Polonijs
Polonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Po un atomskaitli 84. Tas ir reti sastopams, galvenokārt urāna rūdās. Visi polonija izotopi ir radioaktīvi. Pēc ķīmiskajām īpašībām polonijs ir līdzīgs bismutam un telūram. Poloniju lieto kā neitronu un alfa daļiņu avotu. Tas ir atrodams arī sildelementos starpplanētu zondēs, kā arī antistatiskās ierīcēs.
| Polonijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
 Polonija izstaroto alfa daļiņu pēdas Vilsona kamerā | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +6, +4, +2, −2 | ||||||
| Elektronegativitāte | 2,3 | ||||||
| Blīvums | 9196 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 527 K (254 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 1235 K (962 °C) | ||||||
| Van der Vālsa rādiuss | 0,164 nm | ||||||
Vēsture
labot šo sadaļuPoloniju 1898. gadā atklāja Marija Sklodovska-Kirī. Sklodovska-Kirī to nosauca par rādiju F,[1] bet vēlāk tas tika nosaukts par godu viņas dzimtenei Polijai.
Atrašanās dabā
labot šo sadaļuPolonijs dabā ir ļoti reti sastopams ķīmiskais elements. Tas ir atrodams urāna rūdās. Gadā vidēji tiek iegūti 100 grami polonija, kodolreaktoros ar neitroniem bombardējot bismutu.[2]
Izotopi
labot šo sadaļuPolonijam nav stabilu izotopu. Tomēr ir zināmi 33 nestabili izotopi. Tā atommasa var būt no 180 līdz 220 u. Visizplatītākais izotops ir polonijs–210 (pussabrukšanas periods — 138,38 dienas), toties visstabilākais ir polonijs–209 (pussabrukšanas periods — 102 gadi).
Bioloģiskā loma un indīgums
labot šo sadaļuPolonijs ir ļoti indīgs un tam nav bioloģiskas lomas. Pēc masas polonijs–210 ir aptuveni 250 000 reizes indīgāks nekā ciānūdeņradis. Polonijs–210 ir atrodams tabakas dūmos.[3]
Labi zināmi indēšanas gadījumi
labot šo sadaļu2006. gadā ar polonija izotopu 210Po tika noindēts bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieks Aleksandrs Ļitviņenko.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Polonium» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2014. gada 27. oktobrī.
- ↑ «Polonium» (angliski). Lenntech. Skatīts: 2014. gada 27. oktobrī.
- ↑ «Tabakas ietekme uz cilvēka organismu» (PDF) (latviski). Skatīts: 2014. gada 3. novembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Vēlaties nedaudz polonija? No problems!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. janvārī. Skatīts: 2010. gada 14. oktobrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Polonijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |