У этой страницы нет
проверенных версий, вероятно, её качество
не оценивалось на соответствие стандартам.
Морфологические и синтаксические свойства
[править]
vito
Существительное.
Корень: -vit-; окончание: -o.
- виноградная лоза ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Морфологические и синтаксические свойства
[править]
Основа инфекта: vītā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
vītō
|
vītor
|
vītem
|
vīter
|
—
|
—
|
2 p.
|
vītas
|
vītāris
|
vītes
|
vītēris
|
vītā
|
vītare
|
3 p.
|
vītat
|
vītātur
|
vītet
|
vītētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
vītāmus
|
vītāmur
|
vītēmus
|
vītēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
vītātis
|
vītāmini
|
vītētis
|
vītēmini
|
vītāte
|
vītamini
|
3 p.
|
vītant
|
vītantur
|
vītent
|
vītentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
vītābam
|
vītābar
|
vītārem
|
vītārer
|
2 p.
|
vītābas
|
vītabāris
|
vītāres
|
vītarēris
|
3 p.
|
vītābat
|
vītabātur
|
vītāret
|
vītarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
vītabāmus
|
vītabāmur
|
vītarēmus
|
vītarēmur
|
2 p.
|
vītabātis
|
vītabamini
|
vītarētis
|
vītarēmini
|
3 p.
|
vītābant
|
vītabantur
|
vītarent
|
vītarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
vītābo
|
vītabor
|
—
|
2 p.
|
vītābis
|
vītaberis
|
vītāto
|
3 p.
|
vītābit
|
vītabitur
|
vītāto
|
Plur.
|
1 p.
|
vītabimus
|
vītabimur
|
—
|
2 p.
|
vītabitis
|
vītabimini
|
vītatōte
|
3 p.
|
vītabuntur
|
vītanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
vītāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
vītāri
|
Participium praesentis actīvi
|
vītāns
|
Gerundium
|
vītandī
|
Gerundivum
|
vītandus, -a, -um
|
Основа перфекта: vītāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
vītāvī
|
vītāverim
|
vītāveram
|
vītāvissem
|
vītāverō
|
2 p.
|
vītāvisti
|
vītāveris
|
vītāveras
|
vītāvisses
|
vītāveris
|
3 p.
|
vītāvit
|
vītāverit
|
vītāverat
|
vītāvisset
|
vītāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
vītāvimus
|
vītāverimus
|
vītāverāmus
|
vītāvissēmus
|
vītāverimus
|
2 p.
|
vītāvistis
|
vītāveritis
|
vītāverātis
|
vītāvissētis
|
vītāveritis
|
3 p.
|
vītāvērunt
|
vītāverint
|
vītāverant
|
vītāvissent
|
vītāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
vītāvisse
|
Основа супина: vītāt-
Participium perfecti passivi
|
vītātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
vītātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
vītātum
|
Supinum II
|
vītātū
|
vī-to
Глагол, первое спряжение.
Корень: -vit-; окончание: -o.
- уклоняться, стремиться уйти, держаться вдали, обходить, избегать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
- спасаться, ускользать, уходить ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).