Reina
- Šis raksts ir par upi Eiropā. Par citām jēdziena Reina nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Reina (vācu: Rhein, franču: Rhin, nīderlandiešu: Rijn) ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe. Sākas Šveices Alpos Graubindenes kantonā, netālu no Sengotarda pārejas kā divas upītes - Priekšreina (Vorderrhein) un Aizreina (Hinterrhein).
| Reina | |
|---|---|
| vācu: Rhein | |
| franču: le Rhin | |
| nīderlandiešu: Rijn | |
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Alpi 46°37′57″N 8°40′29″E / 46.63250°N 8.67472°E |
| Ieteka | Ziemeļjūra 51°47′47″N 3°50′55″E / 51.79639°N 3.84861°EKoordinātas: 51°47′47″N 3°50′55″E / 51.79639°N 3.84861°E |
| Caurteces valstis |  Šveice,  Lihtenšteina,  Austrija,  Vācija,  Francija,  Nīderlande
|
| Garums | 1233 km |
| Iztekas augstums | 2412 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Vidējā caurtece | 2 200 m³/s |
| Baseina platība | 185 000 km² |
| Galvenās pietekas | |
| Oficiālais nosaukums: Reina starp Eltvili un Bingeni (Rheinauen zwischen Eltville und Bingen) | |
| Iekļauts | 1976. gada 26. februāris |
| Aizsardzības nr. | 88 |
| platība | 566 ha |
 Reina Vikikrātuvē
| |
Līdz Bodenezeram upi sauc par Alpu Reinu (102 km), no Bodenezera līdz Bāzelei par Kalnu Reinu (145 km). šajos posmos upe ir strauja, pie Šafhauzenes veido 20 m augstus ūdenskritumu. No Bāzeles līdz Bingenai (mazliet lejpus Maincas (Augšreina — 358 km) upe plūst pa līdzenumu, krastos augļu un vīna dārzi. Vidusreinas posmā (no Bingenas līdz Bonnai — 126 km) Reina plūst caur Reinas Šīferkalniem, veidojot krāšņu, līdz 300 m dziļu ieleju. Lejasreina (212 km) ir tipiska līdzenuma upe. Tuvojoties ietekai Ziemeļjūrā, veido vairākas attekas. Kopēja delta ar Māsu un Šeldu.
Reinas vārds cēlies no ķeltu — renos (stipra straume). Tāpat kā Donava, senatnē Reina kalpoja par dabisko robežu starp romiešu "civilizēto" pasauli un ģermāņu "barbaru" ciltīm, tā bija nemitīgu cīņu arēna. Pēc Rietumromas sabrukuma, savstarpējo cīņu turpināja divas valstis - Francija un Vācija, kas centās nostiprināties Reinas krastos. Būtībā cīņa beidzās tikai ar ES izveidošanos.
Reina vienmēr ir kalpojusi par lielu transporta artēriju, jo izdevīgi savienoja lauksaimnieciskos dienvidus ar rūpniecības centriem lejtecē.
1976. gadā Reinas augštece Badenē-Virtembergā starp Eltvili un Bingeni tika iekļauta Rāmsaras konvencijas aizsargājamo vietu sarakstā.
Galvenās pietekas
labot šo sadaļuLielākās pilsētas Reinas krastos
labot šo sadaļuKanāli
labot šo sadaļu- Reinas-Amsterdamas kanāls izveidots no Amsterdamas ostas.
- Reinas-Mainas-Donavas kanāls izveido viscaur kuģojamu ūdensceļu no Ziemeļjūras līdz Melnajai jūrai. Pabeigts 1992. gadā.
- kanāli savieno Reinu ar Berlīni un Baltijas jūru.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Reina.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)