Valters Bote

Valters Vilhelms Georgs Bote (vācu: Walther Wilhelm Georg Bothe; dzimis 1891. gada 8. janvārī, miris 1957. gada 8. februārī) bija vācu kodolfiziķis. Kopā ar Maksu Bornu 1954. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts.^[1]

Valters Bote Walther Bothe Personīgā informācija Dzimis 1891. gada 8. janvārī Orānienburga, Vācijas Impērija (Brandenburga,  Vācija) Miris 1957. gada 8. februārī (66 gadi) Heidelberga, Bādene-Virtemberga,  Vācija Pilsonība Vācija

Zinātniskā darbība Zinātne fizika, matemātika, ķīmija Darba vietas Berlīnes Humboltu universitāte, Gīsenes Universitāte, Heidelbergas Universitāte, Maksa Planka Medicīnas pētījumu institūts Alma mater Berlīnes Humboltu universitāte Pasniedzēji Makss Planks Apbalvojumi 1954. gada Nobela prēmija fizikā

Dzimis pulsteņmeistara un šuvējas ģimenē. No 1908. līdz 1913. gadam studēja fiziku, matemātiku, ķīmiju un mūziku Berlīnes Humboltu universitātē. 1913. gadā strādāja pie Maksa Planka par asistentu, 1914. gadā ieguva doktora grādu Planka vadībā.

1913. gadā Bote sāka darbu Valsts fizikālā un tehniskā institūta Radioaktivitātes laboratorijā, kur, izņemot Pirmā pasaules kara gadus, strādāja līdz 1930. gadam. Sākumā Bote bija Hansa Geigera asistents, bet pēdējos gadus bija laboratorijas vadītājs. Pirmā pasaules kara laikā krita krievu gūstā, Vācijā atgriezās 1920. gadā. Vēlāk strādāja Gīsenē, Heidelbergā. Pēc nacistu nākšanas pie varas tika iecelts par Maksa Planka Medicīnas pētījumu institūta vadītāju, kur izveidoja Vācijā pirmo ciklotronu. Otrā pasaules kara gados strādāja Vācijas kodolieroču programmā (Uranprojekt).

1954. gadā Bote saņēma Nobela prēmijas fizikā par sakrišanas metodes izstrādāšanu un ar tās palīdzību izdarītajiem atklājumiem.