lom‚m) tiek
vÁrtÁta k‚ atteikan‚s no sieviÌÓbas un n‚cijas pamatvÁrtÓb‚m. J‚piebilst,
ka Rietumeirop‚ starpkaru period‚ kÔuva popul‚ra sievieu emancip‚cijas
kustÓba, bet Latvij‚ t‚ neguva lielu atbalstu.41
Ar mÁrÌi izcelt padomju iek‚rtas nenorm‚lÓbu, karikat˚risti mÁdza
zÓmÁt izteikti deformÁtas PSRS sieviÌ‚s alegorijas. PiemÁram, karikat˚r‚
Politisko precÓbu biroj‚42 Latvijas s˚tnis laipni sniedz ziedus Ïindenim
lÓdzÓgajai Padomju Krievijai, bet viÚa milzÓg‚ nicin‚jum‚ uz to pat neskat‚s. Situ‚cijas komismu pastiprina kontrasts starp augstpr‚tÓbu un
no˛Álojamo ‚rieni, izsp˚ruiem matiem, kail‚m k‚j‚m un skrandainu
apÏÁrbu.
T‚ nav nejauÓba, bet gan likumsakarÓba, ka karikat˚risti Latviju
parasti attÁlo k‚ sievieti, bet PSRS visbie˛‚k k‚ vÓrieti.43 Ar to tiek uzsvÁrta
Latvijas miermÓlÓba, mor‚lais p‚r‚kums, no vienas puses, un austrumu
kaimiÚa agresivit‚te, no otras. Jau ar iem dzimtes diskursa piemÁriem
redzams, ka, nosakot normu un devi‚ciju, M‚te Latvija kÔ˚st ne tikai
par vienotÓbas, bet arÓ par ìsveoî noÌiranas instrumentu.
T‚l‚k skatÓts, k‚ M‚tes Latvijas simbols attÁlots iekÁjo ìsveoî
radÓan‚ etniskaj‚ un politiskaj‚ diskurs‚.
Etniski ìsveoî cit‚dÓba (atÌirÓgums), naidÓgums tiek uzskat‚mi
par‚dÓts, atkl‚jot attieksmi pret M‚ti Latviju. ìSveieî nereti tie salÓdzin‚ti
154
M‚tes Latvijas tÁls latvieu karikat˚ras vÁsturÁ
ar parazÓtiem, kuri cenas iedzÓvoties uz Latvijas rÁÌina. R. ZariÚ
k‚d‚ karikat˚r‚ ìsveosî salÓdzina ar dÁlÁm, kas s˚c asinis
no M‚tes Latvijas ÌermeÚa44,
vai milzu Ë˚sku, kas cenas no˛Úaugt ne tikai Latviju (7. att.)45,
bet arÓ viÚas bÁrnus, k‚ ViÔa Kr˚miÚa dramatiskaj‚ zÓmÁjum‚
Meln‚ Ë˚ska jeb BrÓvi pÁc Laookonta.
K‚ M‚tes Latvijas ienaidnieki tiek r‚dÓti arÓ ebreji (8. att.).
Svaru karikat˚r‚ ebreju tautÓbas
deput‚ts simbolizÁ minorit‚u
nerimsto‚s pretenzijas un pat
draudus valsts stabilit‚tei. –aj‚
gadÓjum‚ j‚pievÁr uzmanÓba
7. attÁls. J. Kr˚miÚ. Meln‚ Ë˚ska.
nevis vienk‚ri apkaunojuma,
Svari Nr. 21, 1925
bet seksu‚l‚ pazemojuma motÓvam. K‚ atzÓmÁ daudzi pÁtnieki,
ienaidnieka k‚ seksu‚la agresora tÁla izmantoana ir izplatÓts propagandas paÚÁmiens,
kam piemÓt milzÓgs mobilizÁjos
efekts.46
M‚tiÌais valsts simbols tiek
izmantots arÓ iekpolitiskaj‚ retorik‚. PiemÁram, K‚rÔa Krauzes
karikat˚r‚ Miesa RÓg‚, pr‚ts
Maskav‚ k‚ nodevÁji, kas cÓn‚s
pret savu m‚ti, par‚dÓti tie politiÌi, kuri iest‚jas par maksim‚li
8. attÁls. R. ZariÚ. Ide‚ls.
cieiem sakariem ar Padomju
Svari Nr. 45, 1924
Krieviju. TomÁr g‚dÓg‚ m‚te viÚus neatstumj, bet gan vÁlas vest uz m‚j‚m un p‚raudzin‚t.47
J‚secina, ka tiei aj‚ period‚ sastopami daudzveidÓgi un m‚kslinieciski augstvÁrtÓgi M‚tes Latvijas tÁla varianti, kuru vid˚ dominÁ
R. ZariÚa radÓtie.48
155
Gundega GailÓte
3. posms: 1940. ñ 1991. gads. Latvija PSRS sast‚v‚ un
trimdas m‚kslinieku devums
–aj‚ vÁstures posm‚ latvieu karikat˚ra attÓstÓj‚s divos da˛‚dos kontekstos: Padomju Latvijas telp‚ un emigr‚cij‚. Latvijas sievieu alegorija
bija paman‚ma LPSR kult˚r‚, arÓ vizu‚laj‚, un var run‚t par Ó tÁla
diviem transform‚cijas variantiem. Pirmais un popul‚r‚kais izveidoj‚s
padomju ideoloÏijas iespaid‚: k‚ padomju propagandas sast‚vdaÔa, kad
Padomju Latvija tika uztverta k‚ savdabÓga Padomju Dzimtenes emancip‚cijas forma, lÓdzÓgi k‚ p‚rÁj‚s republikas.
M‚tes Dzimtenes tÁls atgrie˛as PSRS ofici‚laj‚ diskurs‚ 1930. gadu
vid˚ un ieÚem svarÓgu vietu, kÔ˚stot par padomju mobiliz‚cijas propagandas un Otr‚ pasaules kara komemoratÓv‚s prakses centr‚lo fig˚ru.
To raksturo spÁks, bag‚tÓba, r˚pes, lÓdzcietÓba un atg‚dina par dÁlu un
meitu neatmaks‚to par‚du savai valstij.
Labi pazÓstami ir M‚tes Dzimtenes skulptur‚lie atveidi komemoratÓvaj‚ praksÁ ñ SÁrojo‚ Dzimtene BerlÓnes Treptovas park‚ (1949) un
M‚te Dzimtene SanktpÁterburgas (toreiz ñ œeÚingradas) Piskarevas memori‚laj‚ kapsÁt‚ (1960). LÓdzÓgi LSSR teritorij‚ karavÓru memori‚los
tika uzst‚dÓtas Dzimtenes Latvijas sÁrojo‚s fig˚ras, piemÁram, Ludz‚,
Tukum‚, net‚lu no Skrundas u. c. Viens no nozÓmÓg‚kajiem M‚tes Latvijas tÁliem ir Ludz‚, kur redzama skumja sieviete tradicion‚laj‚ latvieu
tautastÁrp‚.49
Otr‚ m‚tiÌ‚s un Ïimenisk‚s metaforas transform‚cija padomju
ideoloÏijas kontekst‚ saistÓta ar Padomju Latvijas k‚ vienas no m‚s‚m ñ
padomju republik‚m ñ tÁlu. VisprecÓz‚k tas iemiesots Tautu draudzÓbas
str˚klak‚ Maskav‚50, kur‚ visas padomju republikas attÁlotas k‚ sievieu
alegorijas ñ sepadsmit m‚sas (t‚ laika republiku skaits). T‚s ir vienlÓdzÓgas, protams, nevienam nerodas aubas, kura ir vec‚k‚ ñ Krievija
(meitene ar bizi tur rok‚s kvieus), kas novietota centr‚ pret galveno
paviljonu, bet br‚lÓg‚s sl‚vu republikas Ukraina un Baltkrievija ñ katr‚
s‚nu pusÁ, visas ir galven‚s sievieu alegorijas ñ Padomju Dzimtenes
meitas.
Raksta autorei neizdev‚s atrast Padomju M‚tes Latvijas tÁlu (acÓmredzot tas bija p‚r‚k oficiozs im ˛anram), bet M‚sa Latvija ir attÁlota
da˛‚s karikat˚r‚s. PiemÁram, 1972. gad‚ ˛urn‚l‚ Dadzis51 (9. att.). LSSR
redzama k‚ meitene tautastÁrp‚, kura st‚sta saj˚smin‚tiem ‚rzemju
korespondentiem par republikas sasniegumiem padomju varas gados,
uzsverot, ka tie neb˚tu iespÁjami bez p‚rÁjo ìm‚suî palÓdzÓbas.
156
M‚tes Latvijas tÁls latvieu karikat˚ras vÁsturÁ
9. attÁls. E. OzoliÚ. Bez nosaukuma. Dadzis Nr. 13, 1972
VÁl vair‚k ìideoloÏiski pareizsî tÁls ir zÓmÁts 1964. gad‚52
un veltÓts Padomju Latvijas 24.
gadsk‚rtai (10. att.). Taj‚ tiek
uzsvÁrta ne tikai republikas jaunÓba, bet arÓ ìpiederÓba pareizajai Ìiraiî: Latvija tiek attÁlota
k‚ m˚sdienÓga, veselÓga s‚rtvaidze darba kombinezon‚, viÚa
kalpo k‚ paraugs paaizliedzÓgiem darbaÔaudÓm.
Cits konteksts aj‚ period‚
ir tÁlam, kuru latvieu karikat˚risti izmantojui v‚cu okup‚cijas laik‚. 11. attÁl‚ redzams, k‚
tiek atainoti 1940. gada 17. j˚nija notikumi. V‚cu okup‚cijas
laika avÓzÁ TÁvija virkni tr‚pÓgu
10. attÁls. E. OzoliÚ. Saulainu ceÔu.
karikat˚ru zÓmÁjis Reinis BirzDadzis Nr. 13, 1964
galis53, un is konkrÁtais zÓmÁjums nosaukts k‚ Œsais vÁstures kurss. Taj‚ redzama popul‚r‚k‚ kaimiÚu
zemes alegorija ñ krievu l‚cis54, kur uzbr˚k mazajai meitenÓtei (M‚tes
Latvijas vari‚cija), kura, nenojauot briesmas, mierÓgi pieskata m‚jlopus.
157
Gundega GailÓte
11. attÁls. R. Birzgalis. VÁstures Ósais kurss. TÁvija, 10.11.1941.
ArÓ emigr‚cij‚ turpin‚j‚s M‚tes Latvijas tÁla attÓstÓba55 da˛‚d‚s
m‚kslas jom‚s, visvair‚k literat˚r‚56, tÁlot‚jm‚ksl‚57, tai skait‚ karikat˚r‚s. T‚ interpret‚cija nereti bija skumja un apcerÓga, ko noteica
traÏiska bezspÁcÓba, apzinoties okup‚cijas re˛Ómu dzimtenÁ.
R. Birzgalis, b˚dams emigr‚cij‚, turpina izmantot M‚tes Latvijas
tÁlu, piemÁram, karikat˚r‚58 attÁlojot, k‚ pat StaÔins ar p‚tagu un partijas
apar‚ta palÓdzÓbu nespÁj piespiest Latvijai (jaunai, skaistai meitenei) izlikties priecÓgai par o pievienoanu, kur nu vÁl uzs‚kt kopÓgu deju, t‚tad ñ
sadarbÓbu.
J‚piemin, ka ìifrÁtasî M‚tes Latvijas vari‚cijas rodamas arÓ ofici‚laj‚ m‚kslas telp‚, gan tÁlot‚jm‚ksl‚59, gan kopum‚ t‚ laika kult˚r‚.60
12. attÁls. A. LiepiÚ. Sveicam suverÁno Latviju. Dadzis Nr. 2, 1991
158
M‚tes Latvijas tÁls latvieu karikat˚ras vÁsturÁ
Savuk‚rt t‚da M‚tes Latvijas interpret‚cija k‚ 12. attÁl‚ ñ pazemojums no padomju valdÓbas puses ñ ir pamat‚ daudz‚m Atmodas laika
karikat˚r‚m, kur‚s Latvija joproj‚m ir apdraudÁta, nelaimÓga un izbijusies.
Interesants M‚tes Latvijas piemÁrs plak‚tu m‚ksl‚ datÁts ar 1989. gadu.61 Taj‚ M‚te Latvija attÁlota k‚ krievu matrjoka62, t‚dÁj‚di m‚kslinieks, iespÁjams, vÁlÁj‚s par‚dÓt, k‚ izmainÓjies Latvijas etniskais sast‚vs
padomju laik‚. T‚pat uzkrÓtoas ir Ós fig˚ras antropoloÏisk‚s ÓpatnÓbas ñ
azi‚tiskie sejas vaibsti (tumi mati, acis u. c.). SavdabÓgi, ka tipiska krievu
matrjoka ir pavisam atÌirÓga ñ gaiiem matiem un zil‚m acÓm.
K‚ jau iepriek minÁts, Krievijas k‚ valsts, kas Latvijai svea kult˚ras lÓmeÚa ziÚ‚, reprezent‚cija bija izplatÓts paÚÁmiens arÓ latvieu karikat˚r‚s.
4. posms: 1991. gads ñ m˚sdienas
M‚tes Latvijas tÁls kÔuva nozÓmÓgs neatkarÓg‚s Latvijas semiotikas
atdzimanas proces‚, par svarÓgu politisk‚s retorikas elementu, kuru
s‚ka iekÔaut gan valstsvÓru ofici‚laj‚s run‚s, gan politisko notikumu
apspriean‚63; to aktÓvi izmantoja komemoratÓvaj‚s praksÁs.64
PÁcpadomju period‚ sare˛ÏÓti run‚t par k‚du kopÓgu tendenci, saskat‚mas daudzas analoÏijas ar to, kas jau bija sastopams
iepriekÁjos posmos. PiemÁram,
karikat˚ra65 avÓzÁ Dienas Bizness (13. att.) arÓ veic mobiliz‚cijas funkciju un bija veltÓta
2012. gada referenduma rezult‚tiem par krievu valodas statusu
Latvij‚.
Taj‚ redzams, k‚ valodu referenduma organizÁt‚ji mÁÏina
izvarot M‚ti Latviju, aiz matiem
to velkot uz nozieguma vietu, kas
nosaukta par saunu Язичок. K‚
galvenais izsmiekla objekts zÓmÁts DroÓbas policijas prieknieks J‚nis Reiniks, kur izlÁmis
vÁl nogaidÓt, jo 31. mart‚ bied13. attÁls. Z. Zahar‚ns. Bez nosaukuma. rÓbai Родной язык bija j‚nodod
Dienas Bizness, 21.02.2012.
gada atskaites. T‚pÁc, neraugo159
Gundega GailÓte
ties uz situ‚cijas dramatismu, vÁl pr‚to: J‚pagaida, varb˚t pilsone uzrakstÓs iesniegumu. Referenduma kontekst‚ arÓ cit‚s karikat˚r‚s tika
izmantotas sievieu alegorijas, kas simbolizÁja divas kopienas.
Kopum‚ M‚tes Latvijas attÁlojums kÔ˚st ironisks un maz‚k svinÓgs.
Latvija k‚ sieviete par‚d‚s da˛‚dos kontekstos. 1993. gada karikat˚r‚
saistÓb‚ ar SVF kredÓtiem Latvija zÓmÁta k‚ jauna apburoa meitene, kura
spiesta precÁt vecu, neglÓtu, bet Ôoti bag‚tu baÚÌieri.66 Izmantojot Latvijas
valsts alegoriju, kas simbolizÁ visus pilsoÚus, arÓ konkrÁti politiÌi bie˛i
kÔ˚st par kritikas objektiem. PiemÁram, bijuais finanu ministrs Ein‚rs
Repe 14. attÁl‚ r‚dÓts k‚ baiss vampÓrs, kur cenas izs˚kt pÁdÁj‚s asins
l‚ses no brÓniÌ‚s Latvijas, kura attÁlota k‚ aizmigusÓ SaulcerÓte.67
14. attÁls. A. LiepiÚ. Bez nosaukuma. Dienas Bizness, 17.06.2009.
Protams, ir daudzas karikat˚ras, kur‚s M‚te Latvija attÁlota ne tikai
bez patosa, bet pat no˛Álojama, k‚ saistÓb‚ ar skarbajiem ekonomisk‚s
krÓzes gadiem68, piemÁram, Agra LiepiÚa zÓmÁtaj‚ karikat˚r‚, kur‚ starptautiskie kreditori ar gandarÓjumu novÁrtÁ Latvijas fizisko st‚vokli, kaut
gan t‚ attÁlota k‚ lÓdz n‚vei izk‚mÁjusi meitene.
–aj‚ posm‚ visaktÓv‚k M‚ti Latviju zÓmÁjis A. LiepiÚ laikrakst‚
Dienas Bizness. Lai precÓz‚k atkl‚tu si˛etu, viÚ apspÁlÁ gan aktu‚lus
notikumus, gan literat˚ras klasiku, gan m˚sdienu kult˚ras un m‚kslas
par‚dÓbas. Visbie˛‚k Latvijas tÁls attÁlots k‚ efektÓga skaistule, ko varÁtu
raksturot k‚ p‚rspÓlÁti idealizÁtu, platÓnblondu, izteikti seksu‚lu b˚tni,
lai gan sastopamas arÓ citas vari‚cijas.69
VÁl viena tendence m˚sdienu satÓriskaj‚ grafik‚ saistÓta ar mÁÏin‚jumiem p‚rvarÁt M‚tes Latvijas etnisko raksturu, izmantojot to k‚ integr‚cijas un pilsonisk‚s n‚cijas simbolu. K‚ tas redzams vair‚kos RDMV70
studentu darbos: visi, kuri vÁlas uzskatÓt Latviju par savu m‚ti, ir viÚas
bÁrni, par kuriem j‚r˚pÁjas. Nereti M‚te Latvija zÓmÁta71 nedaudz apjukusi, jo atrodas krustcelÁs starp Eiropu un Krieviju (15. att.). Taj‚ traus160
M‚tes Latvijas tÁls latvieu karikat˚ras vÁsturÁ
lais Latvijas tÁls Ìiet neaizsarg‚ts
no varenajiem kaimiÚiem, kuri
simboliski attÁloti k‚ milzu l‚cis
(Krievija) un Árglis (V‚cija). Jauno
m‚kslinieku karikat˚r‚s M‚te Latvija bie˛i ir skumja, jo viÚas bÁrni
izklÓdui pa plao pasauli un ir
aizmirsui savu dzimteni. TomÁr
ir arÓ optimistisk‚ki veidoli, kas
apliecina Latvijas valsts spÁku,
gudrÓbu un enerÏiju, t‚tad ñ dzÓvotspÁju.
15. attÁls. L. Ratniece. M‚te Latvija,
2012, (raksta autores personÓgais
arhÓvs)
Secin‚jumi
M‚te Latvija ir nozÓmÓgs latvieu vizu‚l‚s m‚kslas, tai skait‚ ñ satÓrisk‚s grafikas, tÁls laika posm‚ no 19. gadsimta 2. puses lÓdz pat m˚sdien‚m. LÓdzÓgi k‚ daudzas valstis 19. gadsimt‚ reprezentÁja sevi ar
sievieu alegoriju palÓdzÓbu, kas nor‚dÓja uz n‚cijas vÁsturisko senumu,
arÓ latvieu nacion‚l‚s kustÓbas lÓderi izmantoja ‚du tÁlu.
M‚te Latvija simbolizÁ latviskumu, iemiesojot n‚cijas vienotÓbas
ideju, vÁl‚k arÓ pau valsti. Simbols aktÓvi tiek izmantots etnisk‚s grupas
radÓan‚, k‚ arÓ nozÓmÓg‚ko ìsveoî reprezent‚cij‚. Tiei karikat˚ra
nodroina uzskat‚mu ìsavÁjoî un ìsveoî pretnostatÓjumu, izlÓdzinot
atÌirÓbas katras etnisk‚s grupas iekienÁ un izceÔot atÌirÓgo. Lai radÓtu
o kontrastu, tiek izmantots gan si˛ets, gan m‚ksliniecisk‚s izteiksmes
lÓdzekÔi. M‚kslinieki nor‚da uz normu un devi‚ciju ne tikai etniskaj‚,
bet arÓ politiskaj‚ un dzimtes diskurs‚.
M‚tes Latvijas tÁla attÓstÓb‚ visnozÓmÓg‚kais ir R. ZariÚa devums.
M‚te Latvija viÚa zÓmÁjumos un karikat˚r‚s redzama jauna, skaista,
spÁcÓga, lepna, tÁrpta kr‚Ú‚ tautastÁrp‚ ar augsto vainagu, kas nor‚da
uz valdnieces statusu. ViÚa veic nacion‚l‚s mobiliz‚cijas funkciju un
simbolizÁ n‚cijas pamatvÁrtÓbas: darba mÓlestÓbu, lÁnpr‚tÓbu, mor‚lo
tÓrÓbu, tuvÓbu ar dabu u. c., kas balst‚s sen‚s tradÓcij‚s. T‚ ir nerimstou
m‚tes r˚pju simbols, ko Dzimtene izj˚t pret saviem dÁliem un meit‚m,
kas savuk‚rt pieprasa no viÚiem mÓlestÓbu un kalpoanu.
161
Gundega GailÓte
Padomju period‚ M‚te Latvija saglab‚ savu statusu trimdas m‚kslinieku darbos, savuk‚rt vietÁj‚ kontekst‚ to redzam divos veidos ñ k‚
vienu no m‚s‚m republik‚m un k‚ sÁrojoo M‚ti Dzimteni. PÁc 1991. gada
M‚tes Latvijas tÁls ieÚem nozÓmÓgu lomu neatkarÓg‚s Latvijas semiotikas
atdzimanas proces‚, jo Ópai 90. gadu s‚kum‚.
M‚tes Latvijas attÁlojums kÔuvis maz‚k svinÓgs, tomÁr tiek izmantots
k‚ integr‚cijas un pilsonisk‚s n‚cijas simbols, ir politisk‚s retorikas
elements gan valsts amatpersonu ofici‚laj‚s run‚s, gan politisko notikumu apspriean‚.
Misane A., Priedite A. National Mythology in the History of Ideas in Latvia:
A View from Religious Studies. Hosking G., Schopflin G. (eds.) Myths and
Nationhood. London: Hurst & Company, 1997, p. 160.
2
Autors K‚rlis Z‚le (1888 ñ 1942).
3
VÁl var minÁt A. Dumpes skulpt˚ru LestenÁ Dzimtene M‚te ñ Latvija (2003);
I. FolkmaÚa skulpt˚ru Kr‚slav‚ M‚te Latgale raud (2003) u. c.
4
GailÓte G. Latvieu karikat˚ra XIX gs. beig‚s XX gs. s‚kum‚ k‚ nacion‚l‚s
identit‚tes veidoan‚s un attÓstÓbas faktors. LETONICA Nr. 2, 2012, 25.ñ
52. lpp.
5
Rakst‚ jÁdzieni ìetniskaisî un ìnacion‚laisî ir ciei saistÓti un nereti p‚rkl‚jas.
Etniskums ir noteiktas grupas kult˚ras savdabÓba: valoda, reliÏija, mÓti, priekstats par kopÓgu izcelsmi, tradÓcijas (neatkarÓgi no Ïeogr‚fisk‚m robe˛‚m); nacion‚lisms ñ 19. gadsimta politiska ideoloÏija (aizs‚k‚s jau apgaismÓbas laik‚), kas
izceÔ kopienas tiesÓbas ieg˚t politisko panoteikanos, izveidot t. s. mononacion‚lu valsti. PÁtot paidentifik‚cijas simbolus, viena no nacion‚lisma pÁtniecÓbas
pamatmetodÁm ir etnosimbolisma paradigma, Ópai A. Smita (Smith) atzinumi,
kas p‚rvar gan primord‚listu, gan modernisma sekot‚ju galÁjÓbas.
6
Gailite G. Germans, Russians, and Jews in the Works of Latvian Caricaturists:
The Beginning of the Twentieth Century ñ An Insight. Demski D., BaranieckaOlszewska K. (eds.) Images of the Other in Ethnic Caricatures of Central and
Eastern Europe. Warsaw: Polish Academy of Sciences, 2010, pp. 184ñ212.
7
Termins ir cÁlies no it‚Ôu v‚rda ìcaricareî ñ ëkariÌÁt, deformÁtí.
8
Jenkins R. Social Identity. LondonñNew York: Routledge, 1996, pp. 102ñ131.
9
Kris E., Gombrich E. H. The Principles of Caricature. British Journal of Medical
Psychology No. 17, 1938, pp. 319ñ342.
10
Hunt T. L. Defining John Bull: Political Caricature and National Identity in
Late Georgian England. Aldershot; Burlington: Ashgate Publishing, 2003; Stoner
K. L. The Cuban Caricature and National Identity. The Latin Americanist.
Volume 53, Issue 3, September 2009, pp. 55ñ78; Hess S., Northrop S. American
Political Cartoons: The Evolution of a National Identity. Transaction Publishers,
2010.
1
162
M‚tes Latvijas tÁls latvieu karikat˚ras vÁsturÁ
Кирчанов М. В. История развития латышского национального движения в
XIX – начале XX века. Диссертация кандидата исторических наук. Воронеж,
2006, c. 85. http://www.dissercat.com/content/istoriya-razvitiya-latyshskogonatsionalnogo-dvizheniya-v-xix-nachale-xx-veka (skatÓts 20.01.2014.).
12
Tickner J. A. Gendering World Politics: Issues and Approaches in the PostCold War Era. New York: Columbia University Press, 2001, p. 54.
13
Valsts prezidenta A. BÁrziÚa svÁtku uzruna pie BrÓvÓbas pieminekÔa 18.11.2013.
http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=21475 (skatÓts
14.12.2013.).
14
Igo Fomins: m‚te Latvija var b˚t lepna par savu bÁrnu. No intervijas Latvijas
TelevÓzijai, 18.02.2012. http://www.apollo.lv/zinas/igo-fomins-mate-latvija-varbut-lepna-par-savu-bernu/507491 (skatÓts 12.01.2014.).
15
Рыжакова С. Historica Lettica: Национальная история и этническая идентичность. О конструировании и культурном реферировании прошлого латышей.
Москва: Институт этнологии и антропологии РАН, 2010. http://govrudocs.ru/
docs/300/index-722697.html (skatÓts 21.01.2014.).
16
Skult‚ns V. The Testimony of Lives: Narrative and Memory in Post-Soviet
Latvia. London: Routledge, 1998, p. 140.
17
J‚piebilst, ka daudzu tautu mitoloÏij‚ debesis tiek uzskatÓtas par tÁvu, zeme ñ
par m‚ti. Baltu cilu mitoloÏij‚ Liel‚s Pirmm‚tes tÁlu visvair‚k pÁtÓjusi M. Gimbutiene.
18
http://www.marasloks.lv/public/?id=95&ln=lv (skatÓts14.12.2013.).
19
Рябов О. Россия-Матушка: История визуализации. Альманах Центра этнических и национальных исследований ИвГУ. Вып. 2. Границы: Визуализация нации.
Иваново, 2008, c. 13–16.
20
Там же.
21
Autors anonÓms. KuÏe. Jaunie Dunduri, 1875.
22
ToponÓma veidoan‚s attiecas uz 19. gadsimta vidu J. Alun‚na (1853), A. Kronvalda, A. AusekÔa, A. Pumpura, RaiÚa, V. Pl˚doÚa u. c. darbos.
23
T‚dus nÁs‚ja DienvidkurzemÁ: NÓc‚ un B‚rt‚.
24
ZariÚ R. Preses balsis par latvieiem V. Svari Nr. 3, 1906.
25
Yuval-Davis N. Gender and Nation. London: SAGE, 1997, p. 94.
26
Autors nezin‚ms. Raiba rinda jeb Latvijas kalnos, Latvijas lej‚sÖ Zibens
Nr. 1, 1906.
27
Pirm‚ pasaules kara laik‚, lai par‚dÓtu n‚cijas spÁku, visu valstu vizu‚laj‚
propagand‚ izmantoja sievieu fig˚ras (t‚s ne tikai iedvesmoja vÓrieus cÓÚai,
bet atrad‚s notikumu centr‚), kas bija k‚ mor‚l‚ p‚r‚kuma simbols. –‚di vair‚ki
piemÁri ir arÓ M‚muÔai Krievijai. Рябов О. Россия-Матушка: История визуализации. Альманах Центра этнических и национальных исследований ИвГУ.
Вып. 2. Границы: Визуализация нации. Иваново, 2008, c. 19–20.
28
PiemÁram, KundziÚ P. Nekopt‚ pirmatnÁj‚ daba un p‚rsmalcin‚t‚ kult˚ra.
LietuvÁns Nr. 2, 1915.
11
163
Gundega GailÓte
ZariÚ R. PiemiÚas vainags no pag‚ju‚s vasaras puÌÁm. Austrums Nr. 10,
1904.
30
–mits Ed. Guli guli tautu meita, visi darbi padarÓti. Dadzis Nr. 14, 1906.
31
J‚atg‚dina, ka latvieu grafikai varam pieskaitÓt arÓ ofici‚los M‚tes Krievijas
atveidus, kurus bija zÓmÁjis R. ZariÚ, b˚dams Krievijas valsts papÓru spiestuves
darbinieks. http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Russian_Empire_ 1912_
500_rub_Obverse.jpg?uselang=ru (skatÓts 21.01.2014.).
32
ZariÚ R. DerÓbas I. Svari Nr. 8, 1908.
33
PiemÁram, R. ZariÚa karikat˚r‚ VietÁjie r‚puÔi (Svari Nr. 46, 1928) t‚ iznÓcina
daudz‚s Ë˚skas, kas simbolizÁ krievu monarhistus.
34
Tillbergs J. R. IlustrÁts fiurn‚ls Nr. 1, 1920.
35
ZariÚ R. Mazi vÓriÚi ñ lieli nopelni. Svari Nr. 51, 1924.
36
PiemÁram, Jon‚ne E. T. Latgale ir M‚tes Latvijas meita. 09.08.2002.
http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2002/8/9/10022 (skatÓts 13.01.2014.).
37
AttÁls Úemts no http://en.wikipedia.org/wiki/File:William-Adolphe_
Bouguereau_(1825 ñ 1905)_-_The_Motherland_(1883).jpg (skatÓts 22.01.2014.).
38
Vienoti Latvijai / Latgales M‚ra, 1939, K. Jansons (L. Tomaicka projekts),
RÁzekne. Atjaunots 1992. gad‚ (A. Jansons).
39
Mosse G. L. Nationalism and Sexuality: Respectability and Abnormal Sexuality
in Modern Europe. New York: H. Fertig, 1985, p. 90.
40
Tillbergs J. R. Drang nach Osten. Svari Nr. 27, 1924.
41
Пичукане Э. Почему в Латвии не существует сильного женского движения? Гендерные исследования № 10, 2004, c. 121
42
Dreslers J. Politisko precÓbu biroj‚. Svari Nr. 4, 1923.
43
PiemÁram, Viduks O. Puisis Ìez‚. Svari Nr. 13, 1926; Skat.: Смех и слезы:
образ России и русских в латышской карикатуре (эскиз проблемы).
Novikova I. (ed.) Europe-Russia: Contexts, Discourses, Images. Riga: LU DZSC,
2011, p. 173.
44
ZariÚ R. DÁles. Svari Nr. 18, 1922.
45
Kr˚miÚ J. Meln‚ Ë˚ska. Svari Nr. 21, 1925.
46
Keen S. Faces of the Enemy: Reflections of the Hostile Imagination. San Francisco: Harper & Row, 1986; Eriksen T. H. Ethnicity and Nationalism: Anthropological Perspectives. London: East Haven, 1993.
47
Krauze K. Miesa RÓg‚, pr‚ts Maskav‚. Svari Nr. 33, 1927.
48
Lai gan arÓ citi m‚kslinieki bie˛i zÓmÁja o tÁlu, piemÁram, I. ZeberiÚ,
O. Viduks, J. Dreslers u. c.
49
Autors J. ZariÚ (dz. 1963. g.).
50
Projekta autors K. T. Topuridze (piemineklis pabeigts 1954. g.).
51
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/ru/9/93/Fountain_Druzhba_
Narodov1.jpg (skatÓts 13.01.2014.).
52
OzoliÚ E. Dadzis Nr. 13, 1972.
29
164
M‚tes Latvijas tÁls latvieu karikat˚ras vÁsturÁ
Aktieris, re˛isors un grafiÌis (1907 ñ 1990), 1944. gad‚ emigrÁ no Latvijas.
Par krievu l‚ci latvieu karikat˚ras vÁsturÁ sÓk‚k lasÓt: Гайлите Г. «Русский
медведь» в истории латышской карикатуры. Przegl‡d Rusycystyczny № 1/2,
2012, c. 248ñ269. Katowice. http://www.przegladrusycystyczny.pl (skatÓts
21.01.2014.).
55
Bilmanis A. Latvia. S˚tniecÓba (U.S.). Washington: D.C., Latvian Legation,
1944.
56
JaunsudrabiÚ J. Tre‚ vÁstule manam tÁvam debesÓs. Jaun‚ Gaita Nr. 115,
1977. http://zagarins.net/jg/jg115/JG115_Dzeja.htm#J‚nis_JaunsudrabiÚ_
(skatÓts 13.01.2014.).
57
PiemÁram, m‚kslinieka Ana BÁrziÚa Ex Libris. Jaun‚ Gaita Nr. 95, 1973.
http://zagarins.net/jg/jg95/JG95_Richarda_Zarina_balva.htm (skatÓts 13.01.
2014.). u. c.
58
AttÁls Úemts no gr‚matas LetiÚ trimd‚. “ujorka: Gr‚matu Draugs, 1977,
147. lpp.
59
GlezniecÓb‚ D˛. Skulmes filozofiskajos tautumeitu motÓvos u. c.
60
PiemÁram, Dailes te‚tra RaiÚa izr‚dÁ SpÁlÁju, dancoju, galvenaj‚s lom‚s bija
H. LiepiÚ un M. –neidere, kuru atmiÚ‚s var lasÓt [..] mÁs jau toreiz lÓdz pat
dvÁseles dziÔumiem apzin‚j‚mies, ka spÁlÁjam Latviju (Leldi) un ÏÁniju Latvijai ñ
Totu. Tas turpin‚j‚s apmÁram 20 gadus. Zandere I. Par mÓlestÓbu, te‚tri un
vÓnu. RÓgas Laiks 2000. gada j˚lijs, 55. lpp.
61
Asaris V. LPSR plak‚ts, attÁls Úemts no ˛urn‚la M‚ksla Nr. 3, 1990.
62
Krievu Матрёшка (no v‚rda Матрёна).
63
PiemÁram, V. VÓÌes-Freibergas runu analÓze S. Kruka rakst‚ Fallisk‚ m‚te.
PublicÁts port‚l‚ 2007. gada 3. j˚lij‚. http://www.politika.lv/temas/politikas_
kvalitate/14307/ (skatÓts 21.01.2014.).
64
Autore A. Dumpe, piemineklis atkl‚ts 2000. gad‚.
65
Zahar‚ns Z. Dienas Bizness 20.02.2012.
66
Zahar‚ns Z. Dienas Bizness 21.02.2012.
67
LiepiÚ A. Dienas Bizness 17.06.2009.
68
LiepiÚ A. KrÓzes ova laik‚. Dienas Bizness 12.01.2011.
69
PiemÁram, LiepiÚ A. Dienas Bizness 26.02.2008.
70
RÓgas Dizaina un m‚kslas vidusskola.
71
Ratniece L. M‚te Latvija. RDMV, 2012, attÁls Úemts no raksta autores personÓg‚ arhÓva.
53
54
165
Gundega GailÓte
LITERAT¤RA
Anderson B. Imagined Communities: Reflections on the Origin and Spread of
Nationalism. London: Verso Editions & NLB, 1983.
Bilmanis A. Latvia. S˚tniecÓba (U.S.). Washington: D.C., Latvian Legation, 1944.
Eriksen T. H. Ethnicity and Nationalism: Anthropological Perspectives. London:
East Haven, 1993.
Jenkins R. Social Identity. London-New York: Routledge, 1996.
Keen S. Faces of the Enemy: Reflections of the Hostile Imagination. San Francisco: Harper & Row, 1986.
Kris E., Gombrich E. H. The Principles of Caricature. British Journal of Medical
Psychology No 17, 1938.
Misane A., Priedite A. National Mythology in the History of Ideas in Latvia: A
View from Religious Studies. Hosking G., Schopflin G. (eds.) Myths and Nationhood. London: Hurst & Company, 1997.
Mosse G. L. Nationalism and Sexuality: Respectability and Abnormal Sexuality
in Modern Europe. New York: H. Fertig, 1985.
Skult‚ns V. The Testimony of Lives: Narrative and Memory in Post-Soviet Latvia.
London: Routledge, 1998.
Tickner J. A. Gendering World Politics: Issues and Approaches in the Post-Cold
War Era. New York: Columbia University Press, 2001.
Yuval-Davis N. Gender and Nation. London: SAGE, 1997.
Гайлите Г. Смех и слезы: образ России и русских в латышской карикатуре
(эскиз проблемы). Novikova I. (ed.) Europe-Russia: Contexts, Discourses,
Images. Riga: LU DZSC, 2011.
Кирчанов М. В. История развития латышского национального движения в
XIX – начале XX века. Диссертация кандидата исторических наук. Воронеж,
2006. http://www.dissercat.com/content/istoriya-razvitiya-latyshskogonatsionalnogo-dvizheniya-v-xix-nachale-xx-veka (skatÓts 20.01.2014.).
Пичукане Э. Почему в Латвии не существует сильного женского движения?
Гендерные исследования № 10, 2004.
Рыжакова С. Historica Lettica: Национальная история и этническая идентичность. О конструировании и культурном реферировании прошлого латышей.
Москва: Институт этнологии и антропологии РАН, 2010. http://govrudocs.ru/
docs/300/index-722697.html (skatÓts 21.01.2014.).
Рябов О. Россия-Матушка: История визуализации. Альманах Центра этнических и национальных исследований ИвГУ. Вып. 2. Границы: Визуализация
нации. Иваново, 2008.
166
B‚rbala Simsone
B«RNS –AUSMU LITERAT¤R¬
Summary
The Child in Horror Literature
The main focus of the present paper is the image of the child and the
development of this image in modern horror fiction. Starting from the
Romanticism era when the child was traditionally considered to be the
embodiment of chastity and goodness until the period following World
War II the image of the child in literature, particularly in the horror
literature of West Europe and America, underwent dramatic changes,
acquiring the characteristics of the monster in the writings of several
topical authors. It was particularly visible in the works of several authors
of the 1960s and 1970s, the best known among them being ëRosemaryís
Babyí by Ira Levin, ëExorcistí by William P. Blatty, and ëOmení by
David Seltzer. These works dared to destroy the vision of the angelic
being and portray the child as an eventually demonic and otherworldly
creature. These and other horror fiction works of the post-war period
radically changed the perception of the particular image among the
reading public and also mirrored the changes in public thinking which
was losing the faith in absolute values, including the notion of family as
the ultimate stronghold. Alternatively, it was also possible to apply
psychological and symbolic interpretations to these works as depictions
of the irrational adult fear of children for several reasons.
Key-words: child, Gothic, horror fiction, the fantastic, Romanticism
*
K‚pÁc ausmu literat˚ra?
–ausmu literat˚ra ñ fantastisk‚s literat˚ras atzars, kas aktÓvi rosina
psiholoÏisko baiÔu un spriedzes izj˚tas, ñ ir viens no tiem ˛anriem, kurus
nereti pat popul‚r‚s literat˚ras piekritÁji uzl˚ko ar aizdom‚m, jo tiek
uzskatÓts, ka ausmu ˛anrs ñ tie ir primitÓvi st‚sti, kas lab‚kaj‚ gadÓjum‚
dom‚ti lasÓt‚ja baidÓanai, slikt‚kaj‚ ñ verb‚lai Ôaun‚ko tieksmju apmierin‚anai. Vair‚ki m˚sdienu ‚rvalstu literat˚rpÁtnieki tomÁr ir secin‚jui,
ka ausmu ˛anra prim‚rais uzdevums ir atspoguÔot sava laika vidi un
vÁrtÓbas, par‚dot, no k‚ konkrÁtaj‚ sabiedrÓb‚ visvair‚k baid‚s, kas ir
ìienaidniekaî tÁls; vÁl vair‚k ñ ausmu literat˚ra ir k‚ ìventilisî Óm
167
B‚rbala Simsone
bailÁm, jo dod iespÁju t‚s izdzÓvot un p‚rvarÁt droas distances apst‚kÔos.
LÓdz ar to Ó ˛anra teksti ir pies‚tin‚ti ar simboliskiem un ìkodÁtiemî
tÁliem, kuros lasÓt‚js atpazÓst savu baiÔu projekcijas arhetipisk‚ lÓmenÓ.
ApelÁjot pie arhetipisk‚m, univers‚l‚m bailÁm, kas slÁpjas zem loÏikas
un civiliz‚cijas virssl‚Úa, ausmu literat˚ra apvieno fantastisko ar re‚lo.
Kop 20. gadsimta 70. gadiem ñ laika, kad ausmu literat˚ra no
margin‚la ˛anra ien‚ca plaa patÁriÚa kult˚r‚, ñ literat˚rpÁtnieki ir pievÁrsui pastiprin‚tu uzmanÓbu Ó ˛anra valdzin‚jumam. Literat˚rkritiÌis
Guntis Berelis nor‚da:
No vienas puses, ausmu literat˚ra precÓzi fiksÁ cilvÁka tieksmi
pÁc iracion‚l‚. No otras ñ ausmu literat˚ras pamat‚ ir doma par
haosu ñ par to, k‚ stabil‚ un noregulÁt‚ sistÁm‚ ielau˛as kas
neizzin‚ms un neizskaidrojams. Haoss ir vismaz tikpat pievilcÓgs
k‚ sak‚rtotÓba, seviÌi m˚slaikos, kad esamÓba r˚pÓgi klasificÁta
pa plauktiÚiem. CilvÁk‚ ir ilgas pÁc Ó pamatÓg‚ spÁriena pa apnikuo plauktiÚu pasauli, pÁc kura, iespÁjams, varÁs s‚kt visu no
gala.1
–ausmu ˛anra pievilcÓbas iemeslus centuies skaidrot gan psihoanalÓzes, gan kognitÓvo teoriju piekritÁji. Pirmie uzskata, ka ausmu ˛anr‚
lasÓt‚js sastopas ar paa zemapziÚ‚ apspiestaj‚m fant‚zij‚m un vÁlmÁm,
kas kontrastÁ ar sabiedrÓbas norm‚m; to izdzÓvoana liter‚ros tÁlos sniedz
atvieglojumu. –ausm‚m ir vistie‚kais sakars ar socializ‚cijas normu
atmeanu un slÁptas seksualit‚tes kodu ekstrapol‚ciju. –ausmu literat˚ras
klasiÌis StÓvens Kings (Stephen King) st‚stu kr‚juma Night Shift2 priekv‚rd‚ Par bailÁm raksta: [..] ausmu st‚sts visdabisk‚k eksistÁ apziÚas
un zemapziÚas sapl˚smes punkt‚, kur visdabisk‚k un visspÁcÓg‚k darbojas gan tÁls, gan alegorija.3
Savuk‚rt literat˚rpÁtniece Denija Kavalaro (Dani Cavallaro) sav‚
gr‚mat‚ Gotisk‚ vÓzija: trÓs ausmu un baiÔu gadsimti raksta:
DÓvainuma efekts rodas, kad pazÓstamiem apst‚kÔiem negaidot
pievienojas nepazÓstamas konot‚cijas, turkl‚t mÁs nespÁjam saprast
notieko‚ iemeslus. [..] dÓvainais faktors nozÓmÁ bezjÁgas ìkabatiÚuî izveidoanu parastas pasaules atveidojum‚ un ‚di kalpo
par spraugu starp kodiem, par punktu, kur‚ reprezent‚cijas fakts
pats par sevi kÔ˚st neefektÓvs, neviet‚ esos vai izÌÓstos.4
Zigmunds Freids (Sigmund Freud) uzskata, ka bailes no p‚rdabisk‚
(uncanny) patiesÓb‚ ir konflikts starp saj˚t‚m, ka kaut kas ir vienlaikus
pazÓstams un sves, ar sveo, protams, dom‚jot zemapziÚ‚ nostumto.
KognitÓvo teoriju piekritÁji savuk‚rt uzskata: bailes izraisa fakts, ka aus168
BÁrns ausmu literat˚r‚
mas nav aptveramas ar racion‚lu pr‚tu, redzamo nav iespÁjams iedalÓt
konceptu‚l‚s kategorij‚s, t‚pÁc lasÓt‚js nevis identificÁjas ar liter‚ro varoni, bet gan racion‚li uztver t‚ emocion‚lo st‚vokli un projicÁ uz sevi
iedom‚jam‚s emocijas. –Ós emocijas turkl‚t bie˛i ir univers‚las, viegli
identificÁjamas un iztÁlojamas. –ausmu st‚sta melodijas ir vienk‚ras,
sav‚ apjomÓgaj‚ literat˚rteorijas apcerÁjum‚ par ausmu ˛anru Danse
Macabre raksta S. Kings, un t‚s bie˛i atk‚rtojas ñ t‚s vÁsta par iznÓcÓbu
un izÌÓanu, taËu paradoks‚li: ritu‚la atbrÓvoan‚s no Óm emocij‚m
situ‚ciju atkal Ìietami padara stabilu un konstruktÓvu5.
Nereti ausmu ˛anr‚ baiÔu radÓanai tiek pielietots tiei p‚rdabiskais
faktors (kaut gan tas nav oblig‚ts), bet atÌirÓb‚ no liter‚r‚s fant‚zijas
tas nevis glorificÁts, bet gan dÁmonizÁts. Bie˛i tiek izmantots emocion‚li
pies‚tin‚ts st‚stÓjuma tonis, gotiski iekr‚sota vide, darbojas senas un
modernas mitoloÏisk‚s b˚tnes ñ zombiji, rÁgi, vampÓri. TaËu tikpat labi
darbÓba var notikt arÓ re‚listiski atainot‚ telp‚, piemÁram, Ìietami klus‚
mazpilsÁtiÚ‚, un dÁmona viet‚ var b˚t arÓ p‚rlieku izpalÓdzÓga kaimiÚiene.
M˚sdienu ausmu literat˚r‚ bailes raisoajam faktoram nereti vienlaikus
ir gan p‚rdabiska, gan psiholoÏiska izcelsme; robe˛as starp Óm kategorij‚m ir izpl˚duas, piemÁram, S. Kinga daiÔrade ir unik‚la ar to, ka
rakstnieks spÁj atrast baismÓgo pat ikdieniÌ‚ sÓkum‚, liekot apzin‚ties,
ka skaist‚kais, tiklab k‚ biedÁjo‚kais uz Ós pasaules atrodams ne jau
p‚rdabiskos monstros, bet cilvÁka dab‚.
RaksturÓgi ˛anra elementi ir okultisms, metamorfozes, halucin‚cijas,
fobijas, k‚ arÓ tabu tÁmas ñ seksualit‚te un n‚ve. Kaut gan n‚ves jÁdziens
m˚sdienu cilvÁkam vairs nav tik pasaprotams un vienmÁr kl‚tesos k‚
agr‚kajos laikos, ausmu ˛anr‚ bie˛i vien n‚ve ir lÓdz‚s. PÁc Cvetana
Todorova (Tzvetan Todorov) fantastisk‚ teorijas6, o tÁmu aktualiz‚cija
ilustrÁ attiecÓbas starp ìseviî un ìcituî, k‚ arÓ indivÓdu un zemapziÚu.
¬rÁji ausmu literat˚ras pasaule ir ikdieniÌa, pat garlaicÓga, nereti ñ
izolÁta vide, tiei t‚s vietas, kur Ìietami nekas nenotiek t‚ vienk‚r‚
iemesla dÁÔ, ka nekas nemaz nevar notikt: provinci‚las pilsÁtiÚas, kas
atrodas ‚rpus ìliel‚sî vÁstures rituma un kur‚s gadu desmitiem valda
relatÓvs miers, stabilit‚te un klusums7. TaËu pÁc darba ievada o il˚ziju
p‚rÌeÔ ìnezin‚maisî, padarot to par noslÁgtu nihilisma un bezizejas
telpu, ñ t‚ var b˚t arÓ k‚da sabiedrÓbas forma, Ïimene utt., kas kÔ˚st par
kapeÚu / slazda ekvivalentu. SadzÓvisk‚ normalit‚te ausmu ˛anr‚ tiek
grotesk‚ manierÁ lauzta, radot aubas par to, kas visp‚r ir norm‚ls,
sagraujot lasÓt‚ja priekstatus par cÁloÚseku atkarÓbas principiem un
deformÁjot pazÓstamos arhetipus, k‚ arÓ laiku un telpu: laiks apst‚jas,
telpa pÁkÚi kÔ˚st par slazdu, tuv‚kais ñ par monstru. –ausmu literat˚r‚
169
B‚rbala Simsone
liet‚m un par‚dÓb‚m tiek atÚemtas to ierast‚s nozÓmes un piedÁvÁtas
jaunas, biedÁjoas attieksmes vai nozÓmju inversijas.
Te gan j‚atzÓmÁ, ka arhetipisk‚s bailes m˚sdienu kult˚ras kontekst‚
neieg˚st radik‚li jaunus vaibstus: nomain‚s tikai dekor‚cijas. P‚rdabiskais tiek interpretÁts no m˚sdienu cilvÁka viedokÔa, izmantojot t‚dus
popul‚rus jÁdzienus k‚ telep‚tija, telekinÁze, da˛‚di neopag‚nisma termini. T‚d‚ veid‚ ausmu ˛anrs realizÁ gotikas tradÓciju p‚rneanu m˚sdienu vidÁ, kad par vienu no pamattÁm‚m kÔ˚st bailes lÓdz sÓkumiem
daudzveidÓgaj‚s izpausmÁs8. Run‚jot mitoloÏijas terminos, o darbu
si˛eta virzÓt‚jspÁks ir primitÓvais haoss, ar kuru j‚cÓn‚s varonim / varonei;
haosa uzvarÁana sola identit‚tes saglab‚anu. –Ó ir viena no galvenaj‚m
atÌirÓb‚m starp ausmu un fant‚zijas ˛anru; pÁdÁj‚ mÁrÌis ir varoÚa
progress, savuk‚rt pirmaj‚ bie˛i vien tikai eso‚ status quo saglab‚ana.
BÁrns ausmu literat˚r‚ ñ izcelsme un pirms‚kumi
S‚kot no 20. gadsimta otr‚s puses, viens no visefektÓv‚kajiem elementiem ausmu film‚s un literat˚r‚ ir bÁrna tÁls. S‚kot ar Airas Levina (Ira
Levin) rom‚na Rozmarijas bÁrns varones Rozmarijas tikko dzimuo mazuli, turpinot ar Annas Raisas (Anne Rice) vampÓrmeitenÓti Klaudiju
(rom‚n‚ Intervija ar vampÓru) un S. Kinga pusaudzi Keriju t‚da paa
nosaukuma darb‚ ñ visu vecumu bÁrni ir ien‚kui ˛anra darbos k‚ stabili
tÁli. Atbilde uz jaut‚jumu, k‚pÁc is tÁls ir tik b˚tisks elements ausmu
literat˚r‚, ir meklÁjama gan ˛anra vÁsturisk‚s izveides gait‚, gan arÓ t‚
psiholoÏiskajos aspektos.
–ausmu ˛anra saistÓba ar bÁrnÓbas priekstatu k‚ vienu no visvair‚k
romantizÁtajiem jÁdzieniem literat˚r‚ vienmÁr ir bijusi savdabÓga. DaÔÁji
bÁrna tÁlu ausmu darbos var skaidrot ar t‚ esamÓbu folklor‚: lÓdz pat
20. gadsimtam bÁrnu mirstÓba agrÓnos dzÓves gados bija Ôoti augsta, un
teik‚s, nost‚stos, k‚ arÓ popul‚raj‚ m‚ÚticÓb‚ past‚vÁja visda˛‚d‚k‚s
versijas par to, kas notiek pÁc n‚ves ar o bÁrnu dvÁselÁm, radot gan
apgarotus, kristÓg‚s ticÓbas inspirÁtus nost‚stus, gan folklor‚ un zemapziÚas bailÁs sakÚotus murgu tÁlus. T‚ k‚ ausmu ˛anra izcelsme meklÁjama gotisk‚s un romantisk‚s literat˚ras uzplaukuma laikmet‚, proti,
laik‚, kad pastiprin‚ti tika pievÁrsts folkloras izpÁtei, Ìiet tikai loÏiski,
ka ˛anrs ar laiku stabili p‚rÚÁma arÓ bÁrna tÁlu, taËu faktiski t‚ intensÓva
izmantoana aktualizÁj‚s daudz vÁl‚k par gotisko rom‚nu laikmetu.
Romantisma laikposm‚ Ópai svarÓgs kÔuva m‚jas un Ïimenes jÁdziens,
bÁrna tÁls tradicion‚li iemiesoja nevainÓbu, labestÓbu, ìsvÁtumuî t‚
pilnÓg‚kaj‚ veidol‚. BÁrni tika uzskatÓti par neapstrÓdami lab‚k‚m b˚t170
BÁrns ausmu literat˚r‚
nÁm nek‚ pieauguie, jo tos vÁl nav samait‚jusi pasaule, bÁrni ir tuv‚ki
dieviÌajam nek‚ jebkura cita radÓba. 19. gadsimta re‚listu darbos bÁrni
bie˛i ir nesamait‚tas, skaidras b˚tnes (piemÁram, Olivers Tvists »‚rlza
Dikensa (Charles Dickens) 1838. gada rom‚n‚ ar t‚du pau nosaukumu,
Kozete Viktora Igo (Victor Hugo) 1862. gada rom‚n‚ No˛Álojamie un
lÓdzÓgi tÁli). T‚ k‚ ausmu ˛anra pamat‚ ir lab‚ un Ôaun‚ kontrasts,
bÁrns k‚ liter‚rs tÁls s‚kotnÁji bija loÏisks upura, ne varm‚kas lom‚.
L˚zums aj‚ uzskatu sistÁm‚ iest‚j‚s tikai pÁc Otr‚ pasaules kara,
kad sabruka eso‚ vÁrtÓbu sistÁma; ausmu ˛anra (un ne tikai) rakstnieki
tiec‚s apvÁrst atlikuos nesatricin‚mos priekstatus, t‚pÁc bija neizbÁgama bÁrna k‚ nevainÓbas simbola un Ïimenes / m‚jas k‚ dro‚ patvÁruma inversija pretÁjos jÁdzienos. –ausmas no pagrabiem un bÁniÚiem ñ
tum‚m, apslÁpt‚m zon‚m ñ tika p‚rnestas uz apdzÓvojam‚m ikdienas
telp‚m ñ viesistabu, vannas istabu, virtuvi un pat bÁrnistabu (piemÁram,
A. Levina Rozmarijas bÁrns un Deivida Zelcera (David Seltzer) ZÓme) ñ,
nor‚dot, ka bailes radoais faktors no zemapziÚas st˚riem pietuvojas
ikdienas apziÚas centram. Gotisk‚s literat˚ras ikonisk‚ simbola ñ gotisk‚s
pils ñ telpu absurdit‚te un neloÏiskums (bezlogu telpas, lÓkumotas ejas,
neatveramas durvis, k‚pnes, kas nekur neved) aj‚ laik‚ p‚rtop labi pazÓstamu telpu ikdienas funkcionalit‚tÁ ñ tas liecina, ka ausmu faktors iefiltrÁjas ikdien‚ un zaudÁ savu ‚rk‚rtÁjuma nozÓmi.
Vienlaikus n‚ca apjausma, ka bÁrns neb˚t nav tÓr‚k‚ cilvÁcisk‚s
eksistences forma. Rakstnieki atcerÁj‚s gan pai sav‚ bÁrnÓb‚ ar saj˚smu
uzklausÓt‚s tautas pasakas, kur‚s bie˛i ir vair‚k ausmu elementu, nek‚
lasÓt‚ji nereti ir ar mieru atzÓt, gan reizÁm visai vardarbÓg‚s bÁrnu dziesmiÚas, skait‚mpantus un spÁles. Rad‚s atsk‚rsme, ka bÁrns arÓ n‚vi un
vardarbÓbu var uztvert un visdrÓz‚k arÓ uztver k‚ spÁli. (Klasisks liter‚rs
piemÁrs ñ vien‚ no popul‚r‚kajiem S. Kinga st‚stiem Kukur˚zas bÁrni
reliÏiski noskaÚotu pusaud˛u kopiena iznÓcina sav‚ pilsÁtiÚ‚ visus pieauguos un arÓ no sava vidus visus, kas p‚rsniedz 19 gadu vecumu, ne˛ÁlÓg‚ ritu‚l‚ ziedo ìkukur˚zas dievamî ñ auglÓbas dievÓbai, kas traktÁta
bibliskos terminos.) Ar bÁrna k‚ briesmoÚa, ne tikai upura tÁlu ausmu
˛anra rakstnieki likvidÁja pÁdÁjo Ìietami droo patvÁrumu, pÁdÁjo ide‚lo, neaizskaramo simbolu. Lai padarÓtu ide‚la sabrukumu iespÁjami
pilnÓgu, bÁrnu-briesmoÚu tÁli ausmu ˛anra darbos bie˛‚k ir nevis svei,
bet gan pau varoÚu vai cit‚di ìsavÁjieî bÁrni.
P‚rk‚pjot vienu no pÁdÁjiem tabu, rakstnieki k‚ si˛eta virzÓt‚jspÁku
savos darbos ieviesa arÓ tikko dzimuus un pat vÁl nedzimuus bÁrnus,
respektÓvi, gr˚tnieces. –ajos tÁlos tika ekspluatÁtas arÓ nereti sastopamas
un neapzin‚tas pieaugu‚ bailes no bÁrniem k‚ no faktora, kas ierobe˛o
171
B‚rbala Simsone
to brÓvÓbu, pakÔauj pieauguos savai gribai un (sievietes gadÓjum‚) spÁj
pat nogalin‚t (dzemdÓb‚s). ZÓmÓgi, ka darba, kur aizs‚ka plau bÁrna
tÁla izmantoanu ausmu literat˚r‚ ñ A. Levina rom‚ns Rozmarijas
bÁrns ñ, centr‚ ir tiei gr˚tniece, bet mazulis par‚d‚s tikai t‚ pÁdÁj‚s
lappusÁs. Somu pÁtnieks Franss Ilka Meire (Frans Ilkka M‰yr‰) gr‚mat‚
DÁmoniskie teksti un tekstu‚lie dÁmoni secina: [..] iespÁjams, ka vissvarÓg‚kais jaunin‚jums, ko ieviesa ìRozmarijas bÁrnsî, ir iesaistÓt m‚tes
lomu pavadoo un bie˛i noklusÁto nedroÓbu k‚ ausmu ˛anra elementu.9
Gr˚tnieces tÁlu apvijoo dzÓvÓbas un n‚ves mistÁriju rakstnieki izmanto,
padarot topoo m‚ti par ausmu tÁlu ñ un kas gan cits varÁtu b˚t b˚tne,
kura nÁs‚ sevÓ otru, turkl‚t apzinoties, ka is otrais var izraisÓt pirm‚
n‚vi? Mazuli gaido‚s sievietes tÁls, kas romantiskajos rom‚nos tiek
tradicion‚li asociÁts ar dzÓvÓbu, m‚jas mieru, komfortu, mÓlestÓbas augst‚ko izpausmi utt., ausmu ˛anr‚ kÔuva patiesi neomulÓgs.
K‚ jau minÁts, par pirmo darbu, kur ieviesa o tendenci literat˚r‚,
tiek uzskatÓts A. Levina rom‚ns Rozmarijas bÁrns (1967) ñ spriedzes
trilleris ar meistarÓgi k‚pin‚tu baiÔu eskal‚ciju, kas ausmas p‚rvietoja
‚rpus ierast‚m telp‚m ñ traku zin‚tnieku laboratorij‚m, kosmisko spiegu
kuÏiem, kapsÁt‚m un gotisk‚m pilÓm ñ un ieviesa tiei Ïimenes klÁpÓ.
Rom‚ns vÁsta par Ìietami ikdieniÌu situ‚ciju ñ darbÓba risin‚s
1960. gadu “ujork‚, rom‚na centr‚ ir jauns precÁts p‚ris, kas atbilstoi
sava laika nost‚dnÁm pÁrk dzÓvokli un pl‚no mazuli. TaËu viss teksts ir
pies‚tin‚ts ar meistarÓgi k‚pin‚tu spriedzi, kas no tikko man‚miem m‚jieniem p‚rtop grandioz‚ crescendo. F. Meire secina:
Jau agr‚k da˛i rom‚ni mÁÏin‚ja iestr‚d‚t s‚taniskos elementus
re‚listisk‚, modern‚ vidÁ, bet ìRozmarijas bÁrnsî bija pirmais
darbs, kas aizsniedza tik plau auditoriju. Par spÓti tam, ka darb‚ ir
eksotiski okulti elementi, rom‚ns ir arÓ st‚stÓjums par ìparastoî ñ
precÁtais p‚ris s‚tanisko intrigu virpulÓ varÁtu b˚t jebkura modern‚
ilustrÁt‚ ˛urn‚la varoÚi. Tie ir cilvÁki, ar kuriem viegli identificÁties
realit‚tÁ, kuru aizvien liel‚k‚ mÁr‚ konstruÁ masu mediji.10
Pirm‚s nojausmas par to, ka kaut kas nav k‚rtÓb‚, man‚mas jau
jaun‚ p‚ra noskatÓt‚s daudzdzÓvokÔu Ákas aprakst‚: taj‚ pieminÁtas
akmens g‚rgoilas, kas it k‚ lien iek‚ pa logu: Tur ir tik neparastas
g‚rgoilas un citas b˚tnes, kas r‚pjas augup un lejup gar logiem!11 Tiei
‚d‚ veid‚ noslÁpumainais un neizdibin‚mais pak‚peniski iekÔ˚s p‚ra
dzÓvÁ. DaudzdzÓvokÔu m‚ja ir vari‚cija par ausmu ˛anra klasisko spoku
apsÁsto m‚ju, tikai rom‚n‚ Rozmarijas bÁrns m‚ju p‚rÚÁmui ne tikai
boj‚g‚juo iemÓtnieku rÁgi, bet arÓ dzÓvi un Ôaunu vÁloi cilvÁki, kuri
izraisÓs vÁl‚ko baiso notikumu lavÓnu. ArÓ F. Meire uzskata:
172
BÁrns ausmu literat˚r‚
Bremfordas m‚ja ir elements, ko ìRozmarijas bÁrnsî ir mantojis
no gotisk‚s tradÓcijas un adaptÁjis m˚sdienu uztverei. Meln‚ Bremforda ir Manhetenas vid˚ novietota gotisk‚ pils.12
PÁc epizodes, kur‚ jauno sievieti ñ sapnÓ vai patiesÓb‚ ñ izvaro dÁmons,
Rozmarija kÔ˚st gr˚ta, s‚k baidÓties no neizprotamaj‚m norisÁm, kas
pavada gr˚tniecÓbu, tur aizdom‚s visus ñ labvÁlÓgos kaimiÚus, savu vÓru,
ginekologu.
Tims Andervuds gr‚mat‚ Kailie kauli. Sarunas par ausm‚m ar StÓvenu Kingu raksta:
ìRozmarijas bÁrnsî netiei sasaucas arÓ ar k‚du citu izplatÓtu
t‚laika fobiju ñ bailÁm no mut‚cijas, kas daÔÁji atspoguÔo racion‚las
bailes no ÔaundabÓgiem audzÁjiem. Ideja, ka cilvÁka ÌermenÓ kaut
kas aug un barojas no t‚, vienlÓdz precÓzi raksturo gan gr˚tniecÓbu,
gan audzÁju un parazÓtus, t‚pÁc Levins Ôoti veiksmÓgi rada ausmu
efektu, nomainot pirmo pret otro.13
Rom‚ns kulminÁ ar jau hrestom‚tisko epizodi ñ s‚tana mazuÔa dzimanu un ìraudzÓb‚mî, kuras apmeklÁ sektas locekÔi. ìRaudzÓb‚sî ielau˛as arÓ p‚rbiedÁt‚, satrakot‚ Rozmarija un beidzot ierauga, k‚ds izskat‚s
viÚas bÁrns:
[..] mazais savilka l˚pas un, atvÁris acis, pal˚koj‚s Rozmarij‚.
Acis viÚam bija zeltaini dzeltenas, viscaur zeltaini dzeltenas, bez
baltuma un varavÓksnenes; zeltaini dzeltenas, ar vertik‚l‚m, Ìelt‚m, meln‚m zÓlÓtÁm. Rozmarija skatÓj‚s uz savu bÁrnu. Tas skatÓj‚s
uz viÚu ar zeltaini dzeltenaj‚m acÓm un tad uz ˚pojoos aËg‚rni
piek‚rto krucifiksu...14
Visvair‚k sava laika lasÓt‚jus okÁja, ka Ôaunuma esence rom‚n‚
tiek iemiesota bÁrna tÁl‚, jo bÁrns ir tradicion‚ls nevainÓbas simbols,
dÁmonisks bÁrns ir satraucos atg‚din‚jums, ka Ó nevainÓba ir kult˚ras
konstrukts15. TaËu rom‚na galÁj‚ si˛etisk‚ ironija ir t‚da, ka Rozmarija
ir tik izsalkusi pÁc identit‚tes un droÓbas, ka ir ar mieru uzÚemties aËg‚rn‚s dievm‚tes lomu, lai tikai saÚemtu paapjausmu un bezierunu akceptu
no jebk‚das b˚tnes. To, vai rom‚na noslÁgum‚ notiekoais ir vien murgaina vÓzija, ko producÁ Rozmarijas smadzenes, kuras satriekusi smag‚
gr˚tniecÓba un dzemdÓbas, autors neatkl‚j.
Sekojot Rozmarijas bÁrnam, 20. gadsimta 60. ñ 70. gados rad‚s virkne
darbu, kurus vienoja lÓdz tam maz un reti izmantotais bÁrna tÁls, ñ Viljama P. Bletija (William Peter Blatty) S‚tana izdzinÁjs, D. Zelcera ZÓme
un A. Levina The Other (darbu centr‚ attiecÓgi ñ 12 gadus vec‚ RÓgena,
Damjens no dzimanas lÓdz aptuveni astoÚu gadu vecumam un divi trÓs173
B‚rbala Simsone
padsmit gadus veci pusaud˛i). Tie ir t‚ dÁvÁtie ìokultieî rom‚ni, kuru
tendenci turpin‚ja A. Raisas Intervija ar vampÓru un daudzi S. Kinga
darbi ñ rom‚ni Kerija, Uguns radÓt‚ja, ZvÁru kapiÚi, st‚sts Kukur˚zas
bÁrni un citi. T‚tad jebkur norm‚las Ïimenes loceklis, vÓrietis, sieviete
vai bÁrns, spÁja iemiesot ausmas. Ãimene k‚ pÁdÁj‚ dro‚, sakr‚l‚ instit˚cija bija pilnÓb‚ dÁmonizÁta un pievienoj‚s lokam, kur‚ jau sen atrad‚s
citi soci‚lie sl‚Úi, zin‚tnes sasniegumi, valdÓba un reliÏija. (TaËu interesanti atzÓmÁt, ka cit‚ ˛anr‚, proti, tautas pasak‚, m‚tes un vÁl‚k pam‚tes tÁls k‚ ausmu iemiesojums ir past‚vÁjis jau gadsimtiem ilgi, kas
nor‚da ñ arhetipisk‚s, instinktÓv‚s bailes no Ïimenes locekÔiem zemapziÚ‚
ir eksistÁjuas jau daudz sen‚k, nek‚ t‚m ir bijis atÔauts verb‚li izpausties.)
Ar iem darbiem ausmu elementi literat˚r‚ no ierast‚s vides ñ kara,
tehnoloÏiju, apsÁstu indivÓdu zonas ñ ien‚ca intÓmaj‚ m‚jas telp‚, kur‚
lÓdz tam bija valdÓjis iluzors miers. P‚rliecÓba par ìmans nams ñ mana
pilsî svÁtumu un neaizskaramÓbu sabruka. œaunums vai nu neman‚mi
piezogas no ‚rpuses, pakÔaujot sev Ïimenes locekÔu pr‚tus, vai arÓ ñ kas
ir vÁl biedÁjo‚k ñ vienmÁr jau ir tur bijis.
–ausmu ˛anra popularit‚te beidzot lika arÓ literat˚rzin‚tnei un kritikai uzmanÓg‚k pievÁrsties im fenomenam un saskatÓt ˛anra valdzin‚juma psiholoÏisko pamatojumu. Tika secin‚ts, ka ausmu ˛anra darbi
ekspluatÁ vair‚ku veidu bailes: racion‚l‚s un iracion‚l‚s, k‚ arÓ diskomfortu, kas rodas, kad priekstati sastopas ar to inversiju. Savuk‚rt bÁrna
tÁls, k‚ atzÓst pÁtnieki, ausmu ˛anr‚ tiek izmantots, lai aizsniegtu dziÔ‚kos
baiÔu sl‚Úus, kas slÁpjas katr‚ no mums, turkl‚t visbie˛‚k t‚s ir tiei
neracion‚l‚s pau bÁrnÓbas bailes.
BÁrna tÁla ietekmes faktori
Rakst‚ apskatÓti da˛i no iemesliem, kuri tiek minÁti k‚ psiholoÏisks
pamatojums bÁrna tÁla esamÓbai un svarÓgumam ausmu literat˚r‚.
Pirmk‚rt, bÁrns ausmu literat˚r‚ efektÓvi iedarbojas uz lasÓt‚ja atmiÚu, zemapziÚu, bÁrnÓbas bailÁm no nezin‚m‚, bÁrna skatÓjumu uz
pasauli bez pieaugu‚ analÓtiskuma un loÏikas ñ t‚s paas loÏikas, kuras
dekonstrukcija ir ausmu ˛anra pamat‚. Priekmetu patiesi izmÁri bÁrnÓb‚
vÁl nav apjauami, to Óst‚s funkcijas Ìiet noslÁpumainas un draudÓgas,
pieauguo sarunas un rÓcÓba ñ pilna ar iespÁjam‚m briesm‚m. Rakstnieki
izmanto un iedzÓvina tekstos Ós bÁrnÓbas bailes, kas daudziem cilvÁkiem
ir kopÓgas, piemÁram, bailes no tum‚m, slÁpt‚m viet‚m (pagraba, pagultes, skapja), spokiem, klauniem utt., un aktualizÁ o baiÔu emocion‚lo
slodzi pieaugua cilvÁka dzÓves kontekst‚. T‚pÁc rakstnieki rada bÁrnu
174
BÁrns ausmu literat˚r‚
tÁlus, kuros iespÁjams izspÁlÁt bÁrnÓbas bailes nevis k‚ kaut ko komisku
un nenopietnu, bet k‚ patiesu apdraudÁjumu. Var teikt, ka ausmu ˛anr‚
bÁrni funkcionÁ k‚ durvis vai port‚li, kas ved lasÓt‚ju uz citu realit‚ti ñ
realit‚ti, kur‚ neeksistÁ past‚vo‚s lietu cÁloÚsakarÓbas.
–ausmu literat˚ras darba uzb˚ve atg‚dina klasisko pasakas shÁmu,
tikai darbÓba noris pazÓstamaj‚ pasaulÁ. LasÓt‚js kop‚ ar varoni baid‚s
no kÔ˚das, esoa vai nojauama aizlieguma p‚rk‚panas (piemÁram, varonis viens dodas neapgaismot‚ pagrab‚, s‚k sarunu ar nepazÓstamu cilvÁku
utt.). –is jÁdziens sakÚojas bÁrnÓb‚, kad pieaugu‚ aizliegumam bÁrna
izpratnÁ ir maÏisks spÁks un t‚ neievÁroana psiholoÏiskaj‚ lÓmenÓ tiek
uztverta k‚ katastrofa. TaËu re‚laj‚ dzÓvÁ aizliegumiem j‚b˚t p‚rk‚ptiem,
paplainot atÔaut‚ robe˛as, ñ tas nepiecieams, lai bÁrns pieaugtu. Tiei
t‚pÁc arÓ ausmu literat˚ras varonis saskaÚ‚ ar ˛anra kanonu no briesm‚m nevis izvairÓsies, bet gan t‚s piedzÓvos un p‚rvarÁs, cit‚di bailes b˚s
m˚˛Ógas. Nav nejauÓba, ka ausmino‚s situ‚cijas varoni bie˛i vien piemeklÁ tums‚, pazemÁ, slÁgt‚ bezlogu telp‚ utt. ñ mÓtisk‚ izpratnÁ t‚ ir
n‚ve, un varoÚa inici‚cija notiek caur ritu‚lo n‚vi un atdzimanu.
Otrk‚rt, ausmu ˛anrs visefektÓv‚kais ir tad, kad nevis vÁsta par
neiespÁjam‚m norisÁm un neiedom‚jamiem briesmoÚiem, bet gan kad
izmanto faktu, tÁlu vai detaÔu no labi atpazÓstamas ikdienas dzÓves un
ìinficÁî to ar jaunu, biedÁjou nozÓmi. K‚ jau minÁts, kop romantisma
laika bÁrnu tÁli tradicion‚li atspoguÔo labo, nekaitÓgo, v‚rÓgo un aizsarg‚jamo, uz tiem parasti netiek attiecin‚ts vainas un grÁcÓguma jÁdziens.
BÁrna tÁls, kas nav ne trausls, ne sarg‚jams, p‚rk‚pj o ierasto uzskatu
moduli ñ b˚tne, kas no nevainÓguma un maiguma kÔ˚st draudÓga, ir
ausminoa tiei priekstatu sadursmes dÁÔ. Ja liter‚raj‚ darb‚ bÁrnsvarm‚ka pÁkÚi nomaina bÁrna-upura tÁlu, tas sagrauj priekstatus
pirm‚m k‚rt‚m jau par sevi (gandrÓz katram lasÓt‚jam ir viegli identificÁties ar bÁrnu), k‚ arÓ individu‚lo un kolektÓvo n‚kotni un vÁrtÓbu
sistÁmu, jo apdraudÁjums bÁrnam ir drauds n‚kotnei.
Trek‚rt, ar bÁrna tÁlu ausmu rakstnieki r‚da nevainÓbas zaudÁanu,
il˚ziju sabrukumu, uzticÁan‚s piln‚ skatÓjuma uz pasauli zudumu. BÁrna
tÁls ir pozicionÁts starp nevainÓbu un pieredzi, ai ziÚ‚ b˚dams ide‚ls
medijs, lai iemiesotu vÁstÓjumu, ka pasaule ir bÓstama un briesmu pilna
vide. K‚ atzÓmÁ da˛i pÁtnieki, past‚v interesanta sakarÓba ñ nereti jo
nobriedu‚ku un zino‚ku skatÓjumu konkrÁt‚ liter‚r‚ darb‚ pied‚v‚
pieauguais / pasaule, jo jaun‚ks tiek tÁlots bÁrns, kura person‚ b˚s
iemiesots nevainÓbas zudums un b˚tisk‚ p‚rmaiÚa, mainoties pasaules
redzÁjumam. T‚ ir sava veida negatÓva inici‚cija, kas atÌirÓb‚ no fant‚zijas ˛anra neved uz apskaidrot‚ku, bet biedÁjo‚ku uztveri: zin‚anas
175
B‚rbala Simsone
par to, k‚ funkcionÁ m˚s ietveroais Visums, gan ir ieg˚tas, bet t‚s nesola
neko labu.
Rakstnieki visbie˛‚k ir piesardzÓgi pret ain‚m, kur‚s bÁrniem tiek
fiziski darÓts p‚ri. Lai ner‚dÓtu bÁrna iznÓcin‚anu fiziski, ausmu ˛anra
autori pievÁras psiholoÏiski vÁl ausmino‚kam risin‚jumam ñ nevainÓbas iznÓdÁanai ìno iekpusesî. T‚pÁc daudz efektÓv‚ks ir bÁrna-briesmoÚa tÁls, kur‚ lasÓt‚js uztver ierast‚s k‚rtÓbas izjaukanu, haosu priekstatos par labo un Ôauno. BÁrna-briesmoÚa tÁl‚ ausmu ˛anrs p‚rk‚pj
vair‚kiem tabu jÁdzieniem ñ bÁrna samait‚tÓba fiziski un garÓgi, slepkavnieciskums un citi Ôauni nol˚ki rada dziÔa, zemapziÚ‚ b‚zÁta nepareizuma apjausmas, kas ir ˛anra pamatfunkcijas ñ baiÔu izraisÓanas ñ pamat‚.
PiemÁram, bÁrniÌÓga uzvedÓba, pieglaudÓgums un mÓlestÓbas izr‚dÓana bÁrna tÁl‚ no ‚da aspekta var iemantot daudz biedÁjo‚ku skanÁjumu nek‚ visbais‚k‚ briesmoÚa plosÓan‚s. Ilustr‚cijai epizode no
S. Kinga darba ZvÁru kapiÚi, kur‚ nelaimÓgs tÁvs cenas aug‚mcelt
traÏisk‚ negadÓjum‚ boj‚g‚juo dÁlu, p‚rapbedot to maÏisk‚ indi‚Úu
kapulauk‚: tas izdodas, bet dzÓvÁ atgriezies Geid˛s ir zombijveidÓga b˚tne,
kas tikai ‚rÁji atg‚dina amizanto, divgadÓgo puisÁnu. DÁla aug‚mcelana
kÔ˚st liktenÓga viÚa paa m‚tei:
Tas bija Geid˛s. ViÚa sejiÚa bija nevis melna, bet netÓra, notriepta
ar asinÓm. Un t‚ bija piet˚kusi, it k‚ b˚tu savainota, bet tad k‚das
raupjas, nemÓloas rokas b˚tu to atkal salikuas kop‚. ReiËela sauca
viÚu v‚rd‚ un izpleta rokas. Geid˛s pieskrÁja pie viÚas un ier‚p‚s
klÁpÓ, bet vienu roku visu laiku turÁja aiz muguras, it k‚ nestu
viÚai k‚d‚ pÔav‚ sapl˚ktu puÌu puÌÓti. ìMammu, es tev kaut ko
atnesu!î viÚ sauca.
ìEs tev kaut ko atnesu! Mammu, es tev kaut ko atnesu!î16
PatiesÓb‚ Geid˛s aiz muguras tur no sava tÁva ñ Ìirurga ñ nozagto
skalpeli, ar kuru vÁl‚k m‚ti nogalin‚s.
Te j‚iezÓmÁ vÁl k‚ds b˚tisks aspekts: lai, atveidojot bÁrnus, b˚tu
iespÁjams savienot apzin‚ta Ôaunuma un nevainÓguma jÁdzienus, ˛anra
rakstnieki nereti izmanto ‚rpuscilvÁciska Ôaunuma koncepciju ñ vai nu
piedÁvÁjot bÁrnam jau s‚kotnÁji dÁmonisku izcelsmi (Rozmarijas bÁrns
A. Levina darb‚ un bÁrns-antikrists Damjens D. Zelcera ZÓmÁ), vai Ôauno
spÁku inv‚ziju, k‚ tas ir V. P. Bletija rom‚na S‚tana izdzinÁjs varones ñ
nelab‚ apsÁst‚s meitenes RÓgenas ñ un jau minÁt‚ divgadÓg‚ zombija
Geid˛a gadÓjum‚. Par spÓti tam, ka postmodernisma laikmet‚ visi lÓdzinÁjie stereotipi Ìiet sabrukui, rakstnieki reti ir gatavi atzÓt, ka norm‚ls,
cilvÁcisks bÁrns varÁtu b˚t patie‚m Ôauns bez iedarbÓbas no ‚rpuses un
p‚rdabiskiem, viÚu iespaidojoiem faktoriem.
176
BÁrns ausmu literat˚r‚
Da˛‚di bÁrna tÁla interpret‚cijas veidi
BÁrna tÁls ir arÓ spilgta zÓme attiecÓb‚m starp vec‚kiem un bÁrniem:
ar t‚ palÓdzÓbu tiek aktualizÁtas t‚das psiholoÏiskas tÁmas k‚ emocion‚la
vardarbÓba ÏimenÁ, vainas apziÚa, uzticÓbas zudums, savstarpÁja neizpratne un bailes. Labs ilustratÓvs piemÁrs ‚dai bÁrna un pieaugu‚ attiecÓbu ambivalencei ausmu ˛anr‚ ir atrodams V. P. Bletija rom‚n‚ S‚tana
izdzinÁjs (1971). Rom‚ns apvieno vair‚kas si˛eta lÓnijas, centr‚l‚ ir vÁstÓjums par divpadsmitgadÓgu amerik‚Úu meiteni RÓgenu, kuru apsÁdis Ôaunais gars, un apk‚rtÁjo p˚lÁm viÚu no t‚ atbrÓvot.
–is rom‚ns nereti tiek skaidrots nevis k‚ ausmu ˛anra paraugs, bet
tiei k‚ psiholoÏiski analÓtisks darbs. K‚ raksta F. Meire:
ApsÁstÓba uzvedÓb‚ ir sens veids, k‚ konfrontÁt apspiest‚s un
konfliktÁjo‚s psihes daÔas, Ôaujoties antisoci‚l‚m darbÓb‚m.
–ausmu kult˚ra ir moderna zona, kur iespÁjams darÓt to pau, bet
zem izklaides maskas.17
Atsaucoties uz D˛ona Sazerlenda (John Sutherland) pÁtÓjumu Bestselleri: 20. gadsimta 70. gadu popul‚r‚ literat˚ra, pÁtnieks piebilst, ka
ausmu rom‚ns vai filma bija pieauguo kult˚ras forma, kas pied‚v‚ja
jaunus veidus, k‚ izpÁtÓt bailes un izmisumu, kas saist‚s ar bÁrniem,18 un
uzskata S‚tana izdzinÁju par vienu no spilgt‚kajiem ‚da veida darbiem.
Rom‚na si˛ets vÁsta par parastu, ikdieniÌu amerik‚Úu Ïimenes m‚ju
un s‚kotnÁji neliel‚m dÓvainÓb‚m, kuras neviens nespÁj izskaidrot, bet
kas neÌiet bÓstami: RÓgenas istab‚ atskan neizskaidrojami trokÚi, paz˚d
meitenes mantas, tiek p‚rvietotas mÁbeles, telp‚s, kur‚s uzturÁjusies meitene, valda sav‚da smaka utt. (–ai kontekst‚ j‚piemin, ka S‚tana izdzinÁj‚
nozÓmÓgs ir b˚tiskais ˛anra elements un tradicion‚ls zemapziÚas simbols ñ
apsÁst‚s m‚jas tÁls jeb modernizÁta versija par gotisko pili. Parastaj‚
Vaingtonas miteklÓ katram t‚ iemÓtniekam ir savs noslÁpums, ìtum‚
puseî, kas pamaz‚m n‚k atkl‚tÓb‚, RÓgenas baisajai situ‚cijai kalpojot
par katalizatoru.)
Meitenes m‚te nespÁj atrast skaidrojumu neparastaj‚m par‚dÓb‚m ñ
t‚s viÚu satrauc, taËu daudz vair‚k sievieti interesÁ paas karjera filmÁanas laukum‚. Zin‚mu laika posmu visam neparastajam, kas notiek
ap meitu, viÚa atrod racion‚lus, lai gan ne visai iespÁjamus skaidrojumus.
Modern‚s sievietes pr‚t‚ ticÓba p‚rdabiskajam, garu pasaulei nav savienojama ar ikdienas realit‚ti.
Tiei rom‚n‚ atainotais m‚tes un meitas (tÁva ÏimenÁ nav) s‚kotnÁji
sirsnÓgo attiecÓbu modelis un t‚ vÁl‚k‚s dramatisk‚s izmaiÚas liek dom‚t,
ka S‚tana izdzinÁjs patiesÓb‚ ir alegorisks st‚sts par dumpÓgo pusaud˛a
177
B‚rbala Simsone
vecumu, kuru vec‚ki nav spÁjÓgi pieÚemt k‚ dabisku procesu un uzl˚ko
ar ausm‚m k‚ apsÁstÓbu. Rom‚n‚ RÓgenai aprit divpadsmit gadu, viÚa
pamaz‚m izaug no bÁrniÌÓbas, s‚k uzdot m‚tei jaut‚jumus par Dievu
un n‚vi, nobriest arÓ fiziski un cÓn‚s ar hormonu raisÓtaj‚m garast‚vokÔa
sv‚rstÓb‚m. Pirm‚s sav‚das uzvedÓbas pazÓmes par‚d‚s tiei n‚kamaj‚
dien‚ pÁc meitenes divpadsmit‚s dzimanas dienas, t‚tad iest‚joties
pubert‚tei:
N‚kamaj‚ dien‚ pÁc RÓganas dzimanas dienas m‚te pamanÓjusi
pÁkÚas un dramatiskas p‚rmaiÚas meitas garast‚voklÓ un uzvedÓb‚. Bezmiegs. StrÓdÓgums. Dusmu lÁkmes. RÓgana sp‚rdÓja mantas. SvaidÓj‚s ar mant‚m. Klaig‚ja. NeÁda. Turkl‚t bija nenorm‚li
enerÏiska. Past‚vÓgi kustÁj‚s, kaut ko aiztika, griez‚s, skrÁja un
lÁca. Slikti veica skolas uzdevumus. Izdom‚ja nez k‚dus rotaÔu
biedrus. DÓvaini tiec‚s pÁc ievÁrÓbas.19
Visas Ós pazÓmes s‚kotnÁji liecina vair‚k par pubert‚tes iest‚anos
nek‚ apsÁstÓbu.
Neilgi pÁc divpadsmit‚s dzimanas dienas meitenes uzvedÓb‚ notiek
spÁj l˚zums un s‚kas absol˚ti neizskaidrojamas par‚dÓbas. Par ausm‚m
m‚tei un kalpot‚jiem, meitene s‚k run‚t sve‚ balsÓ un brÓ˛iem arÓ nesaprotam‚ valod‚. RÓgena izkliedz draudus, neÌÓtras lamas un zaimus,
turkl‚t bÁrn‚ par‚d‚s nedabiski liels fiziskais spÁks, kuru pieauguie
teju vai nespÁj kontrolÁt. Spriedzes k‚pin‚jums tekst‚ ir Ôoti efektÓvs: jau
s‚ku‚s ìuz augstas notsî, apsÁstÓbas izpausmes kÔ˚st arvien spÁcÓg‚kas.
–ausmu efektu rada galvenok‚rt oka elements: lasÓt‚ju okÁ, pirmk‚rt,
kontrasts starp meitenes bÁrniÌÓgo tÁlu un atkl‚ti seksu‚lo, neÌÓtro
runasveidu, otrk‚rt, aprakstÓt‚s vardarbÓg‚s fizioloÏisk‚s izpausmes,
meitenes varm‚cÓba pret sevi, tostarp bÁdÓgi slaven‚ epizode, kur‚ RÓgena
masturbÁ ar krucifiksu.
DÁmona iemiesoana bÁrna tÁl‚, kas okÁja lasÓt‚ju jau Rozmarijas
bÁrn‚, aj‚ darb‚ izvÁrs‚s Ópai dramatiska tiei atainot‚ seksu‚l‚ aspekta
dÁÔ: BÁrns, kura saistÓba ar seksualit‚ti kult˚r‚ ir tabu, eit tiek padarÓts
seksu‚ls, nevainÓgais tiek atainots k‚ samait‚ts un Ôauns20, raksta F. Meire.
Simbolisk‚ lÓmenÓ to, protams, var skatÓt k‚ m‚tes baiÔpilno skatÓjumu
uz meitas straujo seksu‚lo briedumu. –‚d‚ aspekt‚ arÓ p‚rÁj‚s neparast‚s
par‚dÓbas iespÁjams uzl˚kot k‚ pusaud˛a arvien pieaugo‚s fizisk‚s un
garÓg‚s iespÁjas, kuras tas vÁl neprot savaldÓt, k‚ nekontrolÁjamas hormonu vÁtras, kas pieauguajos izraisa ausmas.
Kad medicÓnas un psiholoÏijas pied‚v‚t‚s iespÁjas palÓdzÁt meitenei
ir izsmeltas, izmisusÓ m‚te aicina palÓg‚ katoÔu priesterus, kaut gan viÚas
ticÓba garu pasaulei ir praktiski neesoa. Rom‚ns beidzas ar veiksmÓgu
178
BÁrns ausmu literat˚r‚
Ôaun‚ gara izdzÓanu, taËu t‚ nenotiek bez upuriem ñ RÓgenas viet‚ iet
boj‚ abi priesteri, kas izsaukti cÓnÓties ar apsÁstÓbu; m‚jas miers tiek
iluzori atjaunots, taËu tas vairs nav neaptraipÓts, k‚ds ir bijis pirms tam.
DÁmonisk‚s apsÁstÓbas epizode ir gan kalpojusi k‚ katalizators, kas atkl‚j
Ìietami parastas Ïimenes noslÁpumus, gan likusi m‚tei un meitai p‚rvarÁt bÓstamo pusaudzÓbas barjeru un veikt ne˛ÁlÓgu inici‚ciju.
BÁrna tÁls bÁrna-briesmoÚa aspekt‚ pÁdÁj‚ pusgadsimta laik‚ no
neaizskaramas ikonas kÔuvis par svarÓgu ausmu ˛anra sast‚vdaÔu. Rakstnieki da˛‚dos veidos mÁÏina realizÁt kontrastu starp tradicion‚lo priekstatu par bÁrnu k‚ trauslu, sarg‚jamu b˚tni un bÁrnu k‚ potenci‚li vardarbÓgu, bÓstamu tÁlu, lai rosin‚tu diskusiju par cilvÁka dabas bezgalÓgaj‚m
lab‚ un Ôaun‚ potencÁm. Rezult‚t‚ bÁrna tÁls ‚d‚ interpret‚cij‚ pilda
noteiktu lomu, palÓdzot efektÓv‚k realizÁt ausmu ˛anra funkcijas ñ izprast
sevi un citus caur netradicion‚la, bie˛i okÁjoa skatÓjuma prizmu.
Berelis G. –ausmu st‚sts iz lauku dzÓves. Diena 26.05.1999.
Latviski kr‚jums izdots 1996. gad‚ apg‚d‚ Juventa ar neprecÓzu nosaukumu
Nakts murgi.
3
King S. Night Shift. New York: Anchor Books, 2011, p. xxviii.
4
Cavallaro D. The Gothic Vision: Three Centuries of Horror, Terror and Fear.
London: Bloomsbury Academic, 2005, p. 4.
5
King S. Danse Macabre. New York: Gallery Books, 2010, p. 12.
6
Par o teoriju sÓk‚k skat. Todorov T. The Fantastic: A Structural Approach to
a Literary Genre. (Tr. Richard Howard) Cleveland: Case Western Reserve
University Press, 1973.
7
Berelis G. Ieskats StÓvena Kinga daiÔradÁ III. K‚stlrokas gals jeb trÓs vari‚cijas
par vienu tÁmu. LabrÓt 27.07.1994.
8
Freibergs V. Britu literat˚ra m˚slaikos. NeatkarÓg‚ RÓta AvÓze 05.08.2000.
9
M‰yr‰ F. I. Demonic Texts and Textual Demons. The Demonic Tradition, the
Self, and Popular Fiction. Tampere: Tampere University Press, 1999, p. 136.
10
Ibid., p. 127.
11
Levins A. Rozmarijas bÁrns. RÓga: Zvaigzne ABC, 2009, 19. lpp.
12
M‰yr‰ F. I. Demonic Texts and Textual Demons. The Demonic Tradition, the
Self, and Popular Fiction. Tampere: Tampere University Press, 1999, p. 128.
13
Underwood T., Miller C., King S. Bare Bones. Conversations on Terror with
Stephen King. New York: Warner Books, 1989, p. 87.
14
Levins A. Rozmarijas bÁrns. RÓga: Zvaigzne ABC, 2009, 277.ñ278. lpp.
15
M‰yr‰ F. I. Demonic Texts and Textual Demons. The Demonic Tradition, the
Self, and Popular Fiction. Tampere: Tampere University Press, 1999, p. 139.
16
Kings S. ZvÁru kapiÚi. RÓga: Zvaigzne ABC, 2012, 291. lpp.
1
2
179
B‚rbala Simsone
M‰yr‰ F. I. Demonic Texts and Textual Demons. The Demonic Tradition, the
Self, and Popular Fiction. Tampere: Tampere University Press, 1999, p. 165.
18
Ibid., p. 147.
19
Bletijs V. S‚tana izdzinÁjs. RÓga: Kabata, 1992, 58. lpp.
20
M‰yr‰ F. I. Demonic Texts and Textual Demons. The Demonic Tradition, the
Self, and Popular Fiction. Tampere: Tampere University Press, 1999, p. 153.
17
LITERAT¤RA
Berelis G. Ieskats StÓvena Kinga daiÔradÁ III. K‚stlrokas gals jeb trÓs vari‚cijas
par vienu tÁmu. LabrÓt 27.07.1994.
Berelis G. –ausmu st‚sts iz lauku dzÓves. Diena 26.05.1999.
Bletijs V. S‚tana izdzinÁjs. RÓga: Kabata, 1992.
Cavallaro D. The Gothic Vision: Three Centuries of Horror, Terror and Fear.
London: Bloomsbury Academic, 2005.
Freibergs V. Britu literat˚ra m˚slaikos. NeatkarÓg‚ RÓta AvÓze 05.08.2000.
King S. Danse Macabre. New York: Gallery Books, 2010.
King S. Night Shift. New York: Anchor Books, 2011.
Kings S. ZvÁru kapiÚi. RÓga: Zvaigzne ABC, 2012.
Levins A. Rozmarijas bÁrns. RÓga: Zvaigzne ABC, 2009.
M‰yr‰ F. I. Demonic Texts and Textual Demons. The Demonic Tradition, the
Self, and Popular Fiction. Tampere: Tampere University Press, 1999.
Underwood T., Miller C., King S. Bare Bones. Conversations on Terror with
Stephen King. New York: Warner Books, 1989.
180
Jana Veinberga
SIEVIETES INDIVIDU¬LISMS UN LAULŒBA
EDŒTES M. HALLAS UN IVANDES KAIJAS ROM¬NOS
Summary
Womanís Individualism and Marriage in Edith M. Hullís and
Ivande Kaijaís Novels
The article explores the views on marriage, womenís rights to individualism, as well as aspects on extramarital sexual relationships in the
novel ëThe Sheikí (1919) written by the British writer Edith Maude Hull
and in the novel ëThe Original Siní (1913) written by the Latvian writer
Ivande Kaija. At the turn of the 20th century there was a lively discussion
about the role of a woman in the society and family and both writers
engaged in this debate. The womenís rights to individualism, e.g. freedom
of opinion, freedom of building their own life and choosing when and
whether to get married in the middle of 19th century were theoretically
described by the philosopher John Stuart Mill. The author of the article
concludes that in the novels written by E. M. Hull and I. Kaija at the
beginning of the 20th century womenís rights to individualism and happiness are not revealed as obvious, even though the right to marry for
love is not doubted. Although the main female characters of both novels
are striving for achieving their own goals, initially they need to win their
inner battles and to resist the urge to give up their individualism for their
beloved ones. In addition, they need to fight with the prejudice of the
society and men in particular. The analyzed novels are revolutionary ñ
they emphasize female sexuality and, apart from that, womenís involvement in sexual relationships is not associated only with marriage.
Key-words: womanís individualism, marriage, sexual relationships,
Edith M. Hull, Ivande Kaija
*
Ievads
Monogr‚fij‚ Romantisk‚ rom‚na Óst‚ vÁsture1 (A Natural History
of the Romance Novel) Pamela Regisa (Pamela Regis) raksta, ka 20. gadsimta s‚kum‚ tapuie rom‚ni b˚tiski atÌiras no 18. un 19. gadsimta
darbiem ar tajos akcentÁto sievietes individu‚lismu, sievietes ÓpaumtiesÓb‚m un laulÓb‚m mÓlestÓbas dÁÔ. Ja D˛einas Ostinas (Jane Austen)
181
Jana Veinberga
rom‚nu varonÁm n‚kas cÓnÓties par sav‚m tiesÓb‚m uz emocion‚lo individu‚lismu (tiesÓb‚m rÓkoties savas laimes lab‚) un laulÓb‚m mÓlestÓbas
dÁÔ un finansi‚lo droÓbu viÚas ieg˚st, tikai veiksmÓgi apprecoties, tad
20. gadsimta s‚kuma liter‚raj‚m varonÁm individu‚lisms un finansi‚la
neatkarÓba ir izejas pozÓcija, no kuras s‚kas viÚu attiecÓbu veidoana ar
vÓrieti. SievietÁm nav nek‚du aubu par sav‚m tiesÓb‚m precÁties mÓlestÓbas dÁÔ.2 K‚ spilgtu piemÁru P. Regisa min britu rakstnieces EdÓtes
M. Hallas (Edith M. Hull) Pirm‚ pasaules kara laik‚ uzrakstÓto rom‚nu
–eihs (The Sheik, 1919). LÓdzvÁrtÓgs 20. gadsimta s‚kuma darbs latvieu
literat˚r‚ ir Ivandes Kaijas rom‚ns Iedzimtais grÁks (1913), ar kuru rakstniece, t‚pat k‚ E. M. Halla, iesaist‚s 19. gadsimta beigu ñ 20. gadsimta
s‚kuma diskusij‚ par sievietes lomu sabiedrÓb‚ un ÏimenÁ.
–Ó raksta mÁrÌis ir izpÁtÓt priekstatus par laulÓbu, sievietes tiesÓb‚m
uz individu‚lismu, k‚ arÓ uzskatus par ‚rlaulÓbas seksu‚laj‚m attiecÓb‚m
k‚ vienu no o tiesÓbu izpausmÁm E. M. Hallas rom‚n‚ –eihs un I. Kaijas
rom‚n‚ Iedzimtais grÁks. SalÓdzin‚jums veikts uz tipoloÏisko lÓdzÓbu un
atÌirÓbu pamata.
E. M. Hallas rom‚ns –eihs un I. Kaijas rom‚ns Iedzimtais grÁks
Atbilstoi Eleinas –ovalteres (Elaine Showalter) klasifik‚cijai abi rom‚ni pieder sievieu literat˚ras feminisma periodam (1888 ñ 1920), kur‚
sievieu rakstniecÓbu raksturoja protests pret vÓrieu ieviestajiem standartiem un vÁrtÓb‚m, sievieu tiesÓbu un vÁrtÓbu aizst‚vÓba, arÓ prasÓba
pÁc autonomijas.3 To spilgti ilustrÁ darbu s‚kum‚ paust‚ galveno varoÚu
Gaidas un Di‚nas negatÓv‚ attieksme pret laulÓbu:
[..] vai viÚa [Gaida ñ J. V.] arÓ t‚ darÓs ñ kad mÓlÁs, tad precÁsies?
Bie˛i viÚa tagad lika sev o jaut‚jumu un katrreiz atbildÁja ar ñ nÁ.
[..] MÓlÁu gan, un taisni t‚pÁc, ka mÓlÁu, es neprecÁos ñ lai nep‚rietu mÓlestÓba, saproti!4
LaulÓba sievietei nozÓmÁ neatkarÓbas beigas, jo t‚ ir laulÓba ar
vÓrieti, kur ir vÓrietis, lai ko liel‚k‚ daÔa moderno sievieu teiktu.
Es sav‚ m˚˛‚ nevienam neesmu pakÔ‚vusies. Es nevÁlos veikt ‚du
eksperimentu [..] Ó dzÓves puse man visp‚r neeksistÁ [..]. Ideja par
laulÓbu ñ pat sav‚ augst‚kaj‚ form‚, balstÓta uz abpusÁju taktu un
iecietÓbu ñ viÚai [Di‚nai ñ J. V.] Ìita atbaidoa. Par to dom‚jot,
viÚa riebum‚ nodrebÁja.5
Gan attieksmes pret laulÓbu un sievietes lomu sabiedrÓb‚, gan rom‚nos attÁloto ‚rlaulÓbas seksu‚lo sakaru dÁÔ abi darbi katrs savai kult˚rai
ir bijui revolucion‚ri, izsaukui lielu sabiedrÓbas interesi, k‚ arÓ negatÓvu
182
Sievietes individu‚lisms un laulÓba EdÓtes M. Hallas un Ivandes Kaijas rom‚nos
kritikas attieksmi un mor‚listu uzbrukumus. Ei˛enija T‚lmane biogr‚fiskaj‚ apcerÁ par I. Kaiju raksta, ka rom‚ns ìIedzimtais grÁksî stipri
saviÔÚo sabiedrÓbu un saceÔ veselu kara g‚jienu pret sevi. Rakstniecei
nepelnÓti p‚rmet seksu‚lisma kultivÁanu, Ïimenes ‚rdÓanu [..]6, mor‚lo
visatÔautÓbu. Andrievs Niedra izteicis domu, ka I. Kaijas idejas radu‚s
erotisk‚s neirastÁnijas iespaid‚, un t‚d‚ gadÓjum‚ pavisam mazsvarÓgas
ir ne tikai ‚rÁj‚s konvencion‚l‚s normas, bet bie˛i vien main‚s arÓ cilvÁka
iedzimtie pamati7. –‚da kritika, it Ópai kritiÌu vÓrieu attieksme, ir saprotama, jo, k‚ raksta Gundega GrÓnuma, Ivandes Kaijas rom‚ns dzimumattiecÓbu problem‚tiku skata novatorisk‚ mor‚les un Átikas pl‚ksnÁ, apsteidzot savu laiku par vair‚k‚m desmitgadÁm8.
E. M. Hallas rom‚ns –eihs jau izdoanas gad‚ iekarojis plau popularit‚ti, piedzÓvojis vair‚kus izdevumus, tas arÓ izmantots par pamatu
1922. gad‚ uzÚemtajai Holivudas mÁmajai filmai –eihs ar R˚dolfu Valentino galvenaj‚ lom‚. P. Regisa raksta, ka rom‚na skandaloz‚s, erotisk‚s
un eksotisk‚s9 b˚tÓbas dÁÔ tas tika skarbi kritizÁts un pat nosaukts par
pornogr‚fisku. 21. gadsimt‚ abi rom‚ni atguvui aktualit‚ti feminisma
diskursa ietvaros, un tas licis vair‚kiem literat˚rzin‚tniekiem (M. Ormonda, P. Rauba, E. Garganjo) pievÁrsties o darbu dziÔ‚kai analÓzei.
Sievietes tiesÓbas 19. gadsimt‚ un 20. gadsimta s‚kum‚
19. gadsimt‚ pÁc liel‚k‚s daÔas Rietumeiropas valstu likumiem neprecÁta sieviete bija tÁva, bet precÁta (k‚ arÓ viÚas bÁrni) ñ vÓra pakÔautÓb‚.
Britu filozofs D˛ons Stjuarts Mills (John Stuart Mill) to dÁvÁ par feod‚lu
modeli un laulÓbas verdzÓbu10. TÁvs noteica meitas izglÓtÓbas iespÁjas (p‚rsvar‚ t‚ bija m‚jm‚cÓba), bet vÓrs sagaidÓja no sievas m‚jas saimniecÓbas
p‚rvaldÓanu. Apprecoties viss sievietes Ópaums un lÓdzekÔi p‚rg‚ja vÓra
Ópaum‚, vÓrs bija likumÓgais sievas bÁrnu aizbildnis, arÓ pÁc viÚa n‚ves
aizbildnÓba netika pieÌirta sievai. ŒpaumtiesÓbas un lÓdzekÔus pÁc vec‚ku
vai citu radinieku n‚ves mantoja tikai vÓrieu k‚rtas radinieki. Ja sieva
gribÁja atvÁrt bank‚ kontu, bija j‚saÚem rakstiska atÔauja no vÓra. VÁl
lÓdz 20. gadsimta 50. gadu vidum bÁrniem bija apgr˚tinoi paiem izvÁlÁties laulÓbas partneri, ja vec‚ki to bija noraidÓjui. SvarÓgs bija izredzÁt‚ mantiskais st‚voklis un tas, pie k‚da sabiedrÓbas sl‚Úa piederÁja.11
ArÓ 20. gadsimta s‚kum‚ izdotaj‚ I. Kaijas rom‚n‚ Iedzimtais grÁks
atrodamas nor‚des uz nemainÓgu sabiedrÓbas viedokli:
Sieviete ir un paliek m‚jas pavarda guntiÚas sarg‚t‚ja [..] tikai
vÓrietim vajadzÓga dzÓves skola. Gaida pieaugs, apprecÁsies [..] un
183
Jana Veinberga
dzÓvos t‚pat, k‚ viÚas m‚te. [..] Nezin k‚da velna jums sievietÁm
taj‚s skol‚s vajag?12
TomÁr 19. un 20. gadsimtu mij‚ attÓst‚s ideja, ka jebkuram cilvÁkam,
arÓ sievietei, ir tiesÓbas veidot savu dzÓvi patst‚vÓgi. –aj‚ laik‚ arvien
vair‚k vidussl‚Úa un arÓ augst‚k‚s Ìiras sievieu s‚ka str‚d‚t algotu
darbu, kas nodroin‚ja nepiecieamo ekonomisko neatkarÓbu. Pieauga
arÓ sievieu izglÓtÓbas lÓmenis, kas radÓja iekÁjo neapmierin‚tÓbu ar lÓdzinÁjo st‚vokli ñ tika veidotas da˛‚das sievieu apvienÓbas, sacerÁti raksti
un dokumenti par sievieu tiesÓb‚m. Latvieu presÁ pirm‚s publik‚cijas
un diskusijas par iem jaut‚jumiem par‚dÓj‚s 19. gadsimta 70. gados,
1893. gad‚ s‚ka izdot pirmo sievietÁm adresÁto periodisko izdevumu
latvieu valod‚ SaimnieËu un zelteÚu kalend‚rs, no gadsimta s‚kuma
lÓdz 1914. gadam tika tulkoti un izdoti sei zviedru feminisma teorÁtiÌes
Elenas Kejas (Ellen Key) darbi. PÁc Lindas KusiÚas dom‚m, E. Kejas
gr‚matas atrad‚s arÓ I. Kaijas gr‚matplaukt‚, jo rom‚n‚ Iedzimtais grÁks
paust‚s idejas sasaucas ar E. Kejas idej‚m:
ViÚa [E. Keja ñ J. V.] aicin‚ja atteikties no tradicion‚l‚ skatÓjuma
uz sievietes lomu, nevis pielÓdzinot sievietes vÓrieiem, bet meklÁjot
Ópao, atÌirÓgo ceÔu, kas, kult˚r‚ papildinot vÓriea ieguldÓjumu,
vienlaikus Ôautu pilnÓb‚ attÓstÓties sievietes personÓbai. Œpaais ceÔ
saistÓts ar m‚tiÌÓbu, sievietes spÁju kÔ˚t par m‚ti.13
Sievietes lomu sabiedrÓb‚ atspoguÔo t‚laika daiÔliterat˚ra un te‚tra
uzvedumi, k‚ arÓ medicÓnas, dabaszin‚tÚu un praktiskas ievirzes jaut‚jumiem veltÓta literat˚ra. Turkl‚t visi ie aspekti tika p‚rspriesti un diskutÁti da˛‚dos izglÓtojoos prieklasÓjumos, jaut‚jumu un atbil˛u vakaros
un sarÓkojumos14. S‚kot no 19. gadsimta 80. gadiem lÓdz 20. gadsimta
20. gadiem, Eiropas politiskaj‚, ekonomiskaj‚ un soci‚laj‚ sistÁm‚ notika
lielas p‚rmaiÚas ñ urbaniz‚cijas un industrializ‚cijas s‚kums, lasÓtprasmes
un izglÓtotÓbas pieaugums, zin‚tnes attÓstÓba, plaas diskusijas par sievieu
emancip‚ciju un Pirmais pasaules kar, kas atst‚ja iespaidu uz sievietes
st‚vokli, kopum‚ radot prieknoteikumus kvalitatÓvam lÁcienam sabiedrÓbas un kult˚ras attÓstÓb‚15.
PozitÓvisma un modernisma ietekme un jaun‚s sievietes koncepcija
rom‚nos Iedzimtais grÁks un –eihs
Abi daiÔdarbi ir uzrakstÓti 20. gadsimta pirmaj‚ pusÁ ñ laik‚, kad,
no vienas puses, notika strauja zin‚tnes attÓstÓba un vÁl past‚vÁja spÁcÓga
pozitÓv‚s filozofijas ietekme, no otras ñ iezÓmÁj‚s vilan‚s p‚rliecÓb‚, ka
184
Sievietes individu‚lisms un laulÓba EdÓtes M. Hallas un Ivandes Kaijas rom‚nos
zin‚tne, it Ópai dabaszin‚tnes, uz kur‚m koncentrÁj‚s pozitÓvisti, var
pilnÓb‚ izskaidrot sare˛ÏÓtos sabiedrÓb‚ notiekoos procesus un nodroin‚t
cilvÁces un kult˚ras progresu. T‚ k‚ rom‚ns –eihs tapis Pirm‚ pasaules
kara laik‚, taj‚ minÁt‚ vilan‚s saj˚ta ir izteikt‚ka.
Rom‚na Iedzimtais grÁks varones savus uzskatus par laulÓbu un
seksualit‚ti ilustrÁ ar jaun‚kaj‚m medicÓnas, psiholoÏijas, fizioloÏijas
un seksoloÏijas atziÚ‚m, un vair‚kiem varoÚiem ñ Valdim, Ilgonam,
Korinnai ñ zin‚tne ir augst‚k‚ vÁrtÓba (rom‚n‚ minÁts, ka Ilgons
sarakstÓjis gr‚matu Soci‚l‚s psiholoÏijas evol˚cija, bet Valdis P‚rups ñ
darbu Jaun‚kie pÁtÓjumi par organisko vielu), savuk‚rt ticÓba, ko rom‚n‚
p‚rst‚v m‚cÓt‚ju tÁli, tiek r‚dÓta vai nu k‚ novecojusi (Gaidas tÁvs pau˛
izteikti patriarh‚lus uzskatus par to, ka sievietei nav nepiecieama izglÓtÓba, un izturas pret sievu k‚ pret zem‚ku b˚tni), vai absurdi fan‚tiska
(m‚cÓt‚ja «rika prasÓba sievietei pirms laulÓb‚m iesniegt savas nevainÓbas
apliecin‚jumu). Vilanos zin‚tnes visspÁcÓb‚ I. Kaijas darb‚ ilustrÁ Valdis,
kur, tiekdamies pÁc augst‚ko virsotÚu sasnieganas pÁtniecÓb‚, ignorÁ
un zaudÁ m˚˛a mÓlestÓbu:
Visus os gadus tas [Valdis ñ J. V.] bij nodzÓvojis ar savas laboratorijas retortÁm, gar cilvÁka miesu pÁtÓjis, to savos preparatos
atÌirdams cÓpsliÚu pa cÓpsliÚai. Gar cilvÁka psihiku viÚ maz bij
licies zinot; sievietes dvÁsele tam bij palikusi vienaldzÓga.16
Ja rom‚n‚ Iedzimtais grÁks vilan‚s sabiedrÓbas spÁj‚ sasniegt progresu tikai iezÓmÁjas, tad rom‚n‚ –eihs, P. Regisas v‚rdiem run‚jot, t‚
izpau˛as k‚ ekstrÁmais individu‚lisms17. –eiha varoÚi Di‚na un Ahmeds
bÁg no sabiedrÓbas tuksnesÓ. Di‚na tikai tuksnesÓ j˚tas brÓva no sabiedrÓbas uzspiestaj‚m norm‚m un visa, kas varÁtu saboj‚t viÚas prieku par
dzÓvi [..]18. Ahmeds nevÁlas pieÔaut ne sabiedrÓbas uzspiesto viedokli, ne
arÓ valsts varu p‚r savu dzÓvi:
Es esmu neatkarÓgs vadonis, pats sev kungs. Es neatzÓstu nek‚das
valsts varu. Mana cilts pakÔaujas man un tikai man.19
19. gadsimt‚ sievieu emancip‚cijas kustÓba rada jaunu, neatkarÓgas
sievietes, individu‚listes tipu ñ jauno sievieti.20 Lai gan rom‚na Iedzimtais grÁks galven‚ varone Gaida v‚rdos un dom‚s tiecas kÔ˚t par jauno
sievieti ñ run‚ par studÁanu, darbu, neprecÁanos, tomÁr viÚai nav drosmes un prasmes os pl‚nus realizÁt. Varones v‚rd‚ autore iekodÁjusi
pasivit‚ti un cerÓbas, ka problÁmas atrisin‚s k‚ds cits, nevis viÚa pati
(t‚das cerÓbas Gaida, piemÁram, saista ar laulÓbu). Œstu neatkarÓbu Gaida
ieg˚st, tikai kÔ˚stot aktÓva ñ aizejot no vÓra, izveidojot b‚reÚu patversmi
un atverot savu skolu. Jauno sievieti rom‚n‚ Iedzimtais grÁks vair‚k
185
Jana Veinberga
iemieso Anita, kura dodas uz PÁterburgu studÁt medicÓnu, vÁl‚k str‚d‚
par ‚rsti un vis‚ rom‚na gait‚ eksperimentÁ ar attiecÓb‚m.
Rom‚na –eihs varone Di‚na Maijo, pretÁji Gaidai, iemieso aktivit‚ti.
Gr‚matas s‚kum‚ Di‚na ir spilgta ilustr‚cija jaun‚s sievietes koncepcijai ñ
bag‚ta un ekonomiski neatkarÓga, valk‚ vÓrieu drÁbes un ir Ósi apgrieztiem matiem, daudz smÁÌÁ, j‚j ar zirgu, medÓ, noliedz jebk‚du saistÓbu
ar savu dzimumu: Dievs radÓja mani k‚ sievieti. Tikai viÚ zina, k‚pÁc.21
BrÓdin‚ta par bÓstamÓbu, dodoties vienai tuksnesÓ, viÚa atbild:
Es b˚u bruÚota. Esmu pilnÓb‚ spÁjÓga pati par sevi par˚pÁties.
–auju taisni un esmu pieradusi gulÁt teltÓ.22
Di‚nas tÁl‚ E. M. Halla transformÁjusi mÓtu par romieu medÓbu
dievieti ñ jaunavu Di‚nu, kura klejo me˛os kop‚ ar nimfu baru, nÁs‚
medÓb‚m piemÁrotas Ósas dr‚nas, izvair‚s no jebk‚das saskarsmes ar
vÓrieiem un sol‚s neprecÁties. Rom‚na –eihs s‚kum‚ varone Ôoti lÓdzin‚s
individu‚listei ñ medÓbu dievietei, tomÁr autore izmanto mÓt‚ slÁpto pretrunu ñ dieviete Di‚na vienlaikus ir arÓ laulÓbas laimes un dzemdÓbu aizst‚ve. Autorei transformÁjot mÓtu, Di‚na kÔ˚st par sievieti ñ apzin‚s
savu seksualit‚ti, izj˚t mÓlestÓbu un dodas laulÓb‚.
Sievietes individu‚lisms
Individu‚lisms tiek raksturots k‚ filozofisks uzskats, kas atzÓst indivÓda autonomiju un rÓcÓbas brÓvÓbu, viÚa tiesÓbu p‚r‚kumu p‚r sabiedrÓbas interesÁm.23 Lai cilvÁks varÁtu realizÁt ‚du autonomiju un rÓkoties
atbilstoi saviem individu‚lajiem uzskatiem, vÁlmÁm, izvÁlÁm, viÚam
nepiecieama ekonomisk‚ neatkarÓba, sabiedrÓb‚ akceptÁtas tiesÓbas un
statuss. Turkl‚t tiei likumdoan‚ apstiprin‚tas tiesÓbas un sabiedrÓb‚
akceptÁts statuss ir tas, kas spÁj nodroin‚t ekonomisko neatkarÓbu ñ
ÓpaumtiesÓbas, iespÁjas ieg˚t izglÓtÓbu un str‚d‚t izvÁlÁtaj‚ profesij‚,
kas ilg‚ vÁstures period‚ sievietÁm tika liegts.
CilvÁka un it Ópai sievieu tiesÓb‚m uz individu‚lismu pievÁrsies
D˛. S. Mills, kur 1859. gad‚ izdotaj‚ darb‚ Par brÓvÓbu apraksta nepiecieamÓbu Óstenot indivÓda brÓvÓbu un ierobe˛ot sabiedrÓbas varu p‚r viÚu,
jo taj‚ jom‚, kura skar vienÓgi pau, viÚa neatkarÓba patiesi ir absol˚ta.
IndivÓds ir suverÁns p‚r sevi, p‚r savu Ìermeni un garu24. D˛. S. Mills
uzskata, ka cilvÁka brÓvÓbai j‚iekÔauj trÓs jomas: dom‚anas un p‚rliecÓbas
brÓvÓba, gaumes un nodarboan‚s brÓvÓba, t. i., brÓvÓba rÓkoties saskaÚ‚
ar savu viedokli bez lÓdzcilvÁku fiziskas vai mor‚las iejaukan‚s, brÓvÓba
veidot savu dzÓves pl‚nu t‚, lai tas atbilstu paa raksturam, k‚ arÓ brÓvÓba
186
Sievietes individu‚lisms un laulÓba EdÓtes M. Hallas un Ivandes Kaijas rom‚nos
apvienoties jebkuram nol˚kam, kur nekaitÁ citiem.25 PÁc D˛. S. Milla
dom‚m, cilvÁka brÓvÓbas mÁrÌis ir tiekan‚s pÁc sava labuma paa izvÁlÁt‚
veid‚. Ar savu labumu filozofs saprot laimi, jo tur, kur izturÁanos nosaka
nevis paas personas raksturs, bet tradÓcijas un ieraas, tur pietr˚kst
b˚tiskas cilvÁka laimes sast‚vdaÔas26. D˛. S. Mills pievÁrs‚s mor‚les norm‚m un tradÓcij‚m, kuras sabiedrÓba uzspie˛ indivÓdam, liekot rÁÌin‚ties
ar t‚s patiku vai nepatiku, nevis paa laimi:
M˚sdien‚s visi [..] dzÓvo k‚ zem naidÓgas [..] cenz˚ras skatiena.
[..] CilvÁki, jo Ópai ñ sievietes, kam var p‚rmest rÓkoanos t‚, ìk‚
neviens nedaraî vai nerÓkoanos t‚, ìk‚ dara visiî, ir pakÔauti
niev‚jo‚m piezÓmÁm.27
Sievietes st‚voklim sabiedrÓb‚ un attiecÓb‚m starp dzimumiem veltÓts
D˛. S. Milla 1869. gada darbs Par sievieu pakÔauanu (The Subjection
of Women), kur‚ autors jau iepriek izkl‚stÓtos liber‚lisma filozofijas
principus saista ar sabiedrÓbas noliegtaj‚m sievietes tiesÓb‚m uz individu‚lismu. D˛. S. Mills uzsver:
Princips, kas regulÁ soci‚l‚s attiecÓbas starp abiem dzimumiem ñ
viena dzimuma atkarÓba no otra dzimuma ñ, ir netaisnÓba pati par
sevi. Tas ir arÓ viens no traucÁkÔiem, kas neÔauj cilvÁkiem garÓgi
attÓstÓties.28
D˛. S. Mills aicina Óstenot pilnÓgu dzimumu vienlÓdzÓbu ñ bez varas
un privilÁÏij‚m.29 SaskaÚ‚ ar autora minÁtaj‚m trÓs brÓvÓbas izpausmÁm
sievietes brÓvÓba veidot savu dzÓves pl‚nu atbilstoi raksturam un ar mÁrÌi
sasniegt laimi izriet no uzskatu brÓvÓbas, savuk‚rt uzskatu un rÓcÓbas
brÓvÓba nozÓmÁ arÓ tikanos un apvienÓbu (arÓ attiecÓbu un Ïimenes veidoanu) ar paas brÓvi, savas laimes un mÓlestÓbas dÁÔ izvÁlÁtu cilvÁku. Tas
nozÓmÁ, ka sievietes brÓvÓbu un izvÁli nedrÓkst diktÁt ne vec‚ki, ne ekonomiskie apst‚kÔi, ne sabiedrÓbas uzskati. Lai gan analizÁto liter‚ro darbu
varoÚu dzÓve un liktenis ir atÌirÓgs, tajos par‚dÓta tiei ‚da sievietes
cÓÚa par tiesÓb‚m uz individu‚lismu.
Bin‚r‚ opozÓcija ìg˚sts ñ brÓvÓbaî rom‚nos Iedzimtais grÁks un –eihs
IndivÓda brÓvÓbas bin‚r‚ opozÓcija ir g˚sts. G˚sta tÁma par‚d‚s abos
rom‚nos, tikai rom‚n‚ –eihs o g˚stu rada fiziska nolaupÓana, bet
rom‚n‚ Iedzimtais grÁks tas izpau˛as k‚ garÓga apspieana.
Rom‚na Iedzimtais grÁks varonei Gaidai g˚sta saj˚tu rada piespiedu
bezdarbÓba un laulÓbas dzÓve ar nemÓlamu, greizsirdÓgu un dominÁjou
187
Jana Veinberga
vÓru, kur viÚai nedod naudu, neÔauj str‚d‚t, studÁt, tikties ar draugiem,
braukt uz RÓgu (Ïimene dzÓvo mazpilsÁt‚), J˚rmalas vasarnÓcu vai apciemot vec‚kus.
BezdarbÓba viÚu nospieda. [..] «riks glu˛i gribÁja [Gaidu ñ J. V.]
sadedzin‚t ar savu kaislÓbu; ne soÔa nelaida proj‚m no sevis un
turÁja viÚu m‚j‚ k‚ g˚stekni.30
–‚d‚ veid‚ Gaidai tr˚kst divas no D˛. S. Milla minÁtaj‚m brÓvÓbas
izpausmÁm ñ tiesÓbas patst‚vÓgi veidot savu dzÓvi un tikties (apvienoties)
ar paas izvÁlÁtajiem cilvÁkiem. TomÁr vÓrs un vÓram‚te viÚu arÓ apmÁt‚
ar p‚rmetumiem, un tas atÚem Gaidai arÓ treo brÓvÓbas izpausmi ñ tiesÓbas izteikt savu viedokli. Turkl‚t g˚sts nosl‚pÁ Gaidas emocijas:
Gaida cieta klusu, nevienam nes˚dzÁdam‚s. [..] Gaidai arÓ viss
tapa glu˛i vienaldzÓgs viÚas bezcerÓbas dzÓvÁ; t‚ iegrima t‚d‚ smag‚
ap‚tij‚.31
Di‚nu nolaupa eihs Ahmeds, kur p‚rvalda vietÁjo cilti un, dzÓvojot
tuksnea vid˚, bauda absol˚tu varu. –‚du varu viÚ vÁlas uzspiest arÓ
Di‚nai, padarot viÚu par padevÓgu mÓÔ‚ko un atÚemot iespÁju paai noteikt savu dzÓvi, veidot savu dzÓves pl‚nu. TomÁr brÓdÓ, kad Di‚nas padevÓba beidzot pan‚kta, Ahmeds izj˚t vilanos, jo izr‚d‚s, ka tiei drosmi
un spÁju cÓnÓties par savu autonomiju viÚ Di‚n‚ vÁrtÁ visaugst‚k. Tiei
Ós ÓpaÓbas liek Ahmedam Di‚nu cienÓt un iemÓlÁt.
Di‚n‚, kuras lÓdzinÁj‚ dzÓvÁ individu‚lisms un neatkarÓba bijusi visliel‚k‚ vÁrtÓba, g˚sts s‚kum‚ rada vienÓgi vÁlmi pretoties. TomÁr kopdzÓve
ar Ahmedu atmodina viÚ‚ sievieti, kas spÁjÓga mÓlÁt un, pretÁji rom‚na
s‚kum‚ deklarÁtajam, par brÓvas gribas raisÓtu soli uzskata laulÓbu, nevis
doanos proj‚m no g˚sta vietas. AtÌirÓb‚ no rom‚na Iedzimtais grÁks
varones Gaidas g˚sts nevis sl‚pÁ, bet atdzÓvina Di‚nas emocijas. Var
secin‚t, ka tiei s‚kotnÁjais vÁsums un emociju tr˚kums bijis Óstais g˚sts,
kas kavÁjis Di‚nas t‚l‚ko izaugsmi. Di‚nas g˚stu izbeidz nevis atbrÓvoana (Ahmeds rom‚na beig‚s mudina Di‚nu doties proj‚m), bet mÓlestÓbas dzimana un laulÓba ar mÓÔoto cilvÁku.
Di‚na ir Ahmeda g˚stekne, tomÁr viÚ r˚pÁjas par sievietes labsaj˚tu
un ar laiku izraisa viÚ‚ cieÚu un mÓlestÓbu. Savuk‚rt «riks k‚ Gaidas
vÓrs, nevis nelikumÓgs g˚stÓt‚js, noniecina Gaidu. Lai gan Ahmeds sag˚sta
un savalda Di‚nu, izmantojot fizisko p‚rsvaru, spÁks tiek izmantots tikai
paaizsardzÓbai un savas gribas pan‚kanai, nevis sodÓanai. Savuk‚rt
rom‚n‚ Iedzimtais grÁks ir vair‚kas epizodes, kur‚s «rika attieksme
pret dzÓvesbiedri ir vardarbÓga:
188
Sievietes individu‚lisms un laulÓba EdÓtes M. Hallas un Ivandes Kaijas rom‚nos
[..] k‚ dzel˛os sagr‚bis Gaidas abus plecus, atgr˚da viÚu no sevis
ar sparu. [..] No kritiena viÚai zaÔ met‚s gar acÓm... Uz klavierÁm
t‚ bij galvu sadauzÓjusi.32
Di‚nai izeja no g˚sta ir mÓlestÓba un laulÓba. T‚dÁÔ par Gaidas lielo
grÁku I. Kaija sauc laulÓbu bez mÓlestÓbas33, nevis mÓlestÓbu bez laulÓbas,
kuru pieÚemts saukt par iedzimto grÁku. Gaidai izeju no g˚sta dod sava
ceÔa meklÁjumi. Par spÓti g˚stam, viÚa atrod iespÁju veidot savu dzÓves
pl‚nu, atg˚st spÁkus cÓnÓties par brÓvÓbu un aiziet no vÓra, lai gan tas ir
sabiedrÓb‚ nosodÓts solis un «riks nepiekrÓt Ìiran‚s procesam.
Cits g˚sta tÁmas aspekts ir labpr‚tÓga atteikan‚s no sava individu‚lisma otra cilvÁka dÁÔ. T‚du situ‚ciju piedzÓvo abu rom‚nu varones.
Ar Di‚nu tas notiek brÓdÓ, kad viÚa apzin‚s, ka mÓl Ahmedu:
ViÚa zin‚ja, ko nozÓmÁ viÚas pilnÓg‚ padevÓba: t‚s bija beigas
viÚas individu‚lismam, pilnÓga sevis noliegana, absol˚ta kapitul‚cija viÚa vÁlmju, noskaÚojuma, rakstura priek‚. [..] ViÚa dzÓvoja
tikai viÚa dÁÔ un vienÓgi cerot uz viÚa mÓlestÓbu.34
Gaidai ‚da iekÁj‚ g˚sta situ‚cija ir mÓlestÓba pret Valdi. ViÚa gan
apzin‚s, ka pilnÓb‚ pakÔaujas, t‚dÁj‚di zaudÁjot autonomiju, izj˚t neapmierin‚tÓbu ar to, tomÁr neprot cÓnÓties par savu individu‚lismu:
Visas viÚas domas koncentrÁj‚s vienÓgi ap viÚu vien. ViÚ tai
bija viss. [..] Valdim bij uz Gaidu it k‚ k‚da hipnotizÁjoa vara; ko
viÚ lika, to viÚa izdarÓja uz to visr˚pÓg‚ko; ja viÚ ko aizliedza,
tad viÚa par to vairs ir neiedom‚j‚s; kas patika viÚam ñ patika arÓ
viÚai; [..] un pamaz‚m viÚa juta sevi glu˛i nebrÓvu, saistÓtu [..].
ViÚa cietsirdÓba un saltais egoisms jau sen tai bij acÓs kritui.35
Sava istaba rom‚nos Iedzimtais grÁks un –eihs
Sievietes tiesÓbas uz individu‚lismu un sabiedrÓbas, vÓrieu tieksmi
to ierobe˛ot raksturo savas istabas tÁma abos rom‚nos. Sava istaba ne
tikai k‚ rakstoas, bet sievietes autonomijas zÓme jau ilgi pirms Vird˛Ónijas
Vulfas (Virginia Woolf) esejas Sava istaba (A Room of Oneís Own,
1929) izn‚kanas nodarbin‚jusi arÓ E. M. Hallu un I. Kaiju.
I. Kaijas varonei Gaidai tÁva m‚j‚s ir sava istaba. T‚ apstiprina
viÚas pieauganu, jo Gaidai k‚ vec‚kajai meitai (vienÓgajai no bÁrniem)
ir paai sava istaba. Taj‚ viÚa aizs‚k savus zÓmÁanas mÁÏin‚jumus,
izraud p‚rdzÓvojumus un netraucÁta pr‚to par n‚kotni. LaulÓbas viÚa
izj˚t k‚ savas istabas un lÓdz ar to savas autonomijas zudumu:
189
Jana Veinberga
Kad Gaida k‚zu vakar‚ nogurusi, nepamanÓta uzskrÁja uz brÓtiÚu
aug‚ atp˚sties, tad t‚ izbij‚s, ieraudzÓdama savai gultai glu˛i lÓdz‚s
k‚du citu. [..] ViÚa vairs nejut‚s eit k‚ sav‚s m‚j‚s [..] viÚa juta ñ
ka viÚai vairs nav paai sava klus‚ kaktiÚa...36
Lai gan vÓra m‚j‚s Gaidai ir darbistaba, kuru viÚa var iek‚rtot atbilstoi paas gaumei (p‚rÁjo dzÓvokli iek‚rto vÓram‚te, nerÁÌinoties ar
Gaidas dom‚m), vÓrs Gaidas vÁlmi pÁc individu‚lisma neizprot. Kad
Gaida izsaka nepiecieamÓbu pÁc savas ne tikai ‚rÁjas, bet arÓ iekÁjas
telpas: [..] es nepielaistu, ka otrs cilvÁks ar visu varu gribÁtu spiesties
iek‚ man‚ dvÁseles vientulÓb‚. Ir vietas, brÓ˛i, domas un j˚tas, kur es
gribu b˚t pilnÓgi viena [..]37, «riks atbild, ka abi run‚jot katrs sav‚ sve‚
valod‚38.
ZaudÁjot iespÁju pÁc savas istabas, jo taj‚ s‚k dzÓvot vÓram‚te, tas
simbolizÁ brÓdi, kad Gaidai tiek atÚemta jebk‚da brÓvÓba. Savu telpu
Gaida atg˚st, tikai aizejot no vÓra, un viens no iemesliem, k‚dÁÔ viÚa
nevÁlas dzÓvot kop‚ ar jauno mÓlestÓbu Ilm‚ru, ir bailes vÁlreiz palikt
bez Ós telpas un vienlaikus arÓ bez brÓvÓbas:
Es t‚ baidos [..] no verdzÓbas, katr‚ no jums snau˛ varm‚ka.
Par visu svÁt‚k‚ man tagad ir mana brÓvÓba, to negribÁtu upurÁt
nevienam.39
Rom‚na –eihs varone Di‚na savu istabu zaudÁ, non‚kot g˚st‚.
ViesnÓc‚ viÚai ir sava istaba, klejojot tuksnesÓ, viÚa guÔ atseviÌ‚ teltÓ,
bet kop brÓ˛a, kad viÚu nolaupa eihs Ahmeds, viÚai t‚das telpas vairs
nav:
Visapk‚rt bija viÚa lietas. Uz zem‚ met‚la galdiÚa pie gultas
atrad‚s pusizsmÁÌÁta cigarete, kuru viÚ smÁÌÁja, ien‚kot pie
viÚas. Spilvens viÚai lÓdz‚s vÁl joproj‚m glab‚ja viÚa galvas nospiedumu.40
VÁl viens savas telpas simbols rom‚n‚ –eihs ir tuksnesis. Di‚na dodas
tuksnesÓ, vÁloties b˚t brÓva no sievietes uzvedÓbas norm‚m, kuras viÚai
uzspie˛ britu sabiedrÓba. ArÓ Di‚nas nolaupÓt‚js Ahmeds, kur patiesÓb‚
ir t‚ds pats anglis un bÁglis no tradicion‚l‚s britu sabiedrÓbas k‚ Di‚na,
ir ciei saistÓts ar tuksnesi. Kad Di‚na Ahmedu iemÓl un izvÁlas kop‚ ar
viÚu palikt tuksnesÓ, viÚa atg˚st arÓ savu telpu, kas aj‚ gadÓjum‚ nav
istaba, bet tuksnesis.
190
Sievietes individu‚lisms un laulÓba EdÓtes M. Hallas un Ivandes Kaijas rom‚nos
Uzskati par laulÓbu rom‚nos Iedzimtais grÁks un –eihs
Œpau uzmanÓbu rom‚n‚ Iedzimtais grÁks I. Kaija pievÁrsusi laulÓbas
tÁmai. ViÚas sarakste ar Aspaziju liecina, ka laulÓbas un dzimumu lomu
problem‚tika rakstnieci nodarbin‚jusi arÓ paas neveiksmÓg‚s Ïimenes
dzÓves dÁÔ.41 T‚ k‚ I. Kaijas vÓrs nepiekrÓt Ìiran‚s procesam, bet atbilstoi laika likumdoanai bez vÓra akcepta Ìiran‚s nav iespÁjama, viÚa
n‚k klaj‚ ar laulÓbas reformas idej‚m, kuras daÔÁji izkl‚sta rom‚n‚
Iedzimtais grÁks, it Ópai nodaÔ‚ LaulÓbas reformatoru sapulce, un vÁl‚k
aktÓvi aizst‚v k‚ Satversmes sapulces p‚rst‚ve. Bez izmaiÚ‚m likumdoan‚, kas Ôautu arÓ sievietei vienpusÁji pieprasÓt un saÚemt Ìiranos,
I. Kaija neredz izeju no laulÓbas j˚ga. ViÚa popularizÁ arÓ H. Elisa pied‚v‚to divu gadu izmÁÏin‚juma laulÓbu, kas palÓdzÁtu cilvÁkiem saprast,
vai ir pietiekami saderÓgi, lai saistÓtos ilgsto‚m saitÁm.
Rom‚n‚ Iedzimtais grÁks I. Kaija attÁlo da˛‚dus laulÓbas dzÓves variantus, aprakstot Gaidas un viÚas draudzeÚu pieredzi un uzskatus par
laulÓbu. Balva izvÁlas vÓru, kur viÚu bildina un patÓk vec‚kiem. S‚kum‚
viÚas uzskatos dominÁ t‚ laika sabiedrÓb‚ pieÚemtais viedoklis:
[..] k‚dreiz gad‚s, ka Albs p‚rn‚k m‚j‚s drusku jautr‚ gar‚ [..]
bet ñ pie t‚ sievietei j‚pierod. [..] J‚ ñ lab‚ks par citiem, k‚ mamma
saka.42
TomÁr pamaz‚m Balva vÓru iemÓl, un Ïimene viÚai kÔ˚st par centr‚lo
dzÓves vÁrtÓbu. T‚dÁÔ, uzzinot par vÓra ilgstoo neuzticÓbu, viÚa ir vienÓg‚
varone, kas pilnÓb‚ zaudÁ ticÓbu laimÓgai laulÓbai un laimÓg‚m attiecÓb‚m
starp dzimumiem. P‚rÁj‚s draudzenes, piedzÓvojot daudz negatÓv‚ku pieredzi, o ticÓbu tomÁr saglab‚. Anita ilgi nevar pieÚemt lÁmumu par
laulÓb‚m. Lai gan viÚa mÓl Vaironu, tomÁr apprecoties j˚t, ka viÚas individu‚lisms tiek ierobe˛ots, un dodas proj‚m, paÚemot lÓdzi abu bÁrnu.
Anita dzÓvo Krievij‚ nereÏistrÁt‚s attiecÓb‚s ar k‚du ‚rstu un uzsver, ka
pagaid‚m m‚j‚s braukt nevar, jo Latvij‚ ‚das attiecÓbas netiktu akceptÁtas. Korinna dodas studÁt uz PÁterburgu, un arÓ viÚai ir savs eksperiments ñ attiecÓbas ar precÁtu vÓrieti un bÁrns no viÚa. Korinna ‚das
saites uzskata par ide‚l‚m, jo t‚m piemÓt laulÓbas lab‚s, nevis Ôaun‚s
puses:
MÁs dal‚mies visos m˚su priekos un bÁd‚s. [..] sÓk‚s, maz‚s
ikdienas intereses mums ir katram paam par sevi. [..] Materi‚li
esam pilnÓgi neatkarÓgi viens no otra un visp‚r dzÓvojam katrs savu
dzÓvi. [..] bet kaut k‚ lÓdzÓgi taËu vajadzÁtu iek‚rtot to laulÓbas
j˚gu arÓ visp‚r.43
191
Jana Veinberga
Korinna uzskata, ka, ja jau sugu turpin‚t var arÓ bez jebk‚das laulÓbas, t‚tad zin‚tniski uz o dziÚu laulÓba nepamatojas44. VÁstulÁ Gaidai
viÚa raksta:
Es uzskatu laulÓbu par svÁtu tikmÁr, kamÁr viÚa neapdraud m˚su
pau es. Vai tava kopdzÓve ar «riku vairs ir laulÓba.45
Gaida definÁ laulÓbu k‚ vÓriea un sievietes dziÔi tikumisku garÓgu un
miesÓgu kopdzÓvi, kas pamatota uz dabisku iekÁju dziÚu ñ mÓlestÓbu,
dibin‚ta uz abpusÁju gribu... vienalga, vai t‚ ir legalizÁta caur baznÓcu
vai valsti, jeb nav46. Lai gan rom‚na beig‚s Gaida dzÓvo sir˛u laulÓb‚ jeb
brÓvaj‚ laulÓb‚ ar precÁto Ilm‚ru, I. Kaija neuzskata o trijlaulÓbu par
pozitÓvu piemÁru.47 Rakstniece neatkl‚j vienu, viÚaspr‚t, ide‚lo Ïimenes
modeli, jo attÁlo Gaidu k‚ neatkarÓgu sievieti, kura izcÓna savu individu‚lismu un Ósteno savu dzÓves pl‚nu, str‚d‚jot darbu, kas viÚai patÓk
un padodas, tomÁr rom‚na beig‚s liek Gaidai run‚t par to, ka tikai
neprecÁt‚m un apd‚vin‚t‚m sievietÁm b˚tu j‚str‚d‚, bet caurmÁra sievietes Óstais darba lauks ir dzimta48. Un, lai viÚai nevajadzÁtu str‚d‚t,
sievai par savu darbu m‚j‚s ir mor‚liska tiesÓba uz pusi no vÓra darba
algas ‚rpus m‚jas49.
Rom‚na –eihs varone Di‚na gr‚matas nobeigum‚ alkst pÁc laulÓb‚m
ar Ahmedu tikpat kvÁli, cik s‚kum‚ t‚du attiecÓbu formu noliegusi. Lai
gan Ahmeds nosauc viÚu par nabaga bÁrnu, kuram b˚s velns par vÓru50,
Di‚na nav v‚ja, bet stipra sieviete, kura pat g˚sta apst‚kÔos saglab‚jusi
savu individualit‚ti, un tiei tas licis Ahmedam viÚu iemÓlÁt. ArÓ Di‚na
atradusi sev lÓdzvÁrtÓgu partneri:
Pirmo reizi viÚas griba atd˚r‚s pret gribu, kas bija stipr‚ka nek‚
viÚai, pirmoreiz viÚa sastap‚s ar augstpr‚tÓbu, kas bija liel‚ka, un
apÚÁmÓbu, kas bija varen‚ka nek‚ viÚai. Pirmo reizi viÚa satika
vÓrieti, kur neklanÓj‚s viÚas vÁlmÁm, kuru nevarÁja ar skatienu
padarÓt par labpr‚tÓgu vergu.51
Kad atkl‚ta abpusÁja mÓlestÓba un vÁlme b˚t kop‚, abi varoÚi uzskata
doanos laulÓb‚ par pasaprotamu.
Seksualit‚te un seksu‚las attiecÓbas rom‚nos Iedzimtais grÁks
un –eihs
Partnera izvÁle seksu‚l‚s attiecÓb‚s un izvÁle, kad un vai taj‚s iesaistÓties, ir vÁl viena cilvÁka individu‚lisma izpausme. Seksualit‚tes (interese
par seksu‚laj‚m attiecÓb‚m, spÁja izjust baudu to laik‚) un seksu‚lo
192
Sievietes individu‚lisms un laulÓba EdÓtes M. Hallas un Ivandes Kaijas rom‚nos
attiecÓbu tÁma abos rom‚nos spÁlÁ b˚tisku lomu, tomÁr katra autore to
tÁlojusi atÌirÓgi.
19. gadsimt‚ gan zin‚tnieku vid˚, gan sabiedrÓb‚ bija izplatÓts uzskats, ka sievietei nepiemÓt divas lietas ñ intelekts un seksualit‚te. T‚dÁÔ
sievietes vÁlmÁm un izj˚t‚m seksu‚lo attiecÓbu laik‚ netika pieÌirta
nozÓme. Atsaucoties uz Edvarda –ortera (Edward Shorter) pÁtÓjumiem,
V. ZelËe raksta:
Dzimumakts ÏimenÁ parasti bija Óss un brut‚ls, t‚dÁÔ, dom‚jams,
ka sievietei nebija iespÁjams g˚t k‚du prieku. [..] AttiecÓbas bija
vienk‚ras: vÓrs vÁlÁj‚s sievu, un viÚ ìÚÁmaî. –o attiecÓbu brutalit‚te un dzimumakta sekas ñ gr˚tniecÓba, dzemdÓbas, ar to saistÓt‚s
veselÓbas problÁmas ñ veicin‚ja sievieu vairÓanos no seksa.52
A. Rubenis uzsver sievietes seksualit‚tes nolieguma radÓto pilnÓgu
inform‚cijas un priekstatu tr˚kumu (jo arÓ m‚tes par to klusÁja), k‚d‚
sievietes atrad‚s pirms pirm‚s nakts laulÓb‚.53 19. gadsimta beig‚s ñ
20. gadsimta s‚kum‚, par‚doties vair‚kiem pÁtÓjumiem dzimumpsiholoÏij‚ un fizioloÏij‚, taj‚ skait‚ Haveloka Elisa (Havelock Ellis) gr‚mat‚m
par cilvÁka seksualit‚ti, uz kur‚m sav‚ prieklasÓjum‚ par rom‚nu
Iedzimtais grÁks atsaucas I. Kaija, un H. Elisa ideju turpin‚t‚ja Zigmunda
Freida (Sigmund Freud) atkl‚jumiem par libido, mainÓj‚s arÓ skatÓjums
uz seksu‚laj‚m attiecÓb‚m, un, k‚ atzÓst V. ZelËe, s‚k‚s laul‚to attiecÓbu
erotiz‚cijas s‚kumi54. –aj‚ laik‚ Latvij‚ tika tulkotas un publicÁtas gr‚matas, kas popul‚r‚ valod‚ izkl‚stÓja da˛‚dus attiecÓbu aspektus, tomÁr
arÓ ajos darbos dominÁ viedoklis, ka sievietes neg˚st seks‚ prieku un, ja
g˚st, tad tas ir slÁpjams55.
MinÁto pÁtÓjumu ietekmÁt‚s uzskatu izmaiÚas atspoguÔojas arÓ liter‚rajos darbos. L. KusiÚa I. Kaiju min k‚ vienu no pirmaj‚m latvieu rakstniecÁm, kas literarizÁ sievietes personÓbas veidoanos ietekmÁjo‚s fizioloÏisk‚s norises, piemÁram, nevainÓbas zaudÁanu un laulÓbas pieredzi
(dom‚tas arÓ seksu‚l‚s attiecÓbas).56 Skaidrojot rom‚n‚ paust‚s idejas,
I. Kaija uzsver, ka vÓriei no laika gala ir ievijui dzimumdzÓvi biez‚
melu tÓkl‚, [..] priesteri tai deva [..] iedzimt‚ grÁka nosaukumu57. T‚dÁÔ
I. Kaija par savu darbu vadoo domu un mÁrÌi izvirza ienest vair‚k
skaidrÓbas mÓlestÓbas dzÓvÁ starp vÓrieti un sievieti: Es st‚vu uz t‚ viedokÔa,
ka dzimumu attiecÓb‚s vajadzÓga [..] liel‚k‚ tolerance un zin‚ma relatÓva
attiecÓga brÓvÓba.58 M‚tes teikto, ka mÓlestÓba arvienu ir mor‚liska59,
Gaida saprot k‚ mudin‚jumu uz ‚du brÓvÓbu, k‚ apliecin‚jumu, ka
mÓlestÓbai (rakstot par mÓlestÓbu, I. Kaija dom‚ gan t‚s garÓgo, gan fizisko
aspektu) nav tiea sakara ar laulÓbu un drÓkst mÓlÁt neprecoties60, t‚dÁÔ
viÚa Ôaujas seksu‚laj‚m attiecÓb‚m ar pirmo mÓlestÓbu Valdi.
193
Jana Veinberga
Gaidas laulÓbas dzÓve atkl‚j vÁl vienu I. Kaijai svarÓgu tÁmu ñ dubulto
mor‚li attieksmÁ pret pirmslaulÓbas un ‚rlaulÓbas attiecÓb‚m, jo, k‚ uzsver
V. ZelËe, nosodÓjumu par to izpelnÓj‚s tikai sievietes. Visiem rom‚na
Iedzimtais grÁks vÓrieu tÁliem gan pirms laulÓbas, gan laulÓbas laik‚ ir
seksu‚l‚s attiecÓbas ar cit‚m sievietÁm ñ prostit˚t‚m un mÓÔ‚kaj‚m.
Gaidas vÓrs «riks brÓn‚s, ka Gaida tam pieÌir nozÓmi, jo tas esot k‚
nospÔauties kaut kur un tas esot vÓriea dab‚61. ViÚ pats savuk‚rt visu
laulÓbas laiku soda Gaidu ar nepamatotu greizsirdÓbu un p‚rmetumiem
par to, ka viÚa atdevusi savu nevainÓbu citam vÓrietim.
Rom‚n‚ –eihs g˚sts Di‚nai nozÓmÁ arÓ uzspiestas seksu‚las attiecÓbas
ar nolaupÓt‚ju. Da˛as pÁtnieces, piemÁram, Tanja Modleski (Tania
Modleski), to sauc par izvaroanas popularizÁanu un kritizÁ faktu, ka
rakstniece liek Di‚nai Ahmedu nevis ienÓst, bet iemÓlÁt. Savuk‚rt citas
pÁtnieces (A. Kalere, L. Frosta) Di‚nas un Ahmeda attiecÓbas saista ar
erotisk‚m fant‚zij‚m, kas nav j‚uztver k‚ re‚li vardarbÓbas akti. Anna
Kalere (Anne K. Kaler) uzsver, ka Ó savaldÓanas un pakÔauan‚s spÁle
veido spriedzi starp varoÚiem un t‚dÁj‚di rom‚na pamatkonfliktu.62
SvarÓgs ir arÓ veids, k‚ seksu‚l‚s attiecÓbas tiek aprakstÓtas. PÁc Lauras
Frostas (Laura Frost) dom‚m, E. M. Hallas valoda b˚tiski maina nozÓmi
ain‚m, ko kritiÌi parasti sauc par izvaroanas scen‚rijiem, jo v‚rdu savienojumiem iznÓcinoa uguns, kvÁls skatiens, pulsÁjos Ìermenis, dedzinoa
kaisle, svelmaino l˚pu piesk‚riens ir kumulatÓvs efekts, kas rada p‚rliecÓbu
par abpusÁju uzbudin‚jumu.63 Turkl‚t rom‚na teksts liecina, ka tuvÓba
ar Ahmedu atmodina Di‚n‚ sieviÌÓbu un seksualit‚ti. Lai gan Di‚na
atbilstoi sabiedrÓbas mor‚lei dom‚ par Óm attiecÓb‚m k‚ kaunu, pazemojumu un samait‚anu, sak‚s Ahmedu ienÓstam, vienlaikus viÚa pirmoreiz m˚˛‚ katru mirkli izj˚t to, ka ir sieviete. Ar katru rom‚na lappusi
Di‚nas emocionalit‚te pieaug:
ViÚa svelmaino l˚pu piesk‚riens, apsk‚viens, tuvÓba viÚa siltajam, spÁcÓgajam Ìermenim aizslaucÓja visu spÁku un jebkuru spÁju
pretoties. [..] karsto l˚pu piesk‚riens viÚas mutei bija narkotisks,
tas gandrÓz lika viÚai zaudÁt samaÚu.64
Rakstniece D˛enifera Kr˚zija (Jennifer Crusie) uzskata, ka laik‚,
kad sabiedrÓbas uzskati noteica meitenes nevainÓbu lÓdz laulÓb‚m un sievietei bija j‚kaunas no prieka g˚anas seksu‚laj‚s attiecÓb‚s, uzspiestas
tuvÓbas atainoana bija paÚÁmiens, k‚ rakstnieces varÁja Ôaut rom‚nu
varonÁm izjust savu seksualit‚ti bez sabiedrÓbas nosodÓjuma un noÚemt
atbildÓbu par iesaistÓanos ‚rlaulÓbas sakaros, uzveÔot to vÓrietim.65
194
Sievietes individu‚lisms un laulÓba EdÓtes M. Hallas un Ivandes Kaijas rom‚nos
Secin‚jumi
20. gadsimta s‚kuma rom‚nos sievietes tiesÓbas uz individu‚lismu
un izdarÓt brÓvu izvÁli savas laimes lab‚ netiek uzskatÓtas par pasaprotam‚m, lai gan tiesÓbas precÁties mÓlestÓbas dÁÔ nav apstrÓdÁtas. Gan
I. Kaijas rom‚na Iedzimtais grÁks varone Gaida, gan E. M. Hallas rom‚na
–eihs varone Di‚na tiecas veidot savu dzÓvi patst‚vÓgi, tomÁr, lai to Óstenotu, viÚ‚m vispirms j‚izcÓna iekÁj‚ cÓÚa pa‚m ar sevi un tieksmi atteikties no sava individu‚lisma mÓÔot‚ cilvÁka dÁÔ, k‚ arÓ j‚uzvar ‚rÁj‚ cÓÚa
ar sabiedrÓbas un vÓrieu aizspriedumiem.
Abi rom‚ni ir savam laikam un kult˚rai revolucion‚ri, jo tajos uzsvÁrta sievietes seksualit‚te un viÚas iesaistÓan‚s seksu‚laj‚s attiecÓb‚s
netiek saistÓta tikai ar laulÓbu. TomÁr attieksme pret laulÓbu ajos darbos
atÌiras. I. Kaija rom‚n‚ Iedzimtais grÁks ilglaicÓgu nereÏistrÁtu kopdzÓvi
uzskata par norm‚lu par‚dÓbu, kas sabiedrÓbai neb˚tu j‚nosoda, savuk‚rt
E. M. Hallas rom‚n‚ skaidri j˚tama robe˛a ñ no kopdzÓves nereÏistrÁtaj‚s
attiecÓb‚s ir j‚kaunas, t‚ saboj‚ sievietes reput‚ciju, vienÓg‚ sabiedrÓb‚
pieÚemam‚ kopdzÓves forma ir laulÓba.
I. Kaija un E. M. Halla izeju no fizisk‚ un garÓg‚ g˚sta redz mÓlestÓb‚,
kas balst‚s sievietes individu‚lism‚ un seksu‚laj‚ atmod‚. TomÁr izvairÓties no g˚sta var tikai tad, ja sieviete mÓlot nezaudÁ savu autonomiju.
Te un turpm‚k ñ raksta autores tulkojums.
Regis P. A Natural History of the Romance Novel. Philadelphia: University of
Pennsylvania Press, 2011, pp. 109ñ110.
3
Showalter E. Toward a Feminist Poetics. Showalter E. (ed.) New Feminist
Criticism: Essays on Women, Literature, and Theory. New York: Pantheon
Books, 1985, p. 139.
4
Kaija I. Iedzimtais grÁks: pirm‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti I. RÓga:
Zelta grauds, 1928, 46.ñ59. lpp.
5
Hull E. M. The Sheik. The Project Gutenberg Ebook, 2004. http://archive.org/
stream/thesheik07031gut/sheik10.txt. (skatÓts 15.01.2014.).
6
T‚lmane E. Ivande Kaija. Biografisks apcerÁjums. Ivandes Kaijas kopoti raksti
VIII. RÓga: Zelta grauds, 1928, 160. lpp.
7
L˚se D. Latvieu sievieu kustÓbas aktivit‚tes jaunnacion‚lisma laikmet‚. Feminisms un literat˚ra. RÓga: Zin‚tne, 1997, 138. lpp.
8
GrÓnuma G. MÁs arÓ zem pelniem kvÁlosim... Karogs Nr. 12, 2001, 175.ñ183. lpp.
9
Regis P. A Natural History of the Romance Novel. Philadelphia: University of
Pennsylvania Press, 2011, p. 117.
1
2
195
Jana Veinberga
Mill J. S. The Subjection of Women, 1869. http://www.constitution.org/jsm/
women.htm. (skatÓts 15.01.2014.).
11
Rubenis A. 19. gadsimta kult˚ra Eirop‚. RÓga: Zvaigzne ABC, 2002, 231. lpp.
12
Kaija I. Iedzimtais grÁks: pirm‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti I. RÓga:
Zelta grauds, 1928, 13.ñ15. lpp.
13
KusiÚa L. Sievieu jaut‚jums un sievietes tÁls latvieu rakstniecÓb‚ 1870 ñ 1920.
Promocijas darbs filoloÏijas doktora gr‚da ieg˚anai. RÓga: Latvijas Universit‚te,
2013, 54. lpp.
14
ZelËe V. Nezin‚m‚. Latvijas sievietes 19. gadsimta otraj‚ pusÁ. RÓga: Latvijas
ArhÓvistu biedrÓba, 2002, 35. lpp.
15
KusiÚa L. Sievieu jaut‚jums un sievietes tÁls latvieu rakstniecÓb‚ 1870 ñ 1920.
Promocijas darbs filoloÏijas doktora gr‚da ieg˚anai. RÓga: Latvijas Universit‚te,
2013, 9. lpp.
16
Kaija I. Iedzimtais grÁks: tre‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti III. RÓga:
Zelta grauds, 1928, 308. lpp.
17
Regis P. A Natural History of the Romance Novel. Philadelphia: University
of Pennsylvania Press, 2011, p. 118.
18
Hull E. M. The Sheik. The Project Gutenberg Ebook, 2004. http://archive.org/
stream/thesheik07031gut/sheik10.txt. (skatÓts 15.01.2014.).
19
Ibid.
20
Skat. Rubenis A. 19. gadsimta kult˚ra Eirop‚. RÓga: Zvaigzne ABC, 2002,
423. lpp.
21
Hull E. M. The Sheik. The Project Gutenberg Ebook, 2004. http://archive.org/
stream/thesheik07031gut/sheik10.txt. (skatÓts 15.01.2014.).
22
Ibid.
23
http://www.tezaurs.lv/mlvv/. (skatÓts 15.01.2014.).
24
Mills D˛. S. Par brÓvÓbu. RÓga: Tapals, 2007, 19. lpp.
25
Turpat, 21., 22. lpp.
26
Turpat, 71. lpp.
27
Turpat, 76., 84. lpp.
28
Mill J. S. The Subjection of Women, 1869. http://www.constitution.org/jsm/
women.htm. (skatÓts 15.01.2014.).
29
Ibid.
30
Kaija I. Iedzimtais grÁks: tre‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti III. RÓga:
Zelta grauds, 1928, 35. lpp.
31
Turpat, 141. lpp.
32
Turpat, 48. lpp.
33
Kaija I. Dzimumu problÁma rom‚nos Iedzimtais grÁks, J˚g‚ un Sfinksa.
Ivandas Kaijas kopoti raksti X. RÓga: Zelta grauds, 1931, 189. lpp.
34
Hull E. M. The Sheik. The Project Gutenberg Ebook, 2004. http://archive.org/
stream/thesheik07031gut/sheik10.txt. (skatÓts 15.01.2014.).
10
196
Sievietes individu‚lisms un laulÓba EdÓtes M. Hallas un Ivandes Kaijas rom‚nos
Kaija I. Iedzimtais grÁks: pirm‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti I. RÓga:
Zelta grauds, 1928, 119., 139., 140. lpp.
36
Kaija I. Iedzimtais grÁks: otr‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti II. RÓga:
Zelta grauds, 1928, 190. lpp.
37
Kaija I. Iedzimtais grÁks: tre‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti III. RÓga:
Zelta grauds, 1928, 83. lpp.
38
Turpat, 84. lpp.
39
Turpat, 192. lpp.
40
Hull E. M. The Sheik. The Project Gutenberg Ebook, 2004. http://archive.org/
stream/thesheik07031gut/sheik10.txt. (skatÓts 15.01.2014.).
41
Viese S. Aspazija un Ivande Kaija. RaiÚa gadagr‚ta. RÓga: Liesma, 1988,
116.ñ117., 126.ñ127. lpp.
42
Kaija I. Iedzimtais grÁks: otr‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti II. RÓga:
Zelta grauds, 1928, 19. lpp.
43
Kaija I. Iedzimtais grÁks: tre‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti III. RÓga:
Zelta grauds, 1928, 145. lpp.
44
Turpat, 189. lpp.
45
Turpat, 143. lpp.
46
Turpat, 266. lpp.
47
Kaija I. Dzimumu problÁma rom‚nos Iedzimtais grÁks, J˚g‚ un Sfinksa.
Ivandas Kaijas kopoti raksti X. RÓga: Zelta grauds, 1931, 190. lpp.
48
Kaija I. Iedzimtais grÁks: tre‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti III. RÓga:
Zelta grauds, 1928, 264. lpp.
49
Turpat, 265. lpp.
50
Hull E. M. The Sheik. The Project Gutenberg Ebook, 2004. http://archive.org/
stream/thesheik07031gut/sheik10.txt. (skatÓts 15.01.2014.).
51
Ibid.
52
ZelËe V. Nezin‚m‚. Latvijas sievietes 19. gadsimta otraj‚ pusÁ. RÓga: Latvijas
ArhÓvistu biedrÓba, 2002, 64. lpp.
53
Rubenis A. 19. gadsimta kult˚ra Eirop‚. RÓga: Zvaigzne ABC, 2002, 231. lpp.
54
ZelËe V. Nezin‚m‚. Latvijas sievietes 19. gadsimta otraj‚ pusÁ. RÓga: Latvijas
ArhÓvistu biedrÓba, 2002, 64. lpp.
55
Turpat, 65. lpp.
56
KusiÚa L. Sievieu jaut‚jums un sievietes tÁls latvieu rakstniecÓb‚ 1870 ñ 1920.
Promocijas darbs filoloÏijas doktora gr‚da ieg˚anai. RÓga: Latvijas Universit‚te,
2013, 96. lpp.
57
Kaija I. Dzimumu problÁma rom‚nos Iedzimtais grÁks, J˚g‚ un Sfinksa.
Ivandas Kaijas kopoti raksti X. RÓga: Zelta grauds, 1931, 181. lpp.
58
Turpat.
59
Kaija I. Iedzimtais grÁks: otr‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti II. RÓga:
Zelta grauds, 1928, 75. lpp.
35
197
Jana Veinberga
Turpat.
Turpat, 166. lpp.
62
Kaler A. K. Conventions of Captivity in Romance Novels. Kaler A. K., JohnsonKurek R. E. (eds.) Romantic Conventions. OH: Bowling Green State University
Popular Press, 1999, p. 87.
63
Frost L. The Romance of Cliché: E. M. Hull, D. H. Lawrence, and Interwar
Erotic Fiction. Mao D., Rebecca L. (eds.) Walkowitz. Bad Modernisms. Durham &
London: Duke University Press, 2010, p. 100.
64
Hull E. M. The Sheik. The Project Gutenberg Ebook, 2004. http://archive.org/
stream/thesheik07031gut/sheik10.txt. (skatÓts 15.01.2014.).
65
Crusie Jennifer. Defeating the Critics, 1998. http://www.jennycrusie.com/forwriters/essays/defeating-the-critics-what-we-can-do-about-the-anti-romancebias/ (skatÓts 15.01.2014.).
60
61
LITERAT¤RA
Crusie J. Defeating the Critics, 1998.
http://www.jennycrusie.com/for-writers/essays/defeating-the-critics-what-wecan-do-about-the-anti-romance-bias/ (skatÓts 15.01.2014.).
Frost L. The Romance of Cliché: E. M. Hull, D. H. Lawrence, and Interwar
Erotic Fiction. Mao D. Rebecca L. (eds.) Walkowitz. Bad Modernisms. Durham
& London: Duke University Press, 2010.
Gargagno E. English Sheiksí and Arab Stereotypes: E. M. Hull, T. E. Lawrence,
and the Imperial Masquerade. Texas Studies in Literature and Language, 48.2,
2006, pp. 171ñ186.
Hull E. M. The Sheik. The Project Gutenberg Ebook, 2004. http://archive.org/
stream/thesheik07031gut/sheik10.txt. (skatÓts 15.01.2014.).
Kaija I. Iedzimtais grÁks: pirm‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti I. RÓga: Zelta
grauds, 1928.
Kaija I. Iedzimtais grÁks: otr‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti II. RÓga: Zelta
grauds, 1928.
Kaija I. Iedzimtais grÁks: tre‚ daÔa. Ivandes Kaijas kopoti raksti III. RÓga: Zelta
grauds, 1928.
Kaler A. K., Johnson-Kurek R. E. (eds.) Romantic Conventions. OH: Bowling
Green State University Popular Press, 1999.
KusiÚa L. Sievieu jaut‚jums un sievietes tÁls latvieu rakstniecÓb‚ 1870 ñ 1920.
Promocijas darbs filoloÏijas doktora gr‚da ieg˚anai. RÓga: Latvijas Universit‚te,
2013.
Mill J. S. The Subjection of Women, 1869. http://www.constitution.org/jsm/
women.htm (skatÓts 15.01.2014.).
Mills D˛. S. Par brÓvÓbu. RÓga: Tapals, 2007.
198
Sievietes individu‚lisms un laulÓba EdÓtes M. Hallas un Ivandes Kaijas rom‚nos
Modleski T. Loving With a Vengeance: Mass Produced Fantasies for Women.
New York: Routledge, 2008.
Ormond M. Gender, Sex, and Empowerment in E. M. Hullís The Sheik.
http://melissaormond.com/docs/Sheik.pdf (skatÓts 15.01.2014.).
Raub P. Issues of Passion and Power in E. M. Hullís The Sheik. Womenís Studies
No 21, 1992, pp. 119ñ128.
Regis P. A Natural History of the Romance Novel. Philadelphia: University of
Pennsylvania Press, 2011.
Rubenis A. 19. gadsimta kult˚ra Eirop‚. RÓga: Zvaigzne ABC, 2002.
Rubenis A. 20. gadsimta kult˚ra Eirop‚. RÓga: Zvaigzne ABC, 2004.
Showalter E. Toward a Feminist Poetics. New Feminist Criticism: Essays on
Women, Literature, and Theory. New York: Pantheon Books, 1985.
ZelËe V. Nezin‚m‚. Latvijas sievietes 19. gadsimta otraj‚ pusÁ. RÓga: Latvijas
ArhÓvistu biedrÓba, 2002.
199
Inese ViËaka
SIEVETE-DABA UN VŒRIETIS-KULT¤RA
AMERIK¬“U POSTMODERNAJ¬ LITERAT¤R¬
Summary
The Binaries of Woman-Nature and Man-Culture in American
Postmodern Literature
The aim of this article is to discern and compare the constructs of
woman-nature and man-culture found in Cormac McCarthyís novels
ëThe Roadí and ëOuter Darkí. The paper provides certain examples that
manifest these constructs, demonstrating how ecocriticist and ecofeminist
theories advance the struggle to end the subjugation of women and degradation of nature. The issue of man-culture and woman-nature relationships is elaborated from the perspective of ecocriticism and ecofeminism theories in a comparative way, as they offer an innovative insight
into literary criticism and attempt to view the long-standing and
problematic issue of woman-nature interdependence and humankindís
effort to survive in the world that is lavish with restrictions and oppressions. Cormac McCarthyís novels ëThe Roadí and ëOuter Darkí highlight
the issues that are crucial in ecocriticism and ecofeminism, though each
text has its own way of presenting them. Cormac McCarthy has not
consciously taken up an ecocriticist or ecofeminist sword, when writing
his two literary works, but, undoubtedly, they greatly feature the issues
important to the ecocritical and ecofeminist studies. The author has
highlighted the possible apocalypse and post-apocalypse dimension,
symbolically indicating, how important it is to care for nature, as it
compromises both creative and destructive power. Nature elements and
human beings in the literary works take antropomorphous position, going
beyond their traditional positions. Both narratives from the aspect of
spatiality are divided into two levels ñ in the real and in the spiritual.
The real narrative level shows a physical movement of the characters
towards better life, whereas the spiritual narative level, which is an
imaginary space portrays a way to spiritual purification. This imaginary
space can be associated with a space of great variety of choices, where
each character finds vital knowledge and viewpoint.
Key-words: Cormac McCarthy, ëThe Roadí, ëOuter Darkí, ecofeminism, ecocriticism, nature, degradation, culture, subjugation
200
Sievete-daba un vÓrietis-kult˚ra amerik‚Úu postmodernaj‚ literat˚r‚
*
Ievads
Postmodernisma fenomens bie˛i vien sasaucas ar postapokalipses
diskursu, kur‚ ar simulakru valodu tiek simulÁta dabas katastrofa un
apskatÓta t‚s ietekme uz dabu un arÓ sabiedrÓbu, kas ir zaudÁjusi iepriek
svarÓgo moralit‚tes izj˚tu.1 Autors postmodernaj‚ literat˚r‚ reizÁm
aktualizÁ postapokalipses tÁmu. Postmodernisms arÓ postulÁ, ka cilvÁces
ikdienas dzÓvei piemÓt simul‚cija; 21. gadsimt‚ trauksmainaj‚ un mainÓgaj‚ vidÁ tai noteikti ir svarÓga loma, kas ietekmÁ m˚sdienu sabiedrÓbu
aizvien bie˛‚k lÓdz ar tehnoloÏiju attÓstÓbu. PiemÁram, autors, interpretÁjot
postapokalipses tÁmu, var atainot pasauli pirms apokalipses un cilvÁci
pÁc t‚s. –‚da simul‚cija var gan pozitÓvi ietekmÁt lasÓt‚jus, gan negatÓvi
vai arÓ Ôaut noticÁt, ka, piemÁram, atainot‚ kodolkatastrofa vai dabas
katastrofa ir tikai fikcion‚la simul‚cija un t‚da re‚laj‚ pasaulÁ nevar
past‚vÁt.
Postmodern‚ literat˚ra ir arÓ sekul‚rs kult˚ras fenomens, kur‚ tiek
apskatÓtas reliÏiskas tÁmas un tÁli. –is fenomens bie˛i vien sasaucas ar
postapokalipses diskursu, kur‚ tiek apspÁlÁta tÁlu attieksme pret reliÏiju
un atainotas attiecÓbas ar Dievu. Postmodernajos darbos, it Ópai kuros
ir apskatÓta apokalipses un postapokalipses tÁma, reliÏija skarta vistie‚k,
jo tÁli, nezaudÁjui ticÓbu Dievam, uzdod jaut‚jumu par savas eksistences
jÁgu un Dieva nodomu viÚu dzÓvÁs. PiemÁram, Gundegas Repes st‚st‚
Stigma2 ir spilgti redzama tÁlu cÓÚa ar postapokalipses dzirnav‚m, kur‚
viÚi padodas liktenim un vÁras pie Dieva pÁc atbildes par, viÚupr‚t,
netaisnÓgi piespriesto sodu. ReliÏiskie BÓbeles motÓvi tiek dekonstruÁti
un dekanonizÁti, par‚dot sakr‚lo kult˚ru sav‚ gaism‚ vai interpret‚cij‚,
kur, piemÁram, reliÏisku l˚ganu un bijÓbu pret Dievu nomaina izmisÓga
un tramÓga atbildes meklÁana bez maz‚k‚s cieÚas pret augst‚ko varu.
Amerik‚Úu rakstnieks Kormaks Mak‚rtijs (Cormac McCarthy) ir
pievÁrsies postapokalipses tÁmai rom‚n‚ CeÔ3 (The Road), kur k‚da
neizskaidrojamas izcelsmes dabas katastrofa p‚rvÁr dabu par nedzÓvu
elementu, kas lÓdz ar to ir nopietns vÁstnesis iespÁjamai dzÓvÓbas izzuanai
uz Zemes. Savuk‚rt otraj‚ K. Mak‚rtija rom‚n‚ Tumsa4 (Outer Dark),
kas arÓ pieder pie postmodern‚ laikmeta literat˚ras, autors neatkl‚j tiei
postapokalipses tÁmu, bet gan ataino dabu, kas spilgti rezonÁ ar esoo
pasaules ainu, kur‚ sabiedrÓbas skatÓjums uz Átikas norm‚m ir zaudÁjis
agr‚ko svarÓgumu gan reliÏij‚, gan arÓ cilvÁku savstarpÁj‚s attiecÓb‚s.
J‚atzÓst, ka K. Mak‚rtijs nav vienÓgais amerik‚Úu rakstnieks, kura darbus
var skatÓt caur ekokritikas un ekofeminisma prizmu. –aj‚ sakar‚ ir vÁrts
201
Inese ViËaka
pieminÁt arÓ citus postmodernisma darbus, kuros aktualizÁts ekokritikas
un ekofeminisma moto: daba ir j‚gl‚bj, k‚ arÓ sievietes un daba ir j‚atbrÓvo no apspieanas. PiemÁram, amerik‚Úu rakstnieces Ursulas KrÁberes
Le Gvinas (Ursula Kroeber Le Guin) rom‚ns VienmÁr atgrie˛oties m‚j‚s5
(Always Coming Home) un D˛oanas Slonc˛evskas (Joan Slonczewski)
rom‚ns Durvis uz oke‚nu6 (A Door Into Ocean) arÓdzan aktualizÁ jaut‚jumu par tÓras dabas saglab‚anas nozÓmi, akcentÁjot arÓ svarÓgo sievietes
un vÓriea vienlÓdzÓgas past‚vÁanas lomu.
Rakst‚ Ópaa uzmanÓba pievÁrsta tiei K. Mak‚rtija darbiem, jo viÚa
rom‚ni izteikti iezÓmÁ dabas un cilvÁces savstarpÁjo attiecÓbu problem‚tiku.
Ekokritika literat˚rzin‚tnÁ
Ekokritika k‚ literat˚ras teorijas un kritikas virziens izveidoj‚s 20.
gadsimta deviÚdesmitajos gados. –erila Glotfeltija (Cheryll Glotfelty) to
ir definÁjusi k‚ literat˚ras un vides mijiedarbÓbas pÁtniecÓbu7. Ekokritikas
pÁtÓjumu pamat‚ ir vides aizsardzÓbas kustÓbas aktivit‚tes, kas aktualizÁj‚s pag‚ju‚ gadsimta sedesmitajos gados. Terminu ìekokritikaî
pirmo reizi pieminÁja Viljams Ruekerts (William Rueckert) sav‚ publicÁtaj‚ esej‚ Literat˚ra un ekoloÏija: eksperiments ekokritik‚8 (Literature
and Ecology: An Experiment in Ecocriticism) 1978. gad‚, akcentÁjot Ó
koncepta nozÓmi liter‚ro darbu pÁtniecÓb‚.
–. Glotfeltijas darb‚ Ekokritikas gr‚mata: svarÓg‚kie posmi literat˚ras ekoloÏij‚9 (The Ecocriticism Reader: Landmarks in Literary Ecology) ir trÓs ekokritikas pÁtÓjumu pieejas. Pirm‚ tipa kritika nodarbojas
ar kanonizÁt‚s literat˚ras interpret‚ciju, pievÁrot uzmanÓbu liter‚rajos
darbos atainotajai dabai un tÁliem, sasaistot tos ar ekokritikas ideoloÏiju.
Savuk‚rt otr‚ pieeja ietver to ˛anru ìreabilit‚cijuî, kas nav iekÔauti tradicion‚laj‚ literat˚ras kanon‚. Treais ekokritikas virziens nodarbojas ar
teoriju un t‚s attÓstÓbu, pÁtot valodu, ar kuru tiek konstruÁts skatÓjums
uz dabu.
Ekokritikas pÁtnieki zaÔ‚s literat˚ras rakstnieku liter‚ro darbu zemtekstos un simboliskaj‚ lÓmenÓ cenas atkl‚t antropomorfiski un patriarh‚li orientÁto attieksmi pret dzÓv‚m b˚tnÁm, dabu un ainavu. Ekokritikas
pÁtniecÓbas pirmaj‚ posm‚ uzmanÓba tika pievÁrsta pastor‚lai videi, savuk‚rt otraj‚ un treaj‚ posm‚ pÁtnieku interesi rosin‚ja urb‚n‚ telpa,
liel‚koties t‚da, kuru ir sk‚ris apokalipses draudoais posts. T‚tad ekokritik‚ koncepts ìdabaî ir uztverts k‚ paradigma, kurai piemÓt da˛‚das
attÓstÓbas stadijas, kur viena no pÁdÁj‚m stingri iezÓmÁ jaut‚jumu par
202
Sievete-daba un vÓrietis-kult˚ra amerik‚Úu postmodernaj‚ literat˚r‚
vides postÓjumu un t‚s boj‚ejas iespÁjamÓbu. Ekokritikas pÁtÓjumu kontekst‚ ir svarÓgi pieminÁt Maikla Makdauela (Michael McDowell) rakstu
Bahtina ceÔ uz ekoloÏisku atkl‚smi10 (The Bakhtinian Road to Ecological
Insight), kur‚ ir aprakstÓjis Bahtina jÁdziena ìdialoÏismsî nozÓmi, kura
pamat‚ uzmanÓba ir pievÁrsta balsu polifonijai liter‚rajos darbos. –Ó balsu
daudzveidÓba tekst‚, kas apraksta dabu, ir svarÓga tiei no ekokritikas
skatupunkta, jo lÓdz ar to ir iespÁja saklausÓt da˛‚du dabas elementu
balsis, kuriem ir pieÌirtas antropomorfas ÓpaÓbas. –ie elementi liter‚raj‚
tekst‚ bie˛i vien p‚riet no maz‚ksvarÓga pl‚na priekpl‚n‚, veidojot dialogu ar tÁliem vai arÓ paiem lasÓt‚jiem.
Lai arÓ ekokritikas pamatlicÁji ir amerik‚Úu ekokritikas skolas p‚rst‚vji, 1991. gad‚ pÁtÓjumus uzs‚ka arÓ britu skola ar vadÓt‚ju D˛onatanu
Beitsu (Jonathan Bate).11 J‚atzÓst gan, ka starp amerik‚Úu ekokritikas
skolu un britu ekokritikas skolu ir zin‚mas atÌirÓbas. Viena no t‚m ir
saistÓta ar vides zin‚tnes konceptu; Lielbrit‚nij‚ atÌirÓb‚ no ekokritikas
dzimtenes Amerikas tiek lietots koncepts ìzaÔ‚s studijasî (green studies),
kura pamat‚ ietilpst arÓ ekokritika, taËu jÁdziens ietver pla‚ku skatÓjumu
uz dabas pÁtniecÓbu tekst‚. Lai arÓ k‚da b˚tu abu skolu atÌirÓg‚ jÁdzienu
izvÁle, ir j‚uzsver, ka t‚s ir veikuas ievÁrojamu ieguldÓjumu ekokritikas
pÁtniecÓb‚. Savuk‚rt Baltijas valstÓs k‚ pirmais ekokritikas pÁtÓjums
ien‚ca lÓdz ar igauÚu literat˚rzin‚tnieces Kadri TÓres (Kadri T¸¸r) rakstu
Balt‚s naktis: ekokritisks Oj‚ra V‚ciea lasÓjums (White Nights: an
Ecocritikal Reading of Oj‚rs V‚cietis), kur tika publicÁts 2005. gada
starptautisk‚s zin‚tnisk‚s konferences rakstu kr‚jum‚ CilvÁka brÓvÓba.
CilvÁka balss (Freedom of People. Voice of People).12 Baltijas valstÓs
ekokritikas pÁtniecÓba ir tikai s‚kumposm‚, tomÁr past‚v liela iespÁja,
ka arÓ Latvijas literat˚rzin‚tne pÁc laika varÁs lepoties ar atzinÓgiem pÁtÓjumiem aj‚ jom‚.
Ekofeminisma tendences liter‚rajos darbos
Konceptu ìekofeminismsî ir ieviesusi franËu feminisma p‚rst‚ve
Fransu‚za DebonÁ (Francoise díEaubonne) 1974. gad‚. PÁtnieces KatrÓna
GÁrsdorfa (Catrin Gersdorf) un Silvija Meijere (Sylvia Mayer) gr‚mat‚
Daba literat˚ras un kult˚ras studij‚s (Nature in Literary and Cultural
Studies, 2006) ir nor‚dÓjuas, ka F. DebonÁ 1974. gada esej‚ Laiks ekofeminismam (Le féminisme ou la mort) ir uzsvÁrusi nepiecieamÓbu aktÓvi
iesaistÓties jaut‚juma risin‚an‚, kas skar patriarh‚l‚ spÁka dominanci
p‚r sievietÁm un dabu, k‚ rezult‚t‚ ir ignorÁta sievieu neatkarÓba un
nepastarpin‚t‚ saikne ar dabu. Ekofeminisma p‚rst‚vji, kurus interesÁ
203
Inese ViËaka
gan ekoloÏijas, gan literat˚ras zin‚tne, uzskata, ka m˚sdienu postmodern‚ sabiedrÓba, kur‚ p‚rsvaru g˚st patriarh‚lais spÁks un tehnoloÏiju
attÓstÓba, ir aizmirsusi par sievietes un dabas nozÓmi pasaulÁ. Ekofeminisma virziena p‚rst‚vji ir aizguvui no agrÓn‚s Rietumu filosofijas un
literat˚ras vienu no vec‚kaj‚m past‚voaj‚m bin‚r‚m opozÓcij‚m ñ
ìdaba ñ kult˚raî, lÓdz ar o opozÓciju pieÌirot dabai feminÓnu, bet kult˚rai maskulÓnu vÁrtÓbu. MaskulÓn‚ vÁrtÓba ir similarizÁta ar racion‚lo
pr‚tu un objektivit‚ti, savuk‚rt feminÓn‚ daba tiek raksturota k‚ emocionalit‚te un subjektivit‚te.13 Tas nozÓmÁ, ka ekofeministi redz dabu k‚
sievieti, kuras virsuzdevums ir reprodukcija un r˚pÁan‚s par pÁcn‚cÁjiem, savuk‚rt kult˚ra tiek saskatÓta k‚ vienÓba, kuru p‚rvalda racion‚lais pr‚ts un tehnoloÏija.
TehnoloÏijas inv‚zija ir b˚tiski ietekmÁjusi ne tikai dabu un vides
ekoloÏiju, bet arÓ sievietes reproduktÓvo sistÁmu un veselÓbu, lÓdz ar to ir
skaidrs, ka dabai un sievietei ir Ópaa saikne un t‚s viena bez otras nespÁj
past‚vÁt. Tas nor‚da uz to, ka, nodarot kaitÁjumu un postu dabai, arÓ
sievieu past‚vÁana un veselÓba ir ietekmÁta un lÓdz ar to visas cilvÁces
turpm‚ka dzÓvÓba uz pasaules b˚s apdraudÁta, jo tiei sieviete ir dzÓvÓbas
nesÁja. Daudzi varÁtu uzdot jaut‚jumu: k‚da gan ir atÌirÓba starp feminismu un ekofeminismu, ja zin‚ms, ka arÓ feminisms postulÁ to, ka dominÁjoais patriarh‚lais spÁks nepieÔauj mierÓgu sievieu lÓdz‚spast‚vÁanu.
Sav‚ ziÚ‚ ekofeminisms vÁl spilgt‚k izvÁr feminisma premisu, ka vÓrietis
ne tikai dominÁ p‚r sievieti un dabu, bet arÓ vÓriea konstruktÓvais un
destruktÓvais rÓcÓbas modelis vienlaicÓgi degradÁ gan sievietes, gan dabas
past‚vÁanu.
Liter‚rie ekofeministi ir aizguvui ekofeminisma jÁdziena b˚tÓbu un
p‚rnesui uz literat˚rzin‚tni, impregnÁjot to postmodernajos daiÔdarbos.
Postmodernaj‚ literat˚r‚, kur‚ ir iekÔauta ekofeminisma b˚tÓba, dabas
elementiem bie˛i vien tiek pieÌirta balss un sieviÌais dzimums, padarot
tos antropomorfus un feminÓnus, lai vÁl spilgt‚k izceltu sievietes un dabas
nesaraujamo saikni.
Amerik‚Úu rakstnieka K. Mak‚rtija liter‚rie darbi
Amerik‚Úu rakstnieka K. Mak‚rtija darbu p˚r‚ ir desmit rom‚nu,
divas lugas un trÓs darbu ekranizÁjumi. K. Mak‚rtijs ir dzimis 1933. gada
20. j˚lij‚ Providens‚, Rodailendas tat‚ un uzaudzis Noksvil‚, TenesÓ
tat‚.14 Daudzi literat˚ras kritiÌi un ˛urn‚listi ir vienmÁr vÁlÁjuies ieg˚t
detalizÁt‚ku inform‚ciju par K. Mak‚rtija biogr‚fiju, jo intervij‚s un
sarun‚s rakstnieks vienmÁr ir bijis savrups un nerunÓgs. TaËu, neskatoties
204
Sievete-daba un vÓrietis-kult˚ra amerik‚Úu postmodernaj‚ literat˚r‚
uz savu noslÁgtÓbu, par rakstnieka talantu ir uzzin‚jusi visa pasaule.
Amerik‚Úu rakstnieka daiÔdarbi variÁ no gotiska stila lÓdz pat vesternam
un aprakstiem par postapokalipses tÁmu.
K. Mak‚rtija pirmais rom‚ns D‚rznieks (The Orchard Keeper) tika
publicÁts 1965. gad‚, par kuru autors ieguva Viljama Folknera balvu,
bet 1981. gad‚ saÚÁma Mak‚rturu fonda stipendiju. Kaut arÓ s‚kum‚
K. Mak‚rtijs bija tikai lok‚li atzÓts k‚ gotisko rom‚nu autors, pla‚ku
popularit‚ti pasaulÁ viÚ ieguva pÁc rom‚nu Kur sirmgalvjiem nav vietas
(No Country for Old Men) un CeÔ (The Road) ekranizÁjumiem. 2013. gada
beig‚s tika ekranizÁts K. Mak‚rtija daiÔdarbs Advok‚ts (The Counselor),
par kuru re˛ijas maestro Ridlijs Skots (Ridley Scott) jau guva atzinÓbu.
Filmas pamat‚ nav 21. gadsimta ierastie kosmosa kuÏi, milzu spr‚dzieni
un armiju sadursmes, bet gan spÁle ar v‚rdiem un ieroËiem cÓÚ‚ pret
cilvÁku alkatÓbu un narkotiku tirdzniecÓbu. –aj‚ film‚, t‚pat k‚ iepriekÁjos ekranizÁjumos, ir saskat‚mas K. Mak‚rtija iezÓmes, jo filmas si˛ets
atg‚dina iepriek ekranizÁto darbu Kur sirmgalvjiem nav vietas. Filmas
Advok‚ts scen‚riju Ridlijam Skotam pied‚v‚ja pats K. Mak‚rtijs. J‚teic,
ka autors jau agr‚k bija sarakstÓjis filmas scen‚riju Kur sirmgalvjiem
nav vietas, taËu, dienasgaism‚ t‚ arÓ to nepar‚dÓjis, p‚rstr‚d‚ja rom‚n‚.
2007. gad‚ re˛isori br‚Ôi Koeni (Coen brothers) realizÁja rakstnieka nepiepildÓto vÁlmi ekranizÁt o darbu. Rakstnieka daiÔdarbi izceÔas ar ÓpatnÁju
valodas stilu un dziÔu, simbolisku jÁgu, t‚pÁc ir Ôoti Ópai daudziem lasÓt‚jiem vis‚ pasaulÁ.
Ekokritikas un ekofeminisma idejas K. Mak‚rtija daiÔdarb‚ CeÔ
No visiem K. Mak‚rtija darbiem tiei rom‚n‚ CeÔ ir Ópai izcelta
postapokaliptisk‚ vide k‚ dabas personifik‚cija. Daba rom‚n‚ ir viens
no ambivalentajiem spÁkiem, kas ir mijiedarbÓb‚ ar cilvÁka veidoto kult˚ras pasauli. Ekokritiski analizÁjot rom‚nu CeÔ, svarÓga ir t‚ darbÓbas
vieta ñ Teksasas ainava, net‚lu no El-Paso (El Paso), kas ir cietusi k‚das
neizprotamas dabas katastrofas rezult‚t‚. LasÓt‚js iepazÓstas ar rom‚n‚
aprakstÓto darbÓbas vietu, jau lasot pirmos teikumus, kas raksturo apk‚rtÁjo dramatisko ainu, kur‚ tÁvs un mazais dÁls virz‚s uz dienvidiem pa
katastrofas izpostÓto vidi, lai atrastu patvÁrumu. Katra diennakts posma
nomaiÚa ne tikai signalizÁ par dramatisko realit‚ti, bet arÓ atainotais
ainavas me˛onÓgais skarbums zin‚m‚ mÁr‚ nor‚da uz t‚s vienaldzÓbu
pret cilvÁka kl‚tb˚tni. Ainavas re‚lij‚s par‚d‚s pamest‚s m‚jas, kas ievada darba risin‚taj‚ konflikt‚ dabas stihisko spÁku k‚ radou un ‚rdou,
kas veido cilvÁces vÁsturi. LÓdz ar to dabas ‚rdoais vektors ir vien‚ds ar
205
Inese ViËaka
vÁstures radoo darbÓbas vektoru, tas ir, daba ir kl‚tesoa vÁsturÁ. Postapokaliptisko vidi darb‚ var vÁrot arÓ no pag‚tnes skata, zinot, ka viss
dabas postÓtais b˚s vÁsturÁ ierakstÓts un nekas vairs neb˚s t‚ds, k‚ bijis
agr‚k. TÁvs, esot blakus mazajam dÁlam, apzin‚s, ka neizskaidrojam‚
dabas katastrofa ienesÓs jaunas vÁsmas pasaules vÁsturÁ:
Pasaule sar˚k apk‚rt jÁlam saÌeÔamu lielumu kodolam. Liet‚m
aizmirstÓb‚ lÁn‚m seko to nosaukumi. Kr‚sas. Putni. «damlietas.
Visbeidzot v‚rdi, kuros nosaukt to, ko esi uzskatÓjis par patiesu.
V‚rg‚ki nek‚ viÚ bija dom‚jis.15
Rom‚n‚ ir redzama skaudra atsk‚rsme par cilvÁka kult˚ras pasaules
trauslumu, saskaroties ar dabas stihiju un paa cilvÁka nevÁrÓgo attieksmi
pret dabu.
Esoajam dabas un cilvÁces konfliktam lÓdz‚s past‚v simboliskais
sl‚nis, kur harmonizÁ cilvÁka kult˚ras un dabas attiecÓbas p‚resamÓbas
jeb garÓgo atkl‚smju telp‚. –Ó telpa ir k‚ mediators starp cilvÁku un dabu,
kas palÓdz g˚t jaunas atziÚas par esamÓbas jÁgu un par‚da, ka cilvÁks
pats veido savu kult˚ras pasauli un vidi sev apk‚rt, izmantojot dabas
skaistumu. PÁc ekokritikas nost‚dnÁm, dabai piemÓt liels spÁks un cilvÁkam ir j‚j˚t bijÓba pret to, j‚b˚t harmonij‚ ar katru dabas elementu,
tikai tad ir iespÁjama jÁgpilna cilvÁces past‚vÁana. –o cilvÁka bijÓbas
nozÓmi pret dabu ir arÓ uzsvÁrui iepriek minÁtie ekokritikas pirm‚ posma
p‚rst‚vji.16 Postmodernajos ekokritikas rom‚nos ir iezÓmÁta patiesÓba,
cik Ôoti cilvÁks ir atkarÓgs no dabas un ka daba ir valdniece p‚r cilvÁku,
nevis otr‚di. Antropocentriskais pasaules modelis, kas postmodernaj‚
sabiedrÓb‚ Ìiet da˛brÓd pieÚemams, patiesÓb‚ ir relatÓvs un nepilnÓgs.
CilvÁks ir tikai maza daÔiÚa no liel‚s dabas telpas.
K. Mak‚rtija rom‚n‚ CeÔ ir atkl‚ts arÓ ekofeminisma aktu‚lais jaut‚jums par dabas un sievietes attiecÓb‚m. Sieviete ir atkarÓga no dabas,
un patriarh‚l‚ spÁka ietekme uz dabu traÏiski atsaucas uz sievietes reproduktÓvo veselÓbu un t‚s turpm‚k‚s eksistences iespÁjamÓbu. Liter‚raj‚
darb‚ sievietes tÁls funkcionÁ tikai analepsÁ, tas ir, tÁva un dÁla pag‚tnes
atmiÚ‚s. T‚s ir atmiÚas par sievu un m‚ti, kura apzin‚ti izvÁlas beigt
savu dzÓvi uz postapokalipses sliekÚa. Sieviete nesaskata iespÁjamu savu
t‚l‚ko eksistenci, un viss‚pÓg‚k vÓra atmiÚ‚s ieskanas viÚas nihilisma
pilnais eksistenci‚lais jaut‚jums: k‚da dzÓve var b˚t postapokalipses laik‚
bez tÓras un veselÓgas vides? Sieviete nevÁlas izdzÓvot mokpilnu dzÓvi,
kur‚ viÚa b˚tu pakÔauta patriarh‚l‚ spÁka varai ñ gan fiziskai, gan arÓ
emocion‚lai:
206
Sievete-daba un vÓrietis-kult˚ra amerik‚Úu postmodernaj‚ literat˚r‚
DrÓz vien viÚi m˚s notvers un nogalin‚sÖ un apÁdÓs m˚sÖ bet
Tevi tas nesatrauc. Tu esi labpr‚t gatavs gaidÓt, kamÁr tas notiks.
TaËu es t‚ nevaru. Nevaru.17
Rom‚n‚ arÓ vÓra atmiÚ‚s iekÁj‚ fokaliz‚cij‚ par‚d‚s sievietes pap‚rmetumi pÁc dÁlÁna piedzimanas apokalipses laik‚. Dabas postÓjums
ir sagr‚vis viÚas veselÓbu un ticÓbu n‚kotnei, un dÁla dzimana bija fiziski
un emocion‚li s‚pÓga. Sievietes emocion‚l‚s s‚pes saist‚s ar apziÚu, ka
viÚa dod dzÓvÓbu zÁnam, kuram postapokaliptiskaj‚ vidÁ b˚s mazas
izredzes izdzÓvot. Daudzi lasÓt‚ji varÁtu nosodÓt sievietes izvÁli labpr‚tÓgi
pamest fizisko pasauli un atst‚t dzimuo dÁlu tikai tÁva g‚dÓb‚, bet,
Ìiet, tiei caur sievietes n‚vi autors iezÓmÁ dabas un sievietes nesaraujam‚s saites. Daba rom‚n‚ ir atainota k‚ mirusi, un arÓ sievietei ir j‚mirst,
lai vÁl spilgt‚k izgaismotu vides ekoloÏijas problem‚tiku, par kuru ikvienam lasÓt‚jam b˚tu j‚aizdom‚jas.
NaratÓva specifika
K. Mak‚rtijs rom‚nu CeÔ ir veltÓjis savam dÁlam, k‚ reiz izteic‚s
sarun‚ ar ˛urn‚listi Opru Vinfriju (Oprah Winfrey) 2007. gada intervij‚,
ko varÁtu dÁvÁt par rakstnieka visu laiku atkl‚t‚ko interviju.18 K‚du
nakti autors esot pamodies El-Paso viesnÓc‚ kop‚ ar savu dÁlÁnu D˛onu
Francisu Mak‚rtiju, pieg‚jis pie loga un iztÁlojies, k‚da varÁtu izskatÓties
pilsÁta pÁc simts gadiem. LÓdz ar to is naratÓvs ir projicÁts uz n‚kotnes
vÓziju par pau autoru un viÚa dÁlu imagin‚r‚, postapokaliptiskaj‚ vidÁ.
Rom‚na protagonists varÁtu b˚t pats gr‚matas autors, taËu K. Mak‚rtija
kl‚tesamÓbu lasÓt‚js diez vai saskatÓs, jo visu naratÓva darbÓbu virza viszinoais st‚stÓt‚js treaj‚ person‚, kas, Ìiet, par abiem tÁliem zina vair‚k
nek‚ pats autors. Neskatoties uz dominÁjoo naratoru, K. Mak‚rtijam
ir izdevies Ôoti veiksmÓgi psihonar‚cij‚19 atkl‚t tÁlu domas un iekÁjo
cÓÚu ar moralit‚ti un Átiskumu. Teksta fragment‚rums similÁ ar st‚sta
b˚tÓbu par Átikas normu neeksistenci postapokaliptiskaj‚ vidÁ. NaratÓvs
ir ìsaussî, bez emocij‚m, t‚pat k‚ pati postapokaliptisk‚ vide, kur‚
tÁvs, padodoties nihilismam, s‚k p‚rk‚pt robe˛u, kas iezÓmÁ moralit‚ti
un absol˚tas bijÓbas rejekciju. Mazais dÁlÁns ir tas, kur atg‚dina tÁvam,
ka, lai arÓ abi ir non‚kui bezcerÓg‚ dzÓves situ‚cij‚, viÚi nedrÓkst zaudÁt
bijÓbu, godapr‚tu un cieÚu. –o naratÓvu var dÁvÁt arÓ par mor‚les naratÓvu,
kur‚ tiek vÁstÓts, ka cilvÁks jebk‚dos apst‚kÔos nedrÓkst zaudÁt cilvÁcÓbu
un Átiskumu. Autors ir pieÌÓris balsi arÓ dabas elementiem, kas sasaucas
ar ekokritikas paradigmu, lai izgaismotu dabai nodarÓto kaitÁjumu. Ro207
Inese ViËaka
m‚n‚ aprakstÓtie tumie, apdeguie, dabas katastrofas skartie koki sav‚
bezspÁcÓb‚ un pÁdÁj‚ n‚ves agonij‚, skaÔi d‚rdot krizdami, it k‚ p‚rmet
cilvÁcei tai nodarÓto kaitÁjumu:
Me˛s drebÁja no koku krianas b˚kÌiem un dobjajiem d‚rdiem
[..] dobjais haoss aizd‚rdÁja prom. Un vÁlreiz, viens d‚rdiens, Ôoti
t‚lu.20
NaratÓvs nav projicÁts tikai n‚kotnÁ, bet palaikam analepsÁ tiek
izgaismotas tÁlu pag‚tnes atmiÚas. VarÁtu teikt, ka vÁstÓjums sast‚v no
div‚m lÓnij‚m ñ viena vÁstÓjuma lÓnija iezÓmÁ notikumus pÁc dabas katastrofas, bet otra strukturÁ tÁlu pag‚tnes atmiÚas, sapÚus par dzÓvi pirms
apokalipses, kur‚ maz‚ dÁla tÁvs redz visapk‚rt skaistu, zaÔu dabu un
savas sievas profilu taj‚ ñ laimÓgu un mierpilnu:
SapÚos viÚa b‚l‚ lÓgava n‚ca pie viÚa zaÔa, lapota baldahÓna.
[..] TÁrpusies marles kleit‚, tumie mati saÚemti augup ar ziloÚkaula ÌemmÁm, perlamutra ÌemmÁm. ViÚas smaids, viÚas nodurt‚s
acis. No rÓta atkal sniga. Elektrovados virs galvas rindojas sÓkas
pelÁkas ledus pÁrles.21
Rom‚n‚ viszinoais narators pak‚peniski past‚sta par dÁla, tÁva un
viÚas sievas pag‚tni, lÓdz ar to teksts ir fragment‚rs, tas sast‚v it k‚ no
mozaÓkas daÔiÚ‚m ñ vÁstÓjumu lÓnij‚m par pag‚tni un tagadni, kuras,
saliekot kop‚, veido dramatisk‚ st‚sta kopainu. Pirmo vÁstÓjuma lÓniju
aluzÓvi varÁtu dÁvÁt par ìsvÁtceÔnieku ceÔojumaî naratÓvu, kur‚ tÁvs un
dÁls ir garÓgos meklÁjumos pÁc paties‚s dzÓves jÁgas, kas nav iespÁjama
bez ticÓbas augst‚kam spÁkam, kas viÚus var vadÓt uz fizisku un garÓgu
izgl‚banos. Lidija K˚pere (Lydia Cooper) ir sarakstÓjusi vair‚kus apcerÁjumus par K. Mak‚rtija rom‚niem un nor‚da, ka rom‚na CeÔ naratÓvs
ir alegorija leÏendai par karali Art˚ru un SvÁt‚ Gr‚la meklÁjumiem.22
Interesanti, ka pats K. Mak‚rtijs vien‚ no darba apcerÁm ir atzinis, ka
s‚kotnÁj‚ doma bija rom‚nam dot nosaukumu SvÁtais Gr‚ls. Savuk‚rt
vair‚kum‚ citu autoru aprakstos rom‚ns tiek pielÓdzin‚ts mÓtam par
pasaules galu, ko ir uzsvÁrusi arÓ L. K˚pere. LÓdz ar to o naratÓvu var
dÁvÁt par tekstu tekst‚, un katrs lasÓt‚js taj‚ var saskatÓt k‚du sev zin‚ma,
iepriek lasÓta darba domu vai ideju. Bez aub‚m, autora liter‚rais darbs
ir st‚sts par pasaules gala neizbÁgamÓbu, k‚ arÓ par nepiecieamÓbu saglab‚t cilvÁciskumu arÓ laik‚, kad apokalipse ir tuvu un nenovÁrama.
NaratÓvs tiek fokalizÁts viszino‚ naratora acÓm liel‚koties vis‚
rom‚n‚, ik pa laikam Ôaujot postapokaliptisko vidi redzÁt caur tÁva vai
maz‚ dÁlÁna skatÓjumu. –Ìiet, arÓ iekÁjo tÁva un dÁla fokaliz‚ciju p‚rvalda viszinoais narators, kur reprezentÁ tÁva sarunas ar Dievu, vÁro208
Sievete-daba un vÓrietis-kult˚ra amerik‚Úu postmodernaj‚ literat˚r‚
ties ar tieu un mazliet nosodou jaut‚jumu augst‚kajam spÁkam Visum‚:
Kur tu esi? Vai Tu mani redzi? Vai Tev ir arÓ sirds? Vai Tev ir dvÁsele?23
Viszinoais narators ir p‚rliecin‚ts par augst‚k‚ spÁka re‚lu eksistenci, taËu ataino tÁlu gr˚to cÓÚu garÓgajos eksistences meklÁjumos.
Rom‚na beig‚s lasÓt‚js g˚st cerÓbu, ka pasaule k‚ postapokalipses
vÁstnese nezaudÁs cÓÚ‚ ar Átiku un t‚s robe˛as p‚rk‚panu, ja taj‚ past‚vÁs
labie cilvÁki ar gaiu dvÁseli. Mazais zÁns, neskatoties uz tÁva n‚vi, izdzÓvo
un atrod g‚dÓgas rokas, kas par viÚu r˚pÁsies.
Laika un telpas aspekts
Rom‚n‚ CeÔ ir divu sfÁru telpas ñ re‚l‚ un imagin‚r‚ jeb p‚resamÓbas
telpa. Viena no re‚l‚s telpas reprezent‚cij‚m daiÔdarb‚ ir postapokaliptiska vide, kur‚ atrodas rom‚na galvenie tÁli ñ tÁvs un viÚa mazais dÁls.
J‚atzÓst, ka postapokaliptiskas telpas prezent‚cija postmodernajos
rom‚nos kÔuva aktu‚la tiei pÁc 9/11 traÏisk‚ notikuma ASV. –Ó re‚l‚
telpa darbojas k‚ simbols valsts problem‚tikai, kas skar t‚s kult˚ru un
visu n‚ciju, un lÓdz ar kult˚ru hibridiz‚ciju un ‚rÁjiem konfliktiem ir
kÔuvusi par uzbrukumu mÁrÌi. Lai gan o postapokaliptisko vidi var
skatÓt arÓ no individu‚la redzespunkta, pieÚemot, ka katra cilvÁka uzdevums b˚tu r˚pÁties par apk‚rtÁjo vidi un kult˚ru. K. Mak‚rtija rom‚n‚
uzmanÓba pievÁrsta tÁvam un dÁlam, kuri dodas uz dienvidiem cerÓb‚
ieraudzÓt k‚du patvÁrumu sagrautaj‚ vidÁ. –o st‚stu var dÁvÁt arÓ par
ceÔa naratÓvu (the road narrative), k‚ tas ir nor‚dÓts Di‚nas Lukes (Diane
Luce) darb‚ Kormaka Mak‚rtija Tenesijas periods (Cormac McCarthyís
Tennessee Period).24 –is ceÔa naratÓvs ir atspoguÔots divos lÓmeÚos ñ re‚laj‚
un garÓgaj‚. Re‚laj‚ ceÔa naratÓva lÓmenÓ ir atkl‚ta abu tÁlu fiziska virzÓba
uz lab‚ku dzÓvi, savuk‚rt garÓgaj‚ ceÔa naratÓva lÓmenÓ, kas ir arÓ
imagin‚r‚ telpa jeb p‚resamÓbas telpa, ir atainots ceÔ uz garÓgo ÌÓstÓbu.
GarÓgaj‚ ceÔa naratÓv‚ ir atspoguÔota tÁlu cÓÚa ar sirdsapziÚu, godapr‚tu
un vÁlmi izprast savas eksistences jÁgu. –Ó p‚resamÓbas telpa, ko var
uztvert tikpat esou k‚ realit‚tes telpu, veido otro sfÁru, kas ir nepiecieama, lai atkl‚tu garÓg‚s pl‚ksnes svarÓgumu. P‚resamÓbas telpu var
asociÁt ar plaas izvÁles telpu, kur‚ katrs tÁls rod to, kas atbilst viÚa
pieredzei un uzskatiem. T‚ k‚ p‚resamÓbas telpa ir saistÓta arÓ ar Dieva
past‚vÁanu, tÁli meklÁ atbildes uz garÓgiem jaut‚jumiem, kas viÚiem
palÓdzÁtu ceÔ‚ uz sevis gl‚banu. LÓdz ar re‚l‚s un imagin‚r‚s telpas
lÓdz‚spast‚vÁanu tÁli ir vienlaikus saistÓti ar re‚lo un metafizisko esamÓbu, apzinoties, ka katra darbÓba re‚laj‚ esamÓb‚ atbalsojas p‚resamÓb‚.
LÓdz ar to tÁvs un dÁls rom‚n‚ realizÁjas gan k‚ re‚las, gan arÓ k‚
209
Inese ViËaka
metafiziskas b˚tnes, kuras ir apjautuas p‚resamÓbas telpas funkcijas
nozÓmi.
Abu tÁlu virzÓbas ceÔ re‚laj‚ telp‚ nav line‚rs, bet gan vair‚ki ceÔi
p‚rkl‚j viens otru k‚ tÓklveida labirints jeb rizom‚ ñ koncepts, ko ieviesui
fiils DelÁzs (Gilles Deleuze) un FÁlikss Gvatari (Felix Guattari). TÁvs un
zÁns vairs nespÁj sagrautaj‚ vidÁ vadÓties pÁc ierastajiem orientieriem, jo
postapokaliptisk‚ telpa ir tuka un katrs solis balst‚s uz abu izvÁli un
atbildÓbu. Re‚l‚ telpa, dabas katastrofas sagraut‚ vide, ir modelÁta k‚
mozaÓka, kas pak‚peniski veido kopainu no da˛‚diem aspektiem. Liel‚kaj‚ rom‚na daÔ‚ darbojas viszinoais narators, kas ar savu st‚stÓjumu
palÓdz lasÓt‚jiem virzÓties pa postapokaliptisko vidi. Viszinoais narators
it k‚ apzin‚ti noklusÁ abu tÁlu pag‚tni, pataupÓdams to vÁl‚kam laikam,
saglab‚jot lasÓt‚jos intrigu. Rom‚ns ies‚kas ar laika un vietas nor‚di,
lai arÓ ne visai precÓzu, bet pietiekamu, lai lasÓt‚js varÁtu nokÔ˚t aprakstÓtaj‚ laiktelp‚:
Pamodies me˛‚ tumaj‚ un aukstaj‚ naktÓ, viÚ izstiepa roku,
lai pieskartos blakus guÔoajam bÁrnam. Katra nakts Ìita tum‚ka,
un vienu aiz otras nomainÓja aizvien pelÁcÓg‚kas dienas. It k‚ auksta
glaukoma piezagusies un noÁnojusi pasauli.25
–ie pirmie teikumi rom‚n‚ raksturo dramatisko ainu, laiku un apst‚kÔus, k‚dos tÁvam un dÁlam ir j‚pavada savas dienas pÁc notiku‚s dabas
katastrofas. Par laika ritÁjumu vÁsta dienas un nakts nomaiÚa ñ dienas
paliek pelÁcÓg‚kas un katra jaun‚ nakts tum‚ka ñ, laika ritÁjums nav
apst‚jies, bet Ó gaus‚ un pelÁcÓgo dienu nomaiÚa tÁvam un dÁlam ir
kÔuvusi k‚ vienÓgais orientieris laik‚.
Otra laiktelpas reprezent‚cija postapokaliptiskaj‚ vidÁ ir pamest‚s
m‚jas, kur‚s tÁvs un zÁns uz laiku piest‚j, lai nodroin‚tu savu fizisko
eksistenci ar tur atrastajiem p‚rtikas kr‚jumiem. –Ós pamest‚s m‚jas
varÁtu dÁvÁt par intern‚lu telpu, kas ir noslÁgta no ‚rÁj‚s vides, un taj‚
pa‚ laik‚ par Jurija Lotmana t‚ dÁvÁtaj‚m ìanti-m‚j‚mî26. Pamest‚s
telpas par anti-m‚j‚m padara fakts, ka t‚s, lai arÓ noslÁgtas no ‚rÁj‚s
vides, ir tomÁr p‚rÚÁmis ‚rÁjs, nelabvÁlÓgs spÁks, kas ir sagr‚vis taj‚s
mÓtoo dvÁseliskumu. Laika ritÁjums aj‚s m‚j‚s ir apst‚jies, jo abu tÁlu
domas vairs nav vÁrstas uz n‚kotni, pag‚tni vai tagadni, bet gan uz
vienÓgu fizisku eksistenci.
Turkl‚t arÓ anti-m‚j‚s rom‚na tÁli nepamet p‚resamÓbas telpu, jo
taj‚ tiek meklÁtas atbildes uz savu godÓgumu ñ vai viÚi drÓkst atrasties
citiem piedero‚s m‚j‚s un aiztikt citiem cilvÁkiem piederou p‚rtiku?
Mazais zÁns ir tas, kas cenas aizskart tÁv‚ sirdsapziÚas stÓgu, jaut‚jot:
210
Sievete-daba un vÓrietis-kult˚ra amerik‚Úu postmodernaj‚ literat˚r‚
Vai ir labi, ka mÁs to Úemam?27 TÁvs, nov‚rdzis no mÁneus pavadÓt‚
laika sagrautaj‚ postapokalipses vidÁ past‚vÓg‚s dom‚s par draudoo
bada n‚vi, apklusina savu sirdsapziÚas balsi, atzÓstot, ka laik‚, kad pasaulÁ, kas atrodas uz iznÓcÓbas robe˛as, ir atÔauts par˚pÁties par savu
iztikanu. –‚da p‚resamÓbas telpa ir atainota arÓ Gundegas Repes rom‚n‚ Stigma, kur‚ t‚s tÁli, iekÔuvui pÁc dabas katastrofas pamest‚ pilsÁtas
dzÓvoklÓ, uzdod sev b˚tisku jaut‚jumu ñ vai drÓkst aizskart citu cilvÁku
mantas, ja tie vairs neapdzÓvo o dzÓvokli un ir pazudui? –is materialit‚tes
un piederÓbas jaut‚jums ir kÔuvis par aktu‚lu st˚rakmeni postmodernaj‚
sabiedrÓb‚, kur daudzus vair‚k interesÁ materi‚l‚ sfÁra nek‚ garÓg‚.
Rom‚na laiktelpa spilgti iezÓmÁ re‚l‚s laiktelpas (materi‚l‚s telpas)
un p‚resamÓbas laiktelpas (garÓg‚s telpas) b˚tÓbu, kurai ir liela nozÓme
cilvÁces eksistencÁ.
Ekokritikas un ekofeminisma perspektÓva K. Mak‚rtija daiÔdarb‚
Tumsa
K. Mak‚rtija rom‚n‚ Tumsa aprakstÓto notikumu norises vieta un
laiks atÌiras no viÚa vÁl‚kos gados sarakstÓt‚ rom‚na CeÔ, taËu arÓ o
rom‚nu jebkur literat˚ras kritiÌis noteikti ierindotu postmoderno darbu
sarakst‚. Lai arÓ rom‚n‚ darbÓba nerisin‚s vidÁ, kas atrodas uz postapokalipses sliekÚa, t‚ sasaucas ar iepriek apskatÓto rom‚nu filozofisk‚
un Átikas jaut‚jumu pl‚ksnÁ, k‚ arÓ o darbu var apskatÓt no ekokritikas
un ekofeminisma perspektÓvas, kur sievietei un dabai ir pieÌirta Ópaa
nozÓme.
Rintijai, t‚pat k‚ rom‚na CeÔ varonei, vÓriea nodarÓt‚ p‚restÓba
atspoguÔojas viÚas veselÓb‚ un fizisk‚s un emocion‚l‚s s‚pÁs. Rintija
piedzÓvo s‚pÓgas dzemdÓbas, jo viÚas br‚Ôa Kullas attieksme ir vienaldzÓga
pret izmisÓgo l˚gumu palÓdzÁt. Rintija vientulÓb‚ p‚rdzÓvo un tiek salÓdzin‚ta ar dab‚ neaizsarg‚tu, ievainotu putnu:
ViÚa periodiski s‚pÁs satvÁra gultas galvgali, saspringti paceÔoties
uz augu, smagi elsojot un tad atkrÓtot atpakaÔ seg‚s k‚ ievainots
putns.28
ArÓ vÁl‚k, pÁc dzemdÓb‚m, Rintijas ceÔ, meklÁjot savu incesta attiecÓb‚s dzimuo un br‚Ôa Kullas noslÁpto bÁrnu, ir s‚pju pilns gan fiziski,
gan dvÁseliski, jo br‚Ôa dominÁjoais, patriarh‚lais spÁks ir degradÁjis
sievieti un viÚas dzÓvÓba ir pakÔauta n‚vei ik uz soÔa. Rintija ir tik cie‚s
nesaraujam‚s saitÁs ar dabu un savu bÁrnu, ka viÚu pau varÁtu dÁvÁt
par m‚ti dabu.
211
Inese ViËaka
Daudzi literat˚ras kritiÌi Rintijas naratÓva pieredzi saskata pastor‚l‚
mÓta gaism‚, piemÁram, D˛ons Gr‚mers (John Grammer) par Rintiju
raksta k‚ par m‚ti dabu, kas mÓt pastor‚l‚ mÓta centr‚. J‚saka gan, ka
K. Mak‚rtijs ir atainojis pastor‚lo mÓtu apgriezt‚ redzÁjum‚, kur‚ romantiskais, trauslais Rintijas gars tiek salauzts lÓdz ar valdo‚ patriarh‚l‚
spÁka kundzÓbu. Rintija smagi p‚rdzÓvo s‚pes, kas vÁl ilgi turpin‚s pÁc
vientulÓb‚ pavadÓtaj‚m dzemdÓb‚m, un br‚Ôa Kullas melÓgais apgalvojums
par viÚu bÁrna n‚vi, kuru patiesÓb‚ bija dzÓvu pametis likteÚa var‚ me˛a
biezoknÓ, ir Ôoti emocion‚li s‚pÓgs, kas salau˛ viÚas sirdi, apmeklÁjot
Kullas nor‚dÓto kapavietu. Rintija intuitÓvi saj˚t, ka viÚas bÁrns tomÁr
ir dzÓvs un br‚lis ir melojis. NokrÓtot dvÁselisk‚s s‚pÁs uz zemes pie
nor‚dÓt‚s vietas, kur it k‚ bÁrns aprakts, Rintija pÁkÚi saj˚t aukstumu,
kas intuitÓvi vÁsta, ka viÚas miru‚ bÁrna Ìermenis neatrodas zem aukstaj‚m velÁn‚m:
ViÚa lÁni pieliec‚s s‚pÁs un nolika ziedus. ViÚa sagumusi tur
bija tupÁjusi k‚du laiku, un tad paliec‚s uz prieku un nolika
plaukstu uz aukst‚s zemes. Un tad viÚa s‚ka ar rok‚m rakt velÁnas.
ViÚai nebija j‚rok ilgi, lÓdz ieraudzÓja neskartu m‚lainu zemi un
nez‚les.29
Lai arÓ sievietes sirds ir salauzta un viÚa ir zaudÁjusi spÁku un ticÓbu,
nezinot, kur meklÁt Kullas paslÁpto bÁrnu, atlikuo ceÔu viÚu pavada
putnu vÓteroana, kas nemanot liek viÚas sirdij dzied‚t lÓdzi putniem,
par‚dot sievietes maigumu un trauslumu.
Darb‚ ir spilgti redzama opozÓcija starp ìvÓriÌoî un ìsieviÌoî
pasauli, autors to meistarÓgi par‚da caur Rintijas un Kullas tÁlu. Rintija,
sav‚ ceÔ‚ meklÁjot bÁrnu, tiek laipni uzÚemta jebkur‚ viet‚ un m‚j‚,
savuk‚rt pret Kullu ikviens izturas vÁsi un nelaipni, it k‚ jau prieklaikus
saj˚tot viÚa Ôauno dabu. Atainot‚ sievietes un vÓriea dzimuma opozÓcija
ir svarÓgs elements ekofeminisma nost‚dnÁ, kur‚ ir uzsvÁrts, ka vÓriÌais,
patriarh‚lais spÁks ir vienmÁr dominÁjos un arÓ graujos p‚r sievieu
dzimumu. Turkl‚t K. Mak‚rtijs atkl‚j ekofeminism‚ nor‚dÓto telpu
sadalÓjumu patriarh‚l‚ sabiedrÓb‚ ñ sievietes nep‚rst‚v publisko telpu,
bet gan vienmÁr ir ‚rpus t‚s. –is iedalÓjums ir bijis simptom‚tisks jau
pirmsindustri‚lisma laikmet‚, un ekofeminisma p‚rst‚vji to ir aizguvui,
lai atspoguÔotu nevienlÓdzÓgo bin‚ro dalÓjumu, kur‚ sieviete nep‚rst‚v
kult˚ras telpu. Rintijas sieviÌais spÁks ir par v‚ju, lai cÓnÓtos ar patriarh‚l‚s pasaules Ôaunumu. Ilgais meklÁjumu ceÔ beidzas, atrodot sava
miru‚ bÁrna kaulus ñ kanib‚lisma apsÁsti vÓriei Kullas kl‚tb˚tnÁ bija
apÁdui mazo radÓbu. Sievietes dzÓve Ìietami apraujas lÓdz ar apjausmu
212
Sievete-daba un vÓrietis-kult˚ra amerik‚Úu postmodernaj‚ literat˚r‚
par vienÓg‚ bÁrna n‚vi. K. Mak‚rtijs rom‚n‚ nav tiei nor‚dÓjis, ka Rintija
nomirst, taËu lasÓt‚js var noprast simbolisko autora v‚rdu jÁgu par
sievietes dzÓves beig‚m, nor‚dot, ka m‚te, uzzin‚jusi par bÁrna n‚vi, k‚
pÁc gr˚ta darba apguÔas dus‚, bet me˛s viÚai visapk‚rt ir noklusis, auksts,
vientuÔ un Ánu ieskauts, it k‚ pats izstarodams klusu p‚rmetumu par
Kullas bezatbildÓgo rÓcÓbu pret miruo sievieti un bÁrnu.
Rom‚ns Tumsa, t‚pat k‚ rom‚ns CeÔ, ar sievietes tÁla simbolisko
n‚vi iezÓmÁ gan ekokritikai, gan arÓ ekofeminismam svarÓgo jaut‚jumu
par dabas vienotÓbu ar cilvÁci. Ja daba neb˚s harmoniska vide, t‚ neizbÁgami apdraudÁs turpm‚ku cilvÁces past‚vÁanu.
NaratÓva specifika
K. Mak‚rtija naratÓv‚ ir vÁrojama brÓva fluktu‚cija no viszino‚
naratora balss uz tre‚s personas balsi bez Ópaa gramatiska vai lingvistiska p‚rr‚vuma tekst‚. Rom‚na teksts ir sadalÓts se‚s daÔ‚s ar ievadu
slÓprakst‚. Br‚Ôa Kullas un m‚sas Rintijas incesta attiecÓbas ir atainotas
tikai rom‚na pirmaj‚ nodaÔ‚, savuk‚rt p‚rÁj‚s nodaÔ‚s abu tÁlu ìceÔaî
naratÓvs ir aprakstÓts pamÓus. Viljams Spensers (William Spencer) darb‚
Kormaka Mak‚rtija NesvÁt‚ TrÓsvienÓba30 (Cormac McCarthyís Unholy
Trinity) ir radis savu interpret‚ciju par rom‚na strukt˚ru un naratÓva
simbolisko jÁgu. ViÚapr‚t, rom‚na daÔa slÓprakst‚ simboliski izceÔ cilvÁces
il˚ziju, ka t‚ ir noÌirta no Ôaunuma, savuk‚rt teksta p‚rÁj‚ daÔa ar
izvÁrsto aprakstu par Kullas Ôauno izturÁanos atg‚dina, ka Ôaunums
past‚v ne tikai ‚rpus, bet arÓ pa‚ cilvÁk‚.
Ne viens vien literat˚ras kritiÌis ir ievÁrojis, ka rom‚nu Tumsa var
skatÓt caur Edipa mÓta prizmu, lÓdz ar to o tekstu varÁtu arÓ dÁvÁt par
ìEdipaî naratÓvu. D˛ejs Ellis (Jay Ellis) ir uzsvÁris, ka tam par pamatu
kalpo fakts, ka pats rakstnieks ir bÁrna tÁvs un rom‚n‚ izsaka bailes un
redzÁjumu par to, k‚ b˚tu, ja viÚ neatbilstu paraugtÁva statusam.31
TÁla Kullas v‚rds ir asociatÓvi radÓts no K. Mak‚rtija pirm‚ dÁla v‚rda
Kalena.32 LÓdz ar o faktu ir g˚stams vÁl liel‚ks apstiprin‚jums tam, ka
autors ir kl‚tesos ja ne tiei, tad pastarpin‚ti caur viszino‚ naratora
vÁstÓjumu.
K. Mak‚rtijs lasÓt‚jam Ôauj ceÔot pa viÚa radÓto naratÓvu un iejusties
gan Rintijas, gan arÓ Kullas tÁl‚ caur antropomorf‚s dabas elementu
diskursu. PelÁkie koki un draudÓgais purvs lasÓt‚jam asociatÓvi Ôauj vÁl
spilgt‚k iztÁloties Kullas Ôauno dabu, savuk‚rt saules stari Rintijas ceÔ‚
atkl‚j varones gaio garÓgo pasauli, kur‚ viÚa ir nevainÓgs k‚ bÁrns:
213
Inese ViËaka
ViÚa ielika savu drÁbju saini padusÁ, un, pie sevis klusi dungojot,
stÓvi un maziem soÔiem dev‚s uz prieku pa saulstaru pielieto lÓdzenumu, kur‚ saule rotaÔ‚j‚s ar vÁju, liekot pacelt acis uz debesÓm
un veltÓt t‚m nevainÓga, bezr˚pÓga bÁrna smaidu.33
K. Mak‚rtijs, Ìiet, apzin‚ti radÓjis divas naratÓva daÔas: 1) Rintijas
ceÔa naratÓvu un 2) un Kullas ceÔa naratÓvu, kas spilgti izgaismo feminÓno
un patriarh‚lo pasauli, nost‚dot vienu otrai opozÓcij‚.
Laika un telpisk‚ strukt˚ra
Ekokritiski analizÁjot rom‚na Tumsa kontekstu, ir svarÓga t‚ darbÓbas
vide. –aj‚ tekst‚, t‚pat k‚ rom‚n‚ CeÔ, ir kl‚tesoa Georga Lukasa
(Georg Lukács) t‚ dÁvÁt‚ ìtranscend‚l‚ pamestÓbasî saj˚ta gan Ïeogr‚fisk‚, gan arÓ metafizisk‚ lÓmenÓ. Lai arÓ Kulla un Rintija klÓst pa pasauli,
katrs savu mÁrÌu vadÓti, abi tÁli Ïeogr‚fisk‚ un metafizisk‚ lÓmenÓ nepieder ne pie vienas dzÓvojam‚s telpas. VidÁ, kur‚ atrodas abi tÁli, mÓt nolemtÓbas elpa un nihilisms. Kullas nespÁja uzÚemties atbildÓbu par savu pamesto bÁrnu, kur ir dzimis sabiedrÓb‚ neatzÓt‚s attiecÓb‚s ñ incest‚ ar
m‚su Rintiju ñ, spilgti rezonÁ ar viÚa un m‚sas nespÁju rast telpu, kur‚
varÁtu justies mierÓgi.
Rom‚n‚ Tumsa aprakstÓt‚s telpas mijas ar arhaisk‚m un nere‚l‚m
vÁsturisk‚ period‚, da˛as iezÓmÁ modernit‚ti un pirmsindustri‚lisma laikmetu Dienvidamerik‚. K. Mak‚rtija aprakstÓt‚ zeme neskartaj‚ dab‚ ir
tuka, t‚da k‚ rom‚n‚ CeÔ, lÓdz ar to abi apraksti iezÓmÁ postapokalptisk‚s un neskart‚s zemes vien‚dÓbu. Rom‚na darbÓbas telp‚ ik pa laikam
j˚tama iespÁjam‚ apokalipse. T‚s tuvoan‚s nojausma rezonÁ ar Kullas
bailÁm un saj˚tu, kas lÓdzin‚s iestrÁganai k‚d‚ neizbÁgam‚, Ôaunuma
p‚rÚemt‚ pasaku valstÓb‚: pusskrieus viÚ met‚s bÁgt, un koki viÚu
s‚ka ieskaut k‚ ÔaundabÓgas un postoas fig˚ras, kas noliec‚s ap viÚu k‚
androÓdi milzeÚi34.
–Ìiet, ka atainotajai dabai piemÓt Átisk‚ apziÚa, kuras nav Kullam.
Daba, ieÚÁmusi atropomorfu pozÓciju, it k‚ aps˚dz Kullu vis‚ notiekoaj‚
un reizÁ arÓ soda, nevÁlot mierÓgu ceÔu. Rom‚na autors nav lÓdzj˚tÓgs
pret Kullu lÓdz pat rom‚na beig‚m.
Valteram Suliv‚nam (Walter Sullivan) savuk‚rt ir cits skatÓjums uz
o naratÓvu un laiktelpu taj‚. ViÚ to saskata k‚ gotisku elementu
kopumu.35 LÓdz ar to telpu, kur‚ atrodas Rintija un Kulla, var dÁvÁt par
gotisku literat˚ras telpu, kas reprezentÁ vietu, kur‚ mÓt mistiskais, iracion‚lais, nekontrolÁjamais un neizprotamais, kaut arÓ rom‚n‚ nepar‚d‚s
gotismam raksturÓg‚s pilis un katedr‚les, t‚s ir nomainÓtas pret baiÔu
214
Sievete-daba un vÓrietis-kult˚ra amerik‚Úu postmodernaj‚ literat˚r‚
iedvesoiem me˛iem un purviem. V. Suliv‚ns ir kritiski novÁrtÁjis o
darbu: k‚ dÓvainu, gotisku st‚stu par incestu un kas reprezentÁ vislab‚ko
piemÁru destruktÓvam impulsam m˚sdienu m‚ksl‚. –Ìiet, vairums lasÓt‚ju
varÁtu piekrist V. Suliv‚na izteikumam par rom‚nu un postmodernisma
laikmeta m‚kslu k‚ t‚du, kur‚ ir zaudÁts agr‚k svarÓgais skatÓjums uz
Átikas norm‚m. Jebkuru rom‚na telpu piepilda n‚ves elpa bez Átiskuma
kl‚tesamÓbas. Graujos destruktÓvisms ir p‚rÚÁmis katru maz‚ko telpas
nost˚ri.
Rintijas un Kullas ceÔojums ir arÓ k‚ garÓgo meklÁjumu ceÔ, kur‚
katrs iziet smagu p‚rbaudÓjumu un garÓgas ties‚anas posmu. Rintijai
tas vainagojas ar jaunu atsk‚rsmju ieg˚anu un garÓgu ÌÓstÓanos, savuk‚rt Kulla neprot un nespÁj pieÚemt pied‚v‚to iespÁju no˛Álot grÁkus
un garÓgi attÓrÓties un slÓgst arvien dziÔ‚k sav‚ grÁku pasaulÁ. Atainotie
purvi un me˛i, Ìiet, ir gatavi pazudin‚t viÚu ñ t‚ ir arÓ k‚ al˚zija iekÁjai
pasaulei, kas ir tikpat dr˚ma un tuma k‚ apk‚rtÁj‚ vide, kas velk vÁl
dziÔ‚k tumsÓb‚. Kullam, t‚pat k‚ rom‚na CeÔ tÁliem, nepast‚v ierastie
telpas orientieri, un viÚa ceÔ ir maldu pilns.
Autors ar destruktÓv‚ impulsa palÓdzÓbu ir izkristalizÁjis patriarh‚l‚
spÁka p‚rsvaru un Ôaunumu p‚r feminÓno ar laiktelpas kontrastÓvo attÁlojumu. Tiei laiktelpas aspekts vislab‚k izgaismo ekofeminisma nost‚dni
par vÓrieu un sievieu dzimuma du‚lismu un opozÓciju.
Secin‚jumi
Daba nav atainota k‚ harmoniska vide nevien‚ no apskatÓtajiem
K. Mak‚rtija rom‚niem. Abus darbus var analizÁt, izmantojot raksta
s‚kum‚ minÁto ekokritikas treo nost‚dni, kur‚ aktualizÁjas problÁmas
par videi nodarÓto kaitÁjumu. Ir redzams, ka ajos darbos koncepts ìvideî
ieg˚st jaunu nozÓmi, kas atÌiras no pastor‚liem rom‚niem, kuros daba
ir redzama k‚ harmoniska un nemainÓga sistÁma. K. Mak‚rtijs caur rom‚na Tumsa tÁliem Kullu un Rintiju un rom‚na CeÔ tÁliem tÁvu un
dÁlu ataino, cik relatÓvs ir cilvÁka antropocentriskais pasaules uzskats.
Kullas tÁls visspilgt‚k izgaismo atropocentrisk‚ redzÁjuma kÔ˚dÓgumu.
K. Mak‚rtijs liek lasÓt‚jiem saprast, ka cilvÁka pasaule ir tikai daÔa no
liel‚s dabas telpas un t‚ nekad neb˚s p‚r‚ka par kosmisk‚ mÁroga telpu.
K‚ liecina K. Mak‚rtija abu daiÔdarbu analÓze, ekokritisk‚ un ekofeministisk‚ paÚÁmiena pielietojums palÓdz saisto‚ un jaun‚ pieej‚ interpretÁt amerik‚Úu postmodernos rom‚nus. Autors ir izgaismojis iespÁjam‚s apokalipses un postapokalipses dimensiju, simboliski nor‚dot, cik
svarÓgi ir r˚pÁties par dabu, jo t‚ ietver gan radou, gan postou spÁku.
215
Inese ViËaka
Dabas elementi un dzÓv‚s b˚tnes ajos daiÔdarbos ieÚem antropomorfu
pozÓciju, p‚rk‚pjot savas tradicion‚l‚s pozÓcijas. Ar o elementu spÁku
K. Mak‚rtijs uzsver cilvÁka kult˚ras pasaules trauslumu salÓdzin‚jum‚
ar dabas spÁku, ar kuru ikvienam b˚tu j‚rÁÌin‚s. Ja civiliz‚cija neveltÓs
pietiekamu uzmanÓbu dabai un vides sak‚rtoanai, cietÓs gan pai cilvÁki,
gan arÓ daba. BezatbildÓgas cilvÁku rÓcÓbas gadÓjum‚ pret apk‚rtÁjo vidi
daba pilnÓb‚ neiznÓks, bet tiei cilvÁce b˚s pakÔauta iznÓkanas riskam.
Autors abos darbos ievie ìceÔaî naratÓvu, kas kalpo k‚ apliecin‚jums
tam, ka jebkuram cilvÁkam ir j‚iziet savs noteikts ceÔ, un tas, k‚ds is
dzÓves ceÔ b˚s, liel‚koties ir atkarÓgs no paa cilvÁka attieksmes gan
pret dabu, gan arÓ pret apk‚rtÁjiem cilvÁkiem un dzÓv‚m b˚tnÁm. –Ós
svarÓg‚s atziÚas visviegl‚k ir ieg˚stamas caur ekokritikas un ekofeminisma teoriju prizmu, kas tiek pielietota liter‚r‚ kanona analÓzÁ. Ir j‚atzÓst,
ka K. Mak‚rtija liter‚rie darbi ir Ôoti pateicÓgs materi‚ls ekokritikas un
ekofeminisma problem‚tikas izkristalizÁanai, jo autors spilgti par‚da
savas r˚pes par vides sak‚rtoanu un cilvÁku savstarpÁjo attiecÓbu svarÓgumu.
Heffernan T. Post-apocalyptic Culture: Modernism, Postmodernism, and the
Twentieth Century Novel. Toronto: University of Toronto Press Incorporated,
2008, p. 6.
2
Repe G. Stigma. RÓga: Zvaigzne ABC, 1997.
3
McCarthy C. The Road. Random House Inc, 2007.
4
McCarthy C. Outer Dark. New York: Vintage, 1968.
5
Le Guin U. Always Coming Home. California: University of California Press, 1985.
6
Slonczevska J. A Door into Ocean. Avon Books, 1985.
7
Glotfelty Ch. The Ecocriticism Reader: Landmarks in Literary Ecology.
Georgia: The University of Georgia Press, 1997, p. 16.
8
Ruekert W. Literature and Ecology: An Experiment in Ecocriticism. NY,
Oxford, 1978.
9
Glotfelty Ch. The Ecocriticism Reader: Landmarks in Literary Ecology. Georgia: The University of Georgia Press, 1997, p. 79.
10
Mcdowell M. The Bakhtinian Road to Ecological Insight. Glotfelty C., Fromm
H. (eds.) The Ecocriticism Reader: Landmarks in Literary Ecology. Athens:
University of Georgia Press, 1996, pp. 371ñ391.
11
Bates J. Romantic Ecology: Wordsworth and the Environmental Tradition.
Routledge, 1991.
12
Kublina A. CilvÁka brÓvÓba. CilvÁka balss. RÓga: Pils, 2005.
13
Madsen D. Feminist Theory and Literary Practice. London: Pluto Press, 2000,
p. 160.
1
216
Sievete-daba un vÓrietis-kult˚ra amerik‚Úu postmodernaj‚ literat˚r‚
Hage E. Cormac McCarthy: A Literary Companion. North Carolina: McFarland & Company, 2009.
15
McCarthy C. The Road. Random House Inc, 2007, p. 53.
16
Rayson K. Essays in Ecocriticism. Sarum & Sons, 2007, p. 12.
17
McCarthy C. The Road. Random House Inc, 2007.
18
Winfrey O. Oprahís Exclusive Interview with Cormac McCarthy Video. Oprah
Winfrey Show. Harpo Productions, Inc.
19
Black E. Pragmatic Stylistics. Edinburgh: Edinburgh University Press, 2006,
p. 137.
20
McCarthy C. The Road. Random House Inc, 2007, p. 21.
21
Ibid., p. 12.
22
Cooper L. Cormac McCarthyís ëThe Roadí as Apocalyptic Grail Narrative.
Studies in the Novel Vol. 43, No. 2, (summer), 2011, pp. 218ñ236.
23
McCarthy C. The Road. Random House Inc, 2007, p. 8.
24
Luce D. Reading the World: Cormac McCarthyís Tennessee Period. South
Carolina: University of South Carolina, 2009, p. 16.
25
McCarthy C. The Road. Random House Inc, 2007, p. 2.
26
Lotman Y. On the Metalanguage of a Typological Description of Culture.
Semiotica 14/2, 1975, pp. 97ñ123.
27
McCarthy C. The Road. Random House Inc, 2007, p. 118.
28
McCarthy C. Outer Dark. New York: Vintage, 1968, p. 9.
29
Ibid., p. 22.
30
Spencer W. Cormac McCarthyís Unholy Trinity. El Paso: University of Texas
Press, 1993, p. 69.
31
Ellis J. No Place for Home: Spatial Constraint and Character Flight in the
Novels of Cormac McCarthy. Routledge, 2012, p. 65.
32
Hage E. Cormac McCarthy: A Literary Companion. North Carolina: McFarland & Company 2009, p. 83; McCarthy C. Outer Dark. New York: Vintage,
1968, p. 34.
33
McCarthy C. Outer Dark. New York: Vintage, 1968, p. 29.
34
Ibid., p. 34.
35
Sullivan V. A Requiem for the Renascence in Mathew Guinn. University Press
of Mississippi, 2000, p. 91.
14
LITERAT¤RA
Bates J. Romantic Ecology: Wordsworth and the Environmental Tradition. Routledge, 1991.
Black E. Pragmatic Stylistics. Edinburgh: Edinburgh University Press, 2006.
Cooper L. Cormac McCarthyís ëThe Roadí as Apocalyptic Grail Narrative.
Studies in the Novel Vol. 43, No. 2, (summer), 2011, pp. 218ñ236.
217
Inese ViËaka
Edwin T. Perspectives on Cormac McCarthy. The Southern Quarterly, 2012.
Ellis J. No Place for Home: Spatial Constraint and Character Flight in the Novels
of Cormac McCarthy. Routledge, 2012.
Gaard G., Murphy P. Ecofeminist Literary Criticism: Theory, Interpretation,
Pedagogy. The University of Illinios, 1998.
Glotfelty Ch. The Ecocriticism Reader: Landmarks in Literary Ecology. Georgia:
The University of Georgia Press, 1997.
Hage E. Cormac McCarthy: A Literary Companion. North Carolina: McFarland &
Company, 2009.
Heffernan T. Post-apocalyptic Culture: Modernism, Postmodernism, and the
Twentieth Century Novel. Toronto: University of Toronto Press Incorporated, 2008.
Kublina A. CilvÁka brÓvÓba. CilvÁka balss. RÓga: Pils, 2005.
Le Guin U. Always Coming Home. California: University of California Press, 1985.
Lotman Y. On the Metalanguage of a Typological Description of Culture. Semiotica 14/2, 1975.
Luce D. Reading the World: Cormac McCarthyís Tennessee Period. South Carolina: University of South Carolina, 2009.
Madsen D. Feminist Theory and Literary Practice. London: Pluto Press, 2000.
McCarthy C. Outer Dark. New York: Vintage, 1968.
McCarthy C. The Road. Random House Inc, 2007.
Mcdowell M. The Bakhtinian Road to Ecological Insight. Glotfelty C., Fromm
H. (eds.) The Ecocriticism Reader: Landmarks in Literary Ecology. Athens:
University of Georgia Press, 1996.
Rayson K. Essays in Ecocriticism. Sarum & Sons, 2007.
Repe G. Stigma. RÓga: Zvaigzne ABC, 1997.
Ruekert W. Literature and Ecology: An Experiment in Ecocriticism. NY,
Oxford, 1978.
Slonczevska J. A Door into Ocean. Avon Books, 1985.
Spencer W. Cormac McCarthyís Unholy Trinity. El Paso: University of Texas
Press, 1993.
Sullivan V. A Requiem for the Renascence in Mathew Guinn. University Press of
Mississippi, 2000.
Winfrey O. Oprahís Exclusive Interview with Cormac McCarthy Video. Oprah
Winfrey Show. Harpo Productions, Inc.
218
Marija Semjonova
ÕERME“A KONCEPTS LATVIJAS UN SOMIJAS
SIEVIE–U PROZ¬ (1970 ñ 2001)
Summary
The Concept of the Body in Womenís Literature of Latvia and
Finland in 1970 ñ 2001
The present paper stresses the question how the concept of womenís
body was constructed and functioned in autobiographical prose by
Latvian and Finnish women writers at the end of the 1970s and the
beginning of the 2000s. Literary material selected for the paper are novels
by RegÓna Ezera ñ ëTreasoní (ëNodevÓbaí, published in 1984, created at
the end of the 1970s) ñ and Sofi Oksanen ñ ëStalinís Cowsí (ëStalinin
lehm‰tí, 2003). Main questions proposed in the paper are how the idea
of ideological coherency was (or was not) constructed and what it meant
for the self-centered autobiographical narrative. In the paper I am arguing
about three levels of the concept of womenís body:
1) body as a type of alienated self;
2) body as a confrontational mechanism to the contemporary cultural
codes;
3) body as a source for establishing political and ideological binaries
between its reproduction and rejection.
Proposed analysis is based on the close reading of several fragments
of the novels: the author is searching for the multilayered meaning of
words and their places in the texts as well as for the interrelation between
them.
Key-words: lexicological chain, womenís autobiography, self, body,
subjectivized narrative practice
*
Ievads
Sievieu liter‚r‚s prakses definÁjumi m˚sdienu zin‚tniskaj‚ pasaulÁ
izraisa vair‚kus jÁdzieniski pretrunÓgus jaut‚jumus, kuri skar sieviÌ‚s
rakstÓbas un ÓpatnÁjas teksta uztveres konceptus, sievieu bioloÏisko un
psiholoÏisko patÓbu un subjektivit‚ti, sievietes mijiedarbÓbu vai lÓdzdzÓvoanu mainÓgaj‚ kult˚ras diskurs‚ vai ‚rpus t‚.
219
Marija Semjonova
Rakst‚ skatÓta nozÓmÓg‚k‚ sievieu literat˚ras ˛anra ñ autobiogr‚fijas
(autobiogr‚fisk‚ naratÓva) ñ tekstu‚l‚ mijiedarbe ar ÌermeÚa konceptu
un Ìermeniskaj‚m reprezent‚cij‚m. B˚tiski izzin‚t, k‚ Ós mijiedarbÓbas
rezult‚t‚ mainÓj‚s ÌermeÚa funkcionÁana un lÓdzsvars starp t‚ bioloÏiskaj‚m (dzemdÁana, aborti, bulÓmija, anoreksija u. c.) un psiholoÏiskaj‚m
izpausmÁm (iepriekminÁt‚s kategorijas un ‚rÁj‚ kult˚ras un politikas
diskursa ietekme).
PÁtÓjumam ir izvÁlÁti RegÓnas Ezeras rom‚na vÁstulÁs NodevÓba fragmenti un somu rakstnieces Sofi Oksanenas (Sofi Oksanen) rom‚na StaÔina
govis fragmenti. Par teorÁtiski metodoloÏisku pamatu novÁrojumiem ir
izmantotas postkoloni‚l‚s literat˚ras studijas (Anjas Lombas (Anja
Loomba) Colonialism, Postcolonialism, 2005; Homi Baba (Homi
Bhabha) The Location of Culture, 2004, PÓtera BÁrka (Peter Burke)
(Hybridization of Culture, 2011) u. c. darbi) k‚ psiholoÏisk‚s un Ìermenisk‚s cit‚dÓbas iemeslu skaidrojo‚s; feministisk‚s literat˚ras un
postkoloni‚lo studiju kritika (savas koncentrÁan‚s sievietes atsvein‚tÓbas konstruÁan‚ liter‚raj‚ tekst‚) un autobiogr‚fijas teorijas.
SvarÓg‚ko analÓzes perspektÓvu veido izvÁlÁto fragmentu (6) tuvlasÓjums, kura rezult‚t‚ mÁÏin‚ts par‚dÓt, k‚ sievieu Ìermenis mÁdz kÔ˚t
1) par atsvein‚t‚s patÓbas (un subjektivit‚tes) jÁdzienisko turpin‚jumu;
2) par piel‚goanas meh‚nismu valdoajiem kult˚ras kodiem (Ópaa
uzmanÓba pievÁrsta modes koncepta pieÚemanas vai apzin‚tas atgr˚anas procesiem un to iemesliem); 3) par valsts politikas un ideoloÏijas
reproducÁt‚ju vai noliedzÁju (Ìermenis k‚ n‚cijas un ideoloÏijas reproducÁana). Pied‚v‚tais tekstu skatÓjums nav vÁrtÁjams k‚ klasisk‚ komparatÓv‚ analÓze, kur‚ izvÁlÁt‚ materi‚la lÓdzÓbas un atÌirÓbas b˚tu p‚rredzamas un apskat‚mas paralÁlo cit‚tu veid‚, salÓdzinot tekstus tiei.
PÁtÓjum‚ apl˚kots katrs teksts k‚ individu‚li attÓstos m‚ksliniecisks
Ìermenis un iezÓmÁ sieviÌ‚s patÓbas ìkliedzienusî tuvlasÓjumam pakÔautajos fragmentos. PatÓbas ìkliedziensî tiek skaidrots k‚ poststruktur‚lism‚ pazÓstam‚ ìp‚rrakstÓanasî koncepta (fiaks Derid‚) sieviÌais turpin‚jums. TaËu atÌirÓb‚ no fi. Derid‚ pieÚÁmuma par ìÓst‚sî teksta
jÁgas, nozÓmes izrauanos teksta p‚rrakstÓanas apst‚kÔos, kas tiek skaidrots k‚ visp‚rÓgo, pretstat‚ pamata naratÓvam esoo, slÁpto zin‚anu
par tekstu izpausme, ìkliedzienaî p‚rrakstÓanas stratÁÏija (hipotÁzes
lÓmenÓ) ir raksturÓga sievieu autobiogr‚fiskiem tekstiem, kuros ir labi
ìdzirdamaî sievieu patÓbas ìpakÔaut‚î (subaltern) balss. ìKliedzienuî
analÓze Ôaus izskaidrot sievieu tekstu (it Ópai autobiogr‚fiskus tekstus
k‚ subjektivit‚tei un patÓbai tuv‚k esous) jÁdzieniski neviendabÓgo
220
ÕermeÚa koncepts Latvijas un Somijas sievieu proz‚ (1970 ñ 2001)
raksturu, par‚dÓt, k‚ sievieu Ìermenis un Ìermenisk‚s prakses tika
iesaistÓtas un k‚ t‚s mainÓja kult˚ras paradigmas veidoanos.
Autobiogr‚fisk‚ vÁstÓjuma tendenËu pamatojums
IzvÁlÁtie teksti reprezentÁ autobiogr‚fisko naratÓvu vair‚ku apst‚kÔu
dÁÔ. Pirmk‚rt, ir novÁrojama ciea saikne ar rakstnieËu biogr‚fij‚m un
centr‚liem ìnaratoriemî (vÁstÓjuma producÁt‚jiem). R. Ezeras darb‚ t‚
ir laukos dzÓvojo‚ atzÓta rakstniece, kura tiecas iem‚cÓt rakstÓt rom‚nus
ìjaunajai balsijî, turkl‚t ir aktualizÁti priekstati par liter‚r‚ teksta tapanu (piemÁram, tas nav j‚orientÁ uz ideoloÏisk‚ r‚mja vai m‚ksliniecisk‚
kanona prasÓb‚m, bet gan tekstam ir j‚top vienk‚ras eksistences vai
esamÓbas dÁÔ). S. Oksanenai ir tieas individu‚l‚s biogr‚fijas sakritÓbas
ar jaun‚s meitenes / sievietes vÁstÓt‚jas Annas Ïeogr‚fisk‚s lok‚cijas izvÁli
(b˚tiska ir p‚rvietoanas prakse no Igaunijas uz Somiju un saistÓti ar to
jaun‚s identit‚tes konstruÁanas mÁÏin‚jumi) un attieksmi pret iedzimto
identit‚tes saÌeltÓbu (Anna ir da˛‚du etnicit‚u ñ m‚te igauniete, tÁvs
soms ñ un politisko sistÁmu ñ padomju pag‚tne plus demokr‚tisk‚
tagadne (un ultrademokr‚tisk‚ pag‚tne) ñ p‚rst‚ve).
Otrk‚rt, autobiogr‚fisk‚s tendences ir saskat‚mas abu naratÓvu atmiÚu jÁdziena izmantoan‚. Tekstos par noteicoiem atmiÚu veidoanas
meh‚nismiem kÔ˚st vai nu attiecÓbas ar m‚ti un sieviÌo (kuri t‚pat sakrÓt
ar re‚lo rakstnieËu biogr‚fij‚m), vai arÓ atmiÚa k‚ traumatisk‚s sievieu
pieredzes nesÁja. J‚atzÓst, ka Ó naratÓva veidoanas tendence it k‚ atrodas
autobiogr‚fijas ˛anra m‚ksliniecisko principu nomalÁ, jo neskar tie‚
veid‚ R. Ezeras un S. Oksanenas dzÓvesst‚stus, taËu t‚ neliedz rakstniecÁm
piesaukt cit‚du autobiogr‚fiju ñ sievieu kolektÓv‚s identit‚tes reakciju
pret esoo vai bijuo vÁsturisko situ‚ciju. Sievieu Ìermenis, t‚ identit‚te
un reprezent‚cijas prakse kÔ˚st par dominÁjoo rÓku minÁt‚ koncepta
kodifik‚cijai tekstos.
R. Ezeras rom‚ns vÁstulÁs NodevÓba. NaratÓva lÓnijas un analÓzes
s‚kumpunkti
Jau rom‚na ˛anrisk‚ piederÓba ñ autobiogr‚fisks rom‚ns vÁstulÁs ñ
nosaka naratÓva par sieviÌ‚s patÓbas (un ÌermeÚa k‚ t‚s neatÚemamas
daÔas) konstruÁanas saÌeltÓbu un jÁdzienisko nehomogenit‚ti. K‚ atzÓmÁ
autobiogr‚fisk‚s un autodokument‚l‚s sievieu literat˚ras pÁtniece Irina
Savkina, autodokument‚l‚ literat˚ra (memu‚ri, autobiogr‚fijas, dienasgr‚matas, vÁstules u. c.) [tiek vÁrtÁti k‚ ñ M. S.] robe˛˛anri1. Robe˛a un
221
Marija Semjonova
sievieu liter‚r‚s balss Ópaa neatpazÓstamÓba autodokument‚laj‚ literat˚r‚ pÁtnieces izpratnÁ ir saist‚ma ar Ós pieredzes atsvein‚tÓbu no Liel‚
kanona (Великий канон, Irinas Savkinas jÁdziens) sava ìnem‚ksliniecisk‚î rakstura dÁÔ. Sievieu autobiogr‚fijas mantojums t‚dÁj‚di tiek
vÁrtÁts k‚ kult˚ras kanona [un paradigmas] zemsl‚nis (подслой)2.
Sievieu autobiogr‚fija ir vÁrtÁjama k‚ liter‚rs robe˛˛anrs, kura past‚vÁanas iespÁju nosaka vienÓgi autores dzÓvesst‚sta ìm‚ksliniecisk‚ ticamÓbaî, kuras tr˚kums Ó ˛anra vÁsturisk‚s attÓstÓbas gait‚ izraisÓjis strÓdus
par autobiogr‚fijas iespÁj‚m iekÔauties liter‚raj‚ kanon‚.3 TomÁr tiei
sievieu pak‚peniska iesaistÓan‚s autobiogr‚fijas producÁan‚ (20. gadsimta literat˚ra tiek vÁrtÁta k‚ autobiogr‚fijas literat˚ras un uz patÓbu,
autora un lasÓt‚ja psiholoÏiju virzo‚s literat˚ras uzplaukums) apaubÓja
viendimension‚lo ˛anra uztveri, arÓ past‚voo nacion‚l‚ literat˚ras kanona m‚ksliniecisko vÁrtÓgumu un nozÓmi.4
Autobiogr‚fisk‚s literat˚ras p‚rvÁrtÁanas jaut‚jumiem pamatÓg‚k
ir pievÁrsu‚s feministisk‚s literat˚ras kritikas p‚rst‚ves. PiemÁram, Linda
Lindhofa pied‚v‚ Ópau terminu sievieu autobiogr‚fisk‚s literat˚ras
iesaistÓanas liter‚raj‚ proces‚ apzÓmÁanai ñ vidÁj‚s sfÁras literat˚ra
(robe˛˛anra literat˚ra). JÁdziens tiek saprasts k‚ sievieu autobiogr‚fisk‚s
literat˚ras ÓpatnÁja situÁtÓba liter‚raj‚ kanon‚, kur t‚ [sievieu literat˚ra]
kÔ˚st par vietu, kur [patriarh‚l‚s] hierarhisk‚s diferenci‚cijas izz˚d, un
pati m‚kslas b˚tÓba tiek definÁta no jauna5.
Autobiogr‚fiskais naratÓvs, kura galven‚s vÁstÓjuma virzÓanas un
ìkanonisk‚s atpazÓstamÓbasî ÓpaÓbas saist‚s, pirmk‚rt, ar m‚ksliniecisk‚
ìesî lomas sapl˚anu (autors = raksturs), otrk‚rt, vÁsturisko un individu‚li vÁsturisko (atmiÚas, individu‚l‚ un dalÓt‚ pieredze) orient‚ciju,
un, trek‚rt, ar patÓbas konstruÁanu pÁc mozaÓkas principa, R. Ezeras
rom‚na gadÓjum‚ p‚rdzÓvo transform‚cijas. T‚s ir saistÓtas ar autobiogr‚fisk‚ ìesî kustÓgo, nestabilo pamatu: centr‚lie vÁstÓjum‚ iesaistÓtie
varoÚi (rakstniece-prozaiÌe (R. Ezeras m‚kslinieciskais turpin‚jums),
lauku skolot‚ja IrÁna N‚burga, viÚas vÓrs Gustavs N‚burgs un m‚sa
UndÓne Bobkovica) Ìietami ir ìbiogr‚fiskiî neatkarÓgi viens no otra:
viÚu un viÚu ÌermeÚu dzÓvesst‚sti jÁdzieniski neietekmÁ cita individu‚l‚s
patÓbas vai subjektivit‚tes veidoanos.
TaËu pÁc atseviÌu teksta fragmentu tuvlasÓjuma kÔ˚st skaidrs, ka lasÓt‚ja acu priek‚ attÓst‚s sare˛ÏÓt‚s rakstnieces pasaules tapana: ikviens
no minÁtajiem varoÚiem ar savu kl‚tb˚tni vien atkl‚j anonÓm‚s rakstnieces dom‚anas, atmiÚas darbÓbas, talanta izpratnes u. c. robe˛as un
palÓdz ÌÁrsot t‚s. Õermeniskuma koncepts aj‚ proces‚ par‚d‚s no trim
iepriekminÁtaj‚m perspektÓv‚m, funkcionÁ to robe˛‚s un iezÓmÁ rakstnie222
ÕermeÚa koncepts Latvijas un Somijas sievieu proz‚ (1970 ñ 2001)
ces divÁj‚do kl‚tb˚tni: re‚lo un psiholoÏisko. Abas kl‚tb˚tnes rom‚na
vÁstÓjum‚ ir sapludin‚tas kop‚, un dienasgr‚mat‚s / vÁstulÁs iesaistÓt‚s
atziÚas vÁlreiz raksturo teksta autobiogr‚fisko pamatu: ìvÁstÓjuma esî
(raksturs, par kuru tiek vÁstÓts) un ìvÁsto‚ esî (kas vÁsta) ir nedal‚mas
vienÓbas.6 Rom‚na materi‚la tuvlasÓjums t‚pat liecina par Ëetr‚m vienlÓdz
svarÓg‚m sievieu Ìermenisko patÓbu raksturojo‚m kategorij‚m:
1) Autobiogr‚fiska vÁstÓjuma konstruÁanai ir raksturÓga nestabilit‚te
(main‚s ìvÁsto‚s balsisî), kas iezÓmÁ arÓ Ìermenisk‚s patÓbas ambivalento dabu (tipisk‚kas metaforas ir saistÓtas ar dabisko / racion‚lo
ÌermeÚa skaidrojumu):
IespÁjams, ka mani neapmierin‚s t‚s lappuses, kur k‚ dvÁseles
‚rstam man vajadzÁja dziedin‚t, bet kur k‚ daktera balt‚ uzsv‚rcÓ
tÁrpusies vellata esmu izdarÓjusi vivisekciju7 [..] un nodruk‚ta
raizÁos, vai nespers zemes gais‚ ar manu garabÁrnu nokaitin‚tas
mor‚listes un nerakstÓs atkl‚tas un anonÓmas s˚dzÓbas Rakstnieku
savienÓbai un, nedod dies, vÁl augst‚k, vainojot, ka demogr‚fisk‚s
krÓzes apst‚kÔos necÓnos pret laulÓbas Ìiranu un, diespas, varb˚t
pat nodarbojos ar ìseksu‚l‚s izlaidÓbas rekl‚muî, vai radÓbas kroÚi
nep‚rmetÓs ìsievieu avangardisma tendencesî.8 [te un turpm‚k
izcÁlums mans ñ S. M.]
2) VÁstÓjumu veido raksturu kopums, kuru biogr‚fijas Ìietami attÓst‚s
neatkarÓgi no ìvÁsto‚ balssî (ìautobiogr‚fisk‚ esî) pozÓcijas. TaËu
tiei pateicoties ìvÁsto‚ balssî atmiÚai un varoÚu ierakstÓanai t‚s
ìtukaj‚s ailÁsî, k‚ arÓ apzin‚tai vÁstÓjuma hronoloÏijas ignorancei
(R. Ezeras rom‚n‚ ir vÁrojama atgriezenisk‚ vÁstÓjuma stratÁÏija ñ
pirmais publicÁtais fragments ir pÁdÁj‚ vÁstule AnonÓm‚s rakstnieces
un IrÁnas sarakstÁ), ir iespÁjams secin‚t, ka aprakstÓtie notikumi un
raksturi ir vienÓgi fragment‚ra rakstnieces autobiogr‚fisk‚s patÓbas
ìËaumalaî. Tas ir pirmais pak‚piens autobiogr‚fisk‚s (t. i., psiholoÏisk‚s un Ìermenisk‚s) patÓbas un subjektivit‚tes atkl‚smÁ. Noteicoo
pozÓciju autobiogr‚fisk‚s patÓbas atkl‚smÁ veido centr‚lais koncepts ñ
sievieu ÌermeÚa un Ìermeniskuma funkcion‚l‚s un psiholoÏisk‚s
ÓpaÓbas. ÕermeÚa koncepts R. Ezeras rom‚n‚ apvieno divas no augst‚k izvirzÓtaj‚m kategorij‚m ñ tas kÔ˚st vai nu par atsvein‚t‚s patÓbas reproducÁt‚ju, vai arÓ par sievieu Ìermenisk‚s piel‚goanas valdoajiem kult˚ras kodiem.
PiemÁram minÁts pirmais teksta fragments: [..] iespÁjams, ka mani
neapmierin‚s t‚s lappuses, kur k‚ dvÁseles ‚rstam man vajadzÁja dziedin‚t, bet kur k‚ daktera balt‚ uzsv‚rcÓ tÁrpusies vellata esmu izdarÓjusi
vivisekciju.9
223
Marija Semjonova
Lai uzskatam‚k par‚dÓtu Ìermeniskuma konstruÁanas principus un
sievietes (arÓ autobiogr‚fisk‚s) patÓbas funkcionÁanu, izveidota jÁgnoteicoo leksisko vienÓbu virkne: Lappuses ñ dvÁseles ‚rstam [dziedin‚t] ñ
balt‚ uzsv‚rcÓ tÁrpusies vellata [izdarÓjusi] vivisekciju. –Ós vienÓbas liecina
par vismaz trim svarÓgiem ÌermeÚa koncepta konstruÁanas paÚÁmieniem:
1) Liter‚rais darbs (lappuses) autobiogr‚fiskajam ìesî saist‚s ar Ìermenisk‚m praksÁm ñ garÓg‚m un fizisk‚m slimÓb‚m, precÓz‚k, ar
apzin‚to anonÓm‚s rakstnieces nepilnÓbu jeb nespÁju iekÔauties valdo‚s kult˚ras robe˛‚s, kas apzÓmÁ atsvein‚tÓbas koncepta aktualiz‚ciju;
2) Atsvein‚tÓba paliek b˚tiska Ìermenisko praku aprakstÓan‚ arÓ cit‚
ÌautnÁ ñ fragment‚ ir ide‚l‚s m‚ksliniecisk‚s atsvein‚tÓbas (pazÓstamas gan romantism‚, gan simbolism‚) konstruÁanas mÁÏin‚jums.
Vien apvienojot garÓgo (anonÓm‚s rakstnieces ÌermeÚa imagin‚rais
lÓmenis) ar fizisko, bioloÏisko (vivisekcija ñ eksperimenti ar dzÓvniekiem, piemÁram, z‚Ôu iedarbÓbas p‚rbaude), ir iespÁjams izteikt
cit‚d‚s literat˚ras patieso b˚tÓbu. Cita perspektÓva saist‚s ar atsvein‚tÓbas koncepta noliegumu (kur neb˚s sves arÓ teksta turpin‚jum‚) ñ
lai apliecin‚tu sievieu daiÔrades ìatbilsmiî esoiem kult˚ras kodiem
un literat˚ras kanonam, ir nepiecieams burtiski ìsalÓdzin‚t smadzenesî, ar ko arÓ mÁÏina nodarboties anonÓm‚ rakstniece metaforiskaj‚ lÓmenÓ. Ar savu tekstu starpniecÓbu viÚa ìatverî apk‚rtÁj‚s realit‚tes racionalit‚tes (vivisekcija) un iracionalit‚tes (garÓg‚ izpausme,
vÁl‚k teksti kÔ˚s arÓ par garÓgiem bÁrniem10) epistemoloÏisko b˚tÓbu
(k‚ tiek konstruÁti priekstati par sievietes iesaistÓanu liter‚r‚ teksta
producÁan‚);
3) MÁÏin‚jums apliecin‚t savu ìatbilsmiî literat˚ras kanon‚ tomÁr
nenozÓmÁ mÁrÌa sasnieganu: kaut arÓ anonÓm‚ rakstniece (ìvÁstoais
esî) tiec‚s p‚rkodificÁt valdoos priekstatus par sievietes ìliter‚r‚ ÌermeÚaî lÓdzvÁrtÓgumu teksta producÁan‚, procesa realiz‚cijas laik‚
aizspriedumi par viÚas sieviÌ‚s patÓbas b˚tÓbu uzvar, un no racionalit‚tes iemiesot‚ja ñ metaforisk‚ ìdvÁseÔu un ÌermeÚu ‚rstaî ñ
viÚa p‚rtop par mitoloÏisko b˚tni ñ velna sieviÌo variantu
(ìvellataî).
Turkl‚t fragments izvirza pieÚÁmumu saistÓt rakstÓanu ar garÓg‚
ÌermeÚa turpin‚jumu, k‚ arÓ aktualizÁ sievieu bioloÏisko funkciju (un
n‚cijas [ideoloÏijas] reproducÁanu, pamatojoties uz Miela Fuko Seksualit‚tes vÁstures I un II sÁjum‚ izvirzÓto prieklikumu par seksualit‚tes
ideoloÏisko turpin‚jumu, kuru ir spÁjÓgs veicin‚t vienÓgi sievieu Ìer224
ÕermeÚa koncepts Latvijas un Somijas sievieu proz‚ (1970 ñ 2001)
menis11) apaubÓanu un ÌermeÚa piesaisti protesta avangarda m‚kslas
producÁanai.
AnalizÁto leksisko vienÓbu virkne: raizÁos ñ nespers ar manu garabÁrnu nokaitin‚t‚s mor‚listes ñ nedod dies ñ necÓnos pret laulÓbas Ìiranu ñ
diespas ñ [nodarbojos] ar ìseksu‚l‚s izlaidÓbas rekl‚muî ñ ìsievieu avangardisma tendencesî.
V‚rdu izmantojums un izvietoana fragment‚ liek dom‚t par iepriek
aprakstÓt‚ ìgarÓg‚ ÌermeÚaî (arÓ ìm‚ksliniecisk‚ ÌermeÚaî) semantikas
padziÔin‚to izpausmi. AnonÓm‚s rakstnieces uzdevums ir ne vien radÓt
tekstu k‚ sava ÌermeÚa turpin‚jumu, bet arÓ pieÌirt tam soci‚lo un
politisko ìbalsiî jeb vietu vÁsturiskaj‚ paradigm‚. –eit sapl˚st divas no
augst‚kminÁtaj‚m kategorij‚m ñ Ìermenis k‚ atsvein‚an‚s apliecin‚t‚js
un ÌermeÚa ideoloÏisko funkciju retransl‚cija un apaubÓana. Liter‚rais
darbs ir vienojams ar ìm‚ksliniecisko dusmuî metaforu, kura iekodÁta
fragmenta pirmaj‚ daÔ‚ (raizes ñ sabiedrÓbas nokaitin‚jums ñ dusmas).
Sievieu tekstu past‚vÁanas oblig‚ts nosacÓjums ir pla‚k‚s sabiedrÓbas
(tradicion‚lo priekstatu) negatÓvs vÁrtÁjums vai pat apzin‚ta baumu
izraisÓana m‚ksl‚ un sadzÓvÁ (mor‚listes ziÚos par nepien‚cÓgo teksta
saturu Rakstnieku sabiedrÓbai, jo teksts neatbilst tradicion‚lajai sadzÓvei
un ìnecÓn‚s pret laulÓbas Ìiranuî, t‚tad sekmÁ tradicion‚l‚s dzimtes
hierarhijas iznÓcin‚anai). MinÁt‚ perspektÓva vienlaicÓgi skar sievieu
ÌermeÚa ideoloÏisk‚s ìlomasî (n‚cijas reproducÁanas) p‚rkodifik‚ciju.
T‚ notiek ar postmodernit‚tes svarÓg‚k‚s ÓpaÓbas ñ vÁrtÓbu v‚jin‚anos
visp‚rÁj‚s (viegl‚s) reproducÁjamÓbas laik‚ ñ piesaukanu. AnonÓm‚ autore eit lieto sievieu ÌermeÚa un tiei saistÓt‚s ar to seksualit‚tes rekl‚mas metaforu. K‚ loÏisks turpin‚jums ÌermeÚa ìideoloÏisk‚ r‚mjaî
p‚rbÓdes proces‚ ir piesaukts avangarda virziens (modernisma virzieni,
kas par‚d‚s neilgi pirms un pÁc Pirm‚ pasaules kara, atkl‚ti revolucion‚ri,
izaicinoie virzieni). Virknes analÓzes kopsavilkum‚ ir j‚atzÓmÁ, ka fragment‚ ir lietota feministiskaj‚ literat˚ras kritik‚ un feministiskaj‚ daiÔliterat˚r‚ pazÓstama sievietes ÌermeÚa k‚ idejisko p‚rmaiÚu epicentra vai
ìrÓkaî rakstÓanas stratÁÏija.
N‚kamais fragments skar citu sievieu ÌermeÚa konstruÁanas praksi ñ
ÌermeÚa k‚ imagin‚r‚ priekstata par ìskaistumuî un ìskaistuma ide‚luî
kritiku.
VI“AI j‚p‚rvietojas augstpapÁ˛u kurpÁs, jo ‚dos apavos k‚jas
izskat‚s slaid‚kas un gaita gracioz‚ka, un redzÁt slaidas k‚jas un
graciozo gaitu VI“AM ir patÓkami, kad, atg‚zies vai sagumis
mÓkstaj‚ sÁdeklÓ, viÚ paceÔ acis [..] garlaikoti vai ieinteresÁti uzmet
VI“AI skatienu p‚ri periodisk‚ izdevuma augÁjai malai.12
225
Marija Semjonova
Virkne: [VI“AI] j‚p‚rvietojas augstpapÁ˛u kurpÁs ñ k‚jas izskat‚s
slaid‚kas ñ gracioz‚ka ñ redzÁt VI“AM ñ atg‚zies vai sagumis sÁdeklÓ ñ
uzmet VI“AI skatienu p‚ri periodisk‚ izdevuma augÁjai malai.
Fragment‚ ieskanas ÌermeÚa performatÓv‚s dabas notis, kuras,
pamatojoties uz jÁdziena ieviesÁjas D˛˚ditas Batleres skaidrojumu, balst‚s
uz lÓdzÓgo (ierasto) ÌermeÚa kustÓbu atk‚rtoanu. Atk‚rtoana, pÁc teorÁtiÌes uzskatiem, nozÓmÁ diskursÓvo run‚jo‚ subjekta (anonÓm‚s autores
vÁrtÁjuma) praksi jeb subjekta eksistÁanu CAUR vai PATEICOTIES
(izcÁlums mans ñ M. S.) diskursam.13 DiskursÓv‚ subjekta eksistence iezÓmÁ Ó koncepta nestabilit‚ti un atkarÓbu no situ‚cijas, kur‚ dzimte un
subjekts ir aprakstÓti un ar ko mijiedarbojas. MijiedarbÓbas pamat‚, pÁc
D˛. Batleres teorijas, dominÁ neverb‚la, ÌermeÚa kultur‚li ìierastoî
kustÓbu (attiecÓbu ar telpu) prakse.14
IzvÁlÁtaj‚ fragment‚ diskursÓv‚ subjekta kl‚tesamÓba ir iekodÁta darbÓbas v‚rda ìp‚rvietotiesî pavÁles izteiksmes form‚. Burtiski tas nozÓmÁ,
ka sievietes Ìermenis ir ieslodzÓts valdoo kult˚ras kodu robe˛‚s un neapzin‚ti pakÔaujas t‚m. PriedÁklis ìj‚-î no lingvistisk‚ skatupunkta apzÓmÁ
vien papildu, nevis patst‚vÓgu darbÓbu, tas ir vienÓgais priedÁklis, kur
var b˚t pievienots pie darbÓbas v‚rda ar papildnozÓmi.15 T‚dÁj‚di darbÓbas
v‚rds ìj‚p‚rvietojasî iezÓmÁ sieviÌ‚ subjekta tradicion‚li pakÔauto pozÓciju kult˚r‚ un valod‚, t‚ (subjekta un arÓ sievieu ÌermeÚa) past‚vÁanu
vien k‚ sekund‚risma turpin‚jumu. PriedÁkÔu savienojums (j‚p‚r-[vietojas])
arÓ neÌiet nejaus, bet gan sievieu patÓbu caur Ìermenisk‚m praksÁm
atkl‚jos un jÁdzienisko pretstatu ar augst‚k aprakstÓtiem novÁrojumiem
iezÓmÁjos. Priev‚rda ìp‚rî pamata nozÓme ir darbÓbas virzÓan‚s kaut
kam p‚ri16 (p‚rvarÁana?), fragment‚ t‚ ir sievieu tradicion‚l‚s un
nemainÓg‚s patÓbas [veidoanas] vieta (j‚p‚rVIET[a]ojas). Tas varÁtu
nozÓmÁt, ka sievieu ÌermeÚa ìtradicion‚l‚s uzvedÓbasî un ìizskataî
prakses tiek saistÓtas ar jaunu epistemoloÏisko dimensiju, proti, sievieu
[Ìermenisk‚s] patÓbas jaun‚s vietas [vai IZVIETojuma] valdoajos kult˚ras priekstatos meklÁjumu. Fragmenta jÁdzienisk‚ ìvirspuseî savuk‚rt
skar jaut‚jumu par sievietes ÌermeÚa pareizo interpret‚ciju kult˚r‚
(ìk‚j‚m [j‚izskat‚s] slaid‚mî) un Ìermenisk‚s patÓbas vardarbÓgu iesaistÓanu pareiz‚ priekstata izveidÁ (ìaugstpapÁ˛u kurpesî).
ZÓmÓga ir arÓ tÁlu anonimit‚te, kura, no vienas puses, apliecina vÁsturisko atskatu uz sieviÌ‚s rakstÓbas anonÓmiem aizs‚kumiem, no otras,
aktualizÁ sieviÌ‚ ÌermeÚa funkcionalit‚tes un reprezent‚cijas iespÁju
laikmeta ideoloÏisko r‚mi. IdeoloÏija fragment‚ ir pielÓdzin‚ma maskulÓnam skatiena un vÁroanas konceptam, turkl‚t ierastas, nevÁrÓgas vÁro226
ÕermeÚa koncepts Latvijas un Somijas sievieu proz‚ (1970 ñ 2001)
anas konceptiem. Par ‚du sievieu ÌermeÚa ìvÁrojumuî, kas lÓdzin‚s
gan kolonizÁt‚ja skatÓjumam uz subalterno objektu (izpratne par kuru,
pamatojoties uz H. Bhbahas pieÚÁmumiem, veidojas caur vÁroanas procesu vien, neÚemot vÁr‚ apk‚rtÁjos apst‚kÔus, k‚ arÓ objekta attieksmi
pret vÁrot‚ju17), liecina ìvÁrot‚jaî ÌermeÚa lokaliz‚cija fragment‚ ñ tas
ir ìatg‚zies vai sagumis sÁdeklÓî un vien ìuzmetî nevÁrÓgu skatienu p‚r
sievietes gaitu (t‚tad Ìermenisk‚m iemaÚ‚m).
Lai pier‚dÓtu novÁrojuma patiesumu, uzmanÓba pievÁrsta izmantoto
leksisko vienÓbu semantiskaj‚m nozÓmÁm. Turpm‚k tiks apl˚kotas vÓriea
tÁlu (tÁla Ìermenisk‚s pozÓcijas) raksturojoas vienÓbas ñ atg‚zies un
sagumis, uzmet [skatienu]. PÁc Latvieu liter‚r‚s valodas v‚rdnÓcas, darbÓbas v‚rds atg‚zies skaidrots k‚ ëatliekties atpakaÔ un atbalstÓties (pret ko)
ar muguru (parasti sÁdus st‚voklÓ)í18; sagumis [gumbs ñ ëlÓkumsí19] ñ
ësaliecies, atsperoties pret kaut ko ar muguru (parasti sÁdus st‚voklÓ)í;
uzmet ñ ë1. Ar metienu, metot novietot, uzvirzÓt virs˚ (uz k‚, kam, kur);
arÓ strauji uzlikt, nolikt virs˚ (uz k‚, kam, kur). 2. Izteikt rakstiski,
uzrakstÓt, parasti Ósi, ‚tri, melnrakst‚í20.
Sievietes ÌermeÚa kustÓbas raksturojoa vienÓba ir minÁtais verbs
ìj‚p‚rvietojasî, kura detalizÁtam semantiskajam skaidrojumam ir j‚pievÁras, lai iezÓmÁtu ne vien vÁrot‚ja (subjekta), bet arÓ vÁrot‚ (objekta)
jÁdzienisko kodifik‚ciju tekst‚. DarbÓbas v‚rds ì[j‚]p‚rvietojasî LLVV21
tiek skaidrots ‚di: ë1. K‚das darbÓbas, iedarbÓbas rezult‚t‚ mainÓt savu
atraan‚s vietu; 2. VirzÓties noteikt‚ veid‚; 3. Tikt p‚rvietotam (uz citu
telpu, atraan‚s vietu)í22. SieviÌ‚ ÌermeÚa objektiviz‚cija Ìiet neapaub‚ma, vien pievÁrot uzmanÓbu skaidrojoai virknei ñ [virzÓties] NOTEIKT¬ veid‚ (t‚tad apspiesti, neierasti, cit‚di), p‚rvietoties IEDARBŒBAS rezult‚t‚ (atkal neierasti, ar ‚rÁja spÁka starpniecÓbu) un visbeidzot
TIKT p‚rvietotam ñ ietekmes nozÓme uz objektu eit ieg˚st hipertrofÁtu
jÁgu.
VÁrtÁjot vienÓbu semantisko nozÓmi un savstarpÁju izvietojumu fragment‚, kÔ˚st skaidras sieviÌ‚ un vÓriÌ‚ ÌermeÚu iemaÚas un to tradicion‚l‚ interpret‚cija kult˚r‚: sievieu Ìermenis ìtiek virzÓtsî noteikt‚ veid‚,
viet‚ un noteikt‚ apvalk‚ (augstpapÁ˛u kurpes), savuk‚rt vÓriÌ‚ ÌermeÚa
pozicionÁana reprezentÁ laiskumu, situ‚cijas ikdieniÌuma konstat‚ciju
(Ìermenis ir SAGUMIS, noguris, nekas neraisa interesi) un vienlaicÓgu
sieviÌ‚ ÌermeÚa kustÓbu kult˚ras iemaÚu vÁroanu (arÓ, tiesa, negribÓgu,
k‚ kult˚r‚ apriori past‚voo dotumu uztveri, jo acis tiek vien ìUZMESTASî, bez ieinteresÁtÓbas).
227
Marija Semjonova
S. Oksanenas StaÔina govis ñ postkoloni‚l‚ ÌermeÚa reprezent‚cijas
N‚kam‚ raksta daÔa ir veltÓta Somijas rakstnieces S. Oksanenas rom‚na StaÔina govis (2003) divu spilgtu fragmentu tuvlasÓjumam un sievieu Ìermenisk‚s patÓbas ideju dekodifik‚cijas mÁÏin‚jumiem. IzvÁlÁtais
darbs aktualizÁ sievieu ÌermeÚa konceptu k‚ reakciju uz kultur‚li saÌelto centr‚l‚ rakstura ñ jaun‚s meitenes Annas ñ iesaistÓanu etniski
pussve‚ telp‚, kur‚ ir izvÁlÁjusies dzÓvot Annas m‚te ñ igauniete KatarÓna, 20. gadsimta 70. gadu s‚kum‚ apprecoties ar somu celtnieku. AtÌirÓb‚ no R. Ezeras darba ÌermeÚa identit‚te un patÓba S. Oksanenas tekst‚
ir konstruÁta ar da˛‚du imagin‚ro kult˚ras diskursu starpniecÓbu (mode
un etnisk‚ piederÓba vai sieviÌ‚ ÌermeÚa uzvedÓbas normas ìmodern‚
drÁbju apvalkaî izvÁles dÁÔ). –Ó rakstÓbas maniere sievieu literat˚ras
gadÓjum‚ var liecin‚t, pamatojoties uz m˚sdienu feministisk‚ postkoloni‚lisma teorÁtiÌes Fransu‚zas Lionnetas (Françoise Lionnet) uzskatiem,
par eso‚s kult˚ras ideoloÏijas kritiku, dekodÁanu un transmisiju, k‚
arÓ nor‚da uz cit‚das ñ sievieu pieredzÁs orientÁt‚s ñ kult˚ras paradigmas
konstruÁanu. Darb‚ Postkoloni‚l‚s reprezent‚cijas: sieviete, literat˚ra,
identit‚te (1995) (Postcolonial Representations: Women, Literature,
Identity) viÚa atzÓst:
[Sievieu ñ M. S.] literat˚ra ir diskursÓva prakse, kura kodÁ, p‚rraida un t‚pat veido [ra˛o] ideoloÏiju. Tas ir medi‚ls spÁks sabiedrÓb‚, jo [sievieu] naratÓvs bie˛i ietekmÁ [lasÓt‚ja] pasaules uztveri,
un izmantotas stilistisk‚s konvencijas vai vÁstÓjuma pavÁrsieni lÓdzÓg‚ veid‚ nepied‚v‚ ierobe˛ojumus vai izvairÓanos no jauno mÓtu
producÁanas, kas Ôauj [m˚sdienu] rakstniekam un lasÓt‚jam iesaistÓt
individu‚lo pieredzi vai ierakstÓt to [noteiktajos] soci‚lajos kontekstos. Sievietes-rakstnieces bie˛i vair‚s no tradicion‚lo tÁlu producÁanas, t‚dÁj‚di viÚas neiesaist‚s dominÁjo‚s [kult˚ras] reprezent‚ciju p‚rraidÓanas proces‚; vienlaicÓgi graujot un apg‚˛ot tradicion‚lus
tÁlus ar pazÓstamu motÓvu revÓzijas mÁÏin‚jumiem.23
Raksta autores nol˚ks ir par‚dÓt ar teksta fragmentu starpniecÓbu, k‚
sievieu Ìermenisk‚ patÓba un kult˚ras iemaÚas tika retranslÁtas S. Oksanenas rom‚n‚, k‚ un k‚pÁc tie varÁtu nesakrist ar valdoajiem priekstatiem. P‚rrakstÓanas gadÓjumi, transformÁjot fi. Derid‚ pieÚÁmumus
par teksta funkcionÁanu t‚ individu‚l‚s un kolektÓv‚s ìatpazÓanasî
dÁÔ, turpm‚k tiks dÁvÁti par ìsievieu identit‚tes kliedzieniemî.
MinÁtaj‚ cit‚t‚ F. Lionneta atzÓst liter‚r‚ kanona svarÓgumu sieviÌ‚s
identit‚tes veidoanas proces‚ postkoloni‚lisma apst‚kÔos. StaÔina govis
savuk‚rt aktualizÁ da˛‚das Ó procesa ÓpaÓbas: Annas tÁl‚ ir iemiesota
228
ÕermeÚa koncepts Latvijas un Somijas sievieu proz‚ (1970 ñ 2001)
gan koloni‚l‚ pieredze (p‚rsvar‚ m‚tes padomju atmiÚu un pag‚tnes
dÁÔ), gan postkoloni‚l‚s eksistences reprezent‚cijas (visu apzin‚to dzÓvi
meitene atrodas teritorij‚, kuras politika un kult˚ra ir vÁrtÁjamas k‚
postkoloni‚las24), gan arÓ jaun‚s vÁsmas ñ pakoloniz‚cijas ñ turpin‚jums
(Annas Ìermeniski psiholoÏisk‚ slimÓba bulÓmija vÁrtÁjama k‚ pakoloniz‚cijas mÁÏin‚jums valdoo priekstatu par ide‚lo sievieu Ìermeni
dÁÔ). Trej‚da sievieu ÌermeÚa reprezent‚cijas perspektÓva var liecin‚t
par veidot‚ tÁla identit‚tes ìp‚rejasî st‚vokli, kad Ósti nav skaidra vÁsturisk‚, kult˚ras, etnicit‚tes piederÓba, k‚ arÓ tiek jaut‚ts par t‚s visp‚rÁjo
esamÓbu individu‚lo (lok‚lo) un kolektÓvo (nacion‚lo) robe˛u transform‚cijas procesus piedzÓvojoaj‚ laikmet‚.
Õermenisk‚ patÓba rom‚n‚ tiek reprezentÁta caur sievietes kultur‚lo
nepilnvÁrtÓgumu (Annas bulÓmijas dÁÔ), kura vienlaicÓgi kÔ˚st arÓ par protesta avotu, par apzin‚to norobe˛oanos no m‚tes atmiÚ‚m par ìpatiesoî
un ìpareizoî sieviÌÓbu 1970. gadu padomju Igaunij‚. PsiholoÏisk‚s
dabas slimÓbas kl‚tesamÓba tekst‚ t‚pat liecina par centr‚l‚ rakstura
iekÁjo atsvein‚tÓbu ñ meitene it k‚ skat‚s uz savu Ìermeni no t‚las
perspektÓvas, nevis ìapdzÓvoî to pati. Atsvein‚tÓbas koncepts, kuru izmanto S. Oksanena vÁstÓjum‚, liecina arÓ par teksta du‚listisko perspektÓvu, par autobiogr‚fiskajam vÁstÓjumam pazÓstamo ìes k‚ citsî perspektÓvas kl‚tesamÓbu.25
PsiholoÏisko slimÓbu un Ìermenisko praku motÓvu izmantojuma
skaidrojumam ir pievÁrsusies arÓ F. Lionneta, kura saista bulÓmijas rezult‚tu anoreksiju (p‚rlieks ÌermeÚa slaidums, izraisÓts ar Áanas traucÁjumiem, visbie˛‚k bulÓmiju) ar Rietumu pasaules du‚lisma radik‚lo
dilemmu, kur‚ sieviete tiek visbie˛‚k atveidota k‚ sava ÌermeÚa g˚stekne.
ViÚa raksta:
[..] anoreksijas upuris ir rietumu (no Platona lÓdz Sv. AugustÓnam
un Dekartam) du‚listisk‚s filozofijas rezult‚ts. –is du‚lisms st‚da
m˚s radik‚l‚s dilemmas priek‚, kur‚ mÁs [sievietes] kÔ˚stam par
sava ÌermeÚa gan k‚ cietuma garam [dvÁselei], gan k‚ objekta,
kur mÁrÌtiecÓgi un vairakk‚rt izvair‚s no garÓg‚s kontroles un
t‚pÁc paredz augst‚ko p‚rraudzÓbu, pieredzÁt‚j‚m. Ja m˚su patÁls
zÓmÓgi atÌiras no sabiedrÓbas pied‚v‚t‚, mÁs b˚sim spiesti piedzÓvot
vÁl nopietn‚ku kontroles lÓmeni p‚r m˚su dumpiniecisko Ìermeni,
spiesti sodÓt to [Ìermeni] ar da˛‚da veida iznÓcin‚anas meh‚nismiem, iekÔaujot da˛‚das diÁtas, kuras sievietes pielieto saviem
ÌermeÚiem.26
Rom‚n‚ Annas anoreksija (teksta beig‚s viÚa sver nedaudz vair‚k
par 30 kilogramiem) liecina par vismaz div‚m svarÓg‚m sievieu indi229
Marija Semjonova
vidu‚lo un kolektÓvo atmiÚu sk‚ru‚m perspektÓv‚m. Pirmk‚rt, atsvein‚an‚s no bioloÏiski dot‚ sievieu ÌermeÚa nozÓmÁ arÓ sieviÌ‚s patÓbas
(paaud˛u atmiÚas un pieredzes) atgr˚anu jeb, citiem v‚rdiem, nespÁju
projicÁt m‚tes (un n‚kotnes m‚tiÌuma) biogr‚fiju savai dzÓvei un t‚s
izpausmÁm. Anna nevÁlas pieÚemt dabas doto saÌelto identit‚ti, k‚dÁÔ
ìp‚rbaudaî Ìermeni ar neapst‚din‚mu diÁtu:
Biju 11-gadÓg‚, 160 cm gara un 53 kg smaga. Man bija kastaÚkr‚sas taisnie mati, meikapu mana seja vÁl nepazina. PÁc sejas
p‚r‚k maz biju lÓdzÓga krievietei, kaut arÓ apÏÁrbi somu izskatam
maz lÓdzin‚j‚s ñ vairs nevÁlÁjos vilkt mugur‚ t‚s tirg˚ (utene) pirkt‚s drÁbes, bet gribÁju savas.27
Leksisko vienÓbu virkne, kura liecina par Annas postkoloni‚lo tieksmi
ìatrast vietuî, ir ‚da: meikapu mana seja vÁl nepazina ñ p‚r‚k maz
biju lÓdzÓga krievietei ñ apÏÁrbi somu izskatam maz lÓdzin‚j‚s ñ nevÁlÁjos
tirg˚ pirkt‚s drÁbes [lietotas] ñ gribÁju savas.
ÕermeÚa protests pret pied‚v‚to ìp‚rvietojam‚ objektaî lomu izpau˛as k‚ mÁÏin‚jums atrast individu‚lu un JAUNU ìapvalkuî (ìdrÁbju
Ëaumaluî ñ k‚ sasaukan‚s ar R. Ezeras tekstu?) veco drÁbju (m‚tes
atmiÚu, ìvalk‚t‚s pieredzesî) viet‚. Otrk‚rt, novÁran‚s no pag‚tnes
notiek caur Somijas maz‚kumtautÓbu etnicit‚u ÓpaÓbu noteikanu un
individu‚l‚s etnicit‚tes (bezpag‚tnes) veidoanu.
Varones multietnisk‚s saknes (padomju valstis rom‚n‚ ir k‚ viena
nedal‚ma negatÓv‚s pieredzes Ïeogr‚fiska lok‚cija) Annas apziÚ‚ ir
vien‚dojamas ar krievu etnicit‚tes nesÁjiem. Te ieskanas postpadomju
valstÓs pazÓstams soci‚li politisks aizspriedums vai soci‚li politisk‚
metonÓmija par Krieviju k‚ visu Padomju SavienÓb‚ iekÔauto valstu un
reÏionu vÁsturisk‚s, kultur‚l‚s un cita veida pieredzes un ìatmiÚasî
reprezentÁt‚ju. NegatÓv‚ attieksme pret krievvalodÓgo minorit‚ti rom‚n‚
raisa arÓ nepolitisk‚s dabas aizspriedumus Annas tÁl‚, piemÁram, meitene
ir p‚rliecin‚ta par sievieu dzimtes performatÓv‚s puses (dekoratÓv‚s
kosmÁtikas p‚rmÁrÓgs lietojums, virknÁ ñ ìmeikapu mana seja vÁl nepazinaî), viÚu seksu‚l‚s uzvedÓbas (vai nu viegl‚s uzvedÓbas sievietes, vai
arÓ vienk‚ri izteiktas ì‚rzemju vÓra meklÁt‚jasî) un etnicit‚tes (vai vismaz Ïeogr‚fisk‚s piederÓbas) cieo saikni.
T‚tad ir iespÁjams secin‚t par Annas rakstura (un ÌermeÚa) divÁj‚du
dabu: bioloÏiski pied‚v‚t‚ ìpag‚tneî (m‚tes ñ padomju Igaunijas pilsones veidol‚) tiek atgr˚sta gan fizioloÏiski (bulÓmija un vemanas motÓvs,
kas caurstr‚vo rom‚na tekstu un visdrÓz‚k simbolizÁ citu ÌermeÚa pretreakciju pret iedzimto vÁsturi), gan ar aizspriedumu (t‚tad pr‚ta, apziÚas)
230
ÕermeÚa koncepts Latvijas un Somijas sievieu proz‚ (1970 ñ 2001)
starpniecÓbu; kultur‚li Annas Ìermenis vÁl nav atradis ìatsperes punktuî
un meklÁ ìsavas drÁbesî jeb savu dislok‚ciju pied‚v‚taj‚ sabiedrÓb‚,
kura, t‚pat k‚ m‚tes pag‚tne, meitenei ir svea (jo p‚r‚k maz biju lÓdzÓga
krievietei ñ apÏÁrbi somu izskatam maz lÓdzin‚j‚s). B˚tiski atzÓmÁt, ka
arÓ igauÚu identit‚te Annai neÌiet tuva, jo tai ir padomju ìsaknesî:
K‚pÁc visas igaunietes ir padauzas? Vai tas ir viÚu gÁnos?28
Cits teksta fragments ir jÁdzienisks turpin‚jums iepriek aprakstÓtajam novÁrojumam par Annas ÌermeÚa tieksmi kultur‚li, soci‚li un
politiski ìdislocÁtiesî:
Piecpadsmit gadÓg‚ Anna laikam neÁd t‚, k‚ p‚rÁjie, bet k‚da
vaina? Anna nevemj, turkl‚t Anna nav p‚r‚k viegla. T‚tad Annai
nevar b˚t t‚di Áanas traucÁjumi, par kuriem spriedelÁ avÓzÁs. Anna
ir tikai atradusi veidu, k‚ Ást to, ko gribi ñ tikai t‚, starp citu ñ un
nepieÚemties svar‚.29
Leksisko vienÓbu virkne: laikam neÁd t‚ ñ nevemj ñ nav viegla ñ nevar
b˚t Áanas traucÁjumi ñ Ást starp citu.
Kultur‚li pakÔaut‚ ÌermeÚa mÁÏin‚jumi atrast Ósto vietu apk‚rtÁj‚
realit‚tÁ izpau˛as ar bie˛u ÓstenÓbas un savu rÓcÓbu nolieganu. Annas
Ìermenis past‚v it k‚ ìstarp cituî, nespÁjot izrauties no pag‚tnes apst‚kÔiem, iznÓcina tradicion‚l‚s sieviÌÓbas ìnormasî meitenes ÌermenÓ.
Turkl‚t fragment‚ dominÁ viena no iepriek izvirzÓt‚m sievieu Ìermenisko patÓbu raksturojo‚m kategorij‚m ñ valdo‚s (vai S. Oksanenas
rom‚na gadÓjum‚ ñ biju‚s, vÁsturÁ iegrimu‚s) ideoloÏijas noliegums
vai arÓ Ìermenisko praku un reprezent‚ciju pretstats kultur‚li stabiliem priekstatiem. Realit‚tes noliegums rom‚n‚ notiek ar bioloÏisk‚s
ÌermeÚa reakcijas (vemanas) metaforas piesaukanu, kas tiek papildin‚ts ar centr‚l‚ tÁla verb‚liem noliegumiem, kl‚tesoiem visa rom‚na
garum‚.
ProtestÁjot pret valdoiem kult˚ras kodiem, Annas Ìermenis vienlaicÓgi iezÓmÁ citu, sievieu autobiogr‚fijas tekstiem b˚tisku perspektÓvu:
tas liecina par Ìermenisk‚s identit‚tes pak‚penisku zaudÁjumu, kas s‚k‚s
ar meitenes vÁsturisk‚ ìpamataî (m‚tes pag‚tnes) sadrumstalotÓbu. –Ó
tendence tuvina S. Oksanenas tekstu postmodern‚s autobiogr‚fijas ˛anra
izpratnei, kad autores dzÓves notikumi ieg˚st svarÓgumu vien rakstÓt‚
form‚, kur‚ tekstam un atmiÚ‚m ir atvÁrts ceÔ pret galveno vÁrtÁt‚ju ñ
lasÓt‚ju ar viÚa lasÓanas pieredzi.
231
Marija Semjonova
Secin‚jumi
Lai gan izvÁlÁto darbu politiskais un kult˚ras konteksts krasi atÌiras ñ no izteiktas nebrÓvÓbas v‚rda izpausmes Latvij‚ 20. gadsimta 70. ñ
80. gados lÓdz Somijas atkl‚tam vÁstÓjumam par sievietes identit‚tes
ierobe˛ojoiem spÁkiem un to p‚rvarÁanas mÁÏin‚jumiem ñ, R. Ezeras
un S. Oksanenas darbos ir skarta lÓdzvÁrtÓga tÁma ñ sievieu ÌermeÚa
kultur‚l‚s leÏitim‚cijas iespÁjas. Õermenis abos tekstos atveidots k‚ cÓÚas
par lÓdzvÁrtÓgu b˚anu un lÓdzdalÓbu sabiedrÓbas procesos epicentrs.
Tas ir politikas individualiz‚cijas rÓks un atrib˚ts. Mainot ieaudzin‚t‚s
ìiemaÚasî (modes kategorija un t‚s atveide abos tekstos), main‚s arÓ
izpratne par ÌermeÚa bioloÏisko un kultur‚lo vÁsturi jeb izcelsmi un
atmiÚ‚m.
R. Ezeras tekstam ir raksturÓga ÌermeÚa ìpaslÁpanaî aiz fikcionalizÁto atmiÚu priekkara, S. Oksanenai savuk‚rt Ìermenis nozÓmÁ iespÁju
aizmirst par etniski neviendabÓgu izcelsmi. VardarbÓgi transformÁjot ÌermeÚa iespÁjas (caur Annas slimÓbas ñ bulÓmijas ñ piesaukanu), autore
skar Somij‚ nepamanÓtas vai aizmirstas indivÓdu grupas ñ emigrantu
pÁcteËus no bijuaj‚m padomju valstÓm ñ, vienai no kur‚m pieder arÓ
pati rakstniece. ZÓmÓgi, ka tiei re‚la atmiÚas un pieredzes tuvÓba radÓtajam tÁlam palÓdz vÁstÓjumam akcentÁt visp‚rÓgu sievieu ÌermeÚa atstumtÓbu un t‚ pakÔauanos kontekstualit‚tei, kur‚ Ìermenis ir ìpubliski
uztvertsî.
Var secin‚t, ka gan R. Ezeras, gan S. Oksanenas tekstos sievieu
ÌermeÚa izpratne lÓdzÓga valsts vÁstures interpret‚cijai. Sievieu Ìermenis
ir ide‚ls avots vÁstures / pag‚tnes saglab‚anai (atmiÚas un piered˛u
sadalÓana sievieu grup‚s) un n‚kotnes vÓziju uzturÁanai (tekstos p‚rsvar‚ ñ nepieÚemt‚s ÌermeÚa ìuzvedÓbasî momentos). Abi teksti piesaista lasÓt‚ja uzmanÓbu ar viegli atpazÓstam‚m nacion‚l‚m re‚lij‚m un
raisa lÓdzdalÓbas un ìvÁsturisk‚s lÓdzj˚tÓbasî reakciju.
1
Савкина И. Пишу себя… Автодокументальные женские тексты в русской
литературе первой половины XIX века. Тампере: Tampereen Yliopistopaino OY,
2001, c. 11.
2
Там же.
3
Piem., Swindells J. The Uses of Autobiography (Feminist Perspectives on the
Past and Present). Published by Taylor & Francis, 1995; Felski R. The Gender
of Modernity. Harvard University Press, 1995; Lionnet F. Postcolonial Representations. Women, Literature, Identity. Ithaca and London: Cornell University
Press, 1995 u. c.
232
ÕermeÚa koncepts Latvijas un Somijas sievieu proz‚ (1970 ñ 2001)
Савкина И. Пишу себя… Автодокументальные женские тексты в русской
литературе первой половины XIX века. Тампере: Tampereen Yliopistopaino OY,
2001.
5
Савкина И. Пишу себя… Автодокументальные женские тексты в русской
литературе первой половины XIX века. Тампере: Tampereen Yliopistopaino OY,
2001, c. 13.
6
Par da˛‚dÓb‚m starp iem jÁdzieniem skat.: Smith S., Watson J. Reading Autobiography. A Guide for Interpreting Life Narratives. London: University of
Minnesota, Press Minneapolis, 2008.
7
Ezera R. NodevÓba. RÓga: Zvaigzne ABC, 1984, 3. lpp.
8
Turpat, 4. lpp.
9
Turpat, 3. lpp.
10
–‚da liter‚r‚ teksta izpratne pazÓstama jau kop franËu feministisk‚s literat˚ras
kritikas s‚kuma 1960. gadu nogalÁ ñ 1970. gadu s‚kum‚, kad, pateicoties Ó virziena ieinteresÁtÓbai psihoanalÓzes m‚cÓbas p‚rkodifik‚cij‚, rad‚s uzskats par liter‚ro tekstu k‚ sievietes ìimagin‚ro bÁrnuî. Pla‚k skat.: Chodorow N. J. Feminism and Psychoanalytic Theory. New Haven, CT: Yale University Press, 1989.
11
Фуко М. История сексуальности. T. 1–2. Киев: Дух и Литера, 1998.
12
Ezera R. NodevÓba. RÓga: Zvaigzne ABC, 1984, 64. lpp.
13
Batlere D˛. Dzimtes nemiers. Feminisms un identit‚tes grauana. RÓga: Mansards, 2012, 6.ñ19. lpp.
14
Turpat, 6.ñ13. lpp.
15
DarbÓbas v‚rdu priedÁkÔi. http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?
exerciseId=bc5cb4dc-308a-40b7-a33a-fb7e7ff3f1de&parentType=Virtual
School&parentId=2378 (skatÓts 15.01.2014.).
16
DarbÓbas v‚rdu priedÁkÔi. http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?
exerciseId=bc5cb4dc-308a-40b7-a33a-fb7e7ff3f1de&parentType=Virtual
School&parentId=2378 (skatÓts 15.01.2014.).
17
H. Bhabhas darba Kult˚ras izvietojums (The Location of Culture, 2004)
ievaddaÔ‚ ir uzsvÁrta ideja par epistemoloÏisko robe˛u producÁanu un p‚rproducÁanu ar vizu‚lo rÓku un vizu‚l‚s pieredzes piesaukanu koloni‚lisma uzplaukuma laik‚ un neilgi pÁc t‚ sabrukanas, kad attiecÓbas starp kolonizÁjoo un
kolonizÁto vÁl nezaudÁja stabilit‚ti. –o izpratnes par objektu ÓpaÓbu H. Bhabha
saista ar visp‚rÁjo subjekta k‚ dominÁjo‚ ìpaties‚sî izziÚas nesÁja priekstatu,
pazÓstamu kop agrÓniem apgaismÓbas laikiem. Bhabha H. The Location of Culture. London and New York: Routledge, 2004, pp. 57ñ94.
18
Latvieu liter‚r‚s valodas v‚rdnÓca. http://www.tezaurs.lv/llvv/ (skatÓts
15.01.2014.).
19
Skaidrojo‚ v‚rdnÓca. http://www.tezaurs.lv/sv/?w=gumis (skatÓts
15.01.2014.).
20
Skaidrojo‚ v‚rdnÓca. http://www.tezaurs.lv/sv/?w=uzmet (skatÓts
15.01.2014.).
4
233
Marija Semjonova
Latvieu liter‚r‚s valodas v‚rdnÓca. http://www.tezaurs.lv/llvv/ (skatÓts
15.01.2014.).
22
Latvieu liter‚r‚s valodas v‚rdnÓca. http://www.tezaurs.lv/llvv/ (skatÓts
15.01.2014.).
23
Literature is a discursive practice that encodes and transmits as well as creates
ideology. It is a mediating force in society, since narrative often structures our
sense of the world, and stylistic conventions or plot resolutions serve either no
sanction and perpetuate cultural myths or to create new mythologies that allow
the writer and the reader to engage in a constructing rewriting of their social
contexts. Women writers are often [..] aware of their task as producers of images
that both participate in the dominant representations of their culture and simultaneously undermine and subvert those images by offering a re-vision of familiar
scripts. (Lionnet F. Postcolonial Representations. Ithaca and London: Cornell
University Press, 1995, p. 101.)
24
PÁc Krievijas revol˚cijas 1917. gad‚ Somija pirmo reizi vÁsturÁ ieguva pilntiesÓgu neatkarÓbu un nav zaudÁjusi o statusu lÓdz pat m˚sdien‚m. Ofici‚lais neatkarÓbas proklamÁanas datums ñ 1917. gada 6. decembris.
25
–o jÁdzienu lieto, piem., psihoanalÓzes feministisk‚ kritiÌe HelÁna Siks˚ darb‚
JaundzimusÓ sieviete (1975) (The Newly Born Woman), turpinot fi. Lak‚na
spoguÔa dubultnieka koncepta skaidrojumu.
26
The anoxeric victim is [a result of philosophical dualism] that the Westerners
inherited from Plato, St. Augustine, and Descartes. This dualism places us in a
radical dilemma, presenting us [women] with the experience of our body both
as the prison for the soul and as an object that constantly escapes the spiritís
control and must therefore be mastered. If our self-image differs significantly
from the one given to us by society, we will be tempted to exercise an even
greater level of control over the rebellious body, to punish it through a variety
of mortifications, including the various diets that so many women inflict upon
themselves. (Lionnet F. Postcolonial Representations. Ithaca and London: Cornell
University Press, 1995, p. 95.)
27
Oksanen S. Stalinin lehm‰t. Helsinki: Bazar Kustannus OY, 2003, p. 141.
–eit un turpm‚k tulkojums no somu valodas mans ñ M. S.
28
Miksi kaikki virolaiset ovat huoria? Onko se niill‰ geeneiss‰? Turpat, p. 64.
29
15 ñ vuotias Anna ei ehk‰ syˆ siten kuin muut, mutta mit‰ sitten? Anna ei
oksenna, eik‰ Anna ole alipainoinen. Annala ei siis voi olla sellaisia syˆmish‰iriˆt‰, josta lehdiss‰ hˆpˆtet‰‰n. Anna vain on keksinyt keinon, miten syˆda
sit‰, mit‰ haluaa ñ ainakin v‰lill‰ ñ ja olla silti lihomatta. Turpat, p. 115.
21
LITERAT¤RA
Bal M. N. Introduction to the Theory of Narrative. 2nd Edition. Toronto, Buffalo,
London: University of Toronto Press, 1999.
Batlere D. Dzimtes nemiers. Feminisms un identit‚tes grauana. RÓga: Mansards,
2012.
234
ÕermeÚa koncepts Latvijas un Somijas sievieu proz‚ (1970 ñ 2001)
Benu‚-Dizosu‚ A., FontÁns G. (red.) Eiropas literat˚ras vÁsture. Hrestom‚tija.
RÓga: J‚Úa Rozes apg‚ds, 2013.
Berelis G. Latvieu literat˚ras vÁsture. No pirmajiem rakstiem lÓdz 1999. gadam.
RÓga: Zvaigzne ABC, 1999.
Bhabha H. (ed.) Nation and Narration. London and New York: Routledge, 2000.
Bhabha H. The Location of Culture. London and New York: Routledge, 2004.
Brigadere A. Dievs, Daba, Darbs. RÓga: Zvaigzne ABC, 1997.
CimdiÚa A. Teksts un kl‚tb˚tne. RÓga: Jumava, 2000.
Connors C. Literary Theory. Oxford: One World, 2010.
Egle K. AtziÚas. Latvju rakstnieku autobiogr‚fijas. I daÔa. CÁsis, RÓga: O. JÁpes
Apg‚dÓb‚, 1923.
Egle K. AtziÚas. Latvju rakstnieku autobiogr‚fijas. II daÔa. CÁsis, RÓga: O. JÁpes
Apg‚dÓb‚, 1924.
Egle K. AtziÚas. Latvju rakstnieku autobiogr‚fijas. III daÔa. CÁsis, RÓga: O. JÁpes
Apg‚dÓb‚, 1924.
Ekmanis R. Latvian Literature under the Soviets: 1940 ñ 1975. Belmont: Nordland Publishing Company, 1978.
Ezera R. NodevÓba. RÓga: Zvaigzne ABC, 2004.
Hausmanis V., Nollendorfs V., Tab˚ns B., Vecgr‚vis V. (red.) Latvieu literat˚ras
vÁsture. I sÁjums (no rakstÓt‚ v‚rda s‚kumiem lÓdz 1918. gadam). RÓga: Zvaigzne
ABC, 1998.
Hausmanis V., Nollendorfs V., Tab˚ns B., Vecgr‚vis V. (red.) Latvieu literat˚ras
vÁsture. II sÁjums (1918 ñ 1945). RÓga: Zvaigzne ABC, 1999.
Hausmanis V., Nollendorfs V., Tab˚ns B., Vecgr‚vis V. (red.) Latvieu literat˚ras
vÁsture. III sÁjums (1940 ñ 1941, 1945 ñ 1999). RÓga: Zvaigzne ABC, 2001.
Hawkins D. I. The New Critical Idiom. London and New York: Routledge, 2003.
Jay P. Global Matters. Transnational Turn in Literary Studies. Ithaca, New
York: Cornell University Press, 2010.
KalnaËs B. Baltijas postkoloni‚l‚ dr‚ma. Modernit‚te, koloni‚lisms un postkoloni‚lisms latvieu, igauÚu un lietuvieu dramaturÏij‚. RÓga: LU Literat˚ras, folkloras un m‚kslas instit˚ts, 2011.
KalnaËs B. Baltijas postkoloni‚l‚ dr‚ma. RÓga: LFMI, 2012.
KalnaËs B. Postkoloni‚lisms. KalniÚa I. E., VÁrdiÚ K. M˚sdienu literat˚ras
teorijas. RÓga: LFMI, 2013.
Kosonena P. Subjekts. Koivunena A., Liljestrema M. (red.) AtslÁgv‚rdi. Desmit
soÔi feminisma pÁtniecÓb‚. RÓga: LU Dzimtes studiju centrs, 2002, 159.ñ185. lpp.
KursÓte J. LaikzÓmes dzej‚. RÓga: Liesma, 1988.
Lautenbahs J. Latveeu literaturas vÁsture. I daÔa. AizvÁsturiskee laiki un vidus
laiku s‚kums. RÓga: Kr‚jum‚ L.U. Stud. Pad. gr‚matnÓc‚, 1922.
Lionnet F. Postcolonial Representations. Ithaca and London: Cornell University
Press, 1995.
235
Marija Semjonova
Nortona A. L. (red.) Ideju v‚rdnÓca (dom‚t‚ji, teorijas un jÁdzieni filozofij‚,
zin‚tnÁ, reliÏij‚, politik‚, vÁsturÁ un m‚ksl‚). RÓga: Zvaigzne ABC, 2001.
Oksanen S. Stalinin lehm‰t. Helsinki: Bazar Kustannus OY, 2003.
Pl˚dons. Latvju literat˚ras vÁsture vidusskol‚m. I daÔa. Visvec‚kie laiki un vecie
laiki. Treais, ilustrÁtais, p‚rlabotais un papildin‚tais izdevums. RÓga: Valtera
un Rapas sab. izdevums, 1923.
Said E. W. Culture and Imperialism. New York: Vintage Books, 1995.
Smith S., Watson J., Watson A. Guide for Interpreting Life Narratives. Minneapolis, London: University of Minnesota Press, 2008.
Добренко Е. Политэкономия соцреализма. Москва: Новое литературное обозрение, 2007.
Савкина И. Пишу себя… Автодокументальные женские тексты в русской литературе первой половины XIX века. Тампере: Tampereen Yliopistopaino OY, 2001.
Фуко М. Археология знания. Санкт-Петербург: Гуманитарная Академия, 2004.
Фуко М. История сексуальности Т. 1–2. Киев: Дух и Литера, 1998.
Эткинд А. Внутренняя колонизация. Имперский опыт России. Москва: Новое
литературное обозрение, 2013.
DarbÓbas v‚rdu priedÁkÔi. http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?
exerciseId=bc5cb4dc-308a-40b7-a33a-fb7e7ff3f1de&parentType=Virtual
School&parentId=2378 (skatÓts 15.01.2014.).
Latvieu liter‚r‚s valodas v‚rdnÓca. http://www.tezaurs.lv/llvv/ (skatÓts 15.01.
2014.).
Skaidrojo‚ v‚rdnÓca. http://www.tezaurs.lv/sv/?w=gumis (skatÓts 15.01.2014.).
Skaidrojo‚ v‚rdnÓca. http://www.tezaurs.lv/sv/?w=uzmet (skatÓts 15.01.2014.).
236
Zane GrigoroviËa
IDENTIT¬TES VIZUALIZ¬CIJA
19. GADSIMTA 2. PUSES LATVIJAS PERIODIK¬
Summary
Identity Visualization in Latvian Periodicals of
the 2nd Half of the 19th Century
The present paper regards the historical period from approximately
1880 till 1900. The goal of the study is to reveal how Latvian identity
was created in the public visual environment. Visual identity is a set of
visual elements that help to create association with the group, elements
that relay the symbolic meaning of the character.
Four magazines were studied: ëPagalmsí (1881 ñ 1882), which promotes the formation of the borrowed visual identity; ëAustrumsí (1885 ñ 1906),
ëRotaí (1884 ñ 1887), and ëM‚jas Viesa MÁnerakstsí (1895 ñ 1905) that
create identity as a sense of belonging related to the origin and cultural
background involving odd elements of the borrowed identity.
The most versatile techniques were adapted in the field of graphics.
Portraits and illustrations were developed. The role of an image was
mostly illustrative. Design of the human visual identity has been studied
more thoroughly.
In the 1880s the official portrait dominated. The form conveying a
national message was borrowed.
Exotic man depictions manifest the curiosity about the versatility of
the human race that makes it easier to define ethnic and national differences.
Until 1900 the image of a child was not associated with modelling
of identity.
Image of the everyday man (in the 1880s a somewhat comical type,
at the end of the decade the sentimental romanticized image of a woman
prevailed, later evolving into an image of an active woman with rare
depictions of men).
The physiological man marks the end of one of the stages of searching
for, creating, and recreating the identity.
Key-words: visual identity, creation of identity, periodicals, nation,
image, public image
237
Zane GrigoroviËa
*
Ievads
Latvijas m‚kslas vÁsturÁ salÓdzinoi maz veikti starpdisciplin‚ri pÁtÓjumi par latvisk‚s identit‚tes veidoanos un t‚s izpausmÁm publiskaj‚
telp‚. FiksÁjot vizu‚los elementus, tÁlus, motÓvus, iespÁjams uzskatam‚k
atkl‚t nacion‚l‚s paapziÚas veidoan‚s procesu.
Rakst‚ analizÁts, k‚ ar periodisko izdevumu palÓdzÓbu vizu‚l‚s zÓmes,
ko hipotÁtiski var uzskatÓt par nacion‚lo identit‚ti veidojo‚m, non‚k
zemnieku vidÁ un k‚ t‚s veicina komunik‚cijas kopÓbu. –Ó darba mÁrÌis,
balstoties uz socioloÏijas un citu zin‚tÚu atziÚ‚m, ir atkl‚t paÚÁmienus,
k‚ tiek konstruÁta latvisk‚ identit‚te vizu‚laj‚ telp‚, proti, k‚ veidojas
n‚cijas paidentifik‚cijas process.
PÁtÓjuma uzdevums ir noskaidrot:
— cik b˚tiski citu kult˚rtautu tradÓcija iespaido latvisk‚s identit‚tes
veidoanos;
— k‚pÁc un k‚ publiskaj‚ telp‚ aizg˚tos tÁlus nomaina nacion‚lais
elements.
AnalizÁjot vizu‚l‚s zÓmes kult˚rvÁsturisk‚ aspekt‚, oreiz uzmanÓba
netiek pievÁrsta cilvÁka vizu‚l‚ tÁla un teksta mijiedarbei. Tas b˚tu atseviÌs pÁtÓjuma lauks. T‚pat rakst‚ nav analizÁtas citu grafiÌu izmantot‚s
tehnikas, specifisk‚ izteiksme u. tml. UzmanÓba koncentrÁta uz vÁsturisko
periodu no apmÁram 1880. lÓdz 1900. gadam. –aj‚ laika posm‚ visuzskatam‚k tiek veidota latvisk‚ identit‚te. AttÁls / bilde ir pieredzes forma.
FiksÁjama arÓ samÁr‚ nekritiska attieksme pret attÁlu. 19. gadsimta periodiskajos izdevumos nav skaidras koncepcijas par attÁla funkciju (vai tas
paskaidro, papildina tekstu; visbie˛‚k attÁlam ir vizu‚li informatÓva vai
vizu‚li pavÁrtÓga nozÓme, kam ar tekstu nav pat nojauama sakara) un
m‚ksliniecisk‚m kvalit‚tÁm. Œpas pÁtÓjums b˚tu j‚velta arÓ vizu‚lajiem
tÁliem, kas izmantoti ˛urn‚lu v‚ku noformÁjum‚.
PÁtÓjuma problÁma koncentrÁjas hipotÁzÁ, ka 19. gadsimta otraj‚
pusÁ publiskie tÁli ir neatÚemami latvisk‚s apziÚas, piederÓbas veicin‚t‚ji.
Tiek meklÁtas iezÓmes, kas latvieiem, dzÓvojot multikultur‚l‚ vidÁ, izmantojot baltv‚cu, krievu u. c. m‚kslas ietekmes, Ôauj veidot publiskos tÁlus,
kas veicina latvisk‚s identit‚tes strukturÁanu un kÔ˚st par identit‚tes
pamatu.
J‚atzÓmÁ, ka tÁmas izpÁtes sakar‚ b˚tisks ir sociokult˚ras konteksts,
savuk‚rt, definÁjot identit‚ti, tiks izmantotas sociologu atziÚas.
238
Identit‚tes vizualiz‚cija 19. gadsimta 2. puses Latvijas periodik‚
Nacion‚l‚s identit‚tes veidoan‚s sociokult˚ras aspekts
AnalizÁjot kult˚rvÁsturisk‚s norises, aktu‚ls un reizÁ simbolisks ir
1856. gads, kad Krievijas valdÓba atcÁla IekrÓgai cietokÚa statusu. VaÔÚus noraka laik‚ no 1857. lÓdz 1863. gadam. J. D. Felsko sagatavotaj‚
RÓgas pl‚n‚ 1856. ñ 1857. gad‚ konsolidÁti Eirop‚ 19. gadsimta vid˚
izplatÓtie pilsÁtb˚vnieciskie risin‚jumi (ZiemeÔeiropas un Krievijas impÁrijas b˚vniecÓbas pamatnost‚dnes).
–Óm darbÓb‚m bija j‚veicina RÓgas k‚ eiropeiskas, industri‚las pilsÁtas
attÓstÓba, paverot ceÔu ne tikai historisma tradÓcij‚s projektÁtu fabriku,
sabiedrisko celtÚu un Óres namu b˚vniecÓbai, bet arÓ radot iespÁju attÓstÓties
inovatÓvai j˚gendstila praksei 19. gadsimta beig‚s. B˚vniecÓbas attÓstÓbas
procesiem bija j‚kÔ˚st arÓ simboliskiem, paverot iespÁju RÓgai attÓstÓties
k‚ multikultur‚lai pilsÁtvidei, kur galvenie bija iecerÁti baltv‚cu un krievu
elites p‚rst‚vji.
Realit‚tÁ notikumi izvÁrs‚s pavisam cit‚di. LÓdz ar RÓgas pilsÁtas
nocietin‚jumu nojaukanu mainÓj‚s arÓ soci‚l‚ diferenci‚cija. SabiedrÓb‚
past‚vÁja izteikta soci‚la nosl‚Úoan‚s, kam pamat‚ bija piederÓba konkrÁtam etnosam. Vienlaikus bija robe˛a starp pilsÁtas un lauku dzÓvi
(attiecÓgi arÓ k‚ robe˛a starp augst‚ko un zem‚ko k‚rtu jeb pamattautu).
PÁc vaÔÚu nojaukanas, RÓgai attÓstoties k‚ industri‚lai pilsÁtai, zemnieki
p‚rcÁl‚s tuv‚k pilsÁtai. K‚ RÓg‚, t‚ arÓ cit‚s pilsÁt‚s latvieiem k‚
ìzemnieku tautaiî rad‚s nepiecieamÓba veidot priekstatu par pilsÁtu
k‚ vienotu telpu vai vienotiem ide‚liem ar cit‚m pilsÁt‚ mÓto‚m tautÓb‚m. S‚k‚s latvieu n‚cijas formÁan‚s.
19. gadsimts pasaules vÁsturÁ ir k‚ p‚rmaiÚu laiks sabiedrÓb‚, kas
saist‚s ar jaunu n‚ciju formÁanos. –o procesu nopietni ietekmÁja Anglijas, Francijas un Sp‚nijas piemÁri. Jau 18. gadsimta vid˚ apgaismÓbas
laik‚ rodas ideja etnisko grupu identificÁt ar tautu. 19. gadsimta s‚kum‚
noformÁj‚s pirm‚s tautas, sabiedrÓbai kÔuva zin‚ms jÁdziens ìn‚cijaî.
SvarÓgi atzÓmÁt, ka 1862. gad‚ PÁterburgas AvÓzes pirmo reizi s‚ka lietot
apzÓmÁjumu ìLatvijaî (ar to dom‚jot tautas etnisk‚s teritorijas robe˛as).1
VaÔÚu nojaukana sakrita ar jaunlatvieu darbÓbas laiku, kur‚ tika
meklÁti, radÓti un p‚rradÓti tÁli, kam bija j‚veido un j‚stiprina latvieu
k‚ n‚cijas apziÚa.
Tiei RÓg‚ (telpas un arhitekt˚ras nozÓmÁ) visuzskatam‚k fiksÁjama
procesu attÓstÓba, uz k‚ pamata rad‚s latvisk‚ identit‚te. PÁc eiropeiska
priekstata veidoj‚s nacion‚ls saturs, kas tika radÓts, inspirÁjoties no
citu tautu pieredzes. PÁc vÁsturiska principa rad‚s eklektiska identit‚te,
239
Zane GrigoroviËa
kuras saturu interpretÁja k‚ latvisku. SalÓdzinoi Ós‚ laik‚ (19. gadsimta
60. ñ 90. gados) konstruÁj‚s latvisk‚ identit‚te. Ne tikai lauku vidi, bet
arÓ RÓgas multikultur‚lo telpu p‚rpildÓja publiskie tÁli (piemÁram, jaunlatviei, latvieu m‚kslinieki), kas pak‚peniski izst˚ma baltv‚cu, krievu
un ebreju kult˚ru perifÁrij‚.
Lai analizÁtu identit‚tes konstruÁanas paÚÁmienus, paidentifik‚cijas modeÔus, j‚precizÁ terminu lietojums.
Rakst‚ ar jÁdzienu ìvizu‚l‚ identit‚teî tiek saprasts vizu‚lu elementu
kopums, kas palÓdz veidot piederÓbu vienotam veselumam, taj‚ pa‚
laik‚ Ôaujot atÌirties no citu tautu veidot‚s identit‚tes. PÁc raksta autores
definÁjuma, vizu‚l‚ identit‚te ir visi redzamie elementi, kas veido tÁla
simbolisko nozÓmi, ko nevar pan‚kt tikai ar verb‚l‚s komunik‚cijas
lÓdzekÔiem.
Tiei ar vizu‚l‚s m‚kslas palÓdzÓbu Baltija2 projicÁja savu patÁlu,
un tiei vizu‚laj‚ m‚ksl‚ mÁs varam saskatÓt t‚s n‚ciju kultur‚l‚s
identit‚tes. StratÁÏijas un lÓdzekÔus, kas tika izmantoti nacion‚l‚s
identit‚tes atainoanai, noteica vietÁj‚s vajadzÓbas, kult˚ras tradÓcijas un dominÁjo‚s soci‚l‚s strukt˚ras.3
PÁtot n‚cijas strukturÁanos, b˚tisks kÔ˚st jÁdziena ìidentit‚teî lietojums un nozÓme. JÁdzienu pirmo reizi formulÁjis Zigmunds Freids (Sigmund
Freud) 1914. gad‚, to var attiecin‚t gan uz atseviÌu indivÓdu, gan sabiedrÓbas grup‚m, gan taut‚m, lai raksturotu to specifisk‚s iezÓmes. IndivÓda
attieksme veidojas tikai mijiedarbÓb‚ ar soci‚lo vidi. CilvÁkam raksturÓgi,
ka viÚ vienlaicÓgi konstruÁ vair‚kas identit‚tes un lomas, piemÁram,
identificÁjas ar etnisku grupu, k‚du soci‚l‚s strukt˚ras elementu (soci‚lo
grupu, soci‚lo instit˚tu utt.).
Identit‚tes jÁdziens ietver divus salÓdzin‚anas kritÁrijus: lÓdzÓbu,
kopÓgu piederÓbu un atÌirÓbu, kas ir identificÁanas dinamiskie principi4.
Lok‚l‚s situ‚cijas kontekst‚ j‚interpretÁ jÁdzieni ìnacion‚l‚î un
ìetnisk‚ identit‚teî, kas latvieu n‚cijas piemÁr‚ ir diezgan ciei saistÓti.
SalÓdzinot jÁdzienus ìnacion‚l‚ identit‚teî un ìetnisk‚ identit‚teî, ir
iespÁjams atrast daudz kopÓgu elementu, kas Ôauj secin‚t, ka Ós identit‚tes
viena otru papildina. ìEtnisk‚ identit‚teî tiek attiecin‚ta uz k‚das grupas
valodu, specifisku etnisko kult˚ru un tradÓcij‚m; ìnacion‚l‚ identit‚teî
ir saist‚ma ar valstisku piederÓbu un pilsonÓbu. LÓdz ar to ir b˚tiski apzin‚ties abus identit‚tes veidus, kas kÔ˚st par svarÓgiem tautas un t‚s
identit‚tes veidot‚jiem.
Identit‚te ir definÁjama k‚ piederÓba. T‚ raksturo cilvÁka piederÓbu
konkrÁtai sabiedrÓbai un visbie˛‚k tiek skatÓta saistÓb‚ ar indivÓda izcelsmi
240
Identit‚tes vizualiz‚cija 19. gadsimta 2. puses Latvijas periodik‚
un attÓstÓbu atbilsto‚s kult˚ras robe˛‚s, t. i., latvisk‚ identit‚te veidojas
k‚ piederÓba vienam etnosam.
Jebkuru etnosu varÁtu apl˚kot k‚ ìkolektÓvu personÓbuî, kuras
savdabÓbu (identit‚ti) veido vair‚k vai maz‚k noturÓgu, specifisku
elementu kopums. PÁtnieka uzdevums b˚tu fiksÁt un izgaismot
os elementus; ir svarÓgi noteikt nacion‚l‚s identit‚tes (kult˚ras)
pamatstrukt˚ru, veikt t‚s teorÁtisku rekonstrukciju, noskaidrot
t‚s elementu savstarpÁj‚s attiecÓbas un hierarhiju, k‚ arÓ saistÓbu
ar soci‚lo praksi. Nav aubu, ka nacion‚l‚ identit‚te, neraugoties
uz t‚s pamatelementu relatÓvu noturÓgumu, ir vÁsturiski mainÓga,
pakÔauta soci‚l‚s situ‚cijas ietekmÁm, no savas puses b˚tiski orientÁjot cilvÁka rÓcÓbu un iezÓmÁjot sabiedrÓbas pamatvÁrtÓbas.5
ìAizg˚t‚s un latvisk‚s vizu‚l‚s identit‚tesî mijiedarbÓba preses
izdevumos Pagalms, Rota, Austrums, M‚jas Viesa MÁneraksts
Pagalms (1881 ñ 1882) ñ ar bildÁm puÌots liter‚risks, zin‚tnisks
˛urn‚ls6, veidots pÁc popul‚ro v‚cu Ïimenes ˛urn‚lu parauga, izdots
Jelgav‚, izdevÁjs ñ Eduards ZÓslaks, redaktors ñ JÁkabs LautenbahsJ˚smiÚ. Ilustr‚cij‚s, dekoratÓvaj‚ noformÁjum‚ izmantots citos izdevumos jau publicÁts materi‚ls, kas reprezentÁ ne tikai izdevÁja m‚ksliniecisko gaumi, bet arÓ eklektiskus ide‚lus. Pagalms tiek veidots k‚ famÓlijas ˛urn‚ls, t. i., orientÁjas Ìietami uz visu sabiedrÓbu kopum‚:
VadÓt‚js un izdevÁjs solÓja pieÌirt gan tÁviem un m‚tÁm, gan
b‚leliÚiem un zeltenÓtÁm patÓkamu gara barÓbu. ìPagalmsî dos ne
vien tik jaukus rakstus, bet arÓdzan jaukas bildes, kops t‚tad tiklab
garu, k‚ j˚tu-pr‚tus, tos uz daiÔu, labu skaistu jauku vadÓdam.7
Rota (1884 ñ 1887) ñ liter‚risks un zinisks laikraksts ar bildÁm8,
izdevÁjs ñ J‚nis Kl‚viÚ, iespiests Eduarda Magnusa J‚kobsona, pÁc tam
Ernsta Pl‚tesa spiestuvÁ RÓg‚. Abi izdevumi atbalsta ìaizg˚t‚s vizu‚l‚s
identit‚tesî (autores formulÁjums) veidoanos. Rota daÔÁji turpina
Pagalma tradÓcijas, tomÁr attÁlos vair‚k iepazÓstina ar latvieu rakstniekiem, kult˚ras darbiniekiem. Jauna ir zobgalÓbas nodaÔa, kur‚ str‚d‚
t‚ laika lab‚kie humoristi: Laubes IndriÌis (Inga, “irga), ¬dolfs Alun‚ns
(Dobelnieks). Izdevums akcentÁ gan aizg˚t‚s vizu‚l‚s identit‚tes veidoanos, gan arÓ lÓdzÓbas un atÌirÓbas apzin‚anos.
Austrums (1885 ñ 1906) ñ liter‚rs un popul‚rzin‚tnisks ˛urn‚ls, izdevÁjs ñ JÁkabs Velme (lÓdz 1887. gadam izdots Maskav‚, no 1888. gada
to iespieda E. ZÓslaks Jelgav‚), 1891. gada beig‚s non‚k JÁkaba Dravnieka Ópaum‚ un daÔÁj‚ vadÓb‚, 1902. gad‚ J‚Úa Ozola apg‚dÓb‚ CÁsÓs.
241
Zane GrigoroviËa
1903. gada pirmaj‚ pusÁ ˛urn‚lu vadÓja Teodors Zeiferts. No 1903. gada
vidus lÓdz 1906. gada s‚kumam izdevumu apg‚d‚ja un vadÓja Andrievs
Niedra. fiurn‚l‚ publicÁti ApsÓu JÁkaba st‚sti, AusekÔa, Sudrabu Ed˛us,
Lautenbaha-J˚smiÚa dzeja, Eduarda Veidenbauma Hor‚cija tulkojumi,
T. Zeiferta pirmie pla‚kie literat˚rkritiskie apcerÁjumi. Izdevums formÁ
identit‚tes k‚ piederÓbas strukturÁanos, kas saistÓta ar kult˚ru vai izcelsmi. TomÁr arÓ aj‚ izdevum‚ attÁlos saskat‚ma vÁlme piemÁroties
pla‚kas publikas gaumei, iesaistot atseviÌi aizg˚t‚s vizu‚l‚s identit‚tes
elementus.
PÁtera Z‚lÓtes vadÓt‚ M‚jas Viesa redakcija izdeva arÓ M‚jas Viesa
MÁnerakstu (1895 ñ 1905). Te publicÁti RaiÚa, Aspazijas, J‚Úa Poruka,
ViÔa Pl˚doÚa, Annas Brigaderes, R˚dolfa BlaumaÚa oriÏin‚ldarbi. LasÓt‚ji tika iepazÓstin‚ti arÓ ar cittautu literat˚ru, rodot pla‚ku priekstatu
par cit‚m kult˚r‚m. M‚jas Viesa mÁrÌis bija celt latvieu paapziÚu,
lÓdz ar to veidot latvisko identit‚ti caur savu vÁrtÓbu apzin‚anu un citu
tautu vÁrtÓbu iepazÓanu.
AnalizÁjot vizu‚l‚s identit‚tes veidoanos Ëetros ˛urn‚los, atkl‚jas,
ka visdaudzpusÓg‚kie paÚÁmieni fiksÁjami tiei grafikas jom‚, jo grafika
vis‚tr‚k reaÏÁ uz soci‚l‚m p‚rmaiÚ‚m, t‚dÁj‚di eit par‚d‚s jaunas idejas,
jo is m‚kslas veids pÁc savas b˚tÓbas ir lietiÌs. NozÓmÓga ir arÓ fotogr‚fijas attÓstÓba, kas ne tik daudz konstruÁ, bet drÓz‚k palÓdz fiksÁt vizu‚lo
identit‚ti, kas grafik‚ jau radÓta. K‚ atseviÌa joma izdal‚ma estÁtiski
izklaidÁjo‚s ilustr‚cijas, kas galvenok‚rt ir ksilogr‚fijas tehnik‚ veidotas
salonm‚kslinieku gleznu reprodukcijas. Tematiski grafika orientÁta uz
sabiedriski nozÓmÓgu personu portretÁanu, liter‚ro darbu un folkloras
si˛etu ilustrÁanu. LÓdz aptuveni 1880. gadam reti, bet vÁl‚k regul‚ri
fiksÁti vÁsturiski svarÓgi notikumi, veidojot vizu‚lu hroniku. AtseviÌi
izdal‚ma ainava ñ lauku, pilsÁtas u. tml.
Liel‚kajai daÔai ˛urn‚los ievietotajiem attÁliem ir izzinoi informatÓvs
raksturs. IepazÓstot 19. gadsimta otr‚s puses latvieu periodiku, n‚cies
secin‚t, ka lÓdz 19. gadsimta 90. gadiem prese orientÁj‚s uz lasÓt‚ja iepazÓstin‚anu ar cit‚do, eksotisko, radot paskaidrojoas vizu‚las zÓmes,
kas ne vienmÁr sakÚojas re‚laj‚ ÓstenÓb‚, bet 90. gados par‚d‚s interese
par lok‚lo vidi, radot jaunu tradÓciju vizu‚laj‚s zÓmÁs.
fiurn‚los publicÁtie attÁli p‚rsvar‚ definÁjami k‚ pragmatiski orientÁta amatnieciska iespiedgrafika. TaËu k‚ b˚tisk‚k‚ saglab‚j‚s grafikas
reproducÁjo‚ loma. GrafiÌi bie˛i par pirmavotu izmantoja ne tikai
zÓmÁjumu vai citu m‚kslinieku darbu, bet k‚ laikmeta jauna iezÓme par‚d‚s tehnoloÏiskie jaunievedumi (fotogr‚fijas izplatÓba, p‚reja uz r˚pnieciski ra˛otu papÓru)9.
242
Identit‚tes vizualiz‚cija 19. gadsimta 2. puses Latvijas periodik‚
“emot vÁr‚ faktu, ka identit‚tes (arÓ vizu‚l‚s) veidoan‚ ir svarÓga
ne tikai vÁsturisko vÁrtÓbu, tradicion‚l‚s kult˚ras apzin‚ana, bet arÓ
viss jaunais, ar ko tauta attÓstÓbas proces‚ saskaras, paman‚ms, ka izdevumos tira˛Átie tÁli un norises iekÔaujami pla‚k‚ Eiropas kontekst‚.
Notikumi, nacion‚l‚m interesÁm atbilstoi interpretÁti, tomÁr neieg˚st
auri nacion‚lu raksturu, bet Ôauj ieskatÓties kult˚rvÁsturisk‚s norisÁs
pla‚k‚ Eiropas kontekst‚. Tas pats arÓ attiecin‚ms uz m‚ksliniecisko
formu. Lai arÓ 19. gadsimta otr‚s puses valdoais stils bija romantisms
un re‚lisms, tomÁr periodiskajos izdevumos spÁcÓg‚k izpau˛as historisma
iezÓmes, k‚ arÓ vÁlme demonstrÁt laikmeta m‚kslai raksturÓgo visp‚rtipisko natur‚lismu. NoturÓg‚ bÓdermeiera romantisk‚ tÁlainÓba sintezÁta
ar objektivizÁtu par‚dÓbu fiks‚ciju. ArÓ profesion‚l‚ izpildÓjuma ziÚ‚
darbu kvalit‚te atÌirÓga, akadÁmiski izglÓtotu m‚kslinieku zÓmÁjumi sasniedz augstu perfekcijas pak‚pi, bie˛i sastopami arÓ amatnieciski primitÓvi atveidu vienk‚rojumi.
LÓdz aptuveni 1880. gadiem ˛urn‚lu vizu‚laj‚ noformÁan‚ darboj‚s
kokgrebÁji K‚rlis Kronvalds, igaunis Eduards Magnuss Jakobsons, M‚rtiÚ Bus, k‚ arÓ Augusts Daugulis, tomÁr ap 1870. gadu s‚k‚s strauja
latvieu gr‚matniecÓbas, lÓdz ar to arÓ periodisko izdevumu izaugsme.
LasÓt‚ju pieprasÓjumu pÁc nacion‚laj‚m interesÁm atbilstoiem iespieddarbiem varÁja apmierin‚t vienÓgi jaun‚ gr‚matnieku paaudze, veicinot
pirm‚s, skaitliski neliel‚s grafiÌu paaudzes veidoanos.
AnalizÁjot ˛urn‚lu vizu‚lo tÁlu funkcijas, autore tikai daÔÁji piekrÓt
Roma BÁma izteiktajam apgalvojumam, ka patiesÓb‚ tÁlot‚jas m‚kslas
izteiksmes lÓdzekÔi tika izmantoti, lai apmierin‚tu lasÓt‚ja element‚r‚k‚s
estÁtisk‚s prasÓbas, izklaidÁtu viÚu un sniegtu popul‚rzin‚tnisku inform‚ciju10.
PÁtot izdevumus, n‚kas konstatÁt, ka to saturu ietekmÁja arÓ publikas
gaume. 19. gadsimta sabiedrÓbas gaume bija veidojusies, pateicoties vizu‚lajiem priekstatiem, kas popularizÁti galvenok‚rt cittautu periodiskajos
izdevumos. T‚dÁj‚di jau paos pamatos ir fiksÁjams, ka identit‚te, aj‚
gadÓjum‚ ñ vizu‚l‚ identit‚te ñ, veidoj‚s uz izteiktas multikultur‚las
b‚zes, kas neapzin‚ti determinÁ aksioloÏisko pamatu. TaËu nevar noliegt,
ka laika gait‚ ne tikai gaume, bet pla‚k‚ nozÓmÁ Átisk‚s un estÁtisk‚s
prasÓbas pilnveidojas. SabiedrÓba, kas 19. gadsimta vid˚ labpr‚t baudÓja
sveu p‚rdzÓvojumu, aizraujas ar teiksmainu eksotiku, laika gait‚ vÁlas
ieraudzÓt sev labi pazÓstamo, kam nu tiek pieÌirta vÁrtÓba. Periodiskie
izdevumi popularizÁ, tira˛Á tÁlus, kas pak‚peniski rada un maina priekstatus par latvisko identit‚ti. Vizu‚l‚s identit‚tes konstruÁanas paÚÁ243
Zane GrigoroviËa
mienos fiksÁjamas divÁj‚das koncepcijas: atk‚rtot, pielÓdzin‚t latvisko
cilvÁku citzemju pieredzei vai atkl‚t un definÁt latvisko cilvÁku k‚ atÌirÓgu. Otraj‚ pieej‚ arÓ redzama pasaules vizu‚l‚s pieredzes ietekme.
CilvÁka tÁla latvisk‚s vizu‚l‚s identit‚tes veidoan‚s
Vizu‚l‚s identit‚tes strukturÁanas procesi nosacÓti ievietoti shÁm‚,
kas palÓdz atkl‚t paidentifik‚cijas modeÔus (1. att.):
1. attÁls
Latvisk‚ cilvÁka ofici‚l‚ identit‚te (ofici‚lais cilvÁks, kas var b˚t
gan politisks, gan kult˚ras darbinieks u. tml.) tiek veidota, reproducÁjot
tos paus paÚÁmienus, kas vÁrojami krievu, v‚cu, angÔu valstsvÓru portretos, piemÁram, Kaspara Biezb‚rda portrets11, Krij‚Úa Barona portrets12
pÁc fotogr‚fijas Rotai gravÁti Varav‚ vai Krievijas valsts kanclers
A. M. GorËakovs13, Ïener‚lin˛enieris F. E. TotlÁbens14. Kult˚ras cilvÁka
vizu‚l‚ identit‚te konstruÁta atbilstoi tradÓcijai ñ K‚rlis H˚ns15 vai
A. S. Pukins16. Gan portretos, kas tapui pÁc fotogr‚fij‚m, gan brÓvi
sacerÁt‚s kompozÓcij‚s jauama m‚kslinieka vÁlme pan‚kt portretisku
lÓdzÓbu.
Liel‚kai daÔai o portretu (gan gravÁtos pÁc fotogr‚fij‚m, gan arÓ
fotogr‚fij‚s) fiksÁts akadÁmiskajai tradÓcijai raksturÓgais 3/4 rakurss.
–ajos portretos vÁrojams telpas tr˚kums, kas sakrÓt arÓ ar vizu‚laj‚m
izpausmÁm ainavu interpret‚cij‚ (o aspektu autore analizÁs telpas kontekst‚). Savuk‚rt ar fotogr‚fijas straujo izplatÓbu 19. gadsimta 90. gados
244
Identit‚tes vizualiz‚cija 19. gadsimta 2. puses Latvijas periodik‚
cilvÁka tÁls organiski iekÔaujas re‚laj‚ vidÁ, piemÁram, RÓgas Latvieu
biedrÓbas (turpm‚k RLB) biedri17. Apzinoties vienojoo, par svarÓgu
nacion‚l‚s identit‚tes pazÓmi kÔ˚st arÓ tautas k‚ indivÓdu grupas savstarpÁj‚s lÓdzÓbas apzin‚an‚s. Ne atÌirÓbu meklÁana, bet gan specifisk‚
izÌirana un apzin‚an‚s veido topo‚s latvieu kult˚ras savdabÓbu.
–is aspekts labi paman‚ms RLB biedru fotouzÚÁmum‚.18
Apl˚kotajos periodiskajos izdevumos iespÁjams fiksÁt vizu‚lo elementu izmantojuma izmaiÚas, kas liecina, ka 19. gadsimta 80. gadu
ofici‚lais portrets veidojas atbilstoi Eiropas un Krievijas tradÓcijai (3/4
rakurss, telpas neesamÓba), savuk‚rt 90. gadu ‚rzemju portretos saglab‚jas nosacÓt‚ telpa, bet nosacÓti latviskais publiskais tÁls pak‚peniski
tiek integrÁts telp‚ un laik‚. Uz o aspektu pirmo reizi nor‚da Rot‚19
ievietotais nekrologs Krij‚nim KalniÚam, gan Rot‚20 pÁc A. LegzdiÚa
zÓmÁjuma veidot‚ M. E. Jakobsona grafika (Kr. KalniÚ z‚rk‚), gan
ofici‚l‚ cilvÁka p‚rtapana par simbolu ñ Kr. Valdem‚ra piemineklis
RÓg‚.21
–‚da tipa attÁli Ôauj secin‚t, ka ofici‚l‚ cilvÁka koncepcij‚ sintezÁjas
aizg˚ta forma (poza, rakurss) un nacion‚ls vÁstÓjums. Latvietis tiek piel‚gots p‚rÁjai (izglÓtotajai, veiksmÓgajai) pasaulei. AtÌirÓb‚ no Rietumeiropas paraugiem, kur skaidri fiksÁjams, k‚du sabiedriski nozÓmÓgu jomu
katra personÓba p‚rst‚v, vietÁjos periodiskajos izdevumos pozicionÁtais
ofici‚lais tÁls visbie˛‚k ir arÓ n‚cijas kult˚ras attÓstÓbu reprezentÁjos.
LÓdz‚s ofici‚lajam tÁlam vizu‚li iedarbÓgs ir eksotisk‚ cilvÁka tÁls.
80. gadu vizu‚lajos piemÁros dominÁ vÁlme ilustrÁt teiksmaino (analogi
arÓ telpas koncepcij‚), piemÁram, Bosniete22, Fellahu sieva23. Telpa attÁl‚
Ôoti nosacÓta, bie˛‚k t‚s visp‚r nav, savuk‚rt, s‚kot ar 1889. gadu, par‚d‚s vÁlme demonstrÁt eiropiea un, piemÁram, austrumu kult˚ras p‚rst‚vja ìre‚loî satikanos, piemÁram, Eiropieu viesoan‚s jap‚nieu
nam‚24. Pak‚peniski arÓ eksotisk‚ atveids ieg˚st re‚l‚kas aprises. IespÁjams, ka interese par eksotisko ir saist‚ma ne tikai ar cilvÁkam piemÓtoo
vÁlmi apjaust teiksmaino, cit‚do, bet, fiksÁjot sav‚do pasaulÁ, viegl‚k
var definÁt arÓ etnisko un nacion‚lo atÌirÓbu / identit‚ti.
Paidentifik‚cijas proces‚ latviei aktualizÁja tradicion‚lo kult˚ru
un tagadni. Latvietis s‚ka apzin‚ties sevi k‚ savai tautai piederÓgu indivÓdu, nevis tikai k‚ noteiktai sÁtai, pagastam vai novadam piederÓgu
cilvÁku.
Vizualit‚tÁ lÓdz‚s ofici‚lajam un eksotiskajam latviskais cilvÁka tÁls
veidojas k‚ p‚rradÓtais tÁls, t. i., sintezÁjot citu tautu vizu‚l‚s iezÓmes.
1890. gados tiek izveidots tÁls, kas nosacÓti vÁl‚k‚ izpratnÁ definÁjams
245
Zane GrigoroviËa
k‚ latvisks. –aj‚ tÁl‚ sapl˚st etnisk‚s un nacion‚l‚s identit‚tes konstruÁanas paÚÁmieni, proti, strukturÁta etnisk‚ identit‚te, kas nor‚da uz
piederÓbu etniskai grupai (piemÁram, jaunlatviei u. c. kult˚ras darbinieki
pozicionÁ savu Ìietamo latvietÓbu), tomÁr t‚ da˛reiz ir apaub‚ma. –Ós
identit‚tes pamat‚ ir kopÁja kult˚ra un valoda, kopÁjas atmiÚas un mÓti
par savas kopienas izcelsmi, akcentÁta kult˚ras unikalit‚te.
Nacion‚l‚ identit‚te nor‚da uz sevis un savas vietas apzin‚anos
pasaulÁ, veido valsts iedzÓvot‚ju kopÓbas izj˚tu25 un ir saistÓta ar nacion‚l‚s paapziÚas veidoanos26 (periodiskajos izdevumos tira˛Átajos
publiskajos vizu‚lajos tÁlos izcelta latvieu k‚ inteliÏentas n‚cijas daba).
–eit nepar‚d‚s, piemÁram, glezniecÓb‚ tik aktu‚lais zemnieka atveidojums, ko Ópai kultivÁ pulciÚa R˚Ìis dalÓbnieki darbÓbas pirmaj‚ posm‚
lÓdz 1896. gadam. Ofici‚l‚-aktÓv‚ cilvÁka, p‚rsvar‚ vÓriea, tÁla popularizÁana galvenok‚rt sastopama ˛urn‚l‚ Rota, savuk‚rt kult˚ras p‚rst‚vja tÁls ñ M‚jas Viesa MÁnerakst‚.
LÓdztekus ofici‚lajiem tÁliem nereti izmantots bÁrna tÁls. AnalizÁjot
pieaugu‚ un bÁrna atveidojumu identit‚tes aspekt‚, vÁrojams, ka bÁrna
tÁls lÓdz 1900. gadam netiek saistÓts ar identit‚tes modelÁanu. B˚tÓb‚
izveidojas zin‚ms anahronisms: identit‚tes vizualiz‚cij‚ apl˚kojamos
periodiskajos izdevumos nav fiksÁjama loÏiska vecumposma nomaiÚa ñ
no ˚puÔa lÓdz kapam. Izsekojot paidentifik‚cijas procesam, konstatÁjams, ka identit‚tes vizualiz‚cij‚ nav bÁrnÓbas posma, kas saskan ar
vÁsturiskajiem apst‚kÔiem. Latvietim bija j‚pozicionÁ sevi k‚ nobrieduu
personÓbu, lai iekÔautos pla‚k‚ starptautisk‚ socium‚. BÁrnÓbai nebija
laika, tomÁr bÁrna tÁls par‚d‚s bie˛i. Te dominÁ no ‚rzemju preses p‚rpublicÁtie grafiskie darbi, kam ar latviskumu, jaunu Átisku vai estÁtisku
ide‚lu konstruÁanu nav nek‚da sakara. BÁrns atveidots sentiment‚l‚s
ain‚s, kur‚s atkl‚ta bezr˚pÓg‚ bÁrnÓba27, bÁrnam raksturÓg‚ vÁlme spÁlÁt
pieauguo28. Plai atspoguÔoti bÁrna netikumi (izplatÓt‚kie ñ pÓpÁana
un zagana). TomÁr ie bÁrni nav ìvietÁjieî, aizg˚ti no ‚rzemju preses,
tie aizpilda to lauku vizualit‚tÁ, ko var definÁt k‚ ide‚l‚ latvisk‚ bÁrna
neesamÓbu.
P‚rsvar‚ bÁrns attÁlots viens vai cita bÁrna sabiedrÓb‚, tikai atseviÌos
gadÓjumos kop‚ ar pieauguajiem. No iem attÁliem veidojas diezgan
deformÁts priekstats par bÁrna lomu sabiedrÓb‚, k‚ arÓ pla‚k ñ par
Ïimenes modeli. AttÁlos, kuros bÁrns ir kop‚ ar pieauguajiem, paman‚ms, ka audzin‚anas lomu uzÚÁmuies vecvec‚ki, piemÁram, pie slima
bÁrna nor˚pÁjies sÁ˛ vectÁvs, bÁrns ar vecom‚ti skaita l˚ganas (piemÁram, Austrums29), arÓ rÓkstes bÁrns saÚem no vecvec‚kiem (Austrum‚30
246
Identit‚tes vizualiz‚cija 19. gadsimta 2. puses Latvijas periodik‚
publicÁtajos attÁlos). M‚te par‚d‚s blakus bÁrnam tikai liel‚s nelaimÁs.31 BÁrns attiecÓb‚s ar tÁvu apl˚kotajos periodiskajos izdevumos nav
atkl‚ts.
Vizu‚lajos tÁlos iezÓmÁjas arÓ vÁlme atveidot ìikdienas cilvÁka tÁluî.
19. gadsimta 80. gados fiksÁjams ilustratÓvs, nedaudz komisks tip‚˛a
raksturojums, kas atbilst ˛anra st‚jgrafikas specifikai, piemÁram, Kafijas m‚siÚas32. 19. gadsimta 80. gadu beig‚s aktualizÁts jaunas sievietes
tÁls. fiurn‚l‚ Austrums sievietes atveidojum‚ dominÁ sentiment‚lisms,
bet M‚jas Viesa MÁnerakst‚ popularizÁts romantisks, poÁtisks sievietes
tÁls. Paradoks‚li, bet ikdienas cilvÁku tÁliem pavisam maz sakara ar
realit‚ti (piemÁram, Austrum‚33 un M‚jas Viesa MÁnerakst‚34 publicÁtajos attÁlos). 80. gadu beig‚s sievietes atveidojum‚ saskat‚ma ambivalenta izteiksme: vizu‚laj‚ telp‚ paralÁli eksistÁ no Eiropas romantisma
kult˚ras patapin‚tais sapÚain‚s skumj‚s sievietes tÁls, kas gan ieg˚st arÓ
sentiment‚las aprises, un aktÓv‚s saimnieces, zeltenes tÁls, kurai veltÓti
praktiski padomi, piemÁram, izuvuma paraugi.35 VÓrietis k‚ ikdienas
cilvÁks par‚d‚s reti, p‚rsvar‚ p‚rpublicÁts no v‚cu sentiment‚l‚m grafik‚m.36
DaudzpusÓg‚ks un atbilsto‚ks ikdienas cilvÁka tÁls atkl‚jas satÓrisk‚
distancÁ ñ pakritiski un ne pÁc parauga veidojot pilsÁtnieka un laucinieka
tip‚˛us, kas stilistiski turpina apl˚kojamos periodiskajos izdevumos grafiÌa Augusta DauguÔa PÁterburgas AvÓzÁs un to pielikum‚ Zobugals
izveidot‚ satÓrisk‚ tÁla tradÓcijas. PilsÁtnieka un laucinieka tip‚˛os37 stilistiskas lÓdzÓbas ar A. DauguÔa Brenci un fivinguli. fiurn‚l‚ Rota izveidojas
anekdou st‚stÓanas vizualiz‚cijas tradÓcija, galvenie varoÚi Resnais un
Tievais. Popul‚rs “irgas tÁls, kas izsmej galvenok‚rt pilsonisk‚s aprindas.
Komiskajos tip‚˛os gan ar satÓras, sarkasma, pat groteskas izmatojumu
tiek konstruÁts tÁls, ko nosacÓti var dÁvÁt par ìt‚di mÁs nevÁlamies b˚tî.
19. gadsimta pa‚ nogalÁ par‚d‚s jauns cilvÁka atveidojums ñ fizioloÏiskais cilvÁks38. –Ìiet, tiei ‚ds cilvÁka atveidojums liecina par identit‚tes
meklÁanas, radÓanas un p‚rradÓanas viena posma noslÁgumu. CilvÁks
ieg˚st konkrÁtus apveidus (proti, plauas un sirds darbojas vien‚di eksotiskajam ÌÓnietim, fellahu sievietei un latvietim). Apzinoties vienojoo,
par svarÓgu nacion‚l‚s identit‚tes pazÓmi kÔ˚st arÓ tautas k‚ grupas savstarpÁjo lÓdzÓbu apzin‚an‚s, kas atÌir no cit‚m grup‚m vai to p‚rst‚vjiem. Ne atÌirÓbu meklÁana, bet gan specifisk‚ noteikana un apzin‚an‚s veido kult˚ras savdabÓbu.
247
Zane GrigoroviËa
NoslÁgums
19. gadsimta latvieu vizu‚l‚s identit‚tes strukturÁanas iekÁj‚ dinamik‚ un t‚s loÏik‚ skaidri saskat‚mi trÓs attÓstÓbas periodi:
1) Aizg˚t‚s vizu‚l‚s identit‚tes posms ilgst no RÓgas vaÔÚu nojaukanas
1853. gad‚ lÓdz aptuveni 1880. gadam. Vizu‚laj‚ telp‚ dominÁ tÁli,
kas liel‚koties aizg˚ti cittautu vizu‚lajos piemÁros, vai pam‚ju tÁli
pielÓdzin‚ti ‚rpusÁ noskatÓtajiem paraugiem. –is vÁstures periods
saist‚ms ar tautisk‚ romantisma uzplaukumu, kas pla‚k vÁrtÁjams
k‚ mÓtu radÓanas laiks un visuzskat‚m‚kais identit‚tes sajaukuma
posms. Darbojas m‚kslinieki, kuru pau nacion‚l‚ piederÓba nav
definÁjama k‚ latviska (A. Daugulis, M. E. J‚kobsons). ArÓ m‚ksliniecisk‚ pieredze smelta ‚rzemÁs, t‚dÁj‚di loÏiski, ka kult˚rtelp‚,
k‚ arÓ vizualit‚tÁ dominÁ aizg˚ti, p‚rfrazÁti tÁli;
2) Jaunus, laikmeta garam atbilstous mÓtus latviei rada no aptuveni
1880. lÓdz 1896. gadam. Kritiski izvÁtÓjot un pielabojot vÁsturisko
atmiÚu, tiek atrasti vienojoie elementi, kas palÓdz, apzinoties pag‚tnes vÁrtÓbas, radÓt laikmetam atbilstou vizu‚lu tÁlu, vizu‚lo identit‚ti, kur‚ sintezÁjas iepriekÁj‚ period‚ izvÁtÓt‚s un atzÓt‚s vÁrtÓbas,
k‚ arÓ vizu‚lie elementi.
Ap 1880. g. lik‚s visi apst‚kÔi nogatavojuies, lai latvieu inteliÏence piegrieztos mierÓgam garÓgam darbam. Nacion‚lo cÓÚu karstums
bija norimis, tautas darbinieki bija ieguvui cik necik materi‚la
pamata, tautiskas domas izpaudumi atrada atbalstu Ôau˛u mas‚s.
Ja Pirmajos visp‚rÁjos dziesmu svÁtkos vÁl stipri sad˚r‚s pretÁj‚s
puses, tad otrajos viscaur valdÓja mierÓga noskaÚa. Tautisk‚ doma
bija uzvarÁjusi. Tautas dziesmas bija n‚kuas ne vien god‚, bet arÓ
modÁ. Latvieu senatne atdzÓvoj‚s arvienu vair‚k.39
–aj‚ period‚ pamatoti var run‚t par nacion‚l‚s identit‚tes nostabilizÁanos. Sociologs Entonijs Deivids Smits (Anthony David Smith) darb‚
par nacion‚lo identit‚ti40, analizÁjot jÁdziena vÁsturisko attÓstÓbu, n‚ciju
definÁ k‚ noteiktu cilvÁku kopumu, kam ir sava vÁsturisk‚ teritorija,
kopÓgi mÓti un ar vÁsturi saistÓtas atmiÚas, vienota tautas masu kult˚ra,
kopÓga ekonomika un visiem sabiedrÓbas locekÔiem vien‚das likumÓg‚s
tiesÓbas un pien‚kumi41.
fiurn‚los reproducÁtie vizu‚lie tÁli Ôauj nojaust, ka 19. gadsimta 80.
un 90. gados svarÓgi bija gan definÁt latvisko identit‚ti, meklÁjot vietu
garÓgaj‚ pasaulÁ, gan re‚laj‚ telp‚;
3) Gatavojoties X Viskrievijas arheoloÏiskajam kongresam RÓg‚,
1896. gad‚ RÓgas Latvieu biedrÓba sarÓko latvieu etnogr‚fisko
248
Identit‚tes vizualiz‚cija 19. gadsimta 2. puses Latvijas periodik‚
izst‚di. –is notikums ieg˚st simbolisku nozÓmi. Ja iepriekÁjie identit‚tes veidoan‚s posmi neb˚tu bez iekÁjas dinamikas, izst‚de nevarÁtu notikt. Paidentifik‚cijas modeÔu radÓanas noslÁguma posmu,
kas attiecin‚ms uz 19. gadsimta kult˚rvÁsturiskajiem procesiem,
demonstrÁ 1896. gada izst‚de. Publisko telpu aizpilda tÁli, kas definÁjami k‚ latviski.
Secin‚jumi
Vizu‚l‚s identit‚tes veidoanos tiei ietekmÁ 19. gadsimta kult˚rvÁsturiskie procesi. Laik‚ no aptuveni 1850. gada lÓdz 1900. gadam iezÓmÁjas
trÓs periodi, kas raksturo vizu‚l‚s identit‚tes konstruÁanas procesus:
1) periods no 1853. lÓdz apmÁram 1880. gadam raksturojams k‚ aizg˚t‚s vizu‚l‚s identit‚tes posms;
2) no 1880. lÓdz aptuveni 1896. gadam ñ nacion‚l‚s identit‚tes nostabilizÁan‚s posms;
3) no 1896. lÓdz nosacÓti 1900. gadam ñ paidentifik‚cijas modeÔu radÓanas procesa noslÁguma posms.
Vizu‚l‚s identit‚tes veidoan‚ periodiskajos izdevumos visbie˛‚k iezÓmÁjas cilvÁka tÁla veidi, kas iezÓmÁ paidentifik‚cijas modeÔa veidoanas
jaunus etapus:
1) 19. gadsimta 80. gados dominÁ ofici‚lais / sabiedriska darbinieka
portrets, kas parasti saistÓts ar aizg˚tas formas izmantojumu un nacion‚lu vÁstÓjumu;
2) Eksotiskais cilvÁks, ar kura palÓdzÓbu, uzsverot sveo, viegl‚k definÁjams savai n‚cijai raksturÓgais, b˚tiskais;
3) BÁrna tÁls lÓdz 1900. gadam netiek saistÓts ar identit‚tes modelÁanu;
4) Ikdienas cilvÁka atveidojum‚ 19. gadsimta 80. gados dominÁ komisks
vÓriea tÁls. 80. gadu beig‚s ñ sentiment‚ls, romantizÁts sievietes tÁls,
vÁl‚k ñ aktÓvas zeltenes tÁls. SavdabÓgi, ka maza uzmanÓba pievÁrsta
ikdienas darb‚ iekÔautam vÓrietim, galvenok‚rt tÁlojot to sabiedrisk‚
lauk‚, un bÁrnam, kas netiek saistÓts ar tÁvu;
5) FizioloÏiskais cilvÁks par‚d‚s apl˚kojam‚ perioda noslÁgum‚ un
iezÓmÁ p‚reju uz 20. gadsimta s‚kumam raksturÓgo nacion‚l‚s identit‚tes izpratni.
Vizu‚l‚s identit‚tes, paidentifik‚cijas modeÔu veidoan‚ fiksÁjamas
divÁj‚das koncepcijas: 1) atk‚rtot, pielÓdzin‚t latvisko citzemju pieredzei
un izvÁlÁties tÁlus, kas raksturo nacion‚lo identit‚ti k‚ eiropeiskas identit‚tes sast‚vdaÔu, vai 2) atkl‚t un definÁt latvisko k‚ atÌirÓgu, Ópau
zÓmju kopumu.
249
Zane GrigoroviËa
BÁrziÚ J. Latvija 19. gadsimt‚: vÁstures apceres. RÓga: Latvijas VÁstures instit˚ts,
2000, 438. lpp.
2
No 1869. lÓdz 1888. gadam latvieu un igauÚu zemju teritori‚lais apzÓmÁjums
Baltija tika mainÓts, ievieot Latvija, tÁlaini saprotot aptuveni tagadÁjo Latvijas
teritoriju. Ar jÁdzienu ìdzimteneî tiek saprasta dzimt‚ sÁta (autores koment‚rs).
3
Mansbahs S. Nacionalit‚tes vÓzija: modern‚ m‚ksla un Baltijas identit‚tes.
Baltija ñ jauns skatÓjums. RÓga: AtÁna, 2002, 303. lpp.
4
Jenkins R. Social Identity. 3rd ed. London and New York: Routledge, 2008,
p. 17.
5
K˚lis R. Latvisk‚ identit‚te un soci‚l‚ prakse. http://www.fsi.lu.lv/?sadala=98&
id=298#_edn1 (skatÓts 09.09.2013.).
6
Zeiferts T. Latvieu rakstniecÓbas vÁsture. RÓga: Zvaigzne, 1993, 441. lpp.
7
Turpat, 442. lpp.
8
Turpat, 443. lpp.
9
KÔaviÚ E. Historisma un re‚lisma periods. 1840. g. ñ 1890. g. Grafika.
http://www.makslasvesture.lv/index.php/1840_%E2%80%93_1890._g._
Grafika (skatÓts 07.09.2013.).
10
BÁms R. Apceres par Latvijas m‚kslu simt gados. RÓga: Zin‚tne, 1984, 119. lpp.
11
Rota Nr. 4, 1885.
12
Rota Nr. 9, 1885.
13
Rota Nr. 6, 1884.
14
Rota Nr. 3, 1884.
15
M‚jas Viesa MÁneraksts Nr. 7, 1896.
16
M‚jas Viesa MÁneraksts Nr. 3, 1898.
17
Austrums Nr. 5, 1896.
18
Turpat.
19
Rota Nr. 1, 1886.
20
Rota Nr. 2, 1886.
21
Austrums Nr. 1, 1899.
22
Pagalms Nr. 2, 1881.
23
Rota Nr. 41, 1886.
24
Austrums Nr. 12, 1889.
25
Zepa B., KÔava E. Latvija. P‚rskats par tautas attÓstÓbu, 2010/2011: Nacion‚l‚
identit‚te. Mobilit‚te. RÓcÓbspÁja. RÓga: LU Soci‚lo un politisko pÁtÓjumu instit˚ts, 2011, 4. lpp.
26
Jakoba I., Paula L. Latvisk‚ identit‚te latvieu skatÓjum‚. http://llufb.llu.lv/
Raksti/SZF-raksti-2011/SZF-rakstu-krajums-2011-153-157.pdf (skatÓts 02.09.
2013.).
27
Austrums Nr. 7, 11, 1897.
28
Austrums Nr. 7, 1897.
1
250
Identit‚tes vizualiz‚cija 19. gadsimta 2. puses Latvijas periodik‚
Austrums Nr. 12, 1897.
Austrums Nr. 5, 1899.
31
Austrums Nr. 2, 1899.
32
Rota Nr. 46, 1885.
33
Austrums Nr. 5, 1899.
34
M‚jas Viesa MÁneraksts Nr. 5, 1895.
35
Austrums Nr. 1, 1892.
36
Pagalms Nr. 5, 1881.
37
PiemÁram, Rota Nr. 2, 1885 u. c.
38
M‚jas Viesa MÁneraksts Nr. 12, 1898.
39
Zeiferts T. Latvieu rakstniecÓbas vÁsture. RÓga: Zvaigzne, 1993, 441. lpp.
40
Smits E. D. Nacion‚l‚ identit‚te. RÓga: AGB, 1997.
41
Turpat, 22. lpp.
29
30
LITERAT¤RA
Austrums Nr. 12, 1889.
Austrums Nr. 1, 1892.
Austrums Nr. 5, 1896.
Austrums Nr. 7, 1897.
Austrums Nr. 11, 1897.
Austrums Nr. 12, 1897.
Austrums Nr. 1, 1899.
Austrums Nr. 2, 1899.
Austrums Nr. 5, 1899.
BÁms R. Apceres par Latvijas m‚kslu simt gados. RÓga: Zin‚tne, 1984.
BÁrziÚ J. Latvija 19. gadsimt‚: vÁstures apceres. RÓga: Latvijas VÁstures instit˚ts, 2000.
Jakoba I., Paula L. Latvisk‚ identit‚te latvieu skatÓjum‚. http://llufb.llu.lv/
Raksti/SZF-raksti-2011/SZF-rakstu-krajums-2011-153-157.pdf (skatÓts 02.09.
2013.).
Jenkins R. Social Identity. 3rd ed. London and New York: Routledge, 2008.
KÔaviÚ E. Historisma un re‚lisma periods. 1840. g. ñ 1890. g. Grafika.
http://www.makslasvesture.lv/index.php/1840_%E2%80%93_1890._g._
Grafika (skatÓts 07.09.2013.).
K˚lis R. Latvisk‚ identit‚te un soci‚l‚ prakse. http://www.fsi.lu.lv/?sadala=98&
id=298#_edn1 (skatÓts 09.09.2013.).
Mansbahs S. Nacionalit‚tes vÓzija: modern‚ m‚ksla un Baltijas identit‚tes. Baltija ñ
jauns skatÓjums. RÓga: AtÁna, 2002.
M‚jas Viesa MÁneraksts Nr. 5, 1895.
M‚jas Viesa MÁneraksts Nr. 7, 1896.
251
Zane GrigoroviËa
M‚jas Viesa MÁneraksts Nr. 3, 1898.
M‚jas Viesa MÁneraksts Nr. 12, 1898.
Pagalms Nr. 2, 1881.
Pagalms Nr. 5, 1881.
Rota Nr. 3, 1884.
Rota Nr. 6, 1884.
Rota Nr. 4, 1885.
Rota Nr. 9, 1885.
Rota Nr. 46, 1885.
Rota Nr. 1, 1886.
Rota Nr. 2, 1886.
Rota Nr. 41, 1886.
Smits E. D. Nacion‚l‚ identit‚te. RÓga: AGB, 1997.
Zeiferts T. Latvieu rakstniecÓbas vÁsture. RÓga: Zvaigzne, 1993, 441. lpp.
Zepa B., KÔava E. Latvija. P‚rskats par tautas attÓstÓbu, 2010/2011: Nacion‚l‚
identit‚te. Mobilit‚te. RÓcÓbspÁja. RÓga: LU Soci‚lo un politisko pÁtÓjumu instit˚ts, 2011.
252
Astra Skr‚bane
ìSAV«JOî UN ìSVE–Oî IDENTIT¬TES MEKL«JUMI
fiANA POLA KOFMANA DARBOS KURZEME
UN AUG–UP PA MARNU
Summary
Looking for Identity of ëWeí and ëOthersí in Jean-Paul Kauffmannís
ëCourlandí and ëRemonter la Marneí
The comparative analysis of the French author Jean-Paul Kauffmannís two books is focused on two local identities ñ Latvian (especially
Courlandís) and French (the region of the Seine and Marne).
The French writerís approach is methodologically similar in both
books: after studies of available documentary sources, he travels in the region and describes landscapes, buildings, languages, humans and their
relationships in order to follow the traditional ëidentity kití. Both regions ñ
Courland and middle France ñ have been described in the situation of
transition: for Courland, it is the entrance into the EU, and a hope related
to new changes (nevertheless, the author is sceptical about them); for
France, it is an end of the cycle.
In spite of a similar picture ñ a vast countryside, reserved people
defending their territory, anonymity of contemporary humans and objects
versus memories of national myths ñ one can feel the French authorís
empathy towards his compatriots, and the feeling of belonging to some
community that makes difference between ëweí and ëothersí even if the
objective parameters are similar.
Key-words: ëweí and ëothersí, identity, history, language
*
Ievads
–Ó raksta tÁma izriet no 2013. gada pavasarÓ Liep‚jas Universit‚tes
konferencÁ Aktu‚las problÁmas literat˚ras zin‚tnÁ nolasÓt‚ refer‚ta
Imants un Rimants ZiedoÚi ìLeimalÓteî un fians Pols Kofmans ìKurzemeî. KopÓgais un atÌirÓgais. TobrÓd refer‚ta autori interesÁja, k‚pÁc
lÓdzÓgais skatÓjums uz kurzemniecisko identit‚ti, kas vieno autorus un to
darbus, recepcijas lÓmenÓ izr‚dÓjies atÌirÓgs: lasÓt‚js liel‚koties uztver
fiana Pola Kofmana rakstÓto k‚ apvainojou neziÚu un neizpratni, toties
253
Astra Skr‚bane
ZiedoÚu dokumentÁto ainavu (lai cik t‚ b˚tu skumja) pieÚem bez iebildÁm. Neilgi pÁc tam, saÚemot franËu autora tikko izn‚kuo gr‚matu
Augup pa Marnu (Remonter la Marne), kur‚ fi. P. Kofmans pievÁrsies
Francijas identit‚tei, rad‚s iespÁja salÓdzin‚t rakstnieka pieeju, aprakstot
viÚam eksotisko vietu Kurzemi un sev pazÓstamo vidi SÁnas un Marnas
departament‚ Francij‚. LÓdz ar to pavÁr‚s jauns pÁtÓjuma lauks: vai,
run‚jot par ìsavÁjiemî un ìsveajiemî, autora attieksme atÌiras; vai
o identit‚u aprakst‚ izmantota atÌirÓga vai lÓdzÓga metodika; un, visbeidzot, k‚ds ir sasniegtais rezult‚ts ñ k‚ kurzemniecisk‚ un francisk‚
identit‚te izpau˛as minÁt‚ autora darbos?
J‚piebilst, ka rakstnieka pieeja nacion‚l‚s identit‚tes jaut‚jumam,
kaut arÓ ar regul‚r‚m atsaucÁm uz antropoloÏisku avotu1, atbilst Izabellas
Taboadas-Leonetti formulÁjumam:
–ai ziÚ‚ vÁsturnieku un antropologu diskurss liekas gr˚ti savienojams ar psihologu vai rom‚nistu diskursu: velti pirmie r‚da konstruÁtu, iztÁlotu vai stratÁÏisku nacion‚lu vai etnisku kopienu raksturu un identit‚tes, otrie k‚ postul‚tu pieÚem da˛‚du cilvÁcisku
rakstura iezÓmju past‚vÁanu, proti, nepiecieamÓbu izjust piederÓbu
un kontinuit‚ti laik‚, identificÁanos ar ìmumsî iepretÓ ìviÚiemî.2
Autora attieksme ñ ìskats no malasî
Run‚jot par Kurzemi... franc˚˛a acÓm (oriÏin‚l‚ ñ Courlande),
fi. P. Kofmans, viesojoties Latvij‚ 2012. gad‚ pÁc tulkojuma izn‚kanas,
vair‚k‚s tikan‚s reizÁs ar lasÓt‚jiem atzinies, ka gr˚ti bijis apzin‚t kurzemniecisko identit‚ti. Jaut‚jums ìkas ir kurzemnieks?î ticis uzdots visda˛‚d‚kajiem sarunu partneriem (pavaldÓbas darbiniekiem, sabiedrisko organiz‚ciju p‚rst‚vjiem, vÁsturniekiem, liter‚tiem), taËu atbildes nav apmierin‚juas. Taj‚s vienmÁr pasvÓtrots kurzemnieka atturÓgums un lepnums, bet
nek‚di sÓk‚ki paskaidrojumi vai piemÁri nav minÁti, t‚pÁc fi. P. Kofmans
jut‚s nesaÚÁmis atbildi uz p‚rfrazÁto MonteskjÁ jaut‚jumu: k‚ cilvÁks var
b˚t kurzemnieks? (MonteskjÁ ìPersieu vÁstulÁsî: k‚ cilvÁks var b˚t
persietis?) Rakstniekam n‚c‚s mÁÏin‚t rast atbildi saviem spÁkiem, vair‚kk‚rtÓgi ierodoties Latvij‚ un pavadot te samÁr‚ ilgus periodus da˛‚dos
gadalaikos. VÁrojot Ôaudis, bet vÁl vair‚k ñ dabu, fi. P. Kofmans ar ìskatam
no malasî raksturÓgu bezkaislÓgumu s‚kotnÁji konstatÁ ainavas skarbumu:
CeÔojums draud izvÁrsties par fiasko. Esmu aci pret aci ar baltumu ñ milzÓgu, baltu klajumu, kas lÓdzÓgs ai tukajai un vÁjainajai
Kurzemes piekrastei, ñ bez maz‚k‚ nospieduma, pie k‚ varÁtu
aizÌerties skatiens.3
254
ìSavÁjoî un ìsveoî identit‚tes meklÁjumi fiana Pola Kofmana darbos...
Tikpat nepievilcÓgi un raupji s‚kum‚ izskat‚s Etnogr‚fiskaj‚ brÓvdabas muzej‚ ieraudzÓtie priekmeti:
K‚da atturÓba! L‚de, skapis, gulta, galds, venteris, stelles ñ
nek‚du izskaistin‚jumu. IzslÁgts viss, kam nav lietderÓbas. –Ó nabadzÓba pat neÌiet tr˚kuma vai posta diktÁta. Katrs priekmets, katra
detaÔa precÓzi vÁsta par to, k‚ tiek taupÓts laiks un Úemti vÁr‚ nepiel˚dzami apst‚kÔi.4
GardÁdÓbas izsmalcin‚tÓba saduras ar p‚rtikas viendabÓbu:
[..] p‚r visu valda c˚kgaÔa un kartupeÔiÖ5
Arhitekt˚ras kult˚ras mantojum‚ valda nesak‚rtotÓba, taËu tiek
saskatÓta lÓdzÓba ar Franciju:
–Ós pilis ñ lÓdzÓgi m˚sÁj‚m ñ vairs neviens nep‚rvalda.6
CilvÁku uzvedÓb‚ man‚ms strupums un atturÓba:
PÁc p‚ris min˚tÁm par‚d‚s k‚ds vÓrs. ViÚ neizskat‚s draudÓgs,
taËu viÚa st‚j‚ ir kaut kas t‚ds, kas vÁsta, ka viÚ ir sav‚s m‚j‚s.7
[..] ViÚ‚m nav m‚cÓts sabiedrÓb‚ smaidÓt. Jebkura laipnÓbas vai
labvÁlÓbas zÓme pirm‚ kontakta laik‚ var tikt pielÓdzin‚ta pavedin‚anai, atg‚din‚t uzm‚kanos.8
fi. P. Kofmana ìskats no malasî vÁl jo vair‚k ir pastarpin‚ts t‚dÁÔ,
ka vienÓgie verb‚las inform‚cijas (un interpret‚cijas) avoti par redzÁto ir
krievs Vladimirs un v‚cietis, dÁvÁts par Profesoru. Tiei o n‚ciju hegemoniju un ar t‚m saistÓtos periodus latviei, visticam‚k, vÁlÁtos aizmirst.
Toties o ÓpaÓbu fi. P. Kofmans un viÚa satiktais v‚cbaltu baronu pÁctecis
fon Medems no˛Álo visvair‚k:
Latviei negrib atzÓt savu pag‚tni. ViÚiem valsts vÁsture s‚kas
ar 1920. gadu, un tas nozÓmÁ izsvÓtrot astoÚsimt gadus aizraujoas
vÁstures.9
Neskatoties uz to, ka gr‚matas autors it k‚ atzÓst savu neveiksmi,
ceÔojuma pÁcgara ir tÓkama. fi. P. Kofmans atsaucas uz v‚cbaltu rakstnieku fon Salomonu, kas ir Ós dÓvain‚s zemes apburts un run‚ par pies‚tin‚tu zemi, kas viÚu it k‚ ìies˚cî: ArÓ es biju iepazinis o absorbÁjoo
spÁku.10
CeÔojums uz Marnas izteci it k‚ pretendÁ uz t‚du pau bezkaislÓgu
ìskatu no malasî. S‚kot ar upes ieteku SÁn‚, rakstnieks pied‚v‚ fotogr‚fisku vietas aprakstu lÓdz gr‚matas 16. lappusei, kur‚ minÁts autora
ìesî un t‚ attieksme pret o upi k‚ Francijas simbolu:
255
Astra Skr‚bane
ReizÁm es j˚tos k‚ Francijas saindÁts. Psihiska un fiziska atkarÓba. Es izj˚tu t‚s vÁstures, t‚s literat˚ras, valodas, baznÓcas, ainavas
ietekmi ñ t‚du, k‚du man to ieaudzin‚ja. –is pieÌeran‚s un atmiÚu
kopums man nep‚rtraukti seko.11
PiederÓba k‚dai vÁl autora nedefinÁtai identit‚tei cit‚di k‚rto to strukturÁjoos elementus ñ ainavu, priekmetus, Ôaudis, valodu, kas kÔ˚st par
identit‚tes zÓmÁm.
Identit‚tes zÓmes
Etnologs Orvars LefgrÁns (Orvar Lˆfgren) run‚ par identit‚tes ìkomplektuî, kur‚ vienlaicÓgi visda˛‚d‚kaj‚s vari‚cij‚s kombinÁjas:
[..] gadsimtiem ilga vÁsture, senËi ñ dibin‚t‚ji (franËiem galli,
rum‚Úiem d‚ki, ung‚riem huÚÚi...), varoÚi, valoda, folklora,
gastronomija.12
Pirms Ìerties pie vÁstures un mÓta nozÓmes analÓzes rakstnieka darbos,
j‚apzin‚s rakstÓt‚js tagadnes punkt‚. Autora dzÓves smag‚kais posms
saist‚s ar triju gadu ilgu dzÓvi g˚st‚ k‚ ÌÓlniekam Lib‚n‚. –is laiks, iespÁjams, noteicis turpm‚ko lietu redzÁjumu caur apst‚din‚ta mirkÔa prizmu,
neziÚ‚ gaidot jaunu pavÁrsienu. –‚du raksturojumu ñ starpst‚vokli,
gaidas, atraanos uz robe˛as ñ autors saskata Kurzemes situ‚cij‚:
Kurzeme ir laimÓg‚s pamestÓbas zeme. Me˛i, pilis, pÔavas veido
ÓpatnÁju tukumu. T‚ ir gaidu vakance ñ pilna solÓjumiem un lamat‚m. Ja arÓ vieta vÁl nav aizÚemta, t‚ ir pilna gaid‚m, kas droi
vien piepildÓsies, taËu ñ par k‚du cenu?13
Kurzemes situ‚cija ìgaid‚sî liek dom‚t, ka tiek cerÁts uz kaut ko
t‚du, kas o tukumu vai, autora v‚rdiem run‚jot, vakanci aizpildÓs.
Mazliet ironiska prognoze par to, kas varÁtu notikt, Latvijai iest‚joties
Eiropas SavienÓb‚, tomÁr nemazina gaid‚m‚s attÓstÓbas dinamiku ñ t‚ ir
virzÓba, ceÔ uz kaut ko nezin‚mu. Izskat‚s, ka latvisk‚ vai it Ópai meklÁt‚
kurzemniecisk‚ identit‚te saist‚s ar kaut ko nenosak‚mu, izpl˚duu,
tagadnes moment‚ sakÚotu un vÁsturi nepieÚemou.
Francijas gadÓjum‚ t‚s ir ceÔa beigas:
KrÓze. Zona. VarÁtu teikt, ka cilvÁki nolaidui rokas. Kad tas
viss s‚k‚s? Soci‚l‚ k‚rtÓba sairusi, valdziÚ nomucis. [..] Varb˚t
ie cilvÁki nolaid‚s, izj˚tot neiespÁjamÓbu dzÓvot aj‚ pasaulÁ.
Ciemati iztukojas. Neman‚mi. Katastrofa? Negl‚bjamas dekadences sign‚ls? NÁ, cikla noslÁgums. Vai t‚s ir ba˛as par to, kas
256
ìSavÁjoî un ìsveoî identit‚tes meklÁjumi fiana Pola Kofmana darbos...
notiks? Pagaid‚m ir tikai gaidas, liels balts plankums. Lappuse
vÁl nav uzrakstÓta.14
fi. P. Kofmana gr‚mata Augup pa Marnu dokumentÁ ceÔojumu
k‚j‚m, cik iespÁjams tuvu 525 km gar‚s upes krastam. CeÔojums s‚kas
–inagor‚, 1992. gad‚ atkl‚t‚ un m˚sdien‚s pamest‚ ParÓzes austrumu
daÔas ÌÓnieu komerccentr‚ ar v‚rdiem: Upes beigas. S‚kums ir slikts.15
Simboliskais aizs‚kums upes beig‚s savijas ar jaut‚jumu par Francijas
tagadni:
Par ko p‚rvÁrtu‚s m˚su d‚rg‚s m‚jas? Slikt‚kaj‚ gadÓjum‚, ñ
par pussabrukuu b˚diÚu. Lab‚kaj‚ gadÓjum‚ ñ par lielu celtni,
kur‚ mÁs aizÚemam vienu st‚vu vai k‚pÚu telpu, kurai, k‚ da˛i
p‚rmet, ir p‚r‚k pl‚nas sienas.16
Identit‚tes meklÁjumu metodika
FranËu rakstnieks veido savu tekstu, sekojot ticamam, bet it k‚ nejauam dzinulim. Rakstu par Kurzemi pas˚ta k‚ds vÁl‚k bankrotÁjis ˛urn‚ls
(objektÓv‚ nepiecieamÓba). JaunÓbas mÓlestÓbas, skaist‚s M‚ras Ïimene
n‚kusi no Kurzemes (subjektÓv‚ ieinteresÁtÓba). fiurn‚la dotais uzdevums
sakrÓt ar autora personisko ieinteresÁtÓbu. –‚da objektÓv‚s inform‚cijas
un subjektÓv‚s interpret‚cijas sastatÓana raksturÓga visam darbam.
Darb‚ par Marnu galvenais motÓvs ir iepazÓt m˚sdienu Franciju
‚rpus galvaspilsÁtas un iestaig‚tajiem t˚risma marrutiem, vadoties pÁc
subjektÓviem motÓviem, apmeklÁjot draugus un paziÚas, kas apmetuies
aj‚ apvid˚. Abas gr‚matas raksturo personisk‚ ieinteresÁtÓba (emocion‚l‚ stÓga gr‚mat‚) un ˛urn‚listikas uzst‚dÓtais mÁrÌis (faktu atlase un
interpret‚cija). K‚d‚ no priv‚t‚m sarun‚m ar raksta autori fi. P. Kofmans
izteic‚s, ka viÚa skatÓjums uz franc˚˛iem varÁtu b˚t lÓdzÓgs, un uzdotie
jaut‚jumi par identit‚ti raisÓtu analogas p‚rdomas. Vai tas t‚ ir? Darba
Augup pa Marnu s‚kum‚ autors apstiprina, ka mÓl o zemi, t‚s vÁsturi,
atzÓan‚s mÓlestÓb‚ Latvijai n‚k post factum, intervij‚s pÁc gr‚matas
izn‚kanas17.
TomÁr Marnas departaments nav autora dzimtais novads, ar kuru
saistÓtu individu‚l‚ vÁsture. Marna asociÁjas galvenok‚rt ar Marnas kauju
Pirmaj‚ pasaules kar‚, kad upe bija robe˛lÓnija, pÁdÁjais aizsargvalnis
pirms ParÓzes, lÓdz ar to n‚cijai spÁlÁjot vÁsturiski nozÓmÓgu lomu ìtÁvzemes gl‚ban‚î, ko var salÓdzin‚t ar Kurzemes nozÓmi da˛‚dos vÁstures
periodos. fi. P. Kofmans izceÔ vair‚kus notikumus Kurzemes vÁsturÁ,
kuri radÓja rezonansi reÏiona un visas Eiropas lÓmenÓ. T‚pÁc Kurzemes
257
Astra Skr‚bane
hercogistes past‚vÁanai vajadzÁja ietekmÁt vÁsturisko atmiÚu un lÓdz
ar to b˚t par argumentu nacion‚las valsts dibin‚an‚. –o ideju franËu
autors aizÚÁmies no Rimanta ZiedoÚa, uz kuru atsauce rodama gr‚mat‚
Kurzeme. Otraj‚ pasaules kar‚ nozÓmÓga loma ir Kurzemes katla cÓÚ‚m,
kas liecin‚ja par neviennozÓmÓgu situ‚ciju Latvij‚ kara beig‚s, un arÓ is
ceÔ ir iezÓmÁts gr‚mat‚ ar Aug‚mcÁlÁja tÁlu. IepretÓ varonÓgajai pag‚tnei
m˚sdienu Marnas un m˚sdienu Kurzemes reÏiona tÁli ir diezgan b‚li.
KonfrontÁjas mÓts un realit‚te, autora izpÁtÓto vÁsturisko dokumentu
bag‚tÓba un odienas dokumentÁt‚ pliekanÓba.
Abos darbos autors izvÁlÁjies lÓdzÓgu veidu identit‚tes meklÁjumos,
kur pamat‚ ir vÁsturisko un dokument‚lo materi‚lu izpÁte. Protams,
run‚jot par Kurzemi, ‚du avotu nav daudz, fi. P. Kofmans apzin‚jis
visus franciski pieejamos materi‚lus un konsultÁjies ar Baltijas speci‚listiem.18 Kurzemes skatÓjumu romantisk‚ku padara jaunÓbas mÓlestÓbas
meklÁjumi, pieÌirot darbam savdabÓgu statusu starp daiÔliterat˚ru un
˛urn‚listiku. Marnas aprakst‚ ‚du lirisku atk‚pju nav, taËu j˚tama
spÁcÓga autora personÓbas kl‚tb˚tne faktu interpret‚cij‚, attieksmÁ, secin‚jumos. Vai varb˚t ñ meklÁt‚s M‚ras viet‚ tagad ir upe Marna, kuras
sieviÌÓgo tÁlu autors vair‚kk‚rt salÓdzina gan ar jaunavu (upes iztekas
posm‚), gan nodÁvÁ par Matronu (kuÏojamaj‚ un plat‚kaj‚ posm‚),
t‚dÁj‚di piekrÓtot visp‚rpieÚemtajai simbolikai, gan arÓ apstrÓdot to. Abus
darbus raksturo pag‚tnes atspulga meklÁjumi tagadnÁ. KurzemÁ autoru
p‚rsteidz nesadzÓvoana ar pag‚tni. CeÔojum‚ pa Marnu fi. P. Kofmana
sarunu biedra past‚vÓg‚ atsauce ir Fern‚ns Brodels, kas
[..] apgalvo, ka tagadnes un pag‚tnes saskaÚoana ir t‚das valsts
k‚ Francijas lieliska identit‚te, ìkuras visp‚r navî, viÚ steidzas
piebilst. –Ó neiespÁjam‚ apvienoana neapzin‚ti vaj‚ mani ceÔojuma
laik‚. Mans liekulÓgais veids meklÁt izzuduus nospiedumus, neatrodamas pÁdas. ReizÁm t‚s atrast, bie˛i vien izdom‚t.19
ArÓ kurzemniecisk‚ vai baltu identit‚te, kas nav viennozÓmÓga,
fi. P. Kofmanam past‚v tiei aj‚ nenotveramÓb‚:
PiederÁt pie baltiem ñ varb˚t tas ir veids, k‚ ieslÓdÁt kaut kur pa
vidu. Sava veida sajaukums. V‚cu, zviedru, krievu iekarot‚ji tam
pieÌÓrui plur‚lu un pretrunÓgu identit‚ti. [..] Tik oriÏin‚ls raksturs,
ka visi tam paiet gar‚m.20
Pasaules ieeja! P‚rsteidzos tÁls Kurzemes raksturoanai, pÁdÁj‚s
sl˚˛as starp Ïerm‚Úu un sl‚vu pasaulÁm.21
258
ìSavÁjoî un ìsveoî identit‚tes meklÁjumi fiana Pola Kofmana darbos...
Teritorija k‚ identit‚tes elements
Identit‚tes meklÁjumi vair‚k saist‚s ar vietas nek‚ cilvÁku apzin‚anu. Kurzemes gadÓjum‚ tas ir saprotami ñ ar cilvÁkiem nav iespÁjams
sazin‚ties valodas barjeras dÁÔ. Marnas izpÁtÁ rodams pamatojums ‚dam
skatÓjumam:
T‚ [upe ñ A. S.] veidojusi ne tikai ainavu un teritoriju, bet arÓ
cilvÁkus un viÚu raksturu. PiemÁram, solidarit‚tes saj˚ta dzimusi
kopÓg‚ cÓÚ‚ pret pl˚du draudiem, varb˚t arÓ rakstura cietÓba
izskaidrojama ar gr˚tu darbu, apstr‚d‚jot smagu zemi.22
Gr‚matu aprakstÓt‚ teritorija veidojas atÌirÓgi. Brauciena pa Kurzemi marrutu nosaka nejauÓba ñ Aug‚mcÁlÁja izsekoana un sastapt‚
v‚cu Profesora ieteikumi. LÓdz ar to veidojas zigzagota bezjÁdzÓga p‚rvietoan‚s kustÓba, kas it k‚ simbolizÁ rakstnieka darba nepabeigtÓbu, jo
meklÁtais nav atrasts, vai arÓ, ja atrasts (M‚ra), tas nav gaidÓtais rezult‚ts.
Toties ceÔojumu uz Marnas izteku iezÓmÁ Ôoti precÓza Ïeogr‚fija, mÁrÌtiecÓgums ñ ceÔ uz upes izteku k‚ simboliski izcelsmes meklÁjumi, kuru
sasniedzot gr‚matai loÏiski j‚beidzas. –o mÁrÌtiecÓbu izceÔ gr‚matas apv‚kojum‚ izmantot‚ Ïeogr‚fisk‚ karte.
CilvÁki
CilvÁku raksturojum‚ bie˛i vien j˚tams radniecÓgs skatÓjums. Sveinieku nepieÚem ne KurzemÁ, ne Francijas vidienÁ. Tiesa, spÁja sarun‚ties
saprotam‚ valod‚ maina attieksmi:
Francija ir zeme, kas ir vismaz‚k viesmÓlÓga klaidoÚiem un bezpajumtniekiem. Cik daudz rei˛u savos klejojumos man n‚cies uztvert pie galda sÁdoo klientu ies‚kum‚ naidÓgos skatienus, kas
veltÓti nepazÓstamajam; it k‚ jaunatn‚cÁjs ien‚ktu viÚam aizliegt‚
teritorij‚. Teritorijas aizsarg‚ana ir svÁts princips.23
Marnas departamenta vietÁjo iedzÓvot‚ju vÁlmÁ norobe˛oties rakstnieks saskata savdabÓgu reÏion‚lo identit‚ti:
Sava veida separ‚tisms, bastoana, k‚ to teica skol‚: veids, k‚
nesekot visp‚rÁjai kustÓbai, b˚t citur. Taj‚ pa‚ laik‚ ñ kl‚tb˚tne.
Aiz Ós atraisÓan‚s j˚tama teritorija, cits sl‚nis, kas izveidojies.24
GalÁjo sveinieka nepieÚemanu simbolizÁ bruÚotu personu kl‚tb˚tne
Irbenes epizodÁ KurzemÁ un Marnas krast‚. Teritorijas aizsarg‚ana
notiek ar biedinou ieroci rok‚s, kas liek b˚t piesardzÓgam un netuvoties.
259
Astra Skr‚bane
Paradoks‚li, ka valodas barjera nepast‚v tikai KurzemÁ. Interesant‚k‚ inform‚cija, ko autors vÁlÁtos ieg˚t par Marnas upi, nav pieejama,
jo to varÁtu atkl‚t k‚ds ceÔ‚ sastaptais jap‚nis, kas veic pÁtÓjumu, taËu
viÚa franËu valoda ir tik tr˚cÓga, ka rakstniekam neizdodas to saprast.
VÁl viens paradokss: m˚sdienu person‚˛u kl‚tb˚tne abos darbos ir
ierobe˛ota, gandrÓz vai anonÓma, toties vÁsturiskie tÁli ir konkrÁti un
liel‚ skait‚. Run‚jot par Kurzemi, fi. P. Kofmans, protams, nevar piesaukt
t‚du daudzumu vÁstures liecinieku, k‚ run‚jot par Franciju. Turkl‚t tos,
kas mediatizÁti Latvij‚, viÚ nezina un t‚pÁc atsaucas uz Francij‚ labi
zin‚miem rakstniekiem, kuri par savu rom‚nu darbÓbas vietu izvÁlÁjuies
Latviju (fiils Verns, fior˛s Simenons, Margerita Jursen‚ra, Eduards Keizerlings), vÁsturiskiem person‚˛iem (Luijs XVIII, Saksijas Morics) un
citiem, kas veicin‚jui Latvijas v‚rda atpazÓstamÓbu ñ ArvÓds Bl˚ment‚ls
jeb Dundagas dÁkainis krokodils Dandijs, miljon‚rs Hammers, IbÁrs
Oickis (iespÁjams, Bordo vÓnu markas radÓt‚js), no m˚sdien‚s pazÓstamiem cilvÁkiem minÁts Ventspils mÁrs Aivars Lembergs un rokm˚ziÌis
FÁlikss ÕiÏelis.
Diezgan daudzi Latvij‚ satiktie cilvÁki daiÔdarb‚ ir palikui bez v‚rda
vai arÓ ieguvui k‚du fiktÓvu vai simbolisku apzÓmÁjumu ñ Profesors,
Aug‚mcÁlÁjs, Herkuless, politon‚lais rokeris Vladimirs.
Ja varÁtu pieÔaut, ka Latvijas personu v‚rdi autoram sag‚d‚jui gr˚tÓbas un t‚pÁc nav pierakstÓti, tad ‚da pieeja nav saprotama attiecÓb‚
uz Francijas iedzÓvot‚jiem, kur pajaut‚t v‚rdu un turpm‚k to lietot, run‚jot par ceÔ‚ satiktaj‚m person‚m, nevarÁtu b˚t sare˛ÏÓti. Toties autors
apzÓmÁjis ar sugasv‚rdu, viÚapr‚t, tipisk‚kos provinces Ôaudis, tos dÁvÁjot
par sazvÁrniekiem (conjurateurs), kuru identit‚tes pazÓme ir izteiciens
mÁs turamies. –‚du uz citu nolieganu balstÓtu identit‚ti apauba ceÔ‚
satikt‚ ˛urn‚liste:
DzÓvot nomaÔus no valsts, kas kÔuvusi viÚiem svea... iepriekÁj‚s
paaudzes finansÁjuas viÚu jaunÓbu, skolu. –ie Ôaudis izmantoja
sistÁmu, piemÁram, bezmaksas medicÓnu. Tagad viÚi aiziet un izdom‚ sev safantazÁtu zemi. Ar taviem sazvÁrniekiem mÁs neko
nepan‚ksim!25
AttieksmÁ pret ìsavÁjiemî un ìsveajiemî autors ir metodiski vienlÓdzÓgs ñ m˚sdienu cilvÁks, kas nav ieg‚jis vÁsturÁ, ir anonÓms. Protams,
Marnas reÏions ir bag‚ts ar da˛‚dos laikos tur dzÓvojuajiem, pasaules
slavu ieguvuiem rakstniekiem un m‚ksliniekiem, pa kuru piemiÚas viet‚m ceÔo autors. T‚di ir gan fabulists LafontÁns, gan filozofs BosiÁ, gan
AndrÁ Bretons. fi. P. Kofmans d‚sni lieto cit‚tus no m˚sdienu filozofa
260
ìSavÁjoî un ìsveoî identit‚tes meklÁjumi fiana Pola Kofmana darbos...
Gastona Bal‚ra izteikumiem par ˚deni un PjÁra BurdjÁ socioloÏijas
izvilkumiem. T‚dÁj‚di veidojas zin‚ma teksta viendabÓba ñ franËi run‚
par franËiem, kamÁr cit‚ti par Latviju un Kurzemi disonÁ ar m˚su
priekstatiem par o teritoriju:
Kurzeme Ìiet esam klusa, kop pasaules s‚kumiem idilliskam
mieram lemta zeme, kur nekad nekas nav noticis. (RenÁ Pio, Latvijas portrets (1937)).26
Valoda
Valoda ir t‚ dabisk‚ vide, kura palÓdz veidot priekstatus un rezultÁjas
rÓcÓb‚. fi. P. Kofmana KurzemÁ par latvieu valodu nav atrodams tikpat
k‚ nekas, izÚemot autora neizpratni par neizskaidrojamo un atk‚rtojoos
v‚rdu ìapvedecelsî, ko nav iespÁjams atifrÁt. Valodas nezin‚ana, protams, izraisa p‚rpratumus, saziÚa notiek ar starpniekvalodas ñ v‚cu vai
angÔu ñ palÓdzÓbu. ArÓ valodas lietojums ir atÌirÓgs. PiemÁram, k‚ds
zemnieks, izvilcis ar traktoru rakstnieka –kodu no dubÔiem, ‚tri vien
paz˚d, pateicÓbas v‚rdus nesagaidÓjis, ko rakstnieks interpretÁ k‚ nepiekl‚jÓbu. Nereti nesaprotamaj‚ valod‚ izteikt‚s fr‚zes franËu rakstnieka
ausÓm liekas k‚ kaut kas aizvainojos, nepiekl‚jÓgs, draudÓgs, skarbs.
Protams, ka rakstnieka atraan‚s dzimt‚s valodas vidÁ Francij‚ veicina saskarsmi, pat ja s‚kum‚ attieksme pret viÚu k‚ sveinieku ir atturÓga. LÓdz ar to iespÁjams arÓ raksturot pau valodu.
Augup pa Marnu par franËu valodu rodams ‚ds p‚rspriedums:
Riskantums, neÁrtums ir tas, kas visvair‚k piedienas franËu valodai. Kaut kas ‚tri reaÏÁjos, brÓvs sav‚ st‚j‚; atbrÓvotÓbas forma,
kas n‚kusi bez piep˚les. Man t‚ ir elegances virsotne. Graciozums.
Un tomÁr tam nav j‚b˚t redzamam.27
Secin‚jumi
AttieksmÁ pret ìsavÁjiemî j˚tama gandrÓz netverama solidarit‚tes
stÓga, kamÁr ar ìsveajiemî ‚da saistÓba neveidojas. Izmantojot vien‚du
pieeju gan ìsavÁjiemî, gan ìsveajiemî identit‚ti veidojoo elementu
izvÁlÁ un aprakst‚, fi. P. Kofmans non‚k lÓdz rezult‚tam, kur‚ lÓdzÓbas
un atÌirÓbas ir lÓdzsvar‚. T‚dÁj‚di kurzemniecisk‚ atturÓba k‚ identit‚tes
zÓme daudz neatÌiras no Marnas iedzÓvot‚ju teritorijas aizst‚vÁanas.
Gan ìsavÁjoî, gan ìsveoî vidi definÁ ien‚cÁji no citurienes, vietÁjai
kopienai nepiederoi indivÓdi: KurzemÁ ñ v‚cu profesors, krievu rokeris,
261
Astra Skr‚bane
bet Francij‚ ñ jap‚Úu pÁtnieks, ÌÓnieu pilsÁtiÚas arhitekt˚ra, respektÓvi,
ìsavÁjoî vid˚ ir ìsveieî. Nereti komunik‚cija ar ìsveajiemî ir informatÓvi bag‚t‚ka un Ôauj paskatÓties uz notiekoo no cita skatupunkta,
taËu t‚ nemaina autora emocion‚l‚s saites ar aprakstÓto. Viss iepriek
minÁtais apstiprina Izabellas Taboadas-Leonetti tÁzi par rakstnieku
atÌirÓgo attieksmi pret nacion‚l‚s identit‚tes problem‚tiku, kur‚ galven‚
nozÓme ir emp‚tijai, piederÓbas izj˚tai k‚dai kopienai.
Braudel F. Líidentité de la France. Paris: Flammarion, 2011.
Taboada-Leonetti I. ANNE-MARIE THIESSE ñ La création des identités
nationales. Cahiers de líUrmis [En ligne], 6 | mars 2000, mis en ligne le 15 septembre 2003, consulté le 16 janvier 2014. http://urmis.revues.org/304 (skatÓts
16.01.2014.).
3
Kofmans fi. P. Kurzeme... franc˚˛a acÓm. RÓga: Zvaigzne ABC, 2011, 52. lpp.
4
Turpat, 47. lpp.
5
Turpat, 107. lpp.
6
Turpat, 102. lpp.
7
Turpat, 51.ñ52. lpp.
8
Turpat, 223. lpp.
9
Turpat, 297. lpp.
10
Turpat, 289. lpp.
11
Kauffmann J. P. Remonter la Marne. Paris: Fayard, 2013, p. 16. –eit un turpm‚k raksta autores tulkojums no franËu valodas.
12
Wieder T. Aux racines de líindentité nationale. http://www.lemonde.fr/
politique/article/2009/11/06/aux-racines-de-l-identite-nationale_1263699_
823448.html (skatÓts 16.01.2014.).
13
Kofmans fi. P. Kurzeme... franc˚˛a acÓm. RÓga: Zvaigzne ABC, 2011, 260. lpp.
14
Kauffmann J. P. Remonter la Marne. Paris: Fayard, 2013, p. 108.
15
Ibid., p. 13.
16
Ibid., pp. 14ñ15.
17
Jundze A. fians Pols Kofmans: Kurzeme ir Eiropas vÁstures koncentr‚ts.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2012/06/18/Zans-Pols-KofmansKurzeme-ir-Eiropas-vestures-koncentrats (skatÓts 16.01.2014.).
18
SkatÓt atsauces gr‚matas Kurzeme... franc˚˛a acÓm beig‚s.
19
Kauffmann J. P. Remonter la Marne. Paris: Fayard, 2013, p. 216.
20
Ibid., p. 87.
21
Ibid., p. 289.
22
Ibid., p. 235.
23
Ibid., p. 47.
1
2
262
ìSavÁjoî un ìsveoî identit‚tes meklÁjumi fiana Pola Kofmana darbos...
Ibid., p. 200.
Ibid., p. 214.
26
Kofmans fi. P. Kurzeme... franc˚˛a acÓm. RÓga: Zvaigzne ABC, 2011.
27
Kauffmann J. P. Remonter la Marne. Paris: Fayard, 2013, p. 59.
24
25
LITERAT¤RA
Braudel F. Líidentité de la France. Paris: Flammarion, 2010.
Jundze A. fians Pols Kofmans: Kurzeme ir Eiropas vÁstures koncentr‚ts.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2012/06/18/Zans-Pols-KofmansKurzeme-ir-Eiropas-vestures-koncentrats (skatÓts 16.01.2014.).
Kauffmann J. P. Courlande. Fayard, 2009.
Kauffmann J. P. Remonter la Marne. Fayard, 2013.
Kofmans fi. P. Kurzeme... franc˚˛a acÓm. RÓga: Zvaigzne ABC, 2011.
Taboada-Leonetti I. ANNE-MARIE THIESSE ñ La création des identités
nationales. Cahiers de líUrmis [En ligne], 6 | mars 2000, mis en ligne le 15 septembre 2003. http://urmis.revues.org/304 (skatÓts 16.01.2014.).
Todorov T. Nous et les autres. Seuil, 1989.
Wieder T. Aux racines de líindentité nationale. http://www.lemonde.fr/politique/
article/2009/11/06/aux-racines-de-l-identite-nationale_1263699_823448.html
(skatÓts 16.01.2014.).
263
Antra Roskoa
KULT¤RAS IDENTIT¬TE LATVIJAS DAUDZKULT¤RU
SABIEDRŒBAS KONTEKST¬
Summary
Cultural Identity in the Context of Latviaís Multicultural Society
Modern society could be characterized as a multicultural society.
The environment of a higher education institution is also more multicultural than monocultural. Cultures have an influence on one another.
That is why the studentsí identity is also developing as a multicultural
one. In such circumstances the issue of the necessity to preserve studentsí
original culture identity and at the same time to develop it as a multicultural identity is topical. The aim of the research was to identify:
1) if students consider their cultural identity to be strong enough to
survive,
2) how students evaluate the influence of other cultural identities on
their original cultural identity,
3) what the definition of the concept ëmulticultural identityí could be,
4) what the studentsí attitude towards the development of their identity
as a multicultural identity is like.
Key-words: culture, cultural identity, national identity, multicultural
identity, multicultural society
*
Ievads
Multikultur‚la sabiedrÓba ir svarÓga m˚sdienu iezÓme. Nekad agr‚k
sabiedrÓbas nebija tik savstarpÁji saistÓtas un atkarÓgas viena no otras,
un Ó laikmeta izpausme ir j‚pieÚem.1 PÁc R. Malla (R. Mall), cilvÁcei
neeksistÁ viena kult˚ra, t‚pÁc ir j‚ciena, j‚b˚t tolerantam pret da˛‚du
kult˚ru vÁrtÓb‚m.2 M. Gurpreta (M. Gurpreet) uzskata, ka kult˚ra tiek
uztverta k‚ orientieru sistÁma. CilvÁki ar div‚m (vai maz‚k) atÌirÓg‚m
orientieru sistÁm‚m komunicÁ viens ar otru. Ja viÚu rÓcÓba ir virzÓta uz
tuvin‚anos ñ centÓsies atrast kopÓgo un p‚rvarÁt atÌirÓgo. TurpretÓ, ja
interakcijas dalÓbniekiem svarÓg‚ka ir abpusÁja norobe˛oan‚s un sava
p‚r‚kuma izj˚ta, viÚi uzsver atÌirÓbas un ignorÁ kopÓgo vai arÓ to interpretÁ k‚ atÌirÓgo.3
264
Kult˚ras identit‚te Latvijas daudzkult˚ru sabiedrÓbas kontekst‚
AnalizÁjot situ‚ciju Latvij‚, M. Dirba uzsver, ka pÁc Latvijas valstisk‚s neatkarÓbas atg˚anas 1991. gad‚ daudziem cittautieiem rad‚s
identifik‚cijas problÁmas, vajadzÓba p‚rdefinÁt savu identit‚ti, Ósti nej˚tot
piederÓbu Latvijas valstij, bet gan cieu saikni ar etnisko dzimteni Krieviju,
Ukrainu, Baltkrieviju, kur palikui radinieki. PÁc M. Dirbas dom‚m,
Latvijas kult˚ras pamats ir latvieu kult˚ra, jo Latvija ir vienÓg‚ vieta,
kur latvieu valoda un kult˚ra var brÓvi attÓstÓties. Cittautieiem svarÓgi
izprast un cienÓt latvieu kult˚ras vÁrtÓbas. Savuk‚rt abpusÁjÓbas princips
nozÓmÁ, ka arÓ latvieiem j‚ciena maz‚kumtautÓbu kult˚ra.4
PÁdÁjos gados Latvij‚ ir strauji pieaudzis iebraucÁju skaits, un aktu‚la
kÔ˚st viÚu integr‚cija Latvijas sabiedrÓb‚. ArÓ m˚sdienu augstskolas vidi
var raksturot k‚ daudzkultur‚lu, t‚pÁc pÁtÓjum‚ bija svarÓgi noskaidrot,
k‚ Latvijas studenti ñ gan latviei, gan krievu valod‚ run‚joo tautÓbu
studenti, gan arÓ ‚rzemnieki ñ raksturo savu kult˚ras identit‚ti, pau˛ot
viedokli ‚dos jaut‚jumos:
1) Vai mana kult˚ras identit‚te ir pietiekami stipra, lai saglab‚tos?
2) K‚ citas kult˚ras identit‚tes ietekmÁ manu kult˚ras identit‚ti?
3) K‚ es definÁtu ìdaudzkult˚ru identit‚tiî?
4) Vai es vÁrtÁju pozitÓvi, ja mana kult˚ras identit‚te veidojas k‚ ìdaudzkult˚ru identit‚teî?
PÁtÓjuma empÓrisko materi‚lu veido RÓgas Tehnisk‚s universit‚tes
(turpm‚k RTU) da˛‚du fakult‚u un studiju gadu 83 studentu esejas
(latviei ñ 37, krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 29, ‚rzemju studenti ñ
17 (6 uzbeki, 4 Ëehi, 2 franc˚˛i, 2 turki, 2 sp‚Úi, 1 v‚cietis). Eseju
Mana kult˚ras identit‚te studenti rakstÓja 2012./2013. studiju gada
2. semestrÓ.
PÁc teorÁtisk‚s literat˚ras atziÚ‚m5, kontentanalÓze tika veikta ‚d‚
secÓb‚:
1) st‚stÓjuma teksts sadalÓts fragmentos (satura vienÓb‚s), kas satur atseviÌus respondenta apgalvojumus, kuri raksturo un / vai interpretÁ
viÚa pieredzi;
2) noskaidrota satura vienÓbu nozÓme;
3) vienÓbas, kas pau˛ lÓdzÓgas idejas, sagrupÁtas analÓtisk‚s kategorij‚s;
4) kategorijas apvienotas, veidojot pla‚kus jÁdzienus, kuru pamat‚ ir
o kategoriju saturs.
PÁtÓjuma rezult‚ti atspoguÔoti rakst‚.
265
Antra Roskoa
Kult˚ras un nacion‚l‚s identit‚tes raksturojums m˚sdienu
daudzkult˚ru sabiedrÓbas kontekst‚
Termins ìkult˚raî tiek definÁts k‚ k‚dai cilvÁku grupai piemÓtoas
zin‚anas, vÁrtÓbas, past‚vo‚s normas, priekstati par pasauli, kas Ôauj
tai pilnvÁrtÓgi funkcionÁt sabiedrÓb‚.6 M. Dirba uzskata, ka piederÓbu
kult˚rai nosaka uzvedÓba, saskarsme, vÁrtÓbas, ticÁjumi un pieÚÁmumi.
T‚dÁj‚di kult˚ra ir soci‚li p‚rradÓta inform‚cijas sistÁma, kas ietver uztveres, dom‚anas un saskarsmes veidus, kas raksturÓgi konkrÁtai soci‚lai
grupai.7 LÓdzÓgu viedokli izsaka arÓ I. KoljÁra (I. Collier), raksturojot
kult˚ru k‚ vÁsturiski no paaudzes paaudzÁ p‚rÚemtu simbolu, nozÓmju
un normu sistÁmu.8
TeorÁtiskaj‚ literat˚r‚ pausts viedoklis, ka cilvÁku veido kult˚ra,
kur‚ viÚ uzaug, socializ‚cijas gait‚ ieg˚st savai kult˚rai atbilstou p‚rliecÓbu un izturÁanos. T‚pÁc cilvÁkam veidojas (liel‚koties vienlaikus
ar dzimto valodu) arÓ specifiska, no kult˚ras atkarÓga pasaules uztvere
vai kult˚ras identit‚te.9 M. Dirba uzsver, ka kult˚ras n‚cija / etnisk‚
n‚cija balst‚s uz kopÓgu kult˚ru, valodu un vÁsturi, bet pilsonisk‚ n‚cija ñ
uz kopÓgu teritoriju, vÁsturi, kult˚ru un visiem sabiedrÓbas locekÔiem
vien‚d‚m tiesÓb‚m un pien‚kumiem.10
E. Smits nor‚da, ka ikkatr‚ nacion‚lism‚ ir ietverti gan pilsoniskie,
gan etniskie elementi un etnisk‚s kopienas, n‚cijas ir divi da˛‚di jÁdzieni
un vÁsturiski formÁjumi: etnisk‚s kopienas ieg˚st pazÓmes, kas raksturÓgas
n‚cij‚m Ópaos soci‚los un vÁsturiskos apst‚kÔos. K‚ etnisk‚s kopienas
pazÓmes viÚ min: kopienas nosaukumu, kopÓgas vÁsturiskas atmiÚas un
mÓtus, savdabÓgus kult˚ras elementus, saistÓbu ar Ópau ìtÁvzemiî un
soci‚l‚s vienotÓbas apziÚu. Savuk‚rt n‚ciju raksturo k‚ cilvÁku kopumu,
kam ir sava vÁsturisk‚ teritorija, kopÓgi mÓti un ar vÁsturi saistÓtas atmiÚas,
vienota tautas masu kult˚ra, kopÓga ekonomika un visiem sabiedrÓbas
locekÔiem vien‚das likumÓgas tiesÓbas un pien‚kumi.11
M. Dirba Latvijas pilsonisko identit‚ti definÁ k‚ piederÓbas apziÚu
un izj˚tu Latvijas valsts sabiedrÓbai, gatavÓbu ar profesion‚lo un sabiedrisko darbÓbu sekmÁt Latvijas sabiedrÓbas saliedÁtÓbu, visu tautÓbu un
soci‚lo grupu radoo sadarbÓbu.12
Pamatojoties uz iepriekminÁto pÁtnieku atziÚ‚m, raksta autore definÁ nacion‚lo identit‚ti k‚ indivÓdu piederÓbu pie noteiktas vÁsturisk‚s
teritorijas, apziÚu par kopÓgu vÁsturi, kult˚ru un ekonomiku, visiem indivÓdiem vien‚das likumÓgas tiesÓbas un pien‚kumus, k‚ arÓ gatavÓbu ar
savu profesion‚lo un sabiedrisko darbÓbu sekmÁt savas valsts attÓstÓbu.
266
Kult˚ras identit‚te Latvijas daudzkult˚ru sabiedrÓbas kontekst‚
Savuk‚rt kult˚ras identit‚ti raksturo indivÓdu piederÓba kopÓgai kult˚rai,
valodai un vÁsturei, ar kuru viÚi sevi identificÁ, kas viÚiem ir svarÓga. T‚
k‚ kult˚ras atrodas past‚vÓg‚ mijiedarbÓb‚ un ir mainÓgas, ir sare˛ÏÓti
definÁt pat savu kult˚ras piederÓbu, nemaz nerun‚jot par cit‚m kult˚r‚m.
TomÁr saskaÚ‚ ar Konvenciju par kult˚ras izpausmju daudzveidÓbas
aizsardzÓbu un veicin‚anu (2005) kult˚ras daudzveidÓba pasauli dara
bag‚tu un daudzveidÓgu, kas paplaina izvÁles iespÁjas un bag‚tina cilvÁku
spÁjas un vÁrtÓbas, t‚pÁc t‚ ir kopienu, tautu un n‚ciju ilgtspÁjÓgas attÓstÓbas virzÓt‚jspÁks.13 Eiropas Padomes Visp‚rÁj‚ konvencij‚ par nacion‚lo
minorit‚u aizsardzÓbu (1998) uzsvÁrts, ka tolerances un dialoga atmosfÁras radÓana ir nepiecieama, lai kult˚ru da˛‚dÓba b˚tu nevis Ìelan‚s
faktors, bet gan katras sabiedrÓbas bag‚tin‚an‚s avots.14 SaskaÚ‚ ar
teorÁtisk‚s literat˚ras atziÚ‚m indivÓda identit‚te kÔ˚st plur‚listiska,
daudzu glob‚lu un lok‚lu faktoru iespaid‚ veidojot identit‚u kopumu,
ko nosaka nevis tradÓcijas, bet indivÓda brÓva izvÁle piederÁt ne tikai
vienai, bet vair‚k‚m identit‚tÁm.15 T‚pÁc tika pÁtÓts studentu viedoklis,
lai noskaidrotu viÚu attieksmi pret kult˚ras identit‚tes veidoanos
Latvijas daudzkult˚ru sabiedrÓbas kontekst‚.
Kult˚ras identit‚te m˚sdienu Latvijas kontekst‚
Studenti kult˚ras identit‚ti raksturo k‚ Ôoti nozÓmÓgu un daudzveidÓgu
par‚dÓbu (latviei ñ 18, krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 7, ‚rzemju
studenti ñ 12). PÁc studentu dom‚m, t‚ ietver cilvÁka mentalit‚ti, attieksmi pret valsti, t‚s iedzÓvot‚jiem, patriotismu: k‚ tu dzÓvo sav‚ valstÓ?,
ko tu dari savas valsts lab‚?, tradÓcijas, dzimtenes mÓlestÓbu, valodu,
uzvedÓbu, raksturu, paradumus, reliÏiju, mor‚li, soci‚lo st‚vokli, izglÓtÓbu,
dzÓvesveidu, idejas, m‚kslu, ÏÁrban‚s stilu, m˚ziku, zin‚tni, sasniegumus,
tehnoloÏijas, Ádienu, klimatu, attieksmi u. c. Studenti definÁ kult˚ras
identit‚ti k‚ piederÓbu grupai vai kult˚rai, ar kuru cilvÁks sevi identificÁ,
kura viÚam ir svarÓga: t‚ ir lieliska iespÁja uzskatÓt sevi par kaut ko Ópau
un unik‚lu, to, ka tev piemÓt kaut kas t‚ds, kas tevi atÌir no citiem
(latviei ñ 10, krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 8, ‚rzemju studenti ñ 6).
TomÁr taj‚ pa‚ laik‚ da˛‚das kult˚ras atrodas past‚vÓg‚ mijiedarbÓb‚,
t‚pÁc citu kult˚ru ietekme m˚sdien‚s ir dabisks un nenovÁrams process,
kas ietekmÁ cilvÁkus un kuru nav iespÁjams apturÁt: mÁs m‚c‚mies no
ikdienas situ‚cij‚m, un m˚su identit‚te veidojas nep‚rtraukti (latviei ñ 7,
krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 6, ‚rzemju studenti ñ 3). T‚tad kult˚ras
identit‚te ir mainÓga un to ietekmÁ vide, t. i., vieta un apst‚kÔi, kur dzÓvojam, un ar k‚diem cilvÁkiem komunicÁjam (latviei ñ 6, krievu valod‚
267
Antra Roskoa
run‚joie studenti ñ 12, ‚rzemju studenti ñ 7). PÁtÓjuma ietvaros bija
svarÓgi noskaidrot, k‚da ir studentu attieksme pret savu dzimto kult˚ras
identit‚ti, vai viÚu kult˚ras identit‚te ir pietiekami stipra, lai saglab‚tos.
PÁtÓjuma rezult‚ti pier‚da, ka daudzi studenti, visvair‚k latviei, vÁrtÁ savu
dzimt‚s kult˚ras identit‚ti k‚ pietiekami stabilu: viena specifiska kult˚ra
var b˚t tikai vienÓg‚ ñ t‚, ar kuru cilvÁks sevi saista visvair‚k, ar kuru
j˚s j˚taties k‚ m‚j‚s, lai kur un ar ko j˚s b˚tu. T‚ ir identit‚te, kas r‚da
jums ceÔu un atg‚dina, kas j˚s Ósti esat; mana kult˚ra ir mana b˚tÓba (latviei ñ 25, krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 5, ‚rzemju studenti ñ 11).
Turpretim Ôoti liels skaits krievu valod‚ run‚joo studentu uzskata,
ka viÚu kult˚ras identit‚ti varÁtu vair‚k raksturot k‚ daudzkult˚ru identit‚ti, atzÓstot galvenok‚rt latvieu kult˚ras ietekmi viÚu identit‚tes veidoan‚s proces‚: es dzÓvoju valstÓ ar stipru kult˚ru, kuras saknes, vÁsture
ir saistÓtas ar manu tautu (krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 23). IespÁjams, t‚dÁÔ maz‚ka ir arÓ studentu dzimt‚s ñ krievu (sl‚vu) kult˚ras
ietekme uz viÚu identit‚ti: krievi te un tur ir kaut k‚d‚ ziÚ‚ atÌirÓgi. Ja
es b˚tu dzimusi Krievij‚, mana kult˚ras identit‚te b˚tu stipr‚ka un noteikt‚ka; radi Krievij‚ saka, ka esmu eiropietis un pilnÓgi atÌirÓgs no
krieviem Krievij‚ (krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 4). AtÌirÓbas starp
krieviem Latvij‚ un Krievij‚ ievÁrojis arÓ RTU students no Krievijas,
atzÓstot savas komunik‚cijas problÁmas ar vietÁjiem studentiem: Es mÓlu
savu dzimto kult˚ru, bet t‚ eit mani padara par sveinieku (krievu valod‚
run‚joie studenti ñ 1). VÁrtÁjot krievu kult˚ras ietekmi uz latvieu identit‚ti, krievu valod‚ run‚joie studenti uzskata, ka latvieu kult˚ras identit‚te ir maz‚k ietekmÁjusies no krievu kult˚ras, jo latviei vienmÁr ir
centuies saglab‚t savu kult˚ru, norobe˛ojoties no cit‚m identit‚tÁm
(krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 1).
SalÓdzinot ar krievu valod‚ run‚joajiem studentiem, latvieu studenti
un ‚rzemju studenti nozÓmÓg‚k vÁrtÁ vÁsturisk‚s pieredzes lomu viÚu
kult˚ras identit‚tes veidoan‚: esam saglab‚jui savu identit‚ti cauri daudziem gadsimtiem, par spÓti citu kult˚ru ietekmei (latviei ñ 10, ‚rzemju
studenti ñ 6). Vair‚ki latviei un ‚rzemju studenti arÓ uzsver, ka sava
kult˚ras identit‚te ir j‚aizsarg‚ un j‚saglab‚: vienÓgais veids, k‚ saglab‚t
savu kult˚ras identit‚ti, ir b˚t atÌirÓgam no cit‚m kult˚r‚m; ir viegli
sajaukties, bet gr˚ti atÌirties; man nepatÓk doma par daudzkult˚ru identit‚ti, jo t‚ padara m˚s visus vien‚dus (latviei ñ 13, ‚rzemju studenti ñ 5).
Latvieu un ‚rzemju studenti bie˛‚k izsaka viedokli par nepiecieamÓbu
norobe˛oties no cit‚m kult˚ras identit‚tÁm: ir interesanti dzÓvot kop‚
ar cit‚m kult˚r‚m, bet tas nav labi, Ópai, ja tu n‚c no tik mazas valsts
k‚ Latvija. Mums j‚dzÓvo paiem sav‚ vidÁ. Kult˚ras var b˚t Ôoti atÌi268
Kult˚ras identit‚te Latvijas daudzkult˚ru sabiedrÓbas kontekst‚
rÓgas, da˛as no t‚m ir Ôoti radik‚las un nepieÚemamas (latviei ñ 11,
‚rzemju studenti ñ 2). Da˛i krievu valod‚ run‚joie studenti dom‚ lÓdzÓgi:
nedrÓkst kult˚ras p‚r‚k sajaukt, jo tad mÁs zaudÁjam savu kult˚ru; ir
vienmÁr viegl‚k izvÁlÁties no 2 opcij‚m, bet, ja vair‚k opciju, tas nav
p‚r‚k labi (krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 4).
AnalizÁjot Latvijas sabiedrÓbas specifiku, socioloÏe M. Golubeva
uzsver, ka diem˛Ál liela daÔa Latvijas iedzÓvot‚ju kultur‚li homogÁnu
sabiedrÓbu joproj‚m uzskata par normu un ide‚lu, uz ko tiekties. –‚ds
uzskats liel‚ mÁr‚ traucÁ pieÚemt citu tautÓbu cilvÁkus ñ cita etnisk‚
grupa (ìviÚiî) var tikt uztverta k‚ draudi ìm˚suî droÓbai un interesÁm.16
Savuk‚rt M. Gurprets (M. Gurpreet) pau˛ viedokli, ka jo vair‚k
majorit‚tes cenas norobe˛oties no minorit‚tÁm, jo spilgt‚k izpau˛as
etnocentrisms un rasisms, kad sava dzimt‚ kult˚ra tiek uztverta k‚ kaut
kas sen p‚rbaudÓts, pareizs un statisks, kas draud aiziet boj‚, ietekmÁjoties
no cit‚m kult˚r‚m.17
Ja citu kult˚ru ietekme tiek minÁta k‚ viens no galvenajiem iemesliem,
k‚pÁc dzimt‚s kult˚ras identit‚te tiek v‚jin‚ta, tad, pÁc studentu dom‚m,
ne maz‚k nozÓmÓgi ir arÓ citi iemesli, kas apdraud viÚu dzimto kult˚ras
identit‚ti: nesapraan‚s, nespÁjas vienoties, pieÚemt kopÁju lÁmumu
rezult‚t‚ m˚su kult˚ra ir saÌÁlusies; visiem ir j‚ciena sava paa un citu
kult˚ras identit‚te, tad problÁma par ietekmi vai apdraudÁjumu tiks atrisin‚ta. Galvenais ir vÁrtÁt citas identit‚tes tikpat augstu k‚ savÁjo (latviei ñ5,
krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 10, ‚rzemju studenti ñ 3).
LÓdzÓgi arÓ teorÁtiskaj‚ literat˚r‚ uzsvÁrts, ka katra kult˚ra un tai
raksturÓgais dzÓvesveids ir respektÁjams. T‚ k‚ civiliz‚cijas vÁsturÁ izveidojusies kult˚ru daudzveidÓba, neviena no t‚m nespÁj pretendÁt uz vienÓgo
pareizo skatÓjumu. T‚pÁc nepiecieams m‚cÓties piel‚goties atÌirÓgas
kult˚ras cilvÁku ìcit‚dÓbaiî arÓ tad, ja viÚu izturÁan‚s var Ìietami
apdraudÁt m˚su pau ìcit‚dÓbuî.18
K‚ iepriek minÁts, pÁtÓjuma dati pier‚dÓja krievu valod‚ run‚joo
studentu piel‚goanos un ietekmÁanos no citas (latvieu) kult˚ras, tomÁr
arÓ daÔa latvieu studentu uzskata, ka definÁt viÚu dzimto kult˚ras identit‚ti ir diezgan sare˛ÏÓti: neidentificÁju sevi ar savu dzimto kult˚ru; run‚ju
latviski un mÓlu savu zemi, bet nesaistu sevi ar citiem latvieiem, jo mani
viedokÔi un vÁrtÓbas atÌiras no ìvisp‚rÁj‚ latvieaî viedokÔa (latviei ñ 5),
m˚sdienu jaunatne cenas piel‚goties jaunajam, bet aizmirst savu kult˚ru
(latviei ñ 7, krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 2), daudzi latviei dzÓvo
‚rzemÁs, s‚k atteikties no savas dzimt‚s kult˚ras, arÓ Latvij‚ iebrauc un
apmetas uz dzÓvi arvien vair‚k cittautieu (latviei ñ 5, krievu valod‚
run‚joie studenti ñ 1). T‚dÁj‚di m˚sdienu cilvÁku var dÁvÁt arÓ par
269
Antra Roskoa
ìpasaules pilsoniî, kuru raksturo gan dzimt‚ kult˚ras identit‚te, gan
taj‚ pa‚ laik‚ kolektÓv‚ vai ìpasaules kult˚ras identit‚teî19. T‚pÁc pÁtÓjum‚ bija nozÓmÓgi noskaidrot studentu attieksmi pret viÚu identit‚tes
k‚ daudzkult˚ru identit‚tes veidoanos Latvijas kontekst‚.
Daudzkult˚ru identit‚tes veidoan‚s Latvijas kontekst‚
Vispirms nepiecieams uzzin‚t, k‚ studenti definÁ daudzkult˚ru identit‚tes jÁdzienu. PÁc studentu dom‚m, cilvÁkam ir daudzkult˚ru identit‚te,
ja viÚ identificÁ sevi ar vair‚k‚m kult˚r‚m. –Ós kult˚ras veido viÚa dom‚anu, p‚rliecÓbu, attieksmi (latviei ñ 13, krievu valod‚ run‚joie studenti ñ
12, ‚rzemju studenti ñ 3). Parasti, ja cilvÁks uzaug ÏimenÁ, kur vec‚ki ir
atÌirÓgu tautÓbu p‚rst‚vji, vai m‚c‚s bÁrnud‚rz‚, skol‚, augstskol‚, str‚d‚ uzÚÁmum‚ ar atÌirÓgu kult˚ras vidi, var teikt, ka viÚam veidojas daudzkult˚ru identit‚te (latviei ñ 11, krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 8,
‚rzemju studenti ñ 1). Savuk‚rt ìdaudzkult˚ru cilvÁksî tiek skaidrots
k‚ cilvÁks, kas pieÚem visu, ko pasaule pied‚v‚. ViÚ ir atvÁrts visiem
cilvÁkiem, tradÓcij‚m, attieksmÁm. T‚dÁj‚di viÚam veidojas bag‚ta personÓba, inteliÏence; tas ir cilvÁks, kur viegli piel‚gojas cit‚m identit‚tÁm
(latviei ñ 7, krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 10, ‚rzemju studenti ñ 1).
Studenti arÓ min apst‚kÔus (latviei ñ 19, krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 8,
‚rzemju studenti ñ 2), k‚ rezult‚t‚ m˚sdien‚s veidojas daudzkult˚ru
identit‚te:
1) tehnoloÏiju attÓstÓba, inform‚cijas apmaiÚa un pieejamÓba;
2) cilvÁki m˚sdien‚s nedzÓvo tik nodalÓti k‚ pag‚tnÁ;
3) mazin‚s tradÓciju, reliÏijas nozÓme;
4) bie˛i vien vÁsturiskie apst‚kÔi nosaka, ka sabiedrÓba veidojas daudzkultur‚la, k‚, piemÁram, Latvij‚, kur ir liels skaits maz‚kumtautÓbu;
5) jaunu iespÁju pieejamÓba ñ pasaule ir atvÁrta ikvienam, lai m‚cÓtos,
str‚d‚tu, ceÔotu, dibin‚tu Ïimeni ar citas kult˚ras p‚rst‚vi;
6) lai arÓ pretojamies citu identit‚u ietekmei, ir tikai dabiski kaut ko
aizg˚t un p‚rÚemt, kult˚ras sajaucas k‚ ìkausÁjam‚ katl‚î (melting
pot), daudzas iezÓmes tiek aizg˚tas no cit‚m kult˚r‚m, piemÁram,
izteicieni, ÏÁrban‚s stils, biznesa idejas, politika u. tml.;
7) katra tauta (arÓ dzÓvojot sve‚ valstÓ) cenas saglab‚t un attÓstÓt savu
kult˚ras identit‚ti.
Vairums studentu daudzkult˚ru identit‚tes veidoanos vÁrtÁ pozitÓvi:
valstij ir priekrocÓba, ja taj‚ dzÓvo da˛‚du identit‚u p‚rst‚vji. Tad valsts
veidojas harmonisk‚ka. MÁs papildin‚m viens otru, t‚pÁc mums j‚dzÓvo
kop‚; tev ir vair‚k iespÁju ñ svinÁt jaunus svÁtkus, ievÁrot jaunas tradÓ270
Kult˚ras identit‚te Latvijas daudzkult˚ru sabiedrÓbas kontekst‚
cijas, apg˚t valodas, Árt‚k ceÔot, ieg˚t pla‚ku redzesloku; tu redzi lietas,
ko citi neredz un nekad neredzÁs ñ brÓniÌÓgas, perfektas, pilnÓg‚kas
lietas par‚d‚s; tas, ka man ir daudzkult˚ru identit‚te, ir ne tikai labi, tas
ir b˚tiski (latviei ñ 13, krievu valod‚ run‚joie studenti ñ 15, ‚rzemju
studenti ñ 11).
ArÓ teorÁtiskaj‚ literat˚r‚ tiek pausts viedoklis, ka daudzkultur‚lisms
ir avots liel‚m rado‚m iespÁj‚m. CilvÁki apzin‚s un pieÚem faktu, ka
visi nevar b˚t un nav vien‚di, ir atÌirÓgi. LÓdz ar to paveras jaunas
iespÁjas. Kult˚ras apmaiÚa bag‚tina katra dzimto kult˚ru, Ôauj spilgt‚k
saskatÓt un novÁrst t‚s tr˚kumus, nepilnÓbas20.
Turkl‚t multikultur‚laj‚ sabiedrÓb‚, t. i., sabiedrÓb‚, kur da˛‚du tautÓbu cilvÁki dzÓvo lÓdz‚s, ir liel‚kas iespÁjas iem‚cÓties piel‚goties, iekÔauties, saprast citus: jo vair‚k mÁs komunicÁjam ar citu kult˚ru cilvÁkiem,
jo daudzveidÓg‚ki kÔ˚stam. Cit‚di ir gr˚ti komunicÁt (latviei ñ 20, krievu
valod‚ run‚joie studenti ñ 13, ‚rzemju studenti ñ 6). Savuk‚rt, ja cilvÁks
tiek soci‚li iekÔauts, ir liel‚ka iespÁja, ka arÓ viÚa kult˚ra tiek pieÚemta.21
TaËu pÁtÓjuma dati arÓ pier‚da, ka studentiem lÓdz‚s daudzkult˚ru
identit‚tei ir nozÓmÓgi saglab‚t un attÓstÓt savu dzimto kult˚ru un palikt
unik‚liem, t. i., b˚t daudzkult˚ru cilvÁkam ir slikti tikai tad, ja nav pietiekami stipra viÚa dzimt‚ kult˚ra (latviei ñ 22, krievu valod‚ run‚joie
studenti ñ 9, ‚rzemju studenti ñ 11). Dzimt‚s kult˚ras identit‚te ir veids,
k‚ cilvÁks reprezentÁ savu valsti un kult˚ru un var ietekmÁt citas identit‚tes: cilvÁki ar stipru kult˚ras identit‚ti ir viegli paman‚mi p˚lÓ; cilvÁki
mÓl komunicÁt ar tiem, kas ir atÌirÓgi, tas ir vienmÁr interesanti (krievu
valod‚ run‚joies studenti ñ 4). Savuk‚rt valstis, kas saglab‚ un attÓsta
savu nacion‚lo un kult˚rvÁsturisko identit‚ti, ieg˚st vÁr‚ Úemamas priekrocÓbas glob‚laj‚ pasaulÁ.22 T‚dÁj‚di tolerantas starpnacion‚l‚s attiecÓbas
iespÁjamas tikai t‚d‚ sabiedrÓb‚, kur t‚s p‚rst‚vju vair‚kumam ir raksturÓga pozitÓva identit‚te, t. i., labvÁlÓga attieksme un cieÚa gan pret savu
dzimto, gan citu tautu kult˚ru. LÓdzÓgu viedokli pau˛ M. Fulans (M. Fullan):
T‚pat k‚ mÁs esam iem‚cÓjuies sevi nodalÓt citu no cita un no vides,
mums tagad ir j‚iem‚c‚s atkal pievienoties cit‚m vienÓb‚m, nezaudÁjot
savu ar gr˚tÓb‚m ieg˚to individualit‚ti.23
Secin‚jumi
Kult˚ras identit‚ti var skaidrot k‚ indivÓdu piederÓbu kopÓgai kult˚rai, valodai un vÁsturei, ar kuru viÚi sevi identificÁ, kura viÚiem ir
svarÓga.
271
Antra Roskoa
Citu kult˚ru ietekme m˚sdien‚s ir dabisks un nenovÁrams process,
t‚pÁc kult˚ras identit‚te ir mainÓga. To ietekmÁ vide, t. i., vieta un apst‚kÔi, kur dzÓvojam, un ar k‚diem cilvÁkiem komunicÁjam.
Liel‚k‚ daÔa latvieu un ‚rzemju studentu, salÓdzinot ar krievu valod‚
run‚joajiem studentiem, savu dzimt‚s kult˚ras identit‚ti vÁrtÁ k‚ pietiekami stipru, lai t‚ saglab‚tos. Liel‚k‚ daÔa krievu valod‚ run‚joo
studentu savu kult˚ras identit‚ti raksturo k‚ daudzkult˚ru identit‚ti,
atzÓstot galvenok‚rt latvieu kult˚ras ietekmi t‚s veidoan‚s proces‚.
PÁc krievu valod‚ run‚joo studentu dom‚m, latvieu kult˚ras identit‚te ir maz‚k ietekmÁjusies no krievu kult˚ras, jo latviei vienmÁr ir
centuies saglab‚t savu kult˚ru, norobe˛ojoties no cit‚m identit‚tÁm.
SalÓdzinot ar krievu valod‚ run‚joajiem studentiem, latvieu studenti
un ‚rzemju studenti nozÓmÓg‚k vÁrtÁ vÁsturisk‚s pieredzes lomu viÚu
kult˚ras identit‚tes veidoan‚. Vair‚k latvieu un ‚rzemju studentu uzsver
nepiecieamÓbu aizsarg‚t un saglab‚t savu kult˚ras identit‚ti, norobe˛oties no cit‚m identit‚tÁm.
Citu kult˚ru ietekme, k‚ arÓ vienai kult˚rai piederÓgo savstarpÁja
saÌeltÓba, nespÁja vienoties, pieÚemt kopÓgus lÁmumus un vÁrtÁt, cienÓt
citas kult˚ras identit‚tes t‚pat k‚ savÁjo (tad problÁma par ietekmi vai
apdraudÁjumu tiks atrisin‚ta) tiek minÁti k‚ galvenie apdraudÁjuma cÁloÚi
studentu dzimt‚s kult˚ras identit‚tes saglab‚anai.
DaÔa latvieu studentu uzskata, ka definÁt viÚu kult˚ras identit‚ti ir
diezgan sare˛ÏÓti ñ viÚus raksturo gan dzimt‚ kult˚ras identit‚te, gan
taj‚ pa‚ laik‚ kolektÓv‚ vai ìpasaules kult˚ras identit‚teî. IndivÓdam
ir daudzkult˚ru identit‚te, ja viÚ identificÁ sevi ar vair‚k‚m kult˚r‚m,
kas veido viÚa dom‚anu, p‚rliecÓbu, attieksmi.
Vairums studentu savas identit‚tes k‚ daudzkult˚ru identit‚tes veidoanos vÁrtÁ pozitÓvi. TomÁr lÓdz‚s daudzkult˚ru identit‚tei studentiem
ir Ôoti nozÓmÓgi saglab‚t un attÓstÓt savu dzimto kult˚ru un palikt unik‚liem, reprezentÁjot savu valsti un kult˚ru un arÓ ietekmÁjot citas identit‚tes.
Parekh B. Rethinking Multiculturalism: Cultural Diversity and Political Theory.
2nd ed. New York: Palgrave Macmillan, 2006.
2
Mall R. Four Dimensions of Intercultural Philosophy. International Textbook
Research Network Newsletter 6, Vol. 19. Braunschweig, UNESCO, 1997,
pp. 156ñ159.
3
Gurpreet M. Can Intra-Group Equality Co-Exist With Cultural Diversity?
Cambridge: Cambridge University Press, 2005.
1
272
Kult˚ras identit‚te Latvijas daudzkult˚ru sabiedrÓbas kontekst‚
Dirba M. Latvijas identit‚te: pedagoÏiskais aspekts. RÓga: RaKa, 2003.
Hamel J. Case Study Methods. Thousand Oaks, CA: Sage, 1993;
Geske A., GrÓnfelds A. IzglÓtÓbas pÁtniecÓba. RÓga: LU AkadÁmiskais apg‚ds,
2006;
Kroplijs A., RaËevska M. KvalitatÓv‚s pÁtniecÓbas metodes soci‚laj‚s zin‚tnÁs.
RÓga: RaKa, 2004.
6
Cik mÁs viens par otru zin‚m? SabiedrÓbas integr‚cijas fonds. RÓga ñ Daugavpils, 2005.
7
Dirba M. Latvijas identit‚te: pedagoÏiskais aspekts. RÓga: RaKa, 2003.
8
Collier I. Cultural Identity and Intercultural Communication. Samovar L.,
Porter R. (eds.) Intercultural Communication: A Reader. 1st ed. Belmont, CA:
International Thomson Publishing, 1994, pp. 4ñ26.
9
Clarke I., Hall S., Jefferson T., Roberts B. Subcultures, Cultures and Class.
Hall S. Jefferson T. (eds.) Resistance Through Rituals. Youth Subcultures in
Post-War Britain. London: Routledge, 2002, pp. 9ñ74.
10
Dirba M. Latvijas identit‚te: pedagoÏiskais aspekts. RÓga: RaKa, 2003.
11
Smits E. D. Nacion‚l‚ identit‚te. RÓga: AGB, 2002.
12
Dirba M. Latvijas identit‚te: pedagoÏiskais aspekts. RÓga: RaKa, 2003.
13
Konvencija par kult˚ras izpausmju daudzveidÓbas aizsardzÓbu un veicin‚anu, 2005.
14
Eiropas Padomes Visp‚rÁj‚ konvencija par nacion‚lo minorit‚u aizsardzÓbu, 1998.
15
Banks J. A., Cookson P., Gay G., Hawley W. D., Irvine J. J., Nieto S., Schofield
J. W., Stephan W. G. Diversity Within Unity. Essential Principles for Teaching
and Learning in a Multicultural Society. Seattle: University of Washington, Center
for Multicultural Education, 2001.
16
Golubeva M. Da˛‚dÓbas integr‚cija valsts visp‚rÁj‚s izglÓtÓbas sistÁm‚. RÓga:
Sabiedrisk‚s politikas centrs Providus, 2005.
17
Gurpreet M. Can Intra-Group Equality Co-Exist With Cultural Diversity?
Cambridge: Cambridge University Press, 2005.
18
Benhabib S. The Claims of Culture. Princeton University Press, 2002.
19
Kivisto P. Multiculturalism in Global Society. Blackwell Publishing, 2002.
20
Golubeva M. Da˛‚dÓbas integr‚cija valsts visp‚rÁj‚s izglÓtÓbas sistÁm‚. RÓga:
Sabiedrisk‚s politikas centrs Providus, 2005.
21
Petursdottir G. Intercultural Education ñ Better Education for Everyone?
Borganes: InterCultural Iceland, 2009.
22
Nacion‚l‚s identit‚tes, pilsonisk‚s sabiedrÓbas un sabiedrÓbas integr‚cijas politikas pamatnost‚dnes 2010. ñ 2018. gadam. RÓga: LR Kult˚ras ministrija, 2011.
23
Fullan M. Leading in a Culture of Change. San Francisco, CA: Jossey-Bass,
1991.
4
5
273
Antra Roskoa
LITERAT¤RA
Banks J. A., Cookson P., Gay G., Hawley W. D., Irvine J. J., Nieto S., Schofield
J. W., Stephan W. G. Diversity Within Unity. Essential Principles for Teaching
and Learning in a Multicultural Society. Seattle: University of Washington, Center
for Multicultural Education, 2001.
Benhabib S. The Claims of Culture. Princeton University Press, 2002.
Cik mÁs viens par otru zin‚m? SabiedrÓbas integr‚cijas fonds. RÓga ñ Daugavpils, 2005.
Dirba M. Latvijas identit‚te: pedagoÏiskais aspekts. RÓga: RaKa, 2003.
Eiropas Padomes Visp‚rÁj‚ konvencija par nacion‚lo minorit‚u aizsardzÓbu,
1998.
Fullan M. Leading in a Culture of Change. San Francisco, CA: Jossey-Bass, 1991.
Geske A., GrÓnfelds A. IzglÓtÓbas pÁtniecÓba. RÓga: LU AkadÁmiskais apg‚ds,
2006.
Golubeva M. Da˛‚dÓbas integr‚cija valsts visp‚rÁj‚s izglÓtÓbas sistÁm‚. RÓga:
Sabiedrisk‚s politikas centrs Providus, 2005.
Gurpreet M. Can Intra-Group Equality Co-Exist With Cultural Diversity?
Cambridge: Cambridge University Press, 2005.
Hall S., Jefferson T. (eds.) Resistance Through Rituals. Youth Subcultures in
Post-War Britain. London: Routledge, 2002.
Hamel J. Case Study Methods. Thousand Oaks, CA: Sage, 1993.
Kivisto P. Multiculturalism in Global Society. Blackwell Publishing, 2002.
Konvencija par kult˚ras izpausmju daudzveidÓbas aizsardzÓbu un veicin‚anu, 2005.
Kroplijs A., RaËevska M. KvalitatÓv‚s pÁtniecÓbas metodes soci‚laj‚s zin‚tnÁs.
RÓga: RaKa, 2004.
Mall R. Four Dimensions of Intercultural Philosophy. International Textbook
Research Network Newsletter 6, Vol. 19. Braunschweig, UNESCO, 1997,
pp. 156ñ159.
Nacion‚l‚s identit‚tes, pilsonisk‚s sabiedrÓbas un sabiedrÓbas integr‚cijas politikas pamatnost‚dnes 2010. ñ 2018. gadam. RÓga: LR Kult˚ras ministrija, 2011.
Parekh B. Rethinking Multiculturalism: Cultural Diversity and Political Theory.
2nd ed. New York: Palgrave Macmillan, 2006.
Petursdottir G. Intercultural Education ñ Better Education for Everyone? Borganes: InterCultural Iceland, 2009.
Samovar L., Porter R. (eds.) Intercultural Communication: A Reader. 1st ed.
Belmont, CA: International Thomson Publishing, 1994.
Smits E. D. Nacion‚l‚ identit‚te. RÓga: AGB, 2002.
274
Inese BrÓvere
LATGALIE–U KULT¤RAS KODI
VITEBSKAS GUBER“AS LATVIE–U KORESPONDENC«
Summary
Codes of Latgalian Culture in the Correspondence of Latvians
Living in Vitebsk Province
The author of the present paper characterizes the personal correspondence of Latvians living in Vitebsk province in the context of the
historical circumstances of the epoch. The research is based on the text ñ
one letter sent from St. Petersburg in 1911 and written by Dominiks
CeÔapÓters to his relatives living in Podlizovka village of RÁzekne district.
The letter revealed the code, signs and symbols of text that allowed
recovering additional information. The text of the letter is studied by
using the method of discourse analysis The author has analzyzed the
language of writing as a social practice, studied the choice of words, the
stylistic features of the text on the level of discourse, analysed the content
and form of the letter. The study brings out Latgale cultural codes of
Catholicism, Easter, family, work, money, and debt.
Key-words: Latvians of Vitebsk, St. Petersburg, letter, writing,
culture, code
*
Ievads
Teksta ìkodsî skaidro leksikas konot‚ciju jeb papildu nozÓmi, jÁgu,
nokr‚su. Teksta izpratni nosaka lasÓt‚ja gatavÓba uztvert un interpretÁt
empÓriskos, personÓbas, zin‚anu, patiesÓbas un simbolu kodus. Savuk‚rt
kult˚ras kods ar t‚ plao dalÓjumu (zin‚tniskais, retoriskais, hronoloÏiskais, soci‚li vÁsturiskais) tekstos konstatÁjams visbie˛‚k un, k‚ nor‚dÓjis Rol‚ns Barts (Roland Barthes), ir noteikumu zin‚anu kopums, ko
izstr‚d‚jusi sabiedrÓba.1 Kodi ir noteikti darbÓbas tipi, ko indivÓds spÁj
atpazÓt (jau reiz ir redzÁjis, lasÓjis, darÓjis); t‚ ir konkrÁta forma, kas
izpau˛as jebkur‚ vÁstÓjum‚, s‚kumpunkts jau lasÓtajam, intertekstualit‚tes starts; koda fragmentiskums nav opozÓcij‚ strukt˚rai (saskaÚ‚ ar
ko dzÓve, iztÁle, intuÓcija un haoss ir pretÁji sistem‚tiskumam un racionalit‚tei).2 R. Barta traktÁjum‚ jÁdziens ìkodsî netiek interpretÁts k‚ stabils,
275
Inese BrÓvere
negroz‚ms termins, te iederas arÓ t‚di apzÓmÁjumi k‚, piemÁram,
ìkult˚ras zÓmeî. Savuk‚rt ìkult˚ras zÓmeî saist‚ma ar masu kult˚ru, ir
uztverama k‚ mÓkla, neparastais tekst‚, ilustrÁ kult˚ras bezapziÚu (tradÓcijas, para˛as, tikumus, normas utt.), margin‚li atkl‚j paa rakstÓt‚ja
pasaules redzÁjuma ÓpatnÓbas, netiei uzvedina uz vienu no teksta iespÁjamaj‚m izpratnes paradigm‚m.3 Kuru apzÓmÁjumu lietot, atkarÓgs no
pÁt‚m‚s problÁmas, pÁtÓjuma objekta un paa autora izpratnes. –aj‚
rakst‚ tiei ìkodaî jÁdziens, Ìiet, pieÚemam‚ks, jo runa ir par identificÁanu, sistÁmu, inform‚ciju, kas tiek nolasÓta. ìZÓmeî korespondences
sakar‚ radÓtu citu kontekstu.
Balstoties uz minÁtaj‚m atziÚ‚m, kodus iespÁjams fiksÁt ne vien daiÔdarb‚, bet arÓ komunikatÓvaj‚ tekst‚, piemÁram, 1911. gad‚ rakstÓtaj‚
Vitebskas guberÚas latviea vÁstulÁ, kur ar ìkoduî j‚saprot tas, uz ko
lasÓt‚js reaÏÁ, ko atpazÓst. Jebkur izteikums nav vienk‚ri organizÁts
pÁc noteiktas atbilstÓbas, bet arÓ no konkrÁta viedokÔa: tas var operÁt ar
vienÓb‚m, atkarÓb‚ no mÁrÌa organizÁjot t‚s pilnÓgi atÌirÓg‚ veid‚.
Vitebskas guberÚas latvieu rakstÓba 20. gadsimta s‚kum‚
20. gadsimta s‚kum‚ valodas vitalit‚ti Vitebskas guberÚas latvieos
uzturÁja identificÁan‚s ar savu grupu un pietiekami liels valodas run‚t‚ju
(1897. gad‚ ñ 253 792)4, k‚ arÓ 50% lasÓtpratÁju skaits. Jau pÁc 1830. gada
poÔu nemieriem draudzes skolas LatgalÁ tika slÁgtas, bet palikuaj‚s poÔu
valodas viet‚ pilnÓb‚ ieviesta krievu m‚cÓbu valoda.5 LatgalÁ pak‚peniski
izveidoj‚s heterogÁns etniskais sast‚vs, tomÁr liela daÔa iedzÓvot‚ju, kas
piederÁja da˛‚d‚m valodu un soci‚laj‚m grup‚m, bija bilingv‚li vai multilingv‚li.
20. gadsimta s‚kums ir laiks, kad Vitebskas guberÚas latviei meklÁja
darbu vai turpin‚ja izglÓtÓbu PÁterburg‚, no kurienes sazin‚j‚s ar m‚jiniekiem. T‚ par pÁtÓjuma priekmetu kÔuva Dominika CeÔapÓtera br‚lim
BoÔeslavam 1911. gada 7. aprÓlÓ s˚tÓt‚ vÁstule uz div‚m lappusÁm, atrasta
RÁzeknes apriÚÌa ViÔ‚nu pagasta Podlizovk‚ Zvejnieku m‚ju bÁniÚos,
ko saglab‚jusi m‚ju ‚ brÓ˛a Ópaniece IrÁna Saule, kura vÁstuli uzr‚dÓja
raksta autorei.
VÁstules atraduma vieta Podlizovka meklÁjama aiz ViÔ‚nu pilsÁtas,
s‚koties Sokolku pagastam, kas robe˛ojas ar RÁzeknes rajona ViÔ‚nu
pagastu, Sakstagala un Silmalas pagastu, k‚ arÓ PreiÔu rajona GalÁnu
pagastu.6
VÁsturisku apst‚kÔu dÁÔ latgalieu rakstÓbas tapan‚ sava loma pieÌirama poÔu valodai. T‚ ir liel‚k‚ no dzÓvaj‚m rietumsl‚vu valod‚m, kuras
276
Latgalieu kult˚ras kodi Vitebskas guberÚas latvieu korespondencÁ
rakstu pieminekÔi saglab‚juies no 14. gadsimta. JezuÓtu aktivit‚u rezult‚t‚ latgalieu ortogr‚fija veidoj‚s uz poÔu rakstÓbas pamatiem, un
1903. gad‚ ortogr‚fijas labot‚ji negrasÓj‚s tos izskaust (tikai 1908. gad‚
ofici‚li bija atÔauts p‚riet uz latÓÚu burtiem). SvarÓg‚k‚s izmaiÚas bija
dubultlÓdzskaÚu aizst‚ana ar vienk‚rajiem lÓdzskaÚiem: cz, sz = Ë, ;
cieto Ÿ rakstÓt bez svÓtrojuma ñ L; lÓdzskaÚu mÓkstin‚ana. ArÓ 20. gadsimta s‚kum‚ poÔu rakstÓbas ietekme nebija izsÓkusi, kam par pier‚dÓjumu
kalpo D. CeÔapÓtera vÁstule. Kaut gan ir zin‚ms, ka Kr‚slavas, Ludzas,
RÁzeknes lauku apvidos poÔu valodas ietekme bija vÁrojama maz‚k, notika latviski pas‚kumi, latvieu (latgalieu) valoda bija izplatÓta.7
Par vÁstules autoru D. CeÔapÓteru zin‚ms maz: jauneklis bija devies
uz PÁterburgu. VÁstule tapusi, balstoties uz poÔu alfabÁtu, pau˛ vair‚kus
latgalieu kult˚ras kodus, kurus noteikt ir Ó raksta mÁrÌis. Apst‚klis,
ka rakst‚ minÁts tikai viens s˚tÓjums no personas personai, neb˚t neliecina, ka tekst‚ paustais neskar citus latgalieus, drÓz‚k otr‚di. 20. gadsimta s‚kum‚ katra jauna ziÚa s‚d˛‚ t˚daÔ tika nodota visiem radiem,
kaimiÚiem un pat iebraucÁjiem, s˚tÓjums tika saudzÓgi glab‚ts dro‚ viet‚,
vair‚kk‚rt p‚rlasÓts, apspriests un tiei t‚pÁc ir saglab‚jies 102 gadus
lÓdz m˚sdien‚m. Savuk‚rt apzÓmÁjums latgalieu kult˚ras kodi neb˚t
neizslÁdz, ka tas, uz ko lasÓt‚js reaÏÁ, atpazÓst vÁstulÁ, ir stingri lok‚ls un
neskar radniecÓgas, kaimiÚos dzÓvojoas sabiedrÓbas.
Dominika CeÔapÓtera vÁstule
D. CeÔapÓtera vÁstule datÁta ar 1911. gada 7. aprÓli (pÁc vec‚ stila),
rakstÓta uz Ópaa Lieldienu apsveikuma ñ vÁstuÔpapÓra, kura fon‚ redzama
Sv. KatrÓnas baznÓca PÁterburg‚ un teksts:
Римско-католическая Церковь Св. Екатерины: [адрес]
Невский, 32 – 34.
Maizes un peiragu pasueti˙onas ceremonija.
Dina............................................190
SVEICYNO⁄ANA
DÛmigi spardams par Jiusu sligsni, runoj
LAI BYUS PAGUDYNOTS KUNGS JEZUS
KRISTUS ñ gaididams uz Jiusu atbildi:
Myuzeigi myuzam Amen.
Kaj kotru godu ˙ajâ jaukajâ laikâ, taj ari ˙udin ir man gúds
sveicynot Jius un reizê lyugt Vysvarigú RaditÛju, lai Vins pì˙kértu
Jums sovas zélestibas, par kurom Jius Vinu vysod lyudzat.
277
Inese BrÓvere
Lai gon te ir pilsàta disgon gleita un lustiga, kur daudz ir vysaidu
slavenu litu daudz skajstu mÛju un nasaskaitoms lauzu pyulins ñ
bet tys vyss mani moz poicynoj, sirds muna naapsamirinoj, lai kaut
uz mozu ˙altinu aizmerst Jius. Voi tys nakti, voi dinu, kad gulu
adu voj strÛdoju, Jiusu izskots stov munôs acis. Uz Jums! Uz Jums!
Slopstu skrit, ka apskaut, núbu„ot Jius par Jiusu labprotibom, kuras
leidz sam man pi˙kirat.
Rokstut ˙u véstuli, es sajutu lelu precu sovâ sirdÓ un cereju, ka
uz pri˙ku kotru godu Divs dus man spéju izsacit Jums piklojigu
cini˙onu un sveicyno˙onu.
1911. gad‚ PÁterburg‚ iespiestaj‚ tekst‚ latgalieu valodas normas
ir diezgan nekonsekventas. Garo patskaÚu un divskaÚa uo apzÓmÁanai
lietots gan jumtiÚ ^ (laikâ), gan ak˚ts ´ (RaditÛju), k‚ tas savulaik nor‚dÓts PILNS ELEMENTIERS DIEL ZIEMNIKU PUISZKINU (1857. gad‚ un 1863. gad‚ ViÔÚ‚, 1906. gad‚ TilzÓtÁ un citos izdevumos nezin‚mos
gados).8 1903. gad‚ RÓg‚ izdotaj‚ ‚becÁ Pilns Elementers deÔ zemniku
puişkinu9 patskaÚu garumam (ar ë, `, ^) jumtiÚ lietojams tikai lokatÓva
galotnÁ ñ ikşâ un orâ, zemê, debesîs; ak˚ts ´ patskaÚu garuma apzÓmÁanai
konstatÁjams vairs tikai latvieu valodas tekst‚ ñ júru, swétija. PÁt‚m‚s
vÁstules apsveikuma lapas teksta iespiedÁjs nav zin‚ms (iespÁjams, redakcij‚ PÁterburg‚, “evas prospekt‚ Nr. 40, dz. 41), t‚pÁc nevar viennozÓmÓgi pateikt, uz kura gada latgalieu valodas norm‚m tas balstÓjies.
Savuk‚rt rokrakst‚ rakstÓtaj‚s nedaudzaj‚s rind‚s latgaliski latÓÚu
burtiem pÁc poÔu ortogr‚fijas principa atkl‚jas D. CeÔapÓtera liktenis,
valodas normas, kas ir atseviÌi pÁt‚mas. 1911. gad‚ autors jau bija
pilngadÓgs ñ skol‚ g‚jis, iespÁjams, drukas aizlieguma laik‚ vai t˚liÚ pÁc
t‚ un varÁjis apg˚t rakstÓtprasmi kirilic‚, taËu br‚lim adresÁto vÁstuli
rakstÓjis latgaliski poÔu burtiem. D. CeÔapÓters raksta nekonsekventi ñ
vÁl aizvien lieto burtu ˘ ar p‚rsvÓtrojumu, lieto poÔu w, savdabÓgi apzÓmÁ
skaÚu g ñ d (ar mÓkstin‚jumu zem burta, kas nepar‚d‚s nevien‚ viÚa
laik‚ pieejam‚ ‚becÁ, ne arÓ vÁl‚k), lÓdzskaÚu mÓkstin‚anai lieto i, tekst‚
nav nevienas garumzÓmes. VÁstules saturs ir ‚ds:
1911 goda Apre˘a 7 dinis
Ÿai diws padudinoi Jezus Ckris Miuzeidi miwzami
Sweicinoiu Jusus wisus pu˘cena ar jawkomi Swadinemi
Seni daidomomi Auksoni ce˘son ar Swadineme ˘e˘idinis [nesalas‚mi] wiso [boj‚ts teksts] Siwtu [boj‚ts teksts] pak˘onus [boj‚ts
teksts] Kristomotei i Winicai i citomi wisomi cocemi da zemis padrekowoiu Jusimi dzedzeiti dordu par Jusu pa˘eidu es nusiwteisu
jsokuma maia niw es asu iz witis pi knezinis Obaleniskas 70 Rob˘u
menesi polidis diwami wita [nesalas‚mi: bola]
278
Latgalieu kult˚ras kodi Vitebskas guberÚas latvieu korespondencÁ
2. lpp.:
Kai meni diws pa˘eidzes padzeivot: dawdzi ir dribatoiu jtos witis
masina jauna: A daspazis izpakoina. Bez dorba nikur pe˘inis namoksoi wisuri waiada pe˘ineti Ka diwenc pa˘eidzesi wisu ˘aimeidi
[boj‚ts teksts] to mienesi [boj‚ts teksts] 50 Rub˘u [boj‚ts teksts]
70 niw [boj‚ts teksts] cisok daudzi paroudu [boj‚ts teksts] pa˘eidzes
wis ˘abi niwes wasalis wisa pazaprou wasa˘i pa˘icit dzedreiti i wisi
ar winu wordu zinomis Jusimi Dominiks.
1. attÁls
2. attÁls
[1911 gada aprÓlÓ 7 dien‚
Lai dievs pagodina JÁzus Krist M˚˛Ógi m˚˛am
Sveicinu J˚s visus pulciÚ‚ ar jauk‚m SvÁtdien‚m
Sen gaidÓdami Aug‚mcelanos ar SvÁtdienu Lieldienu [nesalas‚mi] visu [boj‚ts teksts] S˚tu [boj‚ts teksts] paklanÓanos [boj‚ts
teksts] Krustm‚tei un Vincai un vis‚m tantÁm lÓdz zemei pateicÓba
Jums tÁvoci d‚rgais par J˚su palÓdzÓbu es nos˚tÓu maija s‚kum‚
tagad es esmu uz vietas pie kÚazes OboÔenskas 70 rubÔu mÁnesÓ
paldies dievam vieta laba
2. lpp.:
K‚ man dievs palÓdzÁs padzÓvot: daudzi ir gribÁt‚ju Ós vietas
maÓna jauna: Bet kundze mierÓga, Bez darba nekur algu nemaks‚
279
Inese BrÓvere
visur j‚pelna K‚ dieviÚ palÓdzÁs visu laimÓgi [boj‚ts teksts] tad
mÁnesÓ [boj‚ts teksts] 50 RubÔu [boj‚ts teksts] 70 tagad [boj‚ts
teksts] cit‚di daudz par‚du [boj‚ts teksts] palÓdzÁs viss labi tagad
veseli visa izveseÔojos vesels palieciet dzirdÁti un visi ar vienu v‚rdu
Zin‚mais J˚su Dominiks]
Apl˚kojot rakstu valodu Dominika vÁstÓjum‚, konstatÁjams t‚s stihiskums, autoram izveidojusies individu‚la rakstÓbas tradÓcija, kur‚ Ópatsvars likts uz dzimt‚s valodas skaÚu atspoguÔojumu. Zin‚ms, ka latgaliei
palika uzticÓgi latÓÚu rakstÓbas tradÓcijai, pÁc drukas aizlieguma atcelanas
zemnieki k‚ prazdami nodroin‚ja latgalieu rakstu valodas saglab‚anos.
Latgalieu kult˚ras kodi
Ar latgalieu kult˚ru saistÓtie kodi nodroina kult˚ratmiÚas saglab‚anu viengabalain‚, etnosam organisk‚ veid‚, jo dzÓve ‚rpus Vitebskas
guberÚas spÁja iespaidot rakstu tradÓciju un indivÓda vÁsturisko atmiÚu.
V‚rdu izvÁle pÁt‚maj‚ vÁstulÁ raksturo D. CeÔapÓteru k‚ latgalieti,
uz ko nor‚da viÚa izmantotie lingvistiskie lÓdzekÔi, kaut gan v‚rdu secÓba
un teikumu konstrukcija liecina par fragment‚ru rakstu pieredzi. Neform‚l‚s valodas v‚rdu lietojums, emocion‚lu v‚rdu izvÁle, konkrÁtu v‚rdu
izmantoana u. tml. atkl‚j D. CeÔapÓtera attieksmi pret br‚li un p‚rÁjiem
m‚jiniekiem. AnalizÁjot vÁstules saturu, pirmais kods ir katoÔu tradÓcija ñ
rakstÓt‚ja dievbijÓg‚ uzrunas forma, vÁroties pie m‚jiniekiem (Ÿai diws
pad udinoi [Lai dievs pagodina]), Dieva kl‚tb˚tnes un palÓdzÓbas pieminÁana vis‚ tekst‚ (Ÿai diws pad udinoi, polidis diwami, Kai meni diws
pa˘eidzes, Ka diwenc pa˘eidzesi [Lai dievs pagodina, paldies dievam, K‚
man dievs palÓdzÁs, k‚ dieviÚ palÓdzÁs]). T‚ ir ticÓga cilvÁka vÁstule, kur‚
ne reizi vien tiek pieminÁts l˚ganas spÁks. Var droi apgalvot, ka ticÓba
ir spilgta latgalieu etnisk‚s mentalit‚tes iezÓme; etnolingvistisk‚ vitalit‚te
un katolicisms ir nesaraujami saistÓti vis‚s latgalieu dzÓves jom‚s.
D. CeÔapÓtera bie˛o vÁranos pie Dieva var skaidrot ar Ópau latgalieu
tikumu, kam zin‚m‚ mÁr‚ ir reliÏisks pamats ñ pacietÓba un nekurnÁana
gr˚tÓb‚s, jo t‚s ir Dieva s˚tÓtas un j‚nes k‚ gandarÓjums par sav‚m vain‚m
un grÁkiem. Padoan‚s augst‚kajai gribai atvieglo re‚l‚s dzÓves smagumu
un iezÓmÁ raksturu un attieksmi pret pasauli. Ja latgalietis zaudÁjis savu
d‚rg‚ko ñ bÁrnus vai citus sev mÓÔus cilvÁkus, k‚du mantisku vÁrtÓbu ñ,
viÚ neizpl˚st asar‚s, bet dziÔ‚ nopietnÓb‚ saka: Dievs devis, Dievs ÚÁmis,
lai notiek Dieva vaÔa! No miru‚ atvad‚s ar l˚gan‚m un reliÏisk‚m
280
Latgalieu kult˚ras kodi Vitebskas guberÚas latvieu korespondencÁ
dziesm‚m, nosl‚pÁjot raudas10, t‚ Otr‚ pasaules kara gados rakstÓja
Valerija Seile.
ReliÏisk‚s atziÚ‚s latgalieti pavada dziÔ personÓgs p‚rdzÓvojums.
Tikai retos gadÓjumos svÁtdien‚ un ticÓbas svÁtkos latgalietis iet tÓrum‚
str‚d‚t, visp‚rÓgi viÚ nav darba vergs.11 Latgalieti raksturo pieticÓba,
samierin‚an‚s ar mazumiÚu, sevÓ iegremdÁan‚s un sevis savaldÓana
gavÁÚa laik‚. Tas piedod dzÓvei ÓpatnÁju nokr‚su. Latgalietis cenas lÓdzi
just un lÓdzi ciest Kristus mok‚m; individu‚l‚ grÁku s˚dzÁana liek pastiprin‚ti pavÁrties sevÓ, b˚t sirsnÓg‚kam pret lÓdzcilvÁkiem, zin‚m‚ mÁr‚
arÓ atzÓt materi‚lo labumu maznozÓmÓbu. Tiei Ó pieticÓba un lÓdzjuana
Kristum caurstr‚vo visu D. CeÔapÓtera vÁstuli. ViÚ nepretendÁ uz vieglu
un ‚tru peÔÚu, bet ir apÚÁmÓbas pilns un apzin‚s darba vÁrtÓbu: Bez
dorba nikur pe˘inis namoksoi [Bez darba nekur algu nemaks‚].
Katolicisma kontekst‚ vÁstulÁ tiek skarta Lieldienu tematika, kas
uzskat‚ma par vÁl vienu kodu. Vitebskas guberÚ‚ Lieldienu iera˛as atÌÓr‚s tiei ar r˚pÓgu baznÓcas tradÓciju ievÁroanu. Katra saime Lieldienu
rÓt‚ steidz‚s uz baznÓcu, m‚j‚s paliekot tikai bÁrniem, veciem un slimiem
cilvÁkiem. Brokastis neviens nedrÓkstÁja Ást, kamÁr no baznÓcas tika
p‚rvesta ìsvÁtÓbaî (olas, gaÔa, s‚ls, sviests un maize) ñ Lieldienu brokastis
jeb atgavÁan‚s. TicÓgam katolim, k‚ds neapaub‚mi ir bijis arÓ D. CeÔapÓters, tie ir visnozÓmÓg‚kie svÁtki, kas arÓ izskaidro vÁstules zemtekst‚
nojauam‚s ilgas b˚t lÓdz‚s m‚jiniekiem Kristus aug‚mcelan‚s dien‚:
Seni daidomomi Auksoni ce˘son ar Swadineme ˘e˘idinis [Sen gaidÓdami
Aug‚mcelanos ar SvÁtdienu lieldienu].
Latgalieu etnomentalit‚tes noturÓg‚ ÓpaÓba bija cie‚ saikne ar
dzimtu, m‚ju, Ïimenes pavardu, racion‚ls konservatÓvisms, turÁan‚s
pie senËu tradÓcij‚m, iera˛‚m, valodas, ticÓba, rakstura sÓkstums un pat
spÓtÓgums ñ tas viss kopum‚ neÔ‚va iznÓkt, palÓdzÁja saglab‚t savu rakstÓbu, liter‚ro tradÓciju, reliÏij‚ rodam‚s Átisk‚s vÁrtÓbas.
Run‚jot par vÁstules tekst‚ paustaj‚m vÁrtÓb‚m, j‚min saimes, Ïimenes loma, kas ir latgalieu kult˚ras treais kods, kas konstatÁjams arÓ
citiem, taËu past‚v da˛as atÌirÓbas. VÁstules autors raksta Jusus wisus
pu˘cena [J˚s visus pulciÚ‚], piemin daudz‚s tantes, d‚rgo onkuli un krustm‚ti Vincu. 19. gadsimta 60. ñ 80. gadu Vitebskas guberÚas latvieu
ÓpatnÓba bija lielo ÏimeÚu daÔÁja sadalÓan‚s, veidojoties ÏimenÁm ar
maz‚ku un daudz aur‚ku radu loku, tomÁr struktur‚li paliekot diezgan
sare˛ÏÓt‚m. VidÁji to lielums bija 10 cilvÁku. 19. gadsimta etnogr‚fs
Aleksandrs Sementovskis savulaik nor‚dÓja, ka 70. gados Vitebskas guberÚas zemnieka Ïimene sast‚vÁja no 7 pieauguajiem Ïimenes locekÔiem
281
Inese BrÓvere
un 5 bÁrniem. Katras ‚das Ïimenes lielums bija atkarÓgs no t‚s turÓbas:
turÓg‚ ÏimenÁ dzÓvojui vidÁji 11,5 cilvÁki, vidÁj‚ ñ 6,5, nabadzÓg‚ ñ 5,1
Ïimenes loceklis.12 Œpai lielas Ïimenes mituas Ludzas un RÁzeknes
apriÚÌos, turkl‚t labkl‚jÓba taj‚s bija atkarÓga no paa zemnieka ieguldÓt‚
darba ñ jo vair‚k Ïimenes locekÔu, jo vair‚k darbaspÁka.
Strukt˚ras ziÚ‚ Vitebskas guberÚ‚ izplatÓtas bija latvieu Ïimenes,
kur‚s dzÓvoja vec‚ki un bÁrni, k‚ arÓ neprecÁjuies br‚Ôi vai m‚sas no
tÁva puses. T‚du ÏimeÚu bija ap 21,8%. Otru grupu ñ 17,4% ñ veidoja
Ïimenes, kur‚s dzÓvoja trÓs tieo radinieku paaudzes: vec‚ki, bÁrni un
k‚ds no vecvec‚kiem atraitÚiem. Treaj‚ grup‚ ietilpa Ïimenes, kur‚s
dzÓvoja tÁvoËi un br‚Ôu bÁrni, kas proporcion‚li bija nelielas, tikai 1,8%.
Mazo ÏimeÚu skaits Vitebskas guberÚas latvieu s‚d˛‚s 19. gadsimta
otraj‚ pusÁ turpin‚ja pieaugt, daudz bija laul‚to p‚ru bez bÁrniem ñ
4,3%. Visu o ÏimeÚu strukt˚ra dzimtb˚anas atcelanas dÁÔ un priv‚tÓpauma rezult‚t‚ kÔuva aizvien vienk‚r‚ka. –‚d‚ situ‚cij‚ Ïimenes locekÔiem, Ópai jaun‚kajiem, aizvien bie˛‚k rad‚s iespÁja iekr‚t sev lÓdzekÔus
un kÔ˚t neatkarÓgiem.13 IespÁjams, tiei t‚pÁc D. CeÔapÓters varÁja doties
peÔÚ‚ uz PÁterburgu.
S‚d˛as Ôau˛u turÁan‚s kop‚ veidoja latvisku vidi, kur‚ katra indivÓda
rÓcÓbu un dom‚anas veidu noteica tradÓcijas. T‚s rad‚s un p‚rg‚ja no
paaudzes paaudzÁ. S‚d˛as sabiedrisk‚ kopiena uzturÁja aktÓvu soci‚lo
dzÓvi, garÓgo atmosfÁru, bie˛i vien saistÓb‚ ar vakarÁan‚m, kam bija
liela loma vÁrtÓbu kopan‚. Viss saslÁdz‚s kopÁj‚ saiknÁ, kur radinieks
bija atbildÓgs par radinieku, kaimiÚ par kaimiÚu, viens s‚d˛as iedzÓvot‚js
par otru. S‚d˛a eksistÁja k‚ saimnieciska, etniska un kult˚ras kopa, kas
r˚pÁj‚s un sarg‚ja pati sevi.14
D. CeÔapÓtera vÁstule pau˛ arÓ da˛us soci‚lekonomiska rakstura
apst‚kÔus, piemÁram, darba meklÁjumu lielpilsÁt‚, kas raksturÓgs latgalieiem un uzskat‚ms par vÁl vienu kodu. 19. gadsimta cara valdÓba
s‚ka ierobe˛ot v‚cu tirgot‚ju privilÁÏijas, latviei cÁla namus un s˚tÓja
savus bÁrnus skol‚s; veidoj‚s latvieu inteliÏences sl‚nis. PilsÁtu ekonomik‚ dominÁja v‚cu, krievu un ebreju uzÚÁmÁji, fabrik‚s vajadzÁja str‚dniekus, k‚ rezult‚t‚ 20. gadsimta s‚kum‚ Baltijas guberÚas kÔuva par
vienu no attÓstÓt‚kajiem rajoniem. Savuk‚rt Vitebskas guberÚa ekonomisk‚s attÓstÓbas ziÚ‚ atpalika. Tas izskaidro, k‚pÁc D. CeÔapÓters, t‚pat
k‚ daudzi citi jauniei, bija devies darba meklÁjumos uz tobrÓd vienu no
modern‚kaj‚m pilsÁt‚m ñ PÁterburgu.
D. CeÔapÓters br‚lim raksta: [..] es asu iz witis pi knezinis Obaleniskas
[es esmu uz vietas pie kÚazes OboÔenskas]. PÁterburgas adreu gr‚mat‚
282
Latgalieu kult˚ras kodi Vitebskas guberÚas latvieu korespondencÁ
1911. gadam15 var atrast toreiz pilsÁt‚ dzÓvojoo OboÔensku (no kur‚m
vair‚kas personas ir kÚazes) dzÓvesvietas adreses. Kura tiei ir izÓrÁjusi
dzÓvokÔus, nav zin‚ms.
OboÔenski ir sens »erÚigovieu kÚazu dzimtas atzars. SvÁt‚ kÚaza
ËerÚigoviea Mihaila VsevolodoviËa mazdÁls kÚazs KonstanstÓns JurjeviËs
saÚÁma sav‚ p‚rvaldÁ OboÔenskas pilsÁtu, t‚ kÔ˚stot par kÚazu, OboÔensku dzimtas aizs‚cÁju, nododot OboÔensku apzÓmÁjumu par uzv‚rdu
n‚kamaj‚m paaudzÁm. 6. gadsimt‚ kÚazu OboÔensku dzimtas baj‚ri
p‚rvaldÓjui Pleskavu, Krievijas pilsÁtas, kÚazs “ikita VasiÔjeviËs pat
devies uzbrukum‚ ViÔÚai; bijis mazgadÓg‚ Ivana IV domes loceklis, piedalÓjies arÓ galma sazvÁrestÓb‚s. 18. gadsimt‚ no OboÔenskiem n‚k senatori,
gubernatori, Valsts padomes locekÔi. OboÔensku dzimta minÁta ÏenealoÏiskaj‚s gr‚mat‚s Kalugas, Maskavas, “i˛egorodskas, Simbirskas, Tulas
guberÚu provincÁs.16
No vÁstules noprotams, ka D. CeÔapÓters pie kÚazes OboÔenskas str‚d‚ par oferi un ir apmierin‚ts ar savu darba vietu: [..] dawdzi ir gribatoiu
jtos witis masina jauna: A gaspazis izpakoina [daudz ir Ós vietas gribÁt‚ju
maÓna jauna: Bet kundze mierÓga]. TaËu netiek precizÁts, par kuru kÚazi ir
runa. D. CeÔapÓters ir automobiÔa oferis, un zin‚ms, ka slavena braucÁja
tobrÓd PÁterburg‚ bija kÚaze Sofja AÔeksejevna Dolgorukaja (1887 ñ 1949).
KÚaze Dolgorukaja kÔuva par automobiÔa vadÓt‚ju un lidmaÓnas piloti,
ir bijusi arÓ Krievijas imperatora AutomobiÔu biedrÓbas locekle un 1910. gada 29. j˚nij‚ k‚ vienÓg‚ sieviete no 48 dalÓbniekiem piedalÓjusies Kijevas
autorallij‚ cÓÚ‚ par balvu Приз Его Императорского Величества Николая II marrut‚ SanktpÁterburga ñ Pleskava ñ Vitebska ñ MogiÔova ñ
Kijeva ñ GomeÔa ñ RoslavÔa ñ Maskava ñ Tvera ñ Novgoroda ñ SanktpÁterburga 3200 km garum‚, paai vadot automobili Delaunay ñ Belleville
18 CV. Tikai satiksmes negadÓjuma dÁÔ (viÚas maÓn‚ ietriec‚s cits dalÓbnieks) kÚaze neturpin‚ja sacensÓbas.17 Abu kÚazieÚu (OboÔenskas, Sofjas
Dolgorukojas) aktÓvais dzÓvesveids liel‚ mÁr‚ sasaucas ar 20. gadsimta
s‚kuma zin‚tniski tehniskaj‚m novit‚tÁm PÁterburg‚ un vis‚ Eirop‚.
VÁstules rakstÓt‚js min nesamÁrÓgos maks‚jumus, kas viÚam nav pa
kabatai, un vair‚kas reizes akcentÁ savus izdevumus rubÔos (70 Rob˘u
menesi [70 rubÔu mÁnesÓ]).
Priekstatu par finansi‚lo situ‚ciju ap 1911. gadu var rast, pÁtot
avotus par Krievijas impÁrijas pirmsrevol˚cijas sabiedrÓbas pirktspÁju.
No tiem izriet, ka tolaik gada ien‚kumi jeb t‚ saucam‚ alga, piemÁram,
Maskavas ierÁdÚiem bija no 3000 lÓdz 4000 rubÔu, elektromontieri varÁja
rÁÌin‚ties ar 700 rubÔu, str‚dnieks ñ 285 rubÔiem, str‚dniece ñ 200 rubÔu
283
Inese BrÓvere
lielu algu gad‚.18 Maskav‚ vai PÁterburg‚ tÁrÁt 1 rubli dien‚ atÔauties
varÁja tikai turÓgie. D. CeÔapÓters savuk‚rt vÁstulÁ run‚ par 50 un 70
rubÔiem (boj‚t‚ teksta dÁÔ rakstÓt‚ja doma nav skaidra), kas t‚tad nevar
b˚t viÚa alga.
Da˛‚das preces un pakalpojumi 1911. gad‚ Maskav‚ maks‚ja ‚di:
melni sievieu ‚das z‚baki ñ no 3,50 rubÔiem, kr‚sainas ‚das ñ par 1 rubli
d‚rg‚k. LÁt‚k‚s cigaretes no 10 lÓdz 20 gabaliem p‚rdeva par 6 kapeik‚m;
elektrÓba ñ 25 kapeikas 1 kW; ˚densvada pie m‚jas lietoana maks‚ja
12 kapeikas par spaini, pie ˚densvedÁja ñ 13 kapeikas, bet ar roku darbin‚mais ˚dens pumpis bija bez maksas. Parast‚k‚s pirts apmeklÁjums
maks‚ja no 5 lÓdz 30 kapeik‚m, bet lab‚k iek‚rtot‚s ar atseviÌ‚m kabÓnÁm ñ 1 rubli un vair‚k. Par m‚jas telefonu bija j‚maks‚ 79 rubÔu mÁnesÓ.
Bag‚tnieku zvÁr‚das ka˛oks 1911. ñ 1912. gada ziem‚ varÁja maks‚t
pat 2000 rubÔu, bet lietots apÏÁrbs tirg˚ ñ z‚baki, kaloas, veÔa, mÁtelis ñ
viss kop‚ 3 rubÔus. P‚rtikas cenas: divi griÌu pl‚ceÚi vai saldÁjums ñ
1 kapeiku. Str‚dnieki g‚ja pusdienot t‚ saucamaj‚s ìpirk‚sî ñ lÁt‚s ÁdnÓc‚s, kur par 3 kapeik‚m varÁja nopirkt sk‚bu k‚postu zupas ÌÓvi, par
5 kapeik‚m ñ n˚deles ar kaÚepju eÔÔu vai ceptus kartupeÔus; tÁja ar diviem
gabaliÚiem cukura maks‚ja 5 kapeikas, bet degvÓna gl‚zÓte ñ 10 lÓdz 20
kapeiku.19 Skaidrs, ka minÁtie pakalpojumi sk‚ra arÓ D. CeÔapÓteru.
Vair‚k inform‚cijas no vÁstules izriet par dzÓvokÔa Óri, kas jau toreiz
bija kÔuvusi par problÁmu. Par gultu str‚dnieku kopmÓtnÁ bija j‚maks‚
2 rubÔus mÁnesÓ, par mazu istabiÚu ñ 5 ñ 6 rubÔus; ÓrÁt trÓs mazas istabas
ar virtuvi bez labierÓcÓb‚m izmaks‚ja 40 ñ 50 rubÔu; 4 ñ 5 istabu dzÓvoklis
ar vannu un elektrÓbu ñ 100 rubÔu mÁnesÓ; numurs lÁt‚ viesnÓc‚ ñ no 20
rubÔiem mÁnesÓ, d‚rg‚kie ñ no 75 kapeik‚m dien‚; numurs Imperial
klases viesnÓc‚ Maskav‚ ar dzÓvojamo istabu, vannas istabu un guÔamistabu ñ 10 rubÔu dien‚.20 T‚tad naudas summa (vÁstulÁ nor‚dÓtie 50 rubÔu),
ko min autors, visdrÓz‚k ir Óres maksa par da˛‚m maz‚m istab‚m ar
virtuvi bez labierÓcÓb‚m.
VÁstulÁ minÁti arÓ rakstÓt‚ja par‚di, turkl‚t par tiem tiek run‚ts tik visp‚rÓgi, it k‚ t‚ b˚tu ierasta prakse. Par‚du iemesli ir da˛‚di. TaËu 20. gadsimta s‚kum‚ galvenais iemesls par‚du apmÁra pieaugumam bija cilvÁku
maks‚tnespÁja. D. CeÔapÓters nor‚da, ka cisok daudzi paroudu [cit‚di
daudz par‚du], ar to atzÓmÁjot ne vien savu materi‚lo st‚vokli, bet arÓ
latgalietim raksturÓgo sÓkstumu un gatavÓbu iztikt ar pau nepiecieam‚ko, nek‚rojot lieku greznÓbu.
D. CeÔapÓtera vÁstule noslÁdzas ar fr‚zi Jusimi Dominiks [J˚su Dominiks]. Ierasts, ka atvadÓan‚s nav viegla, savuk‚rt, esot prom no m‚j‚m,
284
Latgalieu kult˚ras kodi Vitebskas guberÚas latvieu korespondencÁ
iem v‚rdiem pieÌirama Ópaa nozÓme. PÁc vÁstules nevar spriest, cik
ilgi t‚s autors pl‚noja palikt PÁterburg‚, taËu viens gan ir skaidrs ñ drÓzu
atgrieanos dzimtenÁ viÚ neparedzÁja. Neskatoties uz to, rakstÓt‚js
akcentÁja, ka paliek Jusimi Dominiks [J˚su Dominiks], t‚tad piederÓgs,
identisks savai kopienai, par spÓti promb˚tnei un spiedÓgajiem apst‚kÔiem
PÁterburg‚ ñ pilsÁt‚, par kuru vÁstulÁ autors b˚tÓb‚ neko nepavÁstÓ.
Secin‚jumi
K‚ liecina D. CeÔapÓtera vÁstule, izÚemot latgalieu rakstÓb‚ visp‚rpieÚemtos burtus, latgaliei lietojui arÓ t‚dus, kas nav iekÔauti nevien‚
no zin‚maj‚m ‚becÁm. T‚ k‚ D. CeÔapÓtera vÁstule nav adresÁta vienai
personai, bet gan rakstÓt‚js vÁrsies pie saviem m‚jiniekiem, to var vÁrtÁt
k‚ latgalieu kopienas komunikatÓv‚s izpausmes spilgtu liecÓbu.
Par latgalieu kult˚ras kodiem minÁtaj‚ korespondencÁ ir pamats
uzskatÓt katolicismu, Lieldienas, Ïimeni un darba meklÁjumus lielpilsÁt‚.
Tie ir ciei saistÓti sav‚ starp‚ un spÁj papildin‚t viens otru, spÁcÓgi raksturojot konkrÁto kult˚ru. KatoÔu baznÓca apvienoja ikdienas dzÓvi ar baznÓcas ritu‚lu, Dieva v‚rdu ar soci‚lo aktivit‚ti. KatoÔu soci‚l‚s politikas
modeÔa princips pauda izpalÓdzÓbas ideju, un atseviÌs indivÓds ir tuv‚k‚
instance, kas pasaprotami sniedza nepiecieamo palÓdzÓbu, tai sekoja
Ïimene un tuv‚kie radi, tad kopiena (arÓ baznÓca un biedrÓbas), kaimiÚi.
Katoliskaj‚ sabiedrÓbas modelÓ tiei Ïimenei ir galven‚ loma.
VÁstule apliecina arÓ PÁterburgas pilsÁtas lomu Vitebskas guberÚas
latvieu dzÓvÁ, kas liel‚ mÁr‚ saist‚ms ar 19. gadsimta uzb˚vÁto SanktpÁterburgas-Varavas oseju un dzelzceÔa lÓniju, t‚ padarot braucienu
uz lielpilsÁtu pieejamu visiem. TomÁr j‚atzÓmÁ, ka par pau pilsÁtu rakstÓt‚js gandrÓz neko nevÁsta, nepiemin pat t‚s v‚rdu, necildina, b˚tÓb‚ raksta
par r˚pÁm, kas tur radu‚s, un savas domas saista ar m‚j‚m, palicÁjiem
daudzk‚rt vÁlÁdams Dieva palÓdzÓbu.
20. gadsimta s‚kum‚ latgalieu ortogr‚fija bija normÁta, taËu Dominika CeÔapÓtera vÁstule m‚jiniekiem liecina, ka latgalieu sabiedrisko
aktÓvistu (kuru skaits tomÁr nebija Ôoti liels) centienu (preses, gramatiku
un daiÔliterat˚ras izdoana) nepietika, lai drÓz‚ laika posm‚ pÁc drukas
aizlieguma atcelanas celtu zemnieku lasÓt un rakstÓtprasmi latÓÚu burtiem, arÓ izglÓtÓbas lÓmeÚa plaisa starp iem sabiedrÓbas sl‚Úiem palika
p‚r‚k liela.
285
Inese BrÓvere
Bart R. Selected Works. Semiotics. Poetics. Moscow, 1994, p. 387.
Ibid.
3
–uplinska I. Kult˚ras zÓmes funkcijas postmodern‚ tekst‚. Humanities in New
Europe. Red. R. Endzelyte. Kaunas: Vytauto Did˛iojo universitetas, 2006,
39.ñ53. lpp.
4
Dunsdorfs E. Latgales vÁsturisk‚s kartes. Melnburna, 1991, 57. lpp.
5
Rudko N., Tretjuks P. Ieskats Latgales skolu vÁsturÁ. LR Tautas IzglÓtÓbas
ministrijas izdevums. ViÔ‚ni, 1990, 31. lpp.
6
Sokolku pagasts. http://www.vilani.id.lv/vilanu-novads/sokolku-pagasts (skatÓts
11.09.2013.).
7
Barkovska G. Sabiedrisk‚ dzÓve Dvinsk‚ XX gs. s‚kum‚ laikraksta Drywa
slej‚s (1908ñ1914). Daugavpils Universit‚tes Humanit‚r‚s fakult‚tes XII Zin‚tnisko lasÓjumu materi‚li. VÁsture. VI sÁjums. I daÔa. Daugavpils: Daugavpils
Universit‚tes AkadÁmiskais apg‚ds Saule, 2003, 14.ñ20. lpp.
8
CibuÔs J. Ieskats latgalieu ‚becÁs lietotaj‚ rakstÓb‚. Latgalistikys kongresu
materi‚li. I VIA LATGALICA. Humanit‚ro Zin‚tÚu fiurn‚ls. RÁzekne: SIA
Druk‚tava, 2009, 20. lpp.
9
CibuÔs J. Latgalieu ‚beces. RÓga: Zin‚tne, 2009, 27.ñ59. lpp.
10
Seile V. Latgales latvieu tikums un ierau ÓpatnÓbas. RÁzeknes ZiÚas 1942. gada 30. maijs.
11
Zeile P. Latgales kult˚ras vÁsture. RÁzekne: LKC, 2006, 311. lpp.
12
Ефремова Л. Латышская крестьянская семья в Латгале 1860–1939. Рига:
Зинатне, 1982, с. 64.
13
Там же, с. 75.
14
Zeile P. Latgales kult˚ras vÁsture. RÁzekne: LKC, 2006, 324. lpp.
15
Весь Петербургь на 1911 годь. Адресная и справочная книга г. С.-Петербурга.
Изданиiе А. С. Суворина, восемнадцатый годъ изданиiя, c. 664–665.
16
Оболенский. http://rusdrev.narod.ru/O/obolnsky.htm (skatÓts 11.09.2013.).
17
Кирилец С. Княгиня Софья Алексеевна Долгорукая 25.12.1887ñ08.12.1949.
http://www.samoupravlenie.ru/28-10.php (skatÓts 05.11.2013.).
18
История рубля и его защита. http://mirsovetov.ru/a/business-and-finance/
finances/history-ruble-protection.html (skatÓts 05.11.2013.).
19
Покупательная способность дореволюционного рубля (по московским газетам
1911 года. Российский рубль / Энциклопедия «Вокруг света». www.vokrugsveta.ru).
www.vokrugsveta.ru/.../index.php?...рубль (skatÓts 11.09.2013.).
20
Там же.
1
2
286
Latgalieu kult˚ras kodi Vitebskas guberÚas latvieu korespondencÁ
LITERAT¤RA
Barkovska G. Sabiedrisk‚ dzÓve Dvinsk‚ XX gs. s‚kum‚ laikraksta Drywa slej‚s
(1908 ñ 1914). Daugavpils Universit‚tes Humanit‚r‚s fakult‚tes XII Zin‚tnisko
lasÓjumu materi‚li. VÁsture. VI sÁjums. I daÔa. Daugavpils: Daugavpils Universit‚tes AkadÁmiskais apg‚ds Saule, 2003, 14.ñ20. lpp.
Bart R. Selected Works. Semiotics. Poetics. Moscow, 1994.
CeÔapÓters D. VÁstule radiem. RÁzeknes logopÁdisk‚s intern‚tskolas muzejs.
17. lieta, 2. lpp.
CibuÔs J. Ieskats latgalieu ‚becÁs lietotaj‚ rakstÓb‚. Latgalistikys kongresu materi‚li. I VIA LATGALICA. Humanit‚ro Zin‚tÚu fiurn‚ls. RÁzekne: SIA Druk‚tava, 2009, 17.ñ30. lpp.
Dunsdorfs E. Latgales vÁsturisk‚s kartes. Melnburna, 1991.
Rudko N., Tretjuks P. Ieskats Latgales skolu vÁsturÁ. LR Tautas IzglÓtÓbas ministrijas izdevums. ViÔ‚ni, 1990.
Seile V. Latgales latvieu tikums un ierau ÓpatnÓbas. RÁzeknes ZiÚas 1942. gada 30. maijs.
Sokolku pagasts. http://www.vilani.id.lv/vilanu-novads/sokolku-pagasts (skatÓts
11.09.2013.).
–uplinska I. Kult˚ras zÓmes funkcijas postmodern‚ tekst‚. Humanities in New
Europe. Red. R. Endzelyte. Kaunas: Vytauto Did˛iojo universitetas, 2006,
39.ñ53. lpp.
Zeile P. Latgales kult˚ras vÁsture. RÁzekne: LKC, 2006.
Весь Петербургь на 1911 годь. Адресная и справочная книга г. С.-Петербурга.
Изданиiе А. С. Суворина, восемнадцатый годъ изданиiя, c. 664–665.
Ефремова Л. Латышская крестьянская семья в Латгале 1860–1939. Рига:
Зинатне, 1982.
История рубля и его защита. http://mirsovetov.ru/a/business-and-finance/
finances/history-ruble-protection.html (skatÓts 05.11.2013.).
Кирилец С. Княгиня Софья Алексеевна Долгорукая 25.12.1887ñ08.12.1949.
http://www.samoupravlenie.ru/28-10.php (skatÓts 05.11.2013.).
Оболенский. http://rusdrev.narod.ru/O/obolnsky.htm (skatÓts 11.09.2013.).
Покупательная способность дореволюционного рубля (по московским газетам
1911 года) Российский рубль / Энциклопедия «Вокруг света». www.vokrugsveta.
ru/.../index.php?...рубль (skatÓts 11.09.2013.).
287
Sandra Murinska-Gaile
LATGALES LAIKRAKSTU
TEMATISKO PIELIKUMU DAUDZVEIDŒBA
Summary
Diversity of Thematic Supplements in Local Newspapers
Local newspapers are one of the leading mass media in counties and
small towns, since they provide detailed information about local current
events and local people. Also diverse thematic supplements, which reveal
the value system of residents in the particular region, have become very
popular along with the news.
Performing the content analysis of local newspapers in Latgale, i.e.
ëVietÁj‚ Latgales AvÓzeí, ëRÁzeknes VÁstisí, ëLatgales Laiksí, ‘Миллион’,
‘СейЧас’ (2004 ñ 2013), different attachment types, as well as their
functions can be differentiated. Pages, which are issued two times a
month with a concrete thematic, are being referred to as supplements.
All in all, one newspaper on average publishes four different thematic
supplements per month; the attachments are intended for different audiences, which are specified by age, gender, interests, occupation, etc. of
the readership.
Summarizing the types of supplements in local newspapers, the most
common and favorite supplements can be differentiated. Firstly, economic
supplements, which advise cooking, house cleaning, gardening, agriculture, health. Secondly, religious supplements that reflect current issues
in church and form the Christian consciousness. Thirdly, themes that
are dedicated to hobbies ñ travel stories, sports, creative activities are
seen as significant part of supplements. Fourthly, ethnic supplements,
dealing with issues of different communities living in Latgale. Thematic
supplements are necessary for readers because they not only teach how
to live, but also how to integrate into the local environment.
Key-words: local newspapers, community journalism, community
media, thematic supplements, local journalists
288
Latgales laikrakstu tematisko pielikumu daudzveidÓba
*
Ievads
Preses izdevumi atÌiras gan pÁc to informatÓv‚ mÁrÌa, gan ziÚu
veidoanas tendencÁm, gan arÓ Ïeogr‚fiskaj‚m kategorij‚m ñ lok‚ls,
reÏion‚ls, nacion‚ls, starptautisks laikraksts. Rakst‚ tiek apl˚kota lok‚l‚
prese, kas darbojas vietÁjo kopienu lab‚. TeorÁtiskaj‚ literat˚r‚ ‚da
mediju kategorija tiek dÁvÁta par kopienas medijiem un to darbÓbas
prakse ñ par kopienas ˛urn‚listiku. Lok‚l‚ prese ir izdevumu veids, kas
tomÁr, neskatoties uz daudzveidÓgo masu komunik‚cijas lÓdzekÔu kl‚stu
un tehnoloÏij‚m, joproj‚m ir aktÓvs un iecienÓts lÓdzdalÓbnieks vietÁj‚s
informatÓv‚s telpas veidoan‚. ArÓ mediju lietojuma dati demonstrÁ, ka
vietÁjie preses izdevumi ir vieni no patÁrÁt‚kajiem medijiem:
Vismaz vienu iknedÁÔas izdevumu nedÁÔ‚ ir lasÓjui vai caurskatÓjui vidÁji 57% iedzÓvot‚ju aptauj‚taj‚ vecum‚. VidÁji 39%
iedzÓvot‚ju ir lasÓjui vai caurskatÓjui vismaz vienu mÁnea ˛urn‚lu
mÁnesÓ, bet vidÁji 36% iedzÓvot‚ju ñ vismaz vienu reÏion‚lo preses
izdevumu nedÁÔ‚.1
ReÏion‚l‚ prese veido trÓs lasÓt‚ko izdevumu grupu, tikai pÁc tam
seko dienas laikraksti. Tas par‚da, ka vietÁjiem laikrakstiem ir nozÓmÓga
loma iedzÓvot‚ju vid˚, tie ir arÓ vieni no vadoajiem plasaziÚas lÓdzekÔiem
novados un mazpilsÁt‚s, jo sniedz detalizÁtu inform‚ciju par vietÁj‚m
aktualit‚tÁm un vietÁjiem cilvÁkiem k‚ neviens cits druk‚tais masu medija
veids.
Lok‚lo laikrakstu saturu veido inform‚cija par da˛‚d‚m dzÓves sfÁr‚m, kas ir ierasta prakse vietÁj‚ ˛urn‚listik‚ ñ t‚s ir gan ziÚas par vietÁjo
pavaldÓbu, skolu, medicÓnas u. c. iest‚˛u darbu un aktualit‚tÁm, gan
praktiska inform‚cija par da˛‚du pas‚kumu, dievkalpojumu laiku, tikanos u. c. norisÁm, gan report‚˛as par kult˚ru, sportu, politiku, lauksaimniecÓbu, zemkopÓbu u. c. VietÁjo laikrakstu specifika ir to tuv‚ saikne
(gan fizisk‚ att‚luma, gan sadarbÓbas ziÚ‚) ar vietÁjiem iedzÓvot‚jiem
jeb kopienu, kur‚ tie darbojas, t‚dÁÔ viena no vietÁjo preses izdevumu
sast‚vdaÔ‚m ir lasÓt‚ju vÁstules un koment‚ri. LÓdztekus vietÁj‚m ziÚ‚m
lasÓt‚ju popularit‚ti ir iemantojui arÓ daudzveidÓgie tematiskie pielikumi,
kas atkl‚j vietÁj‚s kopienas vÁrtÓbas un t‚dÁj‚di reprezentÁ reÏiona telpu.
Raksta mÁrÌis ir noteikt, k‚di tematiskie pielikumi tiek veidoti Latgales reÏiona vietÁjos laikrakstos, k‚das ir to funkcijas un nozÓme vietÁj‚s
kopienas komunik‚cijas veicin‚an‚.
289
Sandra Murinska-Gaile
VietÁjo laikrakstu nozÓme un funkcijas
VietÁjie laikraksti, reÏion‚lie laikraksti, kopienas laikraksti, ìmaz‚s
avÓzÓtesî u. c. ñ tik daudzveidÓgi tiek definÁts viens no vietÁjo mediju veidiem ñ preses izdevumi. To apzÓmÁjums atkarÓgs galvenok‚rt no darbÓbas
vietas jeb Ïeogr‚fisk‚s telpas, izplatÓbas un kopienas veida. K‚ skaidro
lok‚lo mediju pÁtnieks Nikolass Jankovskis (Nicholas Jankowski), kopiena tiek identificÁta ar samÁr‚ ierobe˛otu Ïeogr‚fisko reÏionu ñ ciemu,
mazpilsÁt‚m, atseviÌos gadÓjumos arÓ lielpilsÁt‚m.2 TomÁr Ïeogr‚fiskais
faktors nav vienÓgais, kas definÁ kopienas b˚tÓbu. Kopienu veidoanos
nosaka kopÓgu pamatvÁrtÓbu esamÓba ñ t‚s var b˚t profesion‚las, intelektu‚las, reliÏiskas, etniskas u. c. Viens no ‚diem kopÓbu veidojoiem
faktoriem ir arÓ kopÓga piederÓba vietai.3 Rakst‚ analizÁti laikraksti, kuru
determinÁjoais faktors ir Ïeogr‚fisk‚ teritorija, piemÁram, noteikti novadi vai pilsÁtas. VietÁjie preses izdevumi funkcionÁ k‚ soci‚la, ekonomiska, politiska un kult˚ras instit˚cija, kas informÁ un veido sabiedrÓbas
uzskatus. K‚ nor‚da masu komunik‚cijas pÁtnieks Deniss Makveils (Denis
McQuail), lok‚lie mediji kopum‚ tiek uzskatÓti par nozÓmÓgiem soci‚l‚
viedokÔa veidot‚jiem, kas demonstrÁ konkrÁt‚s vides vÁrtÓbas4. Noteiktas
vÁrtÓbu sistÁmas iekienÁ, vietÁj‚s inform‚cijas un resursu pl˚sm‚ tie attÓsta idejas un vÁstÓjumus par reÏiona pag‚tnes un n‚kotnes identifik‚cijas
modeli, k‚ arÓ atbalsta kopienas intereses, gan reflektÁjot par tai nozÓmÓg‚m tÁm‚m, gan aicinot iesaistÓties mediju satura veidoan‚.
TeorÁtiskaj‚ literat˚r‚ galvenok‚rt tiek izceltas trÓs vietÁjo laikrakstu
funkcijas:
1) reflektÁanas funkcija, kas ir nozÓmÓga, lai apjaustu kopienas savdabÓbu; visprecÓz‚k to veic publik‚cijas par vietÁjo vÁsturi;
2) atbalstÓanas funkcija, kas izpau˛as kopienas p‚rst‚vju veiksmes
reprezent‚cij‚, ievÁrojamu pan‚kumu atainojums; ‚das funkcijas
mÁrÌis ir k‚da lok‚l‚ varoÚa izvirzÓana;
3) ìsargsuÚaî funkcija, o lomu uzÚemas publik‚cijas, kuras uzrauga
Ópanieku intereses.5
MinÁt‚s funkcijas sav‚ b˚tÓb‚ ataino divus vietÁjo laikrakstu aspektus ñ
vietÁj‚s identit‚tes pozicionÁanu un uzraudzÓbas lomu. Identit‚tes veidoana, reprezentÁjot kopienas tradÓcijas un paradumus, k‚ arÓ lok‚lo vÁrtÓbu atspoguÔojums ir viena no spilgt‚kaj‚m vietÁjo laikrakstu pazÓmÁm.
T‚ atkl‚jas gan laikrakstu satur‚, gan organizatorisk‚ lÓmenÓ. PiemÁram,
valodas lietojuma aspekt‚. NozÓmÓga Latgales reÏiona lingvistisk‚ atÌirÓba ir latgalieu valoda, kas ir latvieu valodas otra rakstu forma un
viena no valod‚m, kas tiek lietota ikdienas komunik‚cij‚ (latvieu, krievu,
290
Latgales laikrakstu tematisko pielikumu daudzveidÓba
poÔu u. c.) aj‚ teritorij‚, t‚dÁj‚di arÓ viena no identit‚tes veidot‚j‚m un
uzturÁt‚j‚m. Izmantojot latgalieu valodu vietÁjos laikrakstos, kopienai
nep‚rtraukti tiek atg‚din‚ts par to statusu un nozÓmi reÏiona etnisk‚s
identit‚tes apzin‚an‚.
B˚tiska vietÁjo laikrakstu pazÓme ir detalizÁtas vietÁj‚s inform‚cijas
atspoguÔoana. VietÁjais lasÓt‚js ir ieinteresÁts reÏiona inform‚cijas noskaidroan‚, tikai pÁc tam seko p‚rÁj‚s inform‚cijas telpas apg˚ana.
T‚dÁÔ viena no nozÓmÓg‚kaj‚m funkcij‚m ir inform‚cijas nodroin‚ana.
Inform‚cija ir gan praktiska, gan t‚da, kas paplaina kopienas iedzÓvot‚ju
redzesloku, jo lÓdztekus ziÚ‚m daudzos laikrakstos tiek publicÁti popul‚rzin‚tniski raksti. To avots un autors nereti nav zin‚ms, jo raksti p‚rpublicÁti no glob‚l‚ tÓmekÔa vai cit‚m avÓzÁm un ˛urn‚liem. ArÓ pai ˛urn‚listi
atzÓst, ka [..] tiei tuvums, personÓg‚ iesaiste un iespÁja salÓdzin‚t paa
individu‚lo pieredzi ar avÓzes pied‚v‚to saturu, vilina cilvÁkus interesÁties,
kas jauns viÚu pusÁ. Turkl‚t, ja cilvÁkam interesÁ vietÁj‚s kopienas aktualit‚tes, viÚam nav cita avota k‚ vien rajona avÓze, jo neviens cits o
inform‚ciju nev‚ks, neapstr‚d‚s un nenodos t‚l‚k6.
Cit‚t‚ tiek atkl‚ta viena no tendencÁm, kas atÌir vietÁjos laikrakstus
no nacion‚lajiem, proti, t‚ ir vietÁj‚s inform‚cijas pieejamÓba. T‚dÁÔ
vietÁj‚s avÓzes ir t‚s, kas rada reÏiona kopienas izpratni un novÁrtÁjumu
par vietÁjiem un nacion‚lajiem soci‚lajiem, politiskajiem, ekonomiskajiem, kult˚ras u. c. notikumiem. Laikrakstu funkciju daudzveidÓba nor‚da
uz to nepiecieamÓbu vietÁj‚s kopienas ikdienas dzÓvÁ, jo preses patÁrÁana
Ôauj socializÁties un ieg˚t inform‚ciju, t‚dÁÔ vietÁjie mediji tiek uzskatÓti
par fundament‚liem demokr‚tijas un identit‚tes resursiem7. T‚dÁj‚di
masu mediji, kas ir pieejami un funkcionÁ kopienas lab‚ un pilda savu
soci‚lo atbildÓbu, ir uzl˚kojami k‚ demokr‚tijas sast‚vdaÔa.
Viens no ievÁrojam‚kajiem kopienas ˛urn‚listikas pÁtniekiem D˛oks
Lauterers (Jock Lauterer) apgalvo, ka kopienas ˛urn‚listiku iespÁjams
atpazÓt, ja to var redzÁt8, t. i., t‚ darbojas cie‚ kontakt‚ ar kopienu. –is
izteikums visnotaÔ precÓzi raksturo ˛urn‚listikas prakses izpausmes, kas
saistÓtas ar kopienas ˛urn‚listu darbÓbu un izskan arÓ k‚ viena no lok‚l‚s
vides informatÓv‚s telpas problÁm‚m. Auditorijas kl‚tesamÓba nosaka
to, ka attiecÓbas ar kopienas locekÔiem bie˛i izveidojas famili‚ras, nevis
profesion‚las, jo ˛urn‚listi pazÓst cilvÁkus un vietas, kuras tie reprezentÁ
masu medijos.
Latvij‚ vietÁjo izdevumu kl‚stu veido, pirmk‚rt, laikraksti, kas aptver
k‚das pilsÁtas teritoriju, t‚ sauktie pilsÁtu laikraksti, otrk‚rt, laikraksti,
kas aptver vair‚kus novadus, un, trek‚rt, laikraksti, kas par prim‚ro
darbÓbas are‚lu izvÁlÁjuies vienu no Latvijas reÏioniem ñ Latgali, Vid291
Sandra Murinska-Gaile
zemi, Kurzemi vai Zemgali. Visbie˛‚k sastopam‚ preses izdevumu kategorija ir laikraksti, kas aptver vair‚kus novadus vai k‚du pilsÁtu. –‚ds
modelis ir visierast‚kais, jo ir izdevÓgs gan finanu, gan cilvÁkresursu
ziÚ‚. Laikraksti, kas aptver visu reÏionu, ne vienmÁr spÁjÓgi nodroin‚t
report‚˛as un citu aktualit‚u atspoguÔojumu. To saturu galvenok‚rt
veido ziÚu aÏent˚ru materi‚li un p‚rpublicÁti raksti, kas liecina par
ìatra˛oanasî tendenci un nekvalitatÓvu kopienas ˛urn‚listikas paraugu
un pieredzi. –‚da prakse publiskaj‚ telp‚ rada nepareizu priekstatu par
to, kas ir ˛urn‚listika un k‚di ir t‚s principi, k‚ arÓ atbildÓba lasÓt‚ju
priek‚.
LasÓt‚js uzticas lok‚lajiem laikrakstiem, un, t‚ k‚ konkurence starp
kopienas preses izdevumiem Latvij‚ nav liela, kopien‚ laikraksta izdevÁjs
kÔ˚st par uzticamÓbas personu, lÓdz ar to redaktoram vai ˛urn‚listam
var piedÁvÁt vietÁj‚s autorit‚tes lomu. Tas nozÓmÁ, ka reÏiona vidusmÁra
lasÓt‚js pamat‚ pakÔaujas vienveidÓgajam pied‚v‚jumam ñ par samÁr‚
zemu cenu lasÓt‚js tiek informÁts par sava novada aktualit‚tÁm un paÔaujas uz medijos pausto inform‚ciju. –‚d‚ veid‚ laikraksti veic uzraudzÓbas
funkciju, proti, kontrolÁjot inform‚cijas apjomu, veidu un saturu.
PÁtÓjuma metodoloÏija
AnalÓzei tika izvÁlÁti trÓs laikraksti latvieu valod‚ (VietÁj‚ Latgales
AvÓze, RÁzeknes VÁstis, Latgales Laiks) un divi laikraksti krievu valod‚
(Миллион, СейЧас). MinÁtie laikraksti ir vieni no lasÓt‚kajiem un liel‚kajiem pÁc tir‚˛u apjoma. AnalÓze tika veikta, izvÁrtÁjot laikrakstu 2004.,
2008. un 2013. gada izdevumu numurus. PÁdÁj‚s desmitgades laika posms
tika izvÁlÁts ar vair‚ku gadu starpÓbu, lai redzÁtu, vai notikuas izmaiÚas
pielikumu veidos, k‚ tie mainÓjuies un attÓstÓjuies. Kopum‚ tika apl˚koti
254 laikrakstu numuri un 30 pielikumu veidi. Pielikumi tika klasificÁti
un aprakstÓti, izmantojot kvantitatÓvo un kvalitatÓvo satura analÓzi. KvantitatÓv‚s analÓzes veikanai tika izmantotas ‚das kategorijas: temats,
laiks, auditorija, autors, nozÓme un aktualit‚te sabiedrÓb‚. Ieg˚tie dati
interpretÁti, nosakot b˚tisk‚k‚s tendences, kas raksturo vietÁjo laikrakstu
pielikumu veidoanas principus.
Pielikumu attÓstÓba un daudzveidÓba
Par pielikumiem laikrakstos tiek dÁvÁtas lappuses, kas tiek izdotas
vidÁji divas reizes mÁnesÓ ar k‚du konkrÁtu tematiku. Kopum‚ vienam
laikrakstam mÁnesÓ tiek izdoti Ëetri da˛‚di tematiskie pielikumi, kas
292
Latgales laikrakstu tematisko pielikumu daudzveidÓba
adresÁti da˛‚d‚m mÁrÌauditorij‚m un ko nosaka lasÓt‚ju vecums, dzimums, intereses, nodarboan‚s u. c. –aj‚ rakst‚ par galvenajiem pielikumu noteikanas kritÁrijiem izvirzÓti to satura un izn‚kanas stabilit‚te,
aj‚ gadÓjum‚ netika Úemtas vÁr‚ regul‚r‚s sadaÔas, jo to tematika nav
vienota.
Apl˚kot laikrakstu funkcijas un pielikumu attÓstÓbu ir iespÁjams, konstatÁjot vair‚kas to izdoanas laika tendences. Pirmk‚rt, pielikumi, kas
tiek izdoti kop 90. gadiem un laikrakstos ir las‚mi joproj‚m: laikrakst‚
RÁzeknes VÁstis ñ MÙras Zeme, KurkulÁns, Pakavs, PatvÁrums, Spogulis;
laikrakst‚ Latgales Laiks ñ VÓru laiks; laikrakst‚ СейЧас ñ Lauku DzÓve;
laikrakst‚ Миллион – Перекрёсток, Миллиончик, Дайджест, Земниекс.
Otrk‚rt, pielikumi, kas s‚k izn‚kt 2000. gados un tiek izdoti arÓ
obrÓd. –is laiks kopum‚ masu mediju sistÁm‚ reprezentÁ stabilit‚ti satur‚
un darbÓbas virziena izvÁlÁ, taËu arÓ konkurences apst‚kÔus ñ tiek dibin‚ti
jauni izdevumi (VietÁj‚ Latgales AvÓze, ˛urn‚ls Latgale). ArÓ laikrakstos
tiek papildin‚ts pielikumu kl‚sts: laikrakst‚ Latgales Laiks ñ P˚ra l‚de,
LatgalÓu Kulturys Gazeta; laikrakst‚ RÁzeknes VÁstis ñ Dabas draugi,
Pa R‚znas parku, St˚re, Zemkopim, RegÓnas kundzes rubrika; laikrakst‚
VietÁj‚ Latgales AvÓze ñ VietÁj‚ baznÓc‚, Receptes, CeÔo, Par Latgali un
latgalisko, LietiÌ‚, Radouma pasaulÁ; laikrakst‚ Миллион – Автомиллион, Бригантина, Деловой Миллион, Как быть здоровым. TomÁr
p‚rmaiÚas aj‚ period‚ ir vÁrojamas laik‚, kad tiek p‚rtraukta atseviÌu
izdevumu izdoana. Tie galvenok‚rt ir pielikumi Latgales reÏiona etniskaj‚m grup‚m laikrakst‚ Latgales Laiks ñ S˘owo Polskie, Беларус Латгалii.
Redzams, ka interesi lasÓt‚ju vid˚ saglab‚ 90. gados izdotie pielikumi,
jo tie ir visilglaicÓg‚kie, taËu tie liecina arÓ par zin‚mu stabilit‚ti un nemainÓbu. TomÁr pielikumu daudzveidÓba laika gait‚ nor‚da, ka lok‚laj‚
kopien‚ ir nozÓmÓgas ne tikai vietÁj‚s ziÚas un praktiski padomi, bet arÓ
garÓgas un izglÓtojoas rubrikas.
Vispla‚kais pielikumu kl‚sts atrodams laikrakst‚ RÁzeknes VÁstis
un Миллион. Laikraksts RÁzeknes VÁstis tiek izdots RÁzeknÁ jau kop
1944. gada, pielikumi ir ilglaicÓgi un sistem‚tiski. Par to daudzveidÓbu
liecina nosaukumi: KurkulÁns, Pakavs, PatvÁrums, RegÓnas kundzes rubrika, Spogulis, St˚re, Zemkopim u. c. Liel‚k‚ daÔa no tiem izn‚k vienu
vai divas reizes mÁnesÓ, bet da˛i arÓ katru nedÁÔu.
J‚piebilst, ka laikrakstam ir arÓ paralÁl‚ versija krievu valod‚, valodas
lietojuma aspekti atkl‚jas arÓ pielikumu satur‚. AtÌirÓbas starp laikraksta
latvieu valodas un krievu valodas izdevumiem vÁrojamas reliÏisko un
kult˚ras pielikumu kl‚st‚. PiemÁram, latvieu valodas izdevum‚ galvenok‚rt tiek atspoguÔotas katoÔticÓgo aktualit‚tes, savuk‚rt krievu valodas
293
Sandra Murinska-Gaile
izdevum‚ akcentÁtas pareizticÓgo un vecticÓbnieku konfesiju aktualit‚tes.
ArÓ Latgales multikultur‚l‚ savdabÓba tiek noÌirta ñ latgalieiem tiek
izdots pielikums MÙras Zeme, bet krievu valod‚ run‚joajiem ir iespÁjams
lasÓt par krievu kult˚ru pielikum‚ Перекрёсток. Abu minÁto pielikumu
autori galvenok‚rt ir lasÓt‚ji.
Kop 1992. gada DaugavpilÓ tiek izdots laikraksts Миллион. –aj‚
laikrakst‚ vispla‚kais pielikumu kl‚sts ir apl˚kot‚ perioda s‚kum‚
(2004 ñ 2008), 2013. gad‚ to skaits ir samazin‚jies. K‚ regul‚ri un ilglaicÓgi j‚min pielikumi ñ bÁrniem Миллиончик un lauksaimniekiem un zemes
kopÁjiem Земниекс.
BÁrniem veltÓt‚ pielikuma saturu veido galvenok‚rt praktiski uzdevumi (mÓklas, rÁbusi), arÓ zemnieku pielikumu raksturo sadzÓviska ievirze,
kas izpau˛as k‚ padomu sniegana lauku un vasarnÓcu iedzÓvot‚jiem.
LÓdztekus minÁtajiem popularit‚ti ieguvui arÓ pielikumi Автомиллион,
Бригантина (m‚kslas un literat˚ras pielikums), Деловой Миллион, Как
быть здоровым? u. c.
ArÓ laikrakst‚ Latgales Laiks (tiek izdots kop 1992. gada) s‚kotnÁji
vÁrojams pla‚ks pielikumu kl‚sts ñ VÓru laiks, S˘owo Polskie, Беларус
Латгалii. LÓdzÓgi k‚ laikraksts RÁzeknes VÁstis, arÓ Latgales Laiks tiek
izdots gan latvieu, gan krievu valod‚, t‚dÁÔ laikrakst‚ vÁrojams etnisko
grupu dalÓjums, piemÁram, laikraksta versij‚ krievu valod‚ tiek izdots
pielikums Беларус Латгалii (1994 ñ 2005). Pielikums poÔiem S˘owo
Polskie atrodams gan laikraksta latvieu, gan krievu valodas versij‚.
Neregul‚ri, bet kop 2008. gada avÓzÁ tiek veidots pielikums LatgalÓu
Gazeta, kas ir biedrÓbas Latgolys Studentu centrs iniciatÓvas rezult‚ts,
s‚kotnÁji to veidoja centra p‚rst‚vji, kas galvenok‚rt ir aktÓvi jauniei,
tomÁr kop 2010. gada par pielikuma saturu atbildÓga ir laikraksta Latgales Laiks redakcija, un obrÓd tas tiek izdots neregul‚ri. K‚ ilglaicÓgs
pielikums j‚min P˚ra l‚de, kur‚ obrÓd vÁrojamas p‚rmaiÚas satura tendencÁs. Ja s‚kotnÁji tika publicÁtas galvenok‚rt Ádienu receptes, da˛‚di
apraksti par augÔu un d‚rzeÚu labaj‚m ÓpaÓb‚m, tad obrÓd arvien vair‚k
tiek publicÁti oriÏin‚lraksti, piemÁram, intervijas ar saimniecÁm utt.
ArÓ Daugavpils pilsÁtas laikraksts СейЧас, kas dibin‚ts 1998. gad‚,
s‚kotnÁji pievÁras etnisko un reliÏisko aktualit‚u atspoguÔojumam. To
demonstrÁ pielikumi poÔiem un pareizticÓgajiem. Pielikum‚ Lauku DzÓve
tiek uzrun‚ti Daugavpils novada un Latgales iedzÓvot‚ji. Lauku DzÓve
raksta galvenok‚rt par aktualit‚tÁm, kas skar lauksaimniecÓbu, zemkopÓbu, m‚jsaimniecÓbu utt., tomÁr nereti atrodama arÓ praktiska inform‚cija ne tikai lauku iedzÓvot‚jiem. –obrÓd aktu‚l‚kie pielikumi ir tema294
Latgales laikrakstu tematisko pielikumu daudzveidÓba
tisk‚ lappuse bÁrniem, k‚ arÓ skaistumkopanas un veselÓbas jaut‚jumiem
veltÓti pielikumi.
Savuk‚rt Latgales reÏion‚l‚ avÓze VietÁj‚ Latgales AvÓze (dibin‚ta
1999. gad‚) tikai pÁdÁjos gados ir nostiprin‚jusi savu pielikumu kl‚stu,
un obrÓd tie tiek veidoti regul‚ri, piemÁram, VietÁj‚ baznÓc‚, Receptes,
CeÔo, Jaunieu lapa, Par Latgali un latgalisko, LietiÌ‚, Padomi remontam, Radouma pasaulÁ u. c. K‚ viens no spilgt‚kajiem j‚min pielikums
Par Latgali un latgalisko, jo t‚ saturu veido daudzveidÓgi raksti par Latgales kult˚rvÁsturi, piemÁram, ievÁrojamiem latgalieu zin‚tniekiem, in˛enieriem, liter‚tiem utt.
B˚tiska tendence, kas paman‚ma vietÁjos preses izdevumos krievu
valod‚, ir pielikumu nosaukumu veidoana. PiemÁram, laikrakstos СейЧас un Миллион tiek izdoti pielikumi krievu valod‚, taËu to nosaukumi
ir veidoti latvieu valod‚, piemÁram, Lauku VÁstis, vai arÓ tiek izmantots
apzÓmÁjums latvieu valod‚, taËu t‚ rakstÓba ir kirilic‚ ñ Земниекс. VÁl
k‚da atÌirÓba, kas vÁrojama laikrakstos krievu valod‚, ir pielikumi vai
tematisk‚s lappuses ar nosaukumu Дайджест ñ ziÚu apkopojums jeb
kr‚jums, kas saÓsin‚t‚ form‚ ietver interesant‚kos rakstus no ˛urn‚liem
un avÓzÁm. Visbie˛‚k to saturu veido materi‚li par slavenÓb‚m kino,
m˚zik‚, k‚ arÓ neparasti atgadÓjumi pasaulÁ u. tml.
Laikrakstu pielikumu daudzveidÓbu nosaka to darbÓbas vieta un aptveram‚ teritorija, piemÁram, pilsÁtas laikraksti vair‚k vietas atvÁl ziÚ‚m,
aktualit‚tÁm par pilsÁtas dzÓvi. TrÓs no apl˚kotajiem laikrakstiem tiek
izdoti DaugavpilÓ, t‚dÁÔ to darbÓba vair‚k vÁrsta uz pilsÁtas aktualit‚u
atspoguÔojumu, tomÁr, k‚ r‚da pielikumu kl‚sts, to saturs atspoguÔo
tÁmas, kas interesÁ arÓ novadu jeb lauku iedzÓvot‚jus. Stabilit‚ti pielikumu
veidoan‚ ievÁro laikraksti, kas dibin‚ti padomju laik‚ (RÁzeknes VÁstis),
k‚ arÓ 90. gadu s‚kum‚ (Latgales Laiks, Миллион).
Pielikumu tematisk‚s tendences
TeorÁtiskaj‚ literat˚r‚ tiek uzsvÁrts, ka vietÁjie laikraksti ir b˚tisks
socializ‚cijas lÓdzeklis. IzvÁrtÁjot laikrakstu pielikumus, ir redzams, ka
proces‚, kura gait‚ indivÓds apg˚st savas sabiedrÓbas soci‚l‚s normas
un kult˚ru, b˚tiska loma ir pieredzes un padomu snieganai. VietÁj‚s
kopien‚s tos prezentÁ praktiska satura inform‚cija. T‚dÁÔ, apkopojot
kvantitatÓvos pielikumu datus, var secin‚t, ka iecienÓt‚kie ir pielikumi,
kas veltÓti saimniecÓbai.
Pielikumi, ka saistÓti ar Ádienu gatavoanu, m‚jas uzkopanu, d‚rzkopÓbu, lauksaimniecÓbu, veselÓbas uzlaboanu, visbie˛‚k ietekmÁ gada cikla
295
Sandra Murinska-Gaile
norises, proti, lauksaimniecÓbas darbi, svÁtki, ritu‚li u. c. PiemÁram,
svÁtku tuvoan‚s laik‚ tiek publicÁtas tiem aktu‚l‚s Ádienu receptes. ArÓ
gadalaiku maiÚa ievie izmaiÚas ÁdienkartÁ. Maij‚ ir publicÁts apraksts
par pavasara sÁnÁm:
Vienas no iecienÓt‚kaj‚m pavasara sÁnÁm ir l‚Ëpurni, kurus Ëaklie
sÁÚot‚ji pied‚v‚ ieg‚d‚ties tirg˚. Jebkuras pavasara sÁnes pirms
t‚l‚kas apstr‚des oblig‚ti ir j‚nov‚ra un pÁc v‚rÓanas k‚rtÓgi j‚noskalo. Nov‚rÓjuma ˚dens p‚rtik‚ nav lietojams.9
MinÁto publik‚ciju papildina vair‚kas sÁÚu pagatavoanas receptes.
ArÓ veselÓbas uzlaboanas un skaistumkopanas proced˚ru aktualit‚ti
nosaka gadalaiku maiÚa. PiemÁram, RegÓnas kundzes rubrika laikrakst‚
RÁzeknes VÁstis. Taj‚ regul‚ri tiek atspoguÔotas konkrÁt‚ gadalaika augu
un d‚rzeÚu vÁrtÓg‚k‚s ÓpaÓbas, k‚ arÓ sniegti padomi to sagatavoan‚
un pielietoan‚. Pielikumu saturs r‚da, ka veselÓbas pielikumu adres‚ts
ir sievietes. B˚tisk‚kie problÁmjaut‚jumi saist‚s ar lieko svaru, apÏÁrbu
izvÁli, izskata uzlaboanu utt. –Ós kategorijas pielikumos galvenok‚rt
dominÁ t‚di dabas objekti, ko lasÓt‚js pats var atrast, izaudzÁt utt., t‚dÁj‚di veicinot praktisk‚s iemaÚas un aktivit‚tes, k‚ arÓ savas valsts pieejamo objektu vÁrtÓbu un unikalit‚ti. Viena no plai p‚rst‚vÁt‚m saimniecisk‚s jomas kategorij‚m ir lauksaimniecÓba. Œpai lauku iedzÓvot‚jiem
t‚ ir aktu‚la inform‚cija, kas saistÓta ar praktiskas inform‚cijas snieganu,
piemÁram, lab‚kais laiks sÁjas darbiem, kvalitatÓv‚k‚s kartupeÔu Ìirnes.
Lai gan saimnieciskajos pielikumos dominÁ ar lauku vidi saistÓt‚s
vÁrtÓbas, tomÁr saturu papildina jaunumi likumdoanas jom‚, k‚ arÓ
nozarei veltÓtu semin‚ru un konferenËu atspoguÔojums. Tas nozÓmÁ, ka
viena pielikuma ietvaros laikraksti apkopo da˛‚dus publik‚ciju ˛anrus.
Pielikumos vietÁj‚ kopiena tiek izcelta paveikt‚ kontekst‚, piemÁram,
st‚sts par Nat‚liju Fadejevu, kura ir da˛‚du d‚rzeÚu un augÔu audzÁt‚ja
un, prezentÁjot savu ra˛u, piedal‚s izst‚dÁs.10
–Ó pielikumu kategorija ataino praktisk‚s inform‚cijas un utilit‚ro
mÁrÌu realiz‚cijas nozÓmi. Kopiena jeb vietÁjie iedzÓvot‚ji nosaka to,
kas ir svarÓgs un par ko b˚tu j‚raksta. Tas nozÓmÁ, ka Ó inform‚cija atÌiras no nacion‚lo laikrakstu un internet‚ las‚m‚s inform‚cijas, jo nereti
pai lasÓt‚ji ir inform‚cijas ies˚tÓt‚ji.
Otrais izplatÓt‚kais pielikumu veids ir kult˚rai un reliÏijai veltÓtie
izdevumi. Tie spilgti ataino vietÁj‚s kopienas intereses, aktualizÁjot vietÁj‚s identit‚tes izpausmes. –Ó pielikumu kategorija reprezentÁ ‚das
satura grupas: vÁsture, ceÔojumi, ticÓba, m˚zika, svÁtki u. c. Kult˚ras un
reliÏisko pielikumu saturu veido apraksti par dzimtu likteÚiem, Áku, pie296
Latgales laikrakstu tematisko pielikumu daudzveidÓba
minekÔu vÁsturi, da˛‚du konfesiju aktualit‚tÁm (katoÔu, pareizticÓgo, vecticÓbnieku), nozÓmÓgs ir kult˚ras notikumu atspoguÔojums, piemÁram,
koncerti, te‚tri. LÓdztekus tiek skartas m˚zikas, dzejas, dejas, folkloras
u. c. tÁmas. Kult˚ras un reliÏijas pielikumi reprezentÁ ne tikai vietÁjo
kopienu, bet arÓ visu reÏiona telpu. To spilgti demonstrÁ pielikumi, kas
veltÓti kult˚rvÁsturei (VietÁj‚ Latgales AvÓze, RÁzeknes VÁstis, СейЧас).
MinÁtajos laikrakstos vÁrojama da˛‚du konfesiju reprezent‚cija. Laikrakst‚ VietÁj‚ Latgales AvÓze kult˚rai un reliÏijai veltÓtais pielikums ir
lappuse Par Latgali un latgaliski. Pielikums tiek veidots samÁr‚ nesen
(2009), aktualizÁjot jaut‚jumu par latgalieu valodas lietojumu presÁ,
t‚dÁÔ arÓ lappuses saturs veltÓts vietÁj‚s kult˚rvÁstures apzin‚anai, piemÁram, informÁjot par pirmajiem Latgales Dziesmu svÁtkiem, kas notika
1940. gada 15. un 16. j˚nij‚ DaugavpilÓ.11 LÓdztekus tiek sniegtas report‚˛as par latgalieu aktivit‚tÁm m˚zik‚, m‚ksl‚, literat˚r‚, jubilej‚m,
kristÓg‚ gada norisÁm utt.
B˚tiska Latgales vietÁjo laikrakstu tendence ir etnisko pielikumu
veidoana, kas apl˚ko LatgalÁ dzÓvojou kopienu aktualit‚tes un skar
galvenok‚rt kult˚ras tematiku. Latgales kult˚rsoci‚l‚ telpa reprezentÁ
da˛‚du etnisko grupu eksistenci, t‚dÁÔ laikraksti vismaz reizi mÁnesÓ tiecas
uzrun‚t k‚du etnisko grupu t‚s lietotaj‚ valod‚. Tematisko pielikumu
saturs tiek veidots, izmantojot regul‚ru informÁanas veidu, t. i., atainojot
konkrÁt‚s kopienas aktualit‚tes un inform‚ciju par kult˚ras dzÓves jaunumiem. DaudzveidÓg‚kais etnisko pielikumu kl‚stu reprezentÁt‚js ir laikraksts Latgales Laiks, kur‚ vÁl 2004. gad‚ tika veidots pielikums baltkrieviem Беларус Латгалii (pielikuma poÔiem Slowo Polskie publicÁana
tika p‚rtraukta 90. gadu beig‚s).
K‚ redzams, reÏiona vÁsture un kopienas vÁrtÓbu (materi‚lo, garÓgo)
atainojums ir vietÁjo laikrakstu specifika. T‚ spilgti demonstrÁ vienu no
lok‚lo laikrakstu funkcij‚m ñ aktualizÁt vietas identit‚ti. –ie pielikumi
demonstrÁ kopienas unikalit‚ti, t‚dÁj‚di tiecas akcentÁt Ïeogr‚fiskaj‚
kopien‚ atrodamo specifiku. Tas nozÓmÁ, ka publik‚cij‚s dominÁ kopienas atmiÚas jeb reflektÁana par pag‚tnes notikumiem, lÓdz ar to laikraksts ir salÓdzin‚ms ar kr‚tuvi, kas apkopo un glab‚ vÁsturi.
Kult˚ras izpausmes tiek akcentÁtas arÓ n‚kamaj‚ pielikumu kategorij‚. T‚ ir izklaidei un vaÔaspriekiem veltÓta pielikumu grupa: ietver
gan izklaidÁjou inform‚ciju, piemÁram, krustv‚rdu mÓklas, anekdotes,
gan arÓ par interesantiem atgadÓjumiem vietÁj‚s kopienas ikdien‚. LÓdztekus izklaides inform‚cijai laikrakstos iespÁjams lasÓt par iedzÓvot‚ju
vaÔaspriekiem. Tie tiek atainoti pielikumos makÌerniekiem, jaunieiem,
297
Sandra Murinska-Gaile
auto cienÓt‚jiem u. c. Pielikums Dabas draugi veicina putnu un augu
iepazÓanu, arÓ apk‚rtÁj‚s vides sakopanu un uzturÁanu. Komunik‚cijas
procesos tiek iesaistÓts plas vietÁjo iedzÓvot‚ju loks, jo liel‚kaj‚ daÔ‚
apl˚koto laikrakstu (RÁzeknes VÁstis, Миллион, СейЧас) tiek veidotas
tematiskas lappuses bÁrniem un jaunieiem. BÁrnu tematisko lappuu
saturu galvenok‚rt veido krustv‚rdu mÓklas rÁbusi, pau sacerÁta dzeja,
st‚sti u. c. ArÓ izklaides un hobiju pielikumi reprezentÁ kopienas p‚rst‚vju
rado‚s aktivit‚tes ñ pielikumos tiek publicÁtas intervijas ar jaunieiem,
kas sporto, dzied, dejo, raksta dzeju utt. NozÓmÓga ‚da pielikuma (piemÁram, pielikum‚ Pakavs) sast‚vdaÔa ir arÓ pau jaunieu rakstÓt‚s esejas,
p‚rdomas un koment‚ri. Var secin‚t, ka vietÁj‚s kopienas savu uzskatu
un emociju izpausmi rod dzej‚, t‚dÁÔ nozÓmÓga vietÁjo laikrakstu sast‚vdaÔa ir literat˚rai veltÓtas lappuses laikrakstos RÁzeknes VÁstis un Миллион. MinÁt‚ prakse atÌir vietÁjos laikrakstus no nacion‚lajiem, jo tajos
joproj‚m tiek publicÁta vietÁjo iedzÓvot‚ju daiÔrade ñ tie ir gan bÁrnu un
jaunieu, gan vidÁj‚s un vec‚k‚s paaudzes ies˚tÓtie prozas darbi, dzeja,
esejas (pielikumos Pakavs, Бригантина). K‚ redzams, viena no nozÓmÓg‚kaj‚m o pielikumu funkcij‚m ir sadarbÓba ar lasÓt‚jiem, proti, vietÁjiem
iedzÓvot‚jiem t‚ ir iespÁja izteikt un prezentÁt sevi, t‚dÁj‚di arÓ socializÁties. Pielikumi spilgti demonstrÁ vietÁjo iedzÓvot‚ju viedokli, protams,
taj‚ gadÓjum‚, ja tie dominÁ k‚ satura veidot‚ji.
Sastopamas arÓ tematisk‚s lappuses, kas veltÓtas k‚dam nozÓmÓgam
pas‚kumam vietÁjo iedzÓvot‚ju dzÓvÁ vai k‚dam konkrÁtam notikumam,
piemÁram, ZiemassvÁtkiem vai ValentÓndienai. Taj‚s tiek atspoguÔots
iedzÓvot‚ju viedoklis, k‚ tiek svinÁti svÁtki, k‚das ir tradÓcijas u. tml.
Paman‚ma satura tendence ir apkopojoa inform‚cija par k‚du par‚dÓbu
vai re‚liju. Œpai gada beig‚s vai jaun‚ gada s‚kum‚ tiek rezumÁts par
paveikto ñ lasÓt‚ko, pirkt‚ko, abonÁt‚ko u. tml., kas galvenok‚rt attiecas
uz masu patÁriÚa precÁm, taËu ‚das publik‚cijas neveicina identifik‚ciju
ar kopienu, bet galvenok‚rt uztveramas k‚ informÁjos un izklaidÁjos
materi‚ls. PiemÁram, aktualizÁti tiek arÓ valsts un starptautisk‚ lÓmenÓ
nozÓmÓgi atzinumi un vÁrtÁjumi, kas pieÌirti dzÓvniekam, putnam (gada
putns), automaÓnas markai (gada auto) u. c. Tas nozÓmÁ, ka lok‚l‚
inform‚cija konkurÁ ar nacion‚lo un glob‚lo inform‚ciju, jo laikraksta
veidot‚jiem ‚di materi‚li ir samÁr‚ brÓvi pieejami, galvenok‚rt tie ir
p‚rpublicÁti no glob‚l‚ tÓmekÔa ziÚu vietnÁm.
Tematisk‚ daudzveidÓba liecina, ka vietÁjie laikraksti pievÁras Ôoti
plaam tÁmu lokam ñ s‚kot no praktiskas inform‚cijas lÓdz pat publik‚cij‚m, kas veicina garÓg‚s dzÓves izaugsmi. Tas nozÓmÁ, ka laikraksta
298
Latgales laikrakstu tematisko pielikumu daudzveidÓba
veidot‚ji uzklausa un ievÁro da˛‚das lasÓt‚ju intereses. TomÁr katra laikraksta izvÁlÁtie pielikumi demonstrÁ arÓ t‚ lomu, uzdevumu un darbÓbas
principus. PiemÁram, laikraksti RÁzeknes VÁstis, Миллион un Latgales
Laiks aktualizÁ praktisko darbu, savuk‚rt laikraksts VietÁj‚ Latgales
AvÓze raksta par notikumiem, kas saistÓti ar kopienas garÓgo un intelektu‚lo attÓstÓbu. T‚dÁj‚di pielikumi veicina ne tikai izziÚas funkciju, bet
arÓ identit‚tes un soci‚lo lomu noteikanu un attÓstÓbu. Jo daudzveidÓg‚ki
pielikumi, kuru saturs reprezentÁ kopienu, jo pla‚kas iespÁjas apzin‚ties
savu identit‚ti. To galvenok‚rt palÓdz apjaust vietÁjo iedzÓvot‚ju pozitÓv‚s
pieredzes atainojums. Pielikumu daudzveidÓba atkl‚j arÓ vietÁj‚s ˛urn‚listikas prakses principus, ko spilgti raksturo publik‚ciju adresanta un adres‚ta attiecÓbas, proti, autora jeb ˛urn‚lista loma pielikumu veidoan‚
un potenci‚l‚ lasÓt‚ja iekÔauana ˛urn‚listikas proces‚.
Autors un auditorija
VietÁjie laikraksti atÌiras pÁc to satura veidoanas un avotu izvÁles
tendencÁm, t‚dÁÔ, apl˚kojot pielikumu autoru loku, var redzÁt, ka tas ir
Ôoti plas (1. att.) ñ to veido ne tikai laikraksta ˛urn‚listi, bet arÓ tiek
iesaistÓti lasÓt‚ji.
Publik‚ciju autori
1. attÁls. VietÁjo laikrakstu pielikumu autori, 2013 (%)
LasÓt‚ju lÓdzdalÓba ir b˚tiska vietÁjo laikrakstu pazÓme, kas tos atÌir
no nacion‚lajiem laikrakstiem. Lok‚lajos preses izdevumos lasÓt‚ju kl‚tb˚tne nodroina to, ka tie tiks uzklausÓti un past‚v iespÁja piedalÓties t‚
tapan‚, piemÁram, ies˚tot vÁstules, aprakstus u. tml. J‚teic, arÓ ˛urn‚listu
k‚ autoru loma nav viennozÓmÓga. AnalizÁjot autoru ainu, j‚Úem vÁr‚,
ka laikraksti ne vienmÁr uzr‚da publik‚ciju ˛urn‚listu v‚rdus un uzv‚rdus
(piemÁram, laikrakst‚ Миллион 2013. gad‚ autors nav nor‚dÓts aptuveni
299
Sandra Murinska-Gaile
80% publik‚cij‚m), t‚dÁÔ nereti ir sare˛ÏÓti noteikt, vai autors ir laikraksta
darbinieks vai lasÓt‚js, k‚ds eksperts utt. Visspilgt‚k‚ pazÓme, kas Ô‚va
noteikt, ka autors ir avÓzes ˛urn‚lists, ir t‚ loma k‚ lappuses sagatavot‚jam vai inform‚cijas apkopot‚jam. Pielikuma sagatavot‚ja loma liecina
par to, ka taj‚ dominÁ vair‚kas publik‚cijas ñ t‚ var b˚t, piemÁram,
intervija un apraksti vai ziÚa, kas ir paa autora uzrakstÓta vai arÓ p‚rpublicÁta no glob‚l‚ tÓmekÔa vai cita preses izdevuma, piemÁram, specifisk‚m interesÁm vai hobijam veltÓta ˛urn‚la. Paman‚ma tendence vietÁjos
laikrakstos ir arÓ savstarpÁj‚ rakstu ìapmaiÚaî. Nereti k‚da inform‚cija
tiek p‚rpublicÁta no kaimiÚu novada laikraksta, piemÁram, laikraksta
RÁzeknes VÁstis pielikum‚ Zemkopim (24.01.2008.) las‚ma diskusija
par pienu, kas ir p‚rpublicÁta no laikraksta Novadnieks (tiek izdots PreiÔos).
–‚ds pielikumu satura veidoanas paÚÁmiens vÁrojams galvenok‚rt saistÓb‚ ar publik‚cij‚m, kas skar politiski ekonomiskas tÁmas arÓ nacion‚laj‚
lÓmenÓ, un sabiedrÓba tiek uzrun‚ta ar vien‚du ziÚojumu. DominÁjoie
raksti, kas tiek p‚rpublicÁti no tÓmekÔa, ir veselÓbas uzlaboana, likumdoanas jaut‚jumi, k‚ arÓ sabiedrisk‚s aktualit‚tes. œoti reti tie ir raksti,
kas saistÓti ar kult˚rvÁsturisku inform‚ciju. Savuk‚rt, rakstot par tÁm‚m,
kas aktu‚las, piemÁram, m‚jas uzkopan‚, saimniecÓb‚ u. tml., tiek p‚rpublicÁti raksti no citiem preses izdevumiem ñ M‚ja, Praktiskais Latvietis
u. c. MinÁtajos gadÓjumos ret‚k paman‚mas p‚rpublik‚cijas no nacion‚laj‚m avÓzÁm. –‚da ˛urn‚listikas prakse samazina vietÁjo laikrakstu kvalit‚ti un uzticamÓbu, jo inform‚cijas sagatavot‚ji un apkopot‚ji izvair‚s
no atbildÓbas lasÓt‚ju priek‚.
TomÁr spilgti redzama ir izvairÓan‚s minÁt autora v‚rdu ñ publik‚cij‚m netiek nor‚dÓts avots. AnalÓzÁ tika konstatÁts, ka visbie˛‚k autors
netiek nor‚dÓts publik‚cij‚m, kas saistÓtas ar Ádienu gatavoanu, veselÓbu,
skaistumkopanu, arÓ par lauksaimniecÓbu, zemkopÓbu (lab‚kaj‚m kartupeÔu, tom‚tu ÌirnÁm u. tml.), proti, t‚ ir visp‚rÓga inform‚cija, kurai,
iespÁjams, b˚tu nepiecieams pla‚ks vietÁj‚ konteksta apraksts, taËu
tas netiek sniegts. TomÁr nereti tiek pied‚v‚ti varianti, k‚ tiek korelÁts
ar interneta materi‚liem un ˛urn‚lista sagatavotu rakstu. PiemÁram, laikrakst‚ Latgales Laiks receptes, kur‚m nav nor‚dÓts autors, papildina
intervija ar vietÁjo saimnieci vai k‚ds speci‚lista padoms.
Savuk‚rt lasÓt‚ju loma izpau˛as gan k‚ sabiedrisko attiecÓbu speci‚listu,
gan jomas profesion‚Ôu vÁrtÁjums. Sabiedrisko attiecÓbu speci‚listi visbie˛‚k p‚rst‚v k‚du konkrÁtu p‚rvaldi, ministriju u. tml., t‚dÁÔ raksta
prim‚r‚ funkcija ir informÁt. Jomu speci‚listiem, profesion‚Ôiem un
ekspertiem pielikumos ir atvÁlÁta izglÓtoanas, informÁanas un arÓ izklai300
Latgales laikrakstu tematisko pielikumu daudzveidÓba
des funkcija. –Ós kategorijas autorus raksturo da˛‚das profesijas un nodarboan‚s: agronomi, skolot‚ji, vÁsturnieki, me˛kopji u. c. Jomas profesion‚Ôi dal‚s pieredzÁ saimnieciskajos pielikumos, k‚ b˚vÁt, remontÁt,
atjaunot, izveidot utt. K‚das nozares speci‚listi veic arÓ lasÓt‚ja funkciju.
LasÓt‚ji pied‚v‚ savus tematiskos pielikumus. Laikrakst‚ RÁzeknes VÁstis
tiek izdots pielikums Pa R‚znas parku, ko veido minÁt‚ parka darbinieki.
Nereti da˛‚du kult˚ras pas‚kumu atspoguÔot‚ji ir pai lasÓt‚ji. TomÁr
dominÁjo‚ inform‚cija, ko veido lasÓt‚ji, ir izklaidÁjoa satura. Tie ir
ticÁjumi, dzeja, proza, konkursa st‚sti u. c.
Pielikumu adres‚ts, k‚ r‚da to daudzveidÓba, pirmk‚rt, ir lasÓt‚js,
kuru raksturo interese par da˛‚d‚m praktisk‚m nodarbÁm, otrk‚rt, lasÓt‚ji, kas p‚rst‚v da˛‚das paaudzes. Proti, pielikumi tiek adresÁti aktÓviem
un radoiem lasÓt‚jiem, kas sniegtos padomus un inform‚ciju steidzas
izmantot praksÁ, k‚ arÓ ieteikt un prezentÁt savu pieredzi. VietÁjos laikrakstos tiek uzrun‚ti visu vecumu lasÓt‚ji, tomÁr akcentÁtas tiek bÁrnu
un vidÁj‚s paaudzes intereses. Savuk‚rt Ïeogr‚fiskajai teritorijai k‚ piederÓbas apziÚu veicinoam faktoram pielikumu satur‚ nav prim‚r‚ loma.
DzÓvesvieta un konkrÁt‚ kopiena aktu‚la ir etniskajos pielikumos.
Secin‚jumi
Laikraksti pied‚v‚ regul‚rus, daudzveidÓgus, da˛‚d‚m kopienas
soci‚laj‚m kategorij‚m paredzÁtus pielikumus. Sistem‚tiski tos veido
laikraksti, kas darbojas jau ilg‚ku laiku ñ RÁzeknes VÁstis un Миллион.
ArÓ pielikumu daudzveidÓba ajos izdevumos ir vispla‚k‚, jo tie paredzÁti
gan bÁrniem, gan jaunieiem, sievietÁm, vÓrieiem, gan t‚diem, kurus
apvieno kopÓgi hobiji vai darbs: makÌerniekiem, zemniekiem utt.
Apl˚kot‚s avÓzes iespÁjams iedalÓt div‚s grup‚s: pilsÁtas avÓzes un
reÏiona avÓzes. K‚ r‚da analÓze, is iedalÓjums neierobe˛o laikrakstus
tematisko pielikumu ziÚ‚. ArÓ t‚ saukt‚s pilsÁtas avÓzes veido pielikumus,
kas aktu‚li gan pilsÁtas, gan lauku iedzÓvot‚jiem. T‚dÁÔ vietÁj‚ kopien‚
pielikumi pamat‚ veic divas funkcijas: izglÓtojoo un izklaides funkciju.
IzglÓtojoo funkciju veicina pielikumi da˛‚d‚s praktisk‚s nozarÁs, piemÁram, par specifisko un aktualit‚tÁm lauksaimniecÓb‚, auto nozarÁ, izglÓtÓb‚, arÓ etnisko grupu prezent‚cij‚. Savuk‚rt izklaides funkciju veic pielikumi bÁrniem, kulin‚rijas jomas interesentiem, sievietÁm un vÓrieiem.
Rodamas arÓ reflektÁanas un atbalstÓanas pazÓmes, tomÁr t‚s nav dominÁjo‚s. –Ós funkcijas visspilgt‚k paman‚mas etniskajos pielikumos, kopienas p‚rst‚vju veiksmes reprezent‚cij‚ ñ kult˚ras dzÓves aktualit‚tes,
301
Sandra Murinska-Gaile
vÁrtÓbas, ievÁrojamu pan‚kumu atainojums utt. TaËu nozÓmÓga ir arÓ
soci‚l‚s lomas funkcija, ko, piemÁram, veic reliÏiskie pielikumi, kas
veicina kristÓg‚s apziÚas veidoanu un kuri ir nozÓmÓga Latgales reÏiona
preses pazÓme. VietÁjie laikraksti aptver daudzveidÓgas cilvÁku intereses
un paradumus, cenas iekÔaut visda˛‚d‚kos cilvÁku hobijus, intereses,
soci‚l‚s grupas un sl‚Úus. T‚dÁj‚di pielikumu daudzveidÓba sniedz inform‚ciju par t‚s lasÓt‚jiem ñ vecumu, soci‚lo klasi, sl‚ni, ien‚kumiem u. c.
Var secin‚t, ka pielikumos dominÁjo‚ ir praktiska satura inform‚cija,
t‚dÁj‚di to ikdieniÌums un ierast‚ tematika veicina pielikumu popularit‚ti un kontinuit‚ti. Regul‚rie un ilglaicÓg‚kie pielikumi kÔ˚st par
nepiecieamÓbu kopien‚, jo m‚ca, k‚ dzÓvot, un integrÁ vietÁj‚ vidÁ. T‚dÁÔ
nozÓmÓg‚kais aspekts, ko sniedz pielikumi, ir to praktiskais devums un
kult˚rtelpas reprezent‚cija.
Latvijas iedzÓvot‚ji visvair‚k lasa nedÁÔas preses izdevumus (2013).
http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4398
(skatÓts 20.11.2013.).
2
Jankowski N. Community Media in the Information Age: Perspectives and
Prospects. Cresskill. NJ: Hampton Press, 2002, pp. 5ñ7.
3
Morse S. W. Smart Communities: How Citizens and Local Leaders Can Use
Strategic Thinking to Build a Brighter Future. San Francisco, Calif.: JosseyBass, 2004, pp. 2ñ4.
4
McQuail D. McQuailís Mass Communication Theory. London: Sage, 2010,
p. 31.
5
Niblock S. Features. Pulling Newspapers Apart: Analysing Print Journalism.
London, New York: Routledge, 2008, p. 52.
6
VietÁj‚ laikraksta vieta kopien‚ (2005). http://www.edruva.lv/viedokli/234
(skatÓts 10.10.2013.).
7
Morley D., Robins K. Spaces of Identity. Global Media, Electronic Landscapes
and Cultural Boundaries. London: Routledge, 1995, p. 179.
8
Lauterer J. Community Journalism: Relentlessly Local. Chapel Hill: University
of North Carolina Press, 2006, pp. 2ñ3.
9
Gald‚ pavasara sÁnes. Latgales Laiks Nr. 34, 2008. gada 3. maijs, 20. lpp.
10
Её помидоры – вкусные и урожайные. Миллион. Приложение Земниекс,
5 февраля 2008 года.
11
Svika S. Pirmie Latgales Dziesmu svÁtki. VietÁj‚ Latgales AvÓze Nr. 28, 2013.
gada 12. j˚lijs, 18. lpp.
1
302
Latgales laikrakstu tematisko pielikumu daudzveidÓba
LITERAT¤RA
Howley K. Community Media: People, Places, and Communication Technologies. New York: Cambridge University Press, 2005.
Jankowski N. Community Media in the Information Age: Perspectives and Prospects. Cresskill, NJ: Hampton Press, 2002.
Jankowski N. Community Media Research: A Quest for Theoretically-grounded
Models. The Public No 10 (1), 2003, pp. 5ñ13.
Laikrakstu Latgales Laiks, RÁzeknes VÁstis, VietÁj‚ Latgales AvÓze, Миллион,
СейЧас 2004., 2008., 2013. gada numuri.
Lauterer J. Community Journalism: Relentlessly Local. Chapel Hill: University
of North Carolina Press, 2006.
Lowrey W. Community Journalism. Hatcher J. A., Reader B. Foundations of
Community Journalism. Los Angeles: SAGE Publications, 2012, pp. 87ñ105.
McNair B. News and Journalism in the UK. London: Routledge, 2003.
McNair B. News From a Small Country: the Media in Scotland. Franklin B.
Local Journalism and Local Media: Making the Local News. London: Routledge,
2006, pp. 37ñ49.
McQuail D. McQuailís Mass Communication Theory. London: Sage, 2010.
McQuail D. Media Performance. London: Sage, 1992.
Morley D., Robins K. Spaces of Identity. Global Media, Electronic Landscapes
and Cultural Boundaries. London: Routledge, 1995.
Morse S. W. Smart Communities: How Citizens and Local Leaders Can Use
Strategic Thinking to Build a Brighter Future. San Francisco, Calif.: JosseyBass, 2004.
Niblock S. Features. Franklin B. Pulling Newspapers Apart: Analysing Print
Journalism. London, New York: Routledge, 2008, pp. 46ñ56.
Stamm K. R. Community Ties and Media Use. Critical Studies in Mass Communication No 5, 1988, pp. 357ñ361.
Stamm K. R. Newspaper Use and Community Ties: Toward a Dynamic Theory.
Norwood, NJ: Ablex Publishing, 1985.
303
AUTORI
Inese BrÓvere (1973) ñ Mg. paed., Mg. hist., RÁzeknes Augstskolas Humanit‚ro un juridisko zin‚tÚu fakult‚tes Humanit‚ro zin‚tÚu katedras lektore
e-pasts: brive@mail.lv
Maija Burima (1971) ñ Dr. philol., profesore, LZP eksperte salÓdzin‚m‚s
literat˚rzin‚tnes apaknozarÁ, 2012ñ2013 ñ Daugavpils Universit‚tes
KomparatÓvistikas instit˚ta direktore, no 2013 ñ DU Humanit‚r‚s
fakult‚tes dek‚ne
e-pasts: maija.burima@du.lv
J˚lija Dibovska (1987) ñ Mg. philol., Latvijas Universit‚tes Humanit‚ro
zin‚tÚu fakult‚tes doktorante, izdevniecÓbas ìJumavaî redaktore,
Latvijas Universit‚tes Liter‚ro tekstu vietnes www.ubisunt.lu.lv
projekta vadÓt‚ja
e-pasts: j.dibovska@gmail.com
Dace Dolace (1960) ñ Mg. theol., Latvijas KristÓg‚s akadÁmijas docente,
Tartu Universit‚tes (Igaunija) doktorante
e-pasts: kursi@kra.lv
Gundega GailÓte (1965) ñ Mg. art., Latvijas M‚kslas akadÁmijas doktorante
e-pasts: rdmvgundega@inbox.lv
Zane GrigoroviËa (1975) ñ Mg. art., Latvijas Kult˚ras akadÁmijas Kult˚ras teorijas un vÁstures katedras lektore
e-pasts: zane.lamstera@inbox.lv
ElÓna KokareviËa (1986) ñ Mg. philol., Latvijas Universit‚tes Liter‚ro
tekstu vietnes www.ubisunt.lu.lv redaktore
e-pasts: elina.kokarevica@gmail.com
Oksana Kovzele (1983) ñ Dr. philol., Daugavpils Universit‚tes Humanit‚ro un soci‚lo zin‚tÚu instit˚ta Kult˚ras pÁtÓjumu centra pÁtniece
e-pasts: oksana.komarova@du.lv
KarÓne Laganovska (1971) ñ Dr. philol., RÁzeknes Augstskolas IzglÓtÓbas
un dizaina fakult‚tes IzglÓtÓbas un metodiku katedras asociÁt‚ profesore
e-pasts: Karine.Laganovska@ru.lv
Ilona œaha (1974) ñ Dr. philol., Daugavpils Universit‚tes Humanit‚ro
un soci‚lo zin‚tÚu instit˚ta Kult˚ras pÁtÓjumu centra pÁtniece, LZP
eksperte salÓdzin‚m‚s literat˚rzin‚tnes apaknozarÁ
e-pasts: ilona.laha@du.lv
304
Sandra Murinska-Gaile (1984) ñ Mg. philol., RÁzeknes Augstskolas
Humanit‚ro un juridisko zin‚tÚu fakult‚tes Humanit‚ro zin‚tÚu
katedras zin‚tnisk‚ asistente
e-pasts: sandra.murinska@inbox.lv
Marija Semjonova (1986) ñ Mg. philol., Latvijas Universit‚tes Humanit‚ro zin‚tÚu fakult‚tes Sastat‚m‚s valodniecÓbas un tulkoanas
nodaÔas Somugristikas centra pasniedzÁja, Latvijas Universit‚tes
Humanit‚ro zin‚tÚu fakult‚tes doktora zin‚tnisk‚ gr‚da pretendente
filoloÏij‚
e-pasts: marjsem@gmail.com
B‚rbala Simsone (1978) ñ Dr. philol., izdevniecÓbas ìZvaigzne ABCî
Latvieu valodas, literat˚ras un m‚kslas redakcijas vadÓt‚ja
e-pasts: Barbala.Stroda@gmail.com
Inese Sirica (dzim. KundziÚa) (1987) ñ Mg. art., Latvijas M‚kslas akadÁmijas doktorante, Latvijas M‚kslas akadÁmijas M‚kslas zin‚tnes
katedras izglÓtÓbas metodiÌe
e-pasts: inese.sirica@gmail.com
Astra Skr‚bane (1953) ñ Dr. philol., Ventspils Augstskolas Tulkoanas
studiju fakult‚tes asociÁt‚ profesore
e-pasts: astras@venta.lv
Zane –iliÚa (1974) ñ Dr. art., Latvijas Kult˚ras akadÁmijas Kult˚ras
teorijas un vÁstures katedras asociÁt‚ profesore
e-pasts: zane.silina@gmail.com
Antra Roskoa (1967) ñ Dr. sc. admin., RÓgas Tehnisk‚s universit‚tes
E-studiju tehnoloÏiju un humanit‚ro zin‚tÚu fakult‚tes LietiÌ‚s
valodniecÓbas instit˚ta docente
e-pasts: antra.roskosa@rtu.lv
KatrÓne TuËa (1985) ñ Mg. philol., Latvijas Universit‚tes Humanit‚r‚s
fakult‚tes IbÁristikas studiju katedras lektora p.i.
e-pasts: katrine_tuca@inbox.lv
Jana Veinberga (1964) ñ Mg. soc., Daugavpils Universit‚tes Humanit‚r‚s
fakult‚tes doktorante
e-pasts: janaveinberga@gmail.com
Inese ViËaka (1980) ñ Mg. philol., Latvijas Universit‚tes Humanit‚ro
zin‚tÚu fakult‚tes doktorante
e-pasts: advos@inbox.lv
305
CONTRIBUTORS
Inese BrÓvere (1973) ñ Mg. paed., Mg. hist., lecturer of RÁzekne University
College Faculty of Humanities and Law Philology Department
e-mail: brive@mail.lv
Maija Burima (1971) ñ Dr. philol, professor, expert of Latvian Council
of Science in comparative literature studies, 2012ñ2013 ñ director
of the Institute of Comparative Studies of DU, since 2013 ñ dean of
the Faculty of Humanities
e-mail: maija.burima@du.lv
J˚lija Dibovska (1987) ñ Mg. philol., Doctoral student of University of
Latvia Faculty of Humanities, editor at publishing house ìJumavaî,
project manager of University of Latvia website of literary texts
www.ubisunt.lu.lv
e-mail: j.dibovska@gmail.com
Dace Dolace (1960) ñ Mg. theol., assistant professor of Latvian Christian
Academy, Doctoral student at University of Tartu (Estonia)
e-mail: kursi@kra.lv
Gundega GailÓte (1965) ñ Mg. art., Doctoral student of Latvian Academy
of Arts
e-mail: rdmvgundega@inbox.lv
Zane GrigoroviËa (1975) ñ Mg. art., lecturer at Latvian Academy of
Culture Department of Cultural theory and history
e-mail: zane.lamstera@inbox.lv
ElÓna KokareviËa (1986) ñ Mg. philol., editor of University of Latvia
website of literary texts www.ubisunt.lu.lv
e-mail: elina.kokarevica@gmail.com
Oksana Kovzele (1983) ñ Dr. philol., researcher of Daugavpils University
Institute of Humanities and Social Sciences Centre of Cultural
Research
e-mail: oksana.komarova@du.lv
KarÓne Laganovska (1971) ñ Dr. philol., associate professor of RÁzekne
University College Faculty of Education and Design Department of
Education and Methodology
e-mail: Karine.Laganovska@ru.lv
306
Ilona œaha (1974) ñ Dr. philol., researcher of Daugavpils University
Institute of Humanities and Social Sciences Centre of Cultural
Research, expert of Latvian Council of Science in comparative
literature studies
e-mail: ilona.laha@du.lv
Sandra Murinska-Gaile (1984) ñ Mg. philol., assistant researcher of
RÁzekne University College Faculty of Humanities and Law Philology
Department
e-mail: sandra.murinska@inbox.lv
Marija Semjonova (1986) ñ Mg. philol., teacher at the Centre of Finno
Ugric studies of University of Latvia Faculty of Humanities Department of Contrastive Linguistics, Translation and Interpreting,
PhD Candidate in Philology of University of Latvia Faculty of Humanities
e-mail: marjsem@gmail.com
B‚rbala Simsone (1978) ñ Dr. philol., Head of the Department of Latvian
Language, Literature and Arts, ìZvaigzne ABCî Publishers
e-mail: Barbala.Stroda@gmail.com
Inese Sirica (ex. KundziÚa) (1987) ñ Mg. art., Doctoral student of Art
Academy of Latvia, assistant of the Department of History and
Theory of Visual Art and Culture, The Art Academy of Latvia
e-mail: inese.sirica@gmail.com
Astra Skr‚bane (1953) ñ Dr. philol., associate professor of Ventspils
University College Faculty of Translation Studies
e-mail: astras@venta.lv
Zane –iliÚa (1974) ñ Dr. art., associate professor of Latvian Academy of
Culture Department of Theory and History of Culture
e-mail: zane.silina@gmail.com
Antra Roskoa (1967) ñ Dr. sc. admin., assistant professor of Riga Technical University Faculty of E-Learning Technologies and Humanities,
Institute of Applied Linguistics
e-mail: antra.roskosa@rtu.lv
KatrÓne TuËa (1985) ñ Mg. philol., acting lecturer of University of Latvia
Faculty of Humanities Department of Iberistica studies
e-mail: katrine_tuca@inbox.lv
307
Jana Veinberga (1964) ñ Mg. soc., Doctoral student of Daugavpils
University Faculty of Humanities
e-mail: janaveinberga@gmail.com
Inese ViËaka (1980) ñ Mg. philol., Doctoral student of University of
Latvia Faculty of Humanities
e-mail: advos@inbox.lv
LÓdz 2012. gadam zin‚tnisko rakstu kr‚jums KomparatÓvistikas instit˚ta
almanahs publicÁts ar ISSN numuru 1691-6107. No 2013. gada ˛urn‚ls
KomparatÓvistikas almanahs tiek izdots ar ISSN numuru 2255-9388.
Till 2012 the issue was published with the title The Almanac of the Institute of
Comparative Studies and ISSN number 1691-6107. Since 2013 the journal is
published with the title Journal of Comparative Studies, ISSN number 2255-9388.
○ ○ ○ ○ ○
IzdevÁjdarbÓbas reÏistr. apliecÓba Nr. 2-0197.
ParakstÓts iespieanai 24.08.2015. Pas˚tÓjuma Nr. 39.
Iespiests DU AkadÁmiskaj‚ apg‚d‚ ìSauleî ó
Saules iela 1/3, Daugavpils, LVñ5401, Latvija.