Skujkoku klase

Vīrišķie un sievišķie strobili sastāv no saīsinātās ass, pie kuras piestiprinās mikrosporangiji jeb putekšņmaciņi un makrostrobili jeb sēklaizmetņi. Sievišķie strobili sakopoti čiekuros. Zināmas ~ 600 sugas, lielākā kailsēkļu grupa mūsdienās. Liela nozīme dabīgajā augu sedzē — veido mežus. Var būt koki, krūmi ar monopodiālu, zarainu stumbru. Strobili ir viendzimuma, var būt vienmāju vai divmāju augi - uz 1 auga gan vīrišķie, gan sievišķie strobili. Puteksnim ir ārējā un iekšējā sega — eksīna un intīna. Čiekurs sastāv no ass, pie kuras spirāliski vai pretēji sakārtotas segzvīņas. To žāklēs ir sēklzvīņas, pie pamata 2 vai vairāki sēklaizmetņi. Pēc apputeksnēšanās no sēklaizmetņiem attīstās embrijs, kas pārvēršas par sēklas dīglīti un sēklaizmetnis — par sēklu. Segzvīņu un sēklzvīņu forma, lielums, krāsa ir svarīgas pazīmes skujkoku noteikšanā. Skujas bagātas ar ēteriskām eļļām, sveķiem, terpēniem.

Klase Skujkoki (Pinopsida)

• †Kordaītu rinda (Cordaitales)
• Priežu rinda (Pinales)
• †Voinovskiju rinda (Vojnovskyales)
• †Voltciju rinda (Voltziales)

(†) — izmirušu augu grupa.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skujkoku klase.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Latvijas skujkoki. Arhivēts 2007. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē.

Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l