Roberts Emīls Feldmanis

Dzimis Viļņā dzelzceļa ierēdņa Jāņa Feldmaņa un viņa sievas Jetes (Henrietas) Marijas, dzimušas Matutas, ģimenē. Pirmos dzīves gadus pavadījis Viļņā, Pirmā pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Krievijas pilsoņu kara laikā ģimene pārcēlās atpakaļ uz Viļņu.

1922. gadā ģimene ieradās Jelgavā. 1925. gadā R. Feldmanis uzsāka mācības Jelgavas Skolotāju institūtā. Šinī laikā viņš iesaistījās Jelgavas Nikolaja draudzē, kur lielu iespaidu guva no mācītāja Edgara Rumbas. Te izveidojās un nostiprinājās Feldmaņa vēlme studēt Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. 1929. gadā R. Feldmanis uzsāka darba gaitas, līdztekus 1930. gadā viņš pabeidza mācības Vakara vidusskolā un iestājās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Studiju laikā darbojās Kristīgo studentu biedrībā. Otrajā studiju gadā (1931./32.) R. Feldmanis saslima ar plaušu tuberkulozi. 1932. gadā E. Rumba aicināja R. Feldmani par asistentu Rīgas Kristus draudzē. Studijas pabeidzis 1935. gadā, Feldmanis kalpoja kā vikārs dažādās Latvijas draudzēs.

1936. gada nogalē tika uzaicināts pārņemt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārmisijas sekretāra pienākumos, kurus pildīja līdz pat Ārmisijas padomes likvidācijai. Darbs šinī amatā ir viens no nozīmīgākajiem R. Feldmaņa veikumiem, un to raksturo liels ārmisijas aktivitāšu pieaugums. Liela nozīme bija arī šajā laikā izveidotajiem un uzturētajiem kontaktiem ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas misionāri Indijā Annu Irbi. 1937. gadā R. Feldmanis kļuva par E. Rumbas vadītās Kristus draudzes otro mācītāju. 1938. gada otrajā pusē viņš tika nozīmēts par Latvijas baznīcas pārstāvi Pasaules Trešajā misijas konferencē Tambaramā. Uzturēšanās laikā viņš apmeklēja arī A. Irbi un Latvijas "misijas ciemu" Karunagarapuri Tamilnādā. Pēc atgriešanās Latvijā aizstāvēja teoloģijas licenciāta grādu.

Otrā pasaules kara laikā daļēji atjaunoja Ārmisijas padomes darbu. Pēc kara beigām R. Feldmanis bija Rīgas Sv. Jāņa draudzes vikārs, pēc tam Rīgas Jēzus luterāņu draudzes mācītājs. 1950. gada 29. aprīlī viņu apcietināja, apmēram mēnesi pratināja VDK ēkā Stabu ielā, tad pārveda uz Rīgas Centrālcietumu. Viņam piesprieda 10 gadus labošanas darbu nometnē Arhangeļskas apgabalā, bet pēc Staļina nāves 1954. gada novembrī atbrīvoja.

Pēc atgriešanās no izsūtījuma viņu 1955. gadā apstiprināja par mācītāju Katlakalna draudzē un tās filiālē Olainē, kur viņš atjaunoja Olaines baznīcu. 1979. gadā, pēc mācītāja Romāna Vanaga nāves, Rīgas Mežaparka draudze Gustava Ādolfa baznīcā aicināja R. Feldmani par savu mācītāju. 1970. gadu beigās un 1980. gadu sākumā R. Feldmaņa draudzes piedzīvoja ievērojamu garīgu intensitāti. Tās rezultātā liela daļa teoloģijas studentu nāca tieši no draudzēm, kurās kalpoja Feldmanis, īpaši no Mežaparka draudzes. Okupācijas gados Roberts Feldmanis kalpoja arī par baznīcas vēstures pasniedzēju Teoloģijas seminārā topošajiem luterāņu garīdzniekiem.

Atmodas gados R. Feldmanis aktīvi iesaistījās draudžu atjaunošanā un atjaunotās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes darbībā. Feldmanis bija apkopojis ļoti nozīmīgu teoloģisko bibliotēku, kuru novēlēja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Augstākajai teoloģiskajai mācību iestādei Lutera akadēmijai. Roberts Emīls Feldmanis aizgāja mūžībā 2002. gada 28. maijā, apbedīts Katlakalna baznīcas dārzā.

• Rubenis I. Misionārs Roberts Feldmanis. — Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 2007. — 163 lpp.

• Roberts Feldmanis