Polijas valdnieku uzskaitījums

Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā. Visilgāk valdošās valdnieku dinastijas bija — Pjasti (apm. 960—1370) un Jagelloni (1386—1572). Bieži vien Poliju pārvaldīja kāds valdnieks no citas valsts, kam tajā periodā bija pakļauta Polijas teritorija. Jagellonu dinastijas valdīšanas laikā Polijas karaļi kļuva arī par Lietuvas dižkunigaišiem, bet pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas arī par Livonijas hercogiem. Pēc Polijas dalīšanas Polijas caru titulu piesavinājās Krievijas Impērijas ķeizari. Pēc Polijas Republikas 1918. gadā izveides Polijas valsts augstākās amatpersonas ir Polijas prezidenti.

Polija agrajos viduslaikos

Leģendārie valdnieki

Valdnieks	Dzimis — Miris	Valnieks no — līdz	Piezīmes
Lehs, Čehs un Russ	6. gadsimts	6. gadsimts	Lehs — poļu pamatlicējs
Kraks I	8. gadsimts	8. gadsimts	Krakovas dibinātājs
Kraks II	8. gadsimts	8. gadsimts	Kraka I dēls un pēctecis
Lehs II	8. gadsimts	8. gadsimts	Kraka I dēls un Kraka II pēctecis
Vanda	8. gadsimts	8. gadsimts	Kraka I meita

Daļēji leģendārie valdnieki Rietumpoļānā (Lielpolijā)

Valdnieks	Portrets	Dzimis — Miris	Valnieks no — līdz	Piezīmes
Leško I	kņazs	7./8. gadsimts	7./8. gadsimts	Rietumslāvu cilšu gopļānu un poļānu valdnieks
Leško II	kņazs	8. gadsimts	8. gadsimts	Rietumslāvu cilšu gopļānu un poļānu valdnieks
Leško III	kņazs	8. gadsimts	8. gadsimts	Rietumslāvu cilšu gopļānu un poļānu valdnieks
Popels I	kņazs	8. gadsimts	8. gadsimts	Rietumslāvu cilšu gopļānu un poļānu valdnieks
Popels II	kņazs	9. gadsimts	9. gadsimts	Rietumslāvu cilšu gopļānu un poļānu valdnieks

Pjastu dinastija (Poļānu kņazi)

Valdnieks	Tituls	Dzimis — Miris	Valnieks no — līdz	Piezīmes
Hoscisko	kņazs	9. gadsimts	9. gadsimts	Poļānu valdnieks, Pjasta tēvs
Pjasts	kņazs	9. gadsimts	9. gadsimts	Poļānu valdnieks, Hoscisko dēls, Semovita tēvs, Pjastu dinastijas dibinātājs
Semovits	kņazs	9. gadsimts	9. gadsimts	Poļānu valdnieks
Lesteks	kņazs	9./10. gadsimts	9./10. gadsimts	Poļānu valdnieks, Semovita dēls
Semomisls	kņazs	10. gadsimts	10. gadsimts	Poļānu valdnieks, Lesteka dēls

Polijas karaliste (960—1569)

Pjastu dinastija (Polijas karaļi un kņazi)

Valdnieks	Tituls	Dzimis — Miris	Amatā	Piezīmes
Meško I Pjasts	kņazs	ap 940. gadu — 992. gada 25. maijs	ap 960. gadu — 992. gada 25. maijs	Semomisla dēls; de facto Polijas valsts dibinātājs un kristietības ieviesējs
Boļeslavs I Drosmīgais	kņazs un karalis (no 1025.)	967. gads — 1025. gada 17. jūnijs	992. gads — 1025. gada 17. jūnijs	Pirmā vēsturiskā Polijas kņaza Meško I un čehu princeses Dobravas dēls
Meško II Lamberts	karalis	ap 990. gadu — 1034. gada 10. maijs	1025. gads — 1031. gads	Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu
Bezprims	kņazs	ap 986. gadu — 1032. gads	1031. gads — 1032. gads	Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar ungāru princeri Judīti
Oto Boļeslavovičs	kņazs	1000. gads — 1033. gads	1032. gads	Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu
Ditriks	kņazs	pirms 992. gada — pirms 1032. gada	1032. gads — 1032./1033. gads	Meško I mazdēls
Meško II Lamberts	kņazs	ap 990. gadu — 1034. gada 10. maijs	1032. gads — 1034. gada 10. maijs	Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu
Boļesļavs Aizmirstais	kņazs	pirms 1016. gada — 1038./1039. gads	1034. gads — 1038./1039. gads	Pusleģendārs, esamība apstrīdēta
Kazimirs I Atjaunotājs	kņazs	1016. gads 25. jūlijs — 1058. gada 28. novembris	1040. gads — 1058. gads	Polijas karaļa Meško II dēls no laulības ar Riksu no Lotringas
Boļeslavs II Drosmīgais	kņazs, karalis (no 1076.g.)	ap 1041./1042. gadu — 1081/1082. gada 2./3. aprīlis	1058. gads — 1079. gads	Polijas kņaza Kazimira I dēls no laulības ar Kijivas Krievzemes princesi Dobroņegu
Vladislavs I Hermanis	kņazs	ap 1044. gadu — 1102. gada 4. jūnijs	1079. gads — 1102. gads	Polijas kņaza Kazimira I dēls no laulības ar Kijivas Krievzemes lielkņaza Vladimira Lielā meitu Dobroņegu, iepriekšējā kņaza Boļeslava II Drosmīgā brālis
Zbigņevs Pjasts	kņazs	ap 1073. gadu — 1113. gada 8. jūlijs	1102. — 1107. gads	Polijas kņaza Vladislavs I Hermanis vecākais dēls no nezināmas sievietes
Boļeslavs III Greizmutis	lielkņazs	1086. gada 20. augusts — 1138. gada 28. oktobris	1107. — 1138. gads	Polijas kņaza Vladislava I Hermaņa dēls no laulībām ar Bohēmijas karaļa Vratislava II meitu Judīti

Sadrumstalotā Polijas karaliste (1138—1314)

Pjastu dinastija (Polijas lielkņazi)

Valdnieks	Tituls	Dzimis — Miris	Amatā	Piezīmes
Vladislavs II Trimdinieks	lielkņazs	1105. — 1159. gada 30. maijs	1138. — 1146. gads	Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar Kijivas Krievzemes lielkņaza Svjatopolka II meitu Zbislavu; Silēzijas kņazs
Boļeslavs IV Cirtainais	lielkņazs	ap 1125. — 1173. gada 5. janvāris	1146. — 1173. gads	Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas; Mazovijas kņazs
Meško III Vecais	lielkņazs	ap 1127. — 1202. gada 13. marts	1173. — 1177.	Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas; Lielpolijas kņazs
Kazimirs II Taisnīgais	lielkņazs	ap 1138. — 1194. gada 5. maijs	1177. — 1190.	Boļeslava III Greizmuta jaunākais dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas; Vislicas un Sandomežas kņazs
Meško III Vecais	lielkņazs	ap 1127. — 1202. gada 13. marts	1190.	atjaunots
Kazimirs II Taisnīgais	lielkņazs	ap 1138. — 1194. gada 5. maijs	1190. — 1194.	atjaunots
Lešeks I Baltais	lielkņazs	ap 1186. — 1227. gada 24. novembris	1194. — 1198.	Polijas lielkņaza Kazimira II Taisnīgā dēls; Sandomežas kņazs
Meško III Vecais	lielkņazs	ap 1127. — 1202. gada 13. marts	1198. — 1199.	atjaunots
Lešeks I Baltais	lielkņazs	ap 1186. — 1227. gada 24. novembris	1199.	atjaunots
Meško III Vecais	lielkņazs	ap 1127. — 1202. gada 13. marts	1199. — 1202.	atjaunots
Vladislavs III Tievkājis	lielkņazs	ap 1161/1166 — 1231. gada 3. novembris	1202.	Polijas lielkņaza Meško III Vecā dēls; Lielpolijas kņazs
Lešeks I Baltais	lielkņazs	ap 1186. — 1227. gada 24. novembris	1202. — 1210.	atjaunots
Meško IV Kleinkājis	lielkņazs	ap 1130. — 1211. gada 16. maijs	1210. gada 9. jūnijs — 1211. gada 16. maijs	Polijas kņaza Vladislava II Trimdinieka dēls no laulības ar Austrijas markgrāfa Leopolda III meitu Bābenbergas Agnesi; Silēzijas kņazs
Lešeks I Baltais	lielkņazs	ap 1186. — 1227. gada 24. novembris	1211. — 1225.	atjaunots
Henriks I Bārdainais	lielkņazs	ap 1165. — 1238. gada 19. marts	1225.	Polijas lielkņaza Vladislava II Trimdinieka mazdēls; Silēzijas kņazs
Lešeks I Baltais	lielkņazs	ap 1186. — 1227. gada 24. novembris	1225. — 1227.	atjaunots; noslepkavots
Vladislavs III Tievkājis	lielkņazs	ap 1161./1166. — 1231. gada 3. novembris	1227. — 1229.	atjaunots
Mazovijas Konrāds	lielkņazs	ap 1187./1188. — 1247. gada 31. augusts	1229. — 1232.	Polijas lielkņaza Kazimira II jaunākais dēls no laulības ar Morāvijas kņazi Helēnu; Mazovijas kņazs
Henriks I Bārdainais	lielkņazs	ap 1165. — 1238. gada 19. marts	1232. — 1238.	atjaunots
Henriks II Dievbijīgais	lielkņazs	ap 1196. — 1241. gada 9. aprīlis	1238. — 1241.	Polijas kņaza Henrika I dēls no laulības ar vācu hercogieni Jadvigu (Hedvigu) no Bavārijas; Vroclavas un Lielpolijas kņazs
Boļesļavs II Ragainais	lielkņazs	ap 1220./1225. — 1278. gada 26./31. decembris	1241.	Polijas kņaza Henrika I dēls no laulības ar Bohēmijas Annu; Silēzijas kņazs
Mazovijas Konrāds	lielkņazs	ap 1187./1188. — 1247. gada 31. augusts	1241. — 1243.	atjaunots
Boļeslavs V Kautrīgais	lielkņazs	1226. gada 21. jūnijs — 1279. gada 7. decembris	1243. — 1279. gada 7. decembris	Polijas kņaza Lešeka I Baltā dēls
Lešeks II Melnais	lielkņazs	ap 1241. — 1288. gada 30. septembris	1279. gada 7. decembris — 1288. gada 30. septembris	Kujāvijas kņaza Kazimira dēls, Mazovijas Konrāds mazdēls, Vladislava I brālis
Mazovijas Boļeslavs II	lielkņazs	ap 1251. — 1313. gada 20. aprīlis	1288.	Mazovijas Konrāda mazdēls; Mazovijas kņazs
Henriks IV Probuss	lielkņazs	ap 1257./1258. — 1290. gada 23. jūnijs	1288. — 1289.	Vroclavas kņaza Henrika III Baltā dēls, Henrika II mazdēls no tēva puses un Mazovijas Konrāda mazdēls no mātes puses; Lejassilēzijas kņazs
Mazovijas Boļeslavs II	lielkņazs	ap 1251. — 1313. gada 20. aprīlis	1289.	atjaunots
Vladislavs I Elkonītis	lielkņazs	1261. — 1333. gada 2. marts	1289.	Kujāvijas kņaza Kazimira I dēls un Mazovijas Konrāda mazdēls, Lešeka I brālis
Henriks IV Probuss	lielkņazs	ap 1257./1258. — 1290. gada 23. jūnijs	1289. — 1290.	atjaunots

Polijas karalistes atkalapvienošanās mēģinājumi (1232—1305)

Pjastu dinastija (Polijas karaļi)

Valdnieks	Tituls	Portrets	Dzimis — Miris	Amatā	Piezīmes
Pšemisls II Pjasts	lielkņazs un karalis (no 1295.)		1257. gada 14. oktobris — 1296. gada 8. februāris	1290. — 1296.	Lielpolijas kņaza Pšemisla I dēls laulībā ar Elizabeti — Henrika II meitu; Poznaņas; Lielpolijas un Pomerānijas kņazs

Pšemislu dinastija (Polijas karaļi)

Valdnieks	Tituls	Portrets	Dzimis — Miris	Amatā	Piezīmes
Vāclavs II Pšemisls	lielkņazs un karalis (no 1300.)		1271. gada 27. septembris — 1305. gada 21. jūnijs	1291. — 1305.
Vāclavs III	karalis		1289. gada 6. oktobris — 1306. gada 4. augusts	1305. — 1306.	Bohēmijas karaļa Vāclava II un imperatora Rūdolfa I meitas Judīties (Jutas) dēls

Atjaunotā Polijas Karaliste (1314—1569)

Pjastu dinastija (Polijas karaļi)

Valdnieks	Tituls	Portrets	Dzimis — Miris	Amatā	Piezīmes
Vladislavs I Elkonītis	karalis		1261. — 1333. gada 2. marts	1320. — 1333. gada 2. marts	atjaunots; Apvienotās Polijas Karalistes karalis
Kazimirs III Lielais	karalis		1310. gada 30. aprīlis — 1370. gada 5. novembris	1333. gada 2. marts — 1370. gada 5. novembris	Vladislava I un Jadvigas no Kališas dēls tiek uzskatīts par vieno no izcilākajiem Polijas valdniekiem

Anžū Kapentingu dinastija (Polijas karaļi)

Valdnieks	Tituls	Portrets	Dzimis — Miris	Amatā	Piezīmes
Lajošs I Lielais	karalis		1326. gada 5. marts — 1382. gada 10. septembris	1370. gada 17. novembris — 1382. gada 10. septembris	Ungārijas karaļa Kārola I un Vladislava I meitas, Kazimira Lielā māsas Elžbetes dēls; Ungārijas karalis
Jadviga	karaliene		1373./1374. — 1399. gada 17. jūlijs	1384. gada 16. oktobris — 1399. gada 17. jūlijs	Ungārijas karaļa Lajoša I un Bosnijas bana meitas Elizabetes meita no 1386. gada valdīja kopā ar savu vīru Vladislavu II Jagello

Jagellonu (Jagaiļa) dinastija (Polijas karaļi un Lietuvas dižkunigaiši)

Valdnieks	Tituls	Dzimis — Miris	Amatā	Piezīmes
Vladislavs II Jagello	karalis	ap 1351./1362. — 1434. gada 1. jūnijs	1386. gada 4. marts — 1434. gada 1. jūnijs	Ģedimina mazdēls un viņa vecāki bija Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds un viņa otrā sieva Tveras lielkņaza Aleksandra Mihailoviča meita Juliāna; 1286.—1399. valdīja kopā ar sievu Jadvigu; Visilgāk valdījušais Polijas karalis
Vladislavs III Varnietis	karalis	1424. gada 31. oktobris — 1444. gada 10. novembris	1434. gada 25. jūlijs — 1444. gada 10. novembris	Jagaiļa un Sofijas no Alsenes (Haļšani mūsdienu Baltkrievijā) dēls; Ungārijas karalis
Kazimirs IV Jagellons	karalis	1427. gada 30. novembris — 1492. gada 7. jūnijs	1447. gada 25. jūnijs — 1492. gada 7. jūnijs	Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Jagaiļa un Sofijas no Alsenes (Halšani mūsdienu Baltkrievijā) dēls; Lietuvas dižkunigaitis (1440—1492)
Jans I Olbrahts	karalis	1459. gada 27. decembris — 1501. gada 17. jūnijs	1492. gada 23. septembris — 1501. gada 16. jūnijs	Kazimira IV un imperatora Albrehta II meitas Elizabetes dēls
Aleksandrs Jagellons	karalis	1461. gada 5. augusts — 1506. gada 19. augusts	1501. gada 12. decembris — 1506. gada 19. augusts	Jagaiļa mazdēls, Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Kazimira IV un Svētās Romas impērijas ķeizara Albrehta II meitas Austrijas Elizabetes ceturtais dēls; Lietuvas dižkunigaitis (1492—1506)
Sigismunds I Vecais	karalis	1467. gada 1. janvāris — 1548. gada 1. aprīlis	1506. gada 8. decembris — 1548. gada 1. aprīlis	Jagaiļa mazdēls, Polijas karaļa Kazimira IV un Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperatora Albrehta II meitas Austrijas Elizabetas jaunākais dēls
Sigismunds II Augusts	karalis	1520. gada 1. augusts — 1572. gada 7. jūlijs	1548. gada 1. aprīlis — 1572. gada 7. jūlijs	Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Jagaiļa mazmazdēls Lietuvas dižkunigaitis Viņa vadībā 1569. gadā tika noslēgta Ļubļinas ūnija un Polijas karaliste ar Lietuvas lielkņazisti kļuva vienota valsts.

Polijas-Lietuvas kopvalsts (1569—1795)

Vēlētie Polijas karaļi

Valdnieks	Tituls	Dzimis — Miris	Amatā	Piezīmes
Anrī III Valuā	karalis	1551. gada 19. septembris — 1589. gada 2. augusts	1573. gada 16. maijs — 1575. gada 12. maijs	Trešais dēls Francijas karaļa Anrī II Valuā un karalienes Katrīnas Mediči ģimenē; Atteicās no Polijas karaļa troņa 3 mēnešus pēc tam, kad tika kronēts par Francijas karali
Anna Jagellona	karaliene	1523. gada 18. oktobris — 1596. gada 9. septembris	1575. gada 15. decembris — 1586. gada 12. decembris	Sigismunda I māsa; valdīja kopā ar savu vīru Stefanu Batoriju
Stefans Batorijs	karalis	1533. gada 27. septembris — 1586. gada 12. decembris	1575. gada 15. decembris — 1586. gada 12. decembris	Dzimis Transilvānijā, ungāru augstmaņa un Transilvānijas vaivada Jānoša Sapojai līdzgaitnieka Ištvāna Batorija ģimenē; Transilvānijas princis; valdīja kopā ar savu sievu Annu Jagellonu
Sigismunds III Vāsa	karalis	1566. gada 20. jūnijs — 1632. gada 30. aprīlis	1587. gada 18. septembris — 1632. gada 30. aprīlis	Sigismunds I mazdēls; Juhana III un Katrīnas Jagellonnas dēls; Zviedrijas karalis (1592—1599)
Vladislavs IV Vāsa	karalis	1595. gada 9. jūnijs — 1648. gada 20. maijs	1632. gada 8. novembris — 1648. gada 20. maijs	Sigismunda III Vāsa un Austrijas erchercogienes Annas dēls; Krievijas cars (1610—1634); Zviedrijas karalis (1632—1648)
Jans II Kazimirs Vāsa	karalis	1609. gada 22. marts — 1672. gada 16. decembris	1648. gada 20. novembris — 1668. gada 16. septembris	Sigismunda III Vāsas un Hābsburgu ercehercoga Kārļa II meitas Konstances dēls; Zviedrijas karalis (1648—1660)
Mihals Koributs Višņoveckis	karalis	1640. gada 31. maijs — 1673. gada 10. oktobris	1669. gada 19. jūnijs — 1673. gada 10. oktobris	Jeremija Višņoveckia un Grizeldas Zamojskas dēls; veiksmīgs karavadonis
Jans III Sobeskis	karalis	1629. gada 17. augusts — 1696. gada 17. jūnijs	1674. gada 21. aprīlis — 1696. gada 17. jūnijs	Jakuba Sobeska un Sofijas Teofilijas Daņilovičas dēls
Augusts II Stiprais	karalis	1670. gada 12. maijs — 1733. gada 1. februāris	1697. gada 15. septembris — 1704. gada 16. februāris (gāzts no troņa)/1706. gada 24. septembris (atteicās no troņa)	Johana Georga III un Dānijas Annas Sofijas dēls; Saksijas kūrfirsts kā Frīdrihs Augusts I (Friedrich August I) 1694. — 1733.
Staņislavs Leščiņskis	karalis	1677. gada 20. oktobris — 1766. gada 23. februāris	1705. gada 4. oktobris — 1709. gada 8. augusts	Rafala Leščiņska un Annas Leščiņskas dēls; piekāpās Augustam II
Augusts II Stiprais	karalis	1670. gada 12. maijs — 1733. gada 1. februāris	1709. gada 8. augusts — 1733. gada 1. februāris	atjaunots
Staņislavs Leščiņskis	karalis	1677. gada 20. oktobris — 1766. gada 23. februāris	1733. gada 12. septembris — 1734. gada 30. jūnijs (gāzts no troņa)/1736. gada 27. janvāris (atteicās no troņa)	atjaunots
Augusts III Saksis	karalis	1696. gada 17. oktobris — 1763. gada 5. oktobris	1734. gada 30. jūnijs — 1763. gada 5. oktobris	Augusta II Stiprā un Kristiānas Eberhardīnes dēls
Staņislavs Poņatovskis	karalis	1732. gada 17. janvāris — 1798. gada 12. februāris	1764. gada 25. novembris — 1795. gada 7. janvāris	Saņislava Poņatovska un Konstancijas Čartoriskas dēls; Bija spiests atteikties no troņa, kad 1791. gada 3. maijā beidza pastāvēt Polijas—Lietuvas ūnija

Varšavas hercogiste (1807—1815)

Vetīnu dinastija (Varšavas hercogi)

Valdnieks	Tituls	Portrets	Dzimis — Miris	Amatā	Piezīmes
Frīdrihs Augusts I Vetīns	hercogs		1750. gada 23. decembris — 1827. gada 5. maijs	1807. gada 9. jūnijs — 1815. gada 22. maijs	Frīdriha Kristiāna un Bavārijas Marijas Antonijas dēls

Pretendenti uz Polijas troni

Vārds, Uzvārds	Dzimis — Miris	Pretendēšanas periods	Piezīmes
Vratislavs II	? — 1092. gada 14. janvāris	1085. — 1092.	Bohēmijas kņazs (1061—1085), Bohēmijas karalis (1085—1092)
Bohēmijas Heinrihs	1265. — 1335. 2. aprīlis	1306.	Bohēmijas karalis (1307—1310), Karintijas hercogs (1295—1335)
Bohēmijas Rūdolfs I	1281. — 1307. 3./4. jūlijs	1306. — 1307.	Bohēmijas karalis (1306—1307), Austrijas un Štīrijas hercogs (1298—1307)
Bohēmijas Heinrihs	1265. — 1335. 2. aprīlis	1307. — 1310.	Bohēmijas karalis (1307—1310), Karintijas hercogs (1295—1335)
Jans Luksemburgs	1296. 10. augusts — 1346. 26. augusts	1310. — 1335.	Bohēmijas karalis (1310—1346), Luksemburgas grāfs (1309—1346)

Neatzītie karaliskajās vēlēšanās

Vārds, Uzvārds	Dzimis — Miris	Pretendēšanas periods	Piezīmes
Maksimiliāns II Hābsburgs	1527. 31. jūlijs — 1576. 12. oktobris	1575. — 1576.	Bohēmijas karalis (1562—1576), Ungārijas un Horvātijas karalis (1563—1576), Romiešu karalis (1562—1576), Svētās Romas impērijas imperators, Austrijas lielhercogs (1564—1576)
Maksimiliāns III	1558. 12. oktobris — 1618. 2. novembris	1587. — 1589.	Austrijas erchercogs (1595—1618)
Fransuā Luiss	1664. 30. aprīlis — 1709. 9. februāris	1697.	Kontī princis