Parafīns

Parafīns (vācu: Paraffin, no latīņu: parum — 'maz' un affinis — 'radniecīgs')^[1] ir vaskam līdzīgs, ķīmiski samērā inerts (no tā cēlies arī tā nosaukums) baltas krāsas piesātināto ogļūdeņražu jeb alkānu maisījums. "Parafīni" ir arī novecojis alkānu nosaukums. Parasti parafīna sastāvā ir alkāni ar formulām С₁₈Н₃₈ līdz С₃₅Н₇₂. Parafīna kušanas temperatūra ir 40—65 °C, blīvums 0,880—0,915 g/cm³ (15 °C temperatūrā). Grūtāk kūstošo parafīna frakciju (kuras sastāvā ir alkāni ar vairāk nekā 35 oglekļa atomiem), sauc par cerezīnu.

Iegūšana

Iegūst galvenokārt no naftas. Pirmo reizi ieguvis vācu ķīmiķis Karls fon Reihenbahs. Var iegūt arī no ozokerīta un citām ogļūdeņražus saturošām izejvielām.

Izmantošana

Parafīnu lieto sveču izgatavošanai un kā smērvielu (slīdošu koka detaļu ieziešanai, arī kā slēpju ziedi); sajauktu ar benzīnu var izmantot pretkorozijas pārklājumiem. No parafīna iegūst vazelīnu. Medicīnā izmanto sildošiem aplikumiem (skatīt parafinoterapija). Izmanto arī kā pārtikas piedevu E905.

Radiotehnikā lieto elektrotehniskā papīra piesūcināšanai, kuru izmanto kondensatoru izgatavošanā un transformatoru tinumu izolēšanai. Ar parafīnu mēdz apstrādāt bezkarkasa induktivitātes spoles, lai pasargātu tās no vibrācijām un mikrofona efekta. Izmanto arī citur, kur nepieciešama laba elektriskās izolācijas spēja, mazi maiņstrāvas zudumi, zemas izmaksas un iespēja atbrīvoties no pārklājuma, to vienkārši uzsildot.

Skatīt arī

Atsauces

↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 487. lpp.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: parafīns

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 487. lpp.

[1]