Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca

Kad hercogs Gothards Ketlers izvēlējās Jelgavu par savu rezidenci un piešķīra tai pilsētas tiesības, 1573. gadā viņš lika uzcelt koka baznīcu pilsētas latviešu luterāņu draudzei. Jaunais dievnams tika veltīts Svētajai Annai un tā celšanu atbalstīja hercoga Gotharda sieva Mēklenburgas princese Anna Ketlere (1531–1602). 1619.–1621. gadā pie vecās koka baznīciņas uzcēla mūra torni. Vecās baznīcas vietā Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā 1638. - 1641. gadā būvmeistars Johans Kolhauers uzcēla jaunu mūra dievnamu. Veco mūra torni 1649. gadā pagarināja līdz 49 metriem.

1730. gadā baznīcā uzbūvēja balkonu, ko dēvēja par "jauno miesnieku luktu", 1750. gadā pārbūvēja torni, 1777. gadā uzbūvēja otru balkonu, ko dēvēja par "zilās gvardes luktu", bet 1782. gadā jaunās hercoga pils latviešu amatnieki un mākslinieki baznīcā uzcēla pašu greznāko balkonu.

1859. gada 7. maijā baznīcas torņa smailē iespēra zibens, un torni atkal vajadzēja pārbūvēt. Mācītāja Morica Vilhelma Konrādija (1850–1902) kalpošanas laikā 1883. gadā baznīcas dārzā iestādīja ozolu M. Lutera 400 gadu atcerei. Ap 1910. gadu baznīca ieguva J. Rozentāla altārgleznu "Kristus un samāriete". Pēc Brīvības cīņu beigām baznīcā uzstādīja piemiņas plāksni Pirmā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem.

Ēku pārbūvēja 1930.-1932. gados pēc arhitekta P. Kundziņa projekta. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 4. augustā baznīca nodega, bet draudze to atjaunoja 1948. - 1968. gadā pēc arhitekta P. Saulīša projekta. 1997. gadā baznīcu izremontēja.^[1]

• Johans Frīdrihs Rozenbergers (kalpoja 1758–1772)