Tālis Millers

Tālis Millers;
Personīgā informācija
Dzimis	1929. gada 4. janvārī ; Ungurmuižas pagasts, Latvija
Miris	2022. gada 17. augustā (93 gadi);
Dzīves vieta	Rīga
Pilsonība	Latvijas
Tautība	Latvietis
Brāļi	Jānis Meldrājs
Māsas	Rasma Apsalone
Dzīvesbiedre	Irēna Millere
Bērni	Andra Ješinska
Zinātniskā darbība
Zinātne	Ķīmija
Alma mater	Latvijas Universitāte
Apbalvojumi	Triju zvaigžņu ordeņa komandieris (1998)

Tālis Millers (dzimis 1929. gada 4. janvārī,^[1] miris 2022. gada 17. augustā^[2]) bija latviešu ķīmiķis. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (1994-1998).

Dzīvesgājums

Dzimis 1929. gadā Ungurmuižas pagastā. Mācījās Liepenes pamatskolā, tad Jēkabpils Valsts ģimnāzijā (1942-1947).^[3] Studēja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1952. gadā, ^[1] 1954. gadā sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūtā, 1962. gadā ieguva ķīmijas doktora grādu Rīgas Politehniskajā institūtā.^[4]

Vairāk nekā desmit gadus vadīja LZA Neorganiskās ķīmijas institūtu (1984—1997).^[1] No 1992. līdz 1994. gadam un no 1998. līdz 2001. gadam Millers bija Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, starpposmā — prezidents.^[1] Bija Latvijas Ķīmijas žurnāla (Latvian Journal of Chemistry) galvenais redaktors.^[1] No 1993. līdz 1994. gadam bija Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.^[1]

Miris 2022. gada 17. augustā.^[2]

Darbi

Darbojās neorganiskās ķīmijas nozarē, vadīja pētījumus neorganisko savienojumu plazmas ķīmijā un tehnoloģijā.^[5] Millers ir aptuveni 300 zinātnisku rakstu autors.^[1] Ir 84 autorapliecības.^[1]

Миллер, Талис Никласович. Неорганические соединения фосфора с азотом. Рига: Зинатне, 1986. - 208 с. (monogrāfija) (krieviski)
T.N. Millers, A.A. Kuzjukevics. Micromonocrystals of refractory compounds: composition, structure and properties. Progr. Crystal Growth & Charact., 1988, vol. 16, pp. 367-438.
T. Millers. Materials synthesis on the basis of ultrafine refractory compound powders. Materials Science and Engineering, 1993, A 168.
A. Kuzjukevics, K. Ishizaki, J. Grabis, T. Millers. Hot pressing of TiN-alumina composites. J. Cer. Soc. Japan, 1994, vol. 102, pp. 225-230.
L. Cera, T. Millers. Surface acid-base properties of plasma prepared composite oxides in aqueous solution. Latv. J. Chem., 1994, N 2, pp. 160-165.
J. Ronis, B. Bondars, A. Vitola, T. Millers, J. Schneider, F. Frey. Crystal structure of the phosphorous oxynitride P4ON6. J.Solid State Chem., 1995, vol. 115, n 1, pp. 265-269.
T. Millers, H. König. Plasmatechnische Herstellung ultradispersen Keramikpulver und deren Anwendung. DECHEMA, Frankfurt, 1995, s. 41-45.
A. Vitola, J. Ronis, V. Avotins, T. Millers. Structure of inorganic phosphorous-nitrogen tetrahedral compounds. Latv. J. Chem., 1997, N 1, pp. 52-59.
L. Cera, M. Berzins, T. Millers. Charge development at the interface in Si-C-N composite aqueous suspensions. Latv. J. Chem., 1997, N 2, pp. 64-71.
T. Millers, J. Ronis, A. Vitola. Synthesis, structure and properties of materials in the system P-N-O. J. Inorg. Phosphorus Chem., Phosphorus Research Bull., 1999, vol. 10, pp. 690-695.
T. Millers. Plasma, chemistry, and advanced materials. Proc. Latv. Acad. Sci, B, 2004, vol. 58, N 2, pp. 76-80.

Apbalvojumi

Latvijas PSR Valsts prēmija (1980)^[1]
Solomona Hillera balva (1996)^[1]
Triju Zvaigžņu ordenis, trešā šķira (1998)^[1]
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa (2002) par "izcilu zinātnisko devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā",^[6]
Latvijas Zinātņu akadēmijas un "Grindeks" balva.^[1]

Atsauces

↑ ^1,00 ^1,01 ^1,02 ^1,03 ^1,04 ^1,05 ^1,06 ^1,07 ^1,08 ^1,09 ^1,10 ^1,11 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 451. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
↑ ^2,0 ^2,1 «In Memoriam Tālis Millers». lza.lv.
↑ No skolas maizes Jēkabpilī — sāts visam mūžam Referāts konferencē "Jēkabpils no pagātnes līdz šodienai" Jēkabpilī 2000. gada 14. jūlijā
↑ «Tālis MILLERS». LZA.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.
↑ «Akadēmiķis Tālis Millers: Man dzīvē ir laimējies». LA.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.
↑ «Tālis MILLERS». LZA.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.

Ārējās saites

"Latvijas ļaudis" informācija^{[novecojusi saite]}

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lat-1] 1,00 ^1,01 ^1,02 ^1,03 ^1,04 ^1,05 ^1,06 ^1,07 ^1,08 ^1,09 ^1,10 ^1,11 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 451. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.

[miris-2] 2,0 ^2,1 «In Memoriam Tālis Millers». lza.lv.

[3] No skolas maizes Jēkabpilī — sāts visam mūžam Referāts konferencē "Jēkabpils no pagātnes līdz šodienai" Jēkabpilī 2000. gada 14. jūlijā

[lza-4] «Tālis MILLERS». LZA.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.

[5] «Akadēmiķis Tālis Millers: Man dzīvē ir laimējies». LA.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.

[6] «Tālis MILLERS». LZA.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]